Anotācija (ex-ante)

22-TA-3824: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām” (turpmāk - projekts) saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 47.punktu un pārejas noteikumu 105.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk- programmas) paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2023.
Pamatojums
Izglītības likuma pārejas noteikumu 103.punkts nosaka, ka programma tiek īstenota pakāpeniski un pēctecīgi pirmsskolas un pamatizglītības posmā: sākot ar 2023.gada 1.septembri – pirmsskolas izglītojamiem un 1.,4.,7. klašu izglītojamiem, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5., 8.klašu izglītojamiem, ar 2025.gada 1.septembri- 3., 6., 9.klašu izglītojamiem.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar 2022.gada 29.septembra grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, ir jānodrošina mazākumtautību izglītojamiem mazākumtautības valodas un kultūrvēstures apguve atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.  
Satversmes 114.pantā ir noteikts, ka “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Lai to nodrošinātu, veicot grozījumus Izglītības likumā, mazākumtautībai piederošam bērnam tiek dota iespēja savu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu apgūt interešu izglītības programmā. Izglītības likuma 14. panta 47.punkts dod deleģējumu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas. 

Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 3.punktu interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.  
Līdz šim ar Ministru kabineta noteikumiem nav noteikts neviens interešu izglītības programmas paraugs un tās īstenošanas vadlīnijas. Interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa, tā ir brīvprātīga un tiek īstenota atbilstoši indivīda izvēlei, tādējādi, ņemot vērā Satversmē un Izglītības likumā noteikto, ir nepieciešams mazākumtautību izglītojamiem piedāvāt tādu interešu izglītības programmu, kurā viņiem ir iespēja gan apgūt savu valodu, nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību, gan iedzīvināt savas tradīcijas un iekļauties kopīgajā Latvijas kultūrtelpā, izjūtot cieņu pret Latvijas valsti, kurā ir vieta arī kultūru daudzveidībai.  
  
Jau šobrīd interešu kultūrizglītības jomā tradicionāli darbojas bērnu un jauniešu mazākumtautību folkloras kopas, mazākumtautību skolēnu teātri, kā arī vokālie un instrumentālie kolektīvi, deju kolektīvi, mākslas pulciņi, kuros tiek izzinātas un koptas mazākumtautību tradīcijas, apzinātas un apgūtas kultūras vērtības. Kultūrizglītībā darbojas dažādu etnisko mērķgrupu pārstāvji: krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, igauņi, ebreji, romi.
 
Interešu izglītības programmas var īstenot valsts, pašvaldības, fizisku personu dibinātas izglītības iestādes un citi programmas pakalpojuma sniedzēji (privātās vai juridiskās personas). Šobrīd interešu izglītības programmas īsteno vispārējās izglītības iestādēs, t.sk. speciālās izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības iestādes, pašvaldību dibinātās un privātās interešu izglītības iestādes, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības iestādes, kā arī citu juridisku un privātu personu dibinātās iestādes/organizācijas, kuras saņēmušas licenci interešu izglītības programmu īstenošanai pašvaldībā, un pedagogu privātpraksē. 
Bērniem un jauniešiem interešu izglītības programma tiek īstenota pedagoga vadībā, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija (Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”) un kurš izstrādājis interešu izglītības programmu un tā saņēmusi akceptu (saskaņojis izglītības iestādes vadītājs vai saņemta licence pašvaldībā, kuras teritorijā šī programma tiek īstenota).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreiz nav noteikts mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugs un tās īstenošanas vadlīnijas.
Risinājuma apraksts
Projekts un programmas paraugs izstrādāts tā, ka ir attiecināms uz jebkuru Latvijā dzīvojošo mazākumtautību izglītojamo dalību programmā, ņemot vērā, ka katrai etniskajai mērķgrupai var būt savas vajadzības un intereses, kas balstās valodas un kultūrvēstures apgūšanā un praktizēšanā. Vienlaikus programmā var darboties arī tie izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir parādījuši interesi apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības. 
Projekts paredz, ka programma tiek īstenota izglītojamiem pirmsskolas un pamatizglītības posmā. Programmā izglītojamo uzņem neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, pamatojoties uz vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju iesniegumu. Programmu var īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti. Lai nodrošinātu programmas norisi ir svarīgi, ka normatīvā regulējuma mērķa grupai ir skaidri saprotama iespēja pieteikties programmas apguvei.
Projekts nosaka programmas paraugu, kurā ietverts programmas mērķis, uzdevumi, programmas mācību saturs un mācību satura apguve.

Programmas īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.  Programmas uzdevumi: 1) sekmēt izglītojamiem mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību; 2) gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā. 
Programmas saturu veido trīs galvenie satura komponenti: mazākumtautības valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība. Programmas satura apguvē iekļaujamas arī Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija noteikumos Nr.480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” definētās vērtības un tikumi. Programmas apguvē vienlaikus pilnveidojamas arī caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Programmas satura komponenti var tikt īstenoti vienotā veselumā, atsevišķi vai kombinēti, prioritāri nodrošinot izglītojamajiem mazākumtautības valodas prasmju apguvi un attīstību.
Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautības valoddarbības prasmes (pirmsskolas izglītojamie- runāt, klausīties, bet pamatskolas izglītojamie – runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu.
Apgūstot nemateriālā kultūras mantojuma saturu, izglītojamie izzina mazākumtautības mutvārdu tradīcijas (folkloras veidus un žanrus) un to izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus (ornamentus, tautas tērpus, tautas celtnes, tautas ēdienus utt.), iespēju robežās apgūst un praktizē tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes. Izglītojamiem var piedāvāt iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs gan izglītības iestādes vidē, gan ārpus tās, lai nodrošinātu iespējas demonstrēt zināšanas un prasmes, iedzīvināt un praktizēt tradīcijas, bagātinot Latvijas kultūrvidi.  
Apgūstot mazākumtautības kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (piem., literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra, kino mākslā), izglītojamie iepazīstas gan ar ievērojamākajām kultūras un mākslas personībām un viņu nozīmīgāko veikumu, gan izzina kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.
Programmu īsteno, ievērojot brīvprātības principu, jo interešu izglītībā izglītojamie iesaistās brīvprātīgi, parasti ar mērķi izkopt savas spējas un talantus, iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas un prasmes, attīstīt individuālās kompetences, tomēr izglītojamiem nav nepieciešamas kādas iepriekš iegūtas zināšanas un prasmes, lai varētu radoši un aktīvi darboties interešu programmā. Mācīšanās procesā būtiski ir nodrošināt komunikāciju un sadarbību izglītojamo vidū, īpaši, ja programmā darbojas dažādu etnisko piederību izglītojamie. Pedagogs, ņemot vērā izglītojamo vecumu, valodas un kultūras pieredzi, mācību satura apguvi plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko un, ja nepieciešams, izmanto arī individuālu/diferencētu pieeju. Interešu izglītībā  sasniedzamie rezultāti  tradicionālā izpratnē netiek mērīti, vērtējums netiek izteikts ballēs, un izglītojamie pēc programmas beigšanas nesaņem valsts atzītu izglītības dokumentu. (Piem., viens plānojamiem no sasniedzamajiem rezultātiem var būt arī izglītojamā dalība ar individuālu vai kolektīvu priekšnesumu kādā kultūras norisē; veikts izpētes darbs vai sagatavota prezentācija par kādu izglītojamam interesējošu tēmu u.c.) Lai izglītojamais saņemtu atgriezenisko saiti no pedagoga par saviem sasniegumiem programmas apguvē, pedagogs sniedz atgriezenisko saiti, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo izglītojamā darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas savas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā.  
Mazākumtautību izglītojamiem etniskā identitāte, pirmā valodas un kultūras pieredze veidojas ģimenē, tāpēc izglītības procesā būtiska ir sadarbība ar vecākiem/ģimeni. Tas, ka izglītojamais iesaistās programmas apguvē, ir atkarīgs no ģimenes interesēm un izvēles, tāpēc ir svarīgi tās apzināt.

Pedagogs, balstoties uz programmas paraugu, izstrādā un īsteno savu programmu, kurā var tikt iekļauti visi mācību satura komponenti vai tikai kāds no tiem. Pedagogs norāda mērķi, uzdevumus, satura tematisko sadalījumu, t.i., veido nodarbību tematisko plānojumu un plānotos sasniedzamos rezultātus, norāda, kura vecuma izglītojamiem programma ir paredzēta un uz kuru izglītības posmu attiecināma, norāda, cik ilgā periodā programmu plānots īstenot, t.i., vienu vai vairākus mācību gadus, kā arī plānoto nodarbību skaitu nedēļā. Pedagogs paredz arī darba organizācijas formas, piem., pirmsskolas izglītības posmā tā ir rotaļnodarbība, pamatizglītības posmā- interešu izglītības nodarbības ar daudzveidīgām teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju apguves iespējām. Gan pirmsskolas izglītības, gan pamatizglītības posmā var plānot izglītojamo līdzdalību ar programmas satura apguvi saistītos plašākas izglītības pieredzes pasākumos, piem., koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes utt.  Programmas īstenošanā atbilstoši plānotajam mācību procesam pedagogs izmanto dažādas metodes (individuālais darbs, pašvadīta mācīšanās, kopdarbs, spēles, diskusijas, pētniecība u.c.) un mācību līdzekļus. Viņš var izmantot dažādās mācību līdzekļu krātuvēs pieejamos, piem., Skola 2030 izstrādātos mācību materiālus, kuri izmantojami mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apgūšanai (https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-lidzekli). Visi Skola2030 veidotie mācību līdzekļi ir brīvi pieejami bez maksas digitālajā mācību resursu krātuvē https://mape.skola2030.lv/. 
Programmas īstenošanai var paredzēt līdz trīs mācību nodarbībām (akadēmiskajām stundām) nedēļā, un tā var tikt īstenota klātienē, kā arī attālināti vai daļēji attālināti saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumu Nr.111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” 2.punktu: “neformālajā izglītībā (tai skaitā interešu izglītībā) attālinātās mācības var organizēt un īstenot atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai”. 
Būtiska nozīme programmas pieejamības nodrošināšanā un īstenošanā ir pašvaldībai, kura savā administratīvajā teritorijā veic izpēti par pieprasījumu pēc programmas un nodrošina programmas pieejamību savās dibinātajās izglītības iestādēs vai nepieciešamības gadījumā deleģē programmas īstenošanu citam programmas pakalpojuma sniedzējam. Saskaņā ar Izglītības likuma 47.3 pantu “Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu.” Ņemot vērā likuma normu, pašvaldības atbildībā ir noteikt, kur un kā programma tiek īstenota. Pašvaldība arī nosaka kārtību, kā tiek apstiprinātas pedagogu izstrādātās programmas.
Programma tiek īstenota pakāpeniski un pēctecīgi pirmsskolas un pamatizglītības posmā, pamatojoties uz Izglītības likuma pārejas noteikumu 103.punktu sākot ar 2023.gada 1.septembri – pirmsskolas izglītojamiem un 1.,4.,7. klašu izglītojamiem, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5., 8.klašu izglītojamiem, ar 2025.gada 1.septembri- 3., 6., 9.klašu izglītojamiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pirmsskolas vecuma bērni, izglītojamie, vecāki, pedagogi, t.sk. privātprakses, fiziskas personas, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Pedagogiem, t.sk. privātpraksēm, fiziskām personām, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu būs jāizstrādā un jāīsteno sava programma.
Bērniem un izglītojamiem uz brīvprātības principa tiks nodrošināta mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes, juridiskās personas, kuras sniedz interešu izglītības pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Īstenojot programmu ir jāņem vērā programmas paraugs. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība"

Pamatojums un apraksts
Izveidots tiesību akta projekts TAP Nr. 23-TA-1203 un iesniegts VK.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bd31c365-42a8-4e29-ab6e-2b165c28bd99

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspiešanas rezultāti pievienoti Tiesību akta lietā sadaļā "Papildu dokumenti".

6.4. Cita informācija

15.02.2023. Pašvaldību interešu izglītības speciālisti un interešu izglītības iestāžu direktori tika informēti, ka mazākumtautību valoda un kultūrvēstures programma tiks īstenota kā interešu izglīība.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Administratīvais slogs IZM un VISC paliek nemainīgs. Atbilstoši Izglītības likuma 47.pantam, pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiek nodrošināta mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība un kultūras saglabāšana, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību piederošais izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos. 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks nodrošināts interešu izglītības piedāvājums un pieejamība mazākumtautību valodu un kultūrvēstures apgūšanai.   

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi