Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
23-TA-6: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"" (turpmāk – projekts) pārņem Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (turpmāk – Direktīva 2013/59/Euratom) atsevišķas prasības.
Ievērojot Eiropas Komisijas 2021. gada 2. decembra argumentēto atzinumu pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078 un Eiropas Savienības tiesas lietā C-762/22 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku (turpmāk - tiesas lieta C-762/22) norādīto, nepieciešams nacionālajos normatīvos aktos ietvert Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. panta prasības attiecībā uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai un esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2013/59/Euratom atsevišķas prasības saistībā ar Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūru Nr. 2020/2078 un tiesas lietu C-762/22, kā arī projektā tiek skaidroti atsevišķi Direktīvas 2013/59/Euratom termini.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Direktīva 2013/59/Euratom nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, savukārt Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (turpmāk - noteikumi Nr. 149) nosaka prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu atbilstoši radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, kā arī jonizējošā starojuma dozu limitus attiecībā uz iedzīvotājiem.

2020. gada 2. jūlijā Latvijas Republika (turpmāk - Latvija) saņēma Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpumu procedūras lietā Nr. 2020/2078, kurā norādīts, ka Eiropas Komisija nav spējusi noskaidrot, kuri transponēšanas pasākumi attiecas uz atsevišķiem Direktīvas 2013/59/Euratom noteikumiem, t.sk. attiecībā uz 73., 101. un 102. pantu.

Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pants attiecas uz pienākumu izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai, šī panta mērķis ir izveidoto optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma t.sk. citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta; 101. un 102. pants nosaka prasības attiecībā uz esošo apstarošanas situāciju pārvaldības konkrētiem aspektiem, šo pantu mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas nākotnē. Papildus Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pants nosaka, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. Eiropas Komisija uzsver, ka šis dalībvalstu pienākums nav atkarīgs no tā, vai pastāv jau apzinātas esošas apstarošanas situācijas. 

Noteikumu Nr. 149 10. nodaļā ir noteikti aizsardzības pasākumi apstarojuma mazināšanai attiecībā uz radiācijas avārijām un hronisko apstarošanu (apstarošana no dabiskas izcelsmes starojuma avotiem; radioaktīvajām vielām, kas ir palikušas no iepriekšējām radiācijas avārijām pēc aizsardzības pasākumu pabeigšanas; jonizējošā starojuma avotiem, kas netiek pakļauti centra kontrolei; tādām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru veikšanai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem). Lai gan esošā noteikumu Nr. 149 10. nodaļa nosaka aizsardzības pasākumi apstarojuma mazināšanai, tie pilnībā nenodrošina Direktīvas 2013/59/Euratom 73., 101. un 102. pantu prasību pārņemšanu, nenosakot prasības attiecībā uz stratēģijas izstrādi un īstenošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvija nav transponējusi Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pantu, kura mērķis ir izveidot optimizētas aizsardzības stratēģijas piesārņoto teritoriju apsaimniekošana. Direktīvas 2013/59/Euratom 73. pantu ir nepieciešams pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu aizsardzību pret piesārņojumu ar jonizējošo starojumu, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja piesārņotā zona nav iepriekš zināma un tiek atklāta. Šobrīd normatīvajos aktos šādas prasības nav noteiktas, līdz ar to pastāv risks šādu teritoriju apsaimniekošanai un attīrīšanai, ja tiek konstatēts piesārņojums ar jonizējošo starojumu. Šobrīd nav noteiktas prasības pasākumiem, kas jāievieš zonās, kuras ilglaicīgi ir bijušas piesārņotas ar jonizējošo starojumu, bet ir nolemts atļaut saimnieciskās un sociālās darbības šajās zonās, līdz ar to ir nepieciešams noteikt aizsardzības prasības normatīvajos aktos, lai izvairītos no riskiem šādu zonu apsaimniekošanā, ja tādas tiktu atklātas un tiktu pieņemts lēmums atsākt saimnieciskās un sociālās darbības.
Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti standartlīmeņi piesārņotajām zonām (esošām apstarošanas situācijām), līdz ar to nepieciešams noteikt standartlīmeņus noteikumos Nr. 149, lai īstenotu personu aizsardzību gadījumā, ja tiek konstatēts piesārņojums ar jonizējošo starojumu. Lai gan standartlīmenis nav limits, ko nedrīkst pārsniegt, esošā apstarošanas situācijā tas ir efektīvās dozas vai ekvivalentās dozas līmenis vai radioaktivitātes koncentrācija, kuru pārsniedzot tiek uzskatīts par nepieņemamu pieļaut turpmāku apstarošanu.
Esošā noteikumu Nr. 149 redakcija nenosaka prasības, ka piesārņotajās teritorijās ir jāveic sanācijas pasākumi, bet, ņemot vērā, ka teritorijas piesārņojums  var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību. 
Risinājuma apraksts
Projekta 7. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 149 ar 10.1 nodaļu, lai nodrošinātu pilnīgu Direktīvas 2013/59/Euratom pārņemšanu attiecībā uz esošo apstarošanas situāciju un piesārņoto zonu pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Projekta 6. punkts paredz svītrot noteikumu Nr. 149 10. nodaļu, jo attiecīgās prasības ir ietvertas 10.1 nodaļā. Attiecīgi tiek svītrots noteikumu Nr. 149 13. pielikums, uz kuru ir atsauce noteikumu Nr. 149 10. nodaļā.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta a)-e) apakšpunkti attiecībā uz nepieciešamajām prasībām, kas jāiekļauj piesārņoto zonu pārvaldības stratēģijā, tiek pārņemti ar projekta 7. punktu, paredzot šīs prasības noteikumu Nr. 149 163.31. - 163.36. apakšpunktos.
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkts tiek pārņemts projekta 7. punktā, kas paredz, ka noteikumu Nr. 149 163.7 punkts un šī punkta apakšpunkti nosaka atbildīgā par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldība stratēģijas izstrādi un īstenošanu uzdevumus attiecībā uz zonām ar ilglaicīgi palikušo radioaktīvo piesārņojumu, kurās ir nolemts, ka ir atļauts dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās norises. Noteikumu Nr. 149. 163.8 punkts nosaka, ka lēmumu par atļauju dzīvot un atsākt sociālās un saimnieciskās darbības zonās ar ilglaicīgu palikušo radioaktīvo piesārņojumu pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.
Attiecībā uz standartlīmeņu noteikšanu noteikumu Nr. 149 163.4 punktā un tā apakšpunktos minēts, ka jāņem vērā dominējošo situāciju iezīmes un arī sociālos kritērijus, tādējādi pārņemot Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktus. Lai nodrošinātu pastiprinātu iedzīvotāju un teritorijas aizsardzību, noteikumu Nr. 149 163.5 punktā tiek pārņemts Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā norādītā iespēja noteikt standartlīmeni, kas mazāks par 1 mSv gadā attiecībā uz apstarošanu, kas ir saistīta ar konkrētu starojuma avotu vai apstarošanas ceļu. Ja konkrētajā situācijā ir iespēja noteikt lielāku aizsardzību pret radioaktīvo piesārņojumu, kas būtu samērīga ar izmaksām, tad var noteikt mazāku standartlīmeni par 1 mSv gadā, tādējādi nodrošinot, ka stratēģijas īstenotājs veic attiecīgos pasākumus, lai teritorija ir ar mazāku piesārņojumu. Lai noteiktu mazāku standartlīmeni par 1 mSv gadā, ir nepieciešams konsultēties ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, kas izvērtēs un sniegs rekomendācijas konkrētajā situācijā, ņemot vērā, ka katra situācijas vienmēr  būs individuālas un specifiskas. Papildus ir jāņem vērā, ka standartlīmenis nav līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, kā arī, teritorijas attīrīšanā no radioaktīvā piesārņojuma tiek ņemtas vērā citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Lai noskaidrotu, vai radioaktīvais piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, kā arī izvērtētu, kādus sanācijas pasākumus nepieciešams izvēlēties, lai samazinātu radioaktivitātes ietekmi, ir nepieciešams veikt izpētes pasākumus un šī prasības ir noteikta projektā noteikumu Nr. 149 163.38. apakšpunktā - paredzētos izpētes pasākumus iekļauj radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā. Izpētes rezultātā var tik noteikts radioaktīvā piesārņojuma līmenis un potenciālās ietekmes, kas savukārt ļauj precīzāk izvērtēt nepieciešamos sanācijas pasākumus. Projekts paredz, ka informāciju par sanācijas pasākumiem, t.sk. mērķus, metodes,  paredzēto monitoringu pēc sanācijas darbu pabeigšanas, iekļauj radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā, to paredz noteikumu Nr. 149 163.39. apakšpunkts. 
Noteikumu Nr. 149 163.9 punktā tiek noteikts, ka radioaktīvi piesārņotās vietas izpētes un sanācijas pasākumus var izstrādāt atsevišķi, tos saskaņojot Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā, ja šos pasākumus nav iespējams iekļaut uzreiz, izstrādājot minēto stratēģiju, tādējādi nodrošinot tūlītēju aizsardzības pasākumu īstenošanu esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai, lai nodrošinātu sabiedrības aizsardzību.
Pēc tam, kad ir veikti sanācijas pasākumi, atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu iesniedz Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši stratēģijai. Šāda prasība ir noteikta projekta 7. punktā, paredzot šo prasību noteikumu Nr. 149 163.1011. apakšpunktā, tādējādi nodrošinot, ka institūcija, kas saskaņo sanācijas pasākumus var pārliecināties par pasākumu atbilstību radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā norādītajam.
Tā kā varētu būt situācijas, kad radioaktīvi piesārņotā teritorijā tiek konstatēts arī cita veida piesārņojums, lai mazinātu administratīvo slogu, tiek paredzēts, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldība stratēģijas sanācijas pasākumus var iekļauj piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sanācijas programmā tādējādi nodrošinot, ka nav vajadzība izstrādāt divus dokumentus attiecība uz sanācijas pasākumu īstenošanu. Šāda iespēja ir noteikta projekta 7. punktā, paredzot šo prasību noteikumu Nr. 149 163.11 punktā.
Problēmas apraksts
Latvija nav transponējusi Direktīvas 2013/59/Euratom 101. pantu, kura mērķis ir panākt, ka dalībvalstis organizē stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas nākotnē. 
Lai gan ir apzināts, ka Latvijā nav tādu esošo apstarošanas situāciju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa, pastāv iespēja, ka šādas apstarošanas situācijas var tikt konstatētas vai atklātas nākotnē un ir nepieciešams nodrošināt šādu situāciju pienācīgu pārvaldību. Piemēram, esoša apstarošanas situācija, kurai nepieciešams nodrošināt pienācīgu pārvaldību, var rasties nākotnē pēc nelaimes gadījuma vai radiācijas avārijas Latvijā vai citā valstī, vai gadījumā, ja Latvijā tiek atklāta iepriekš nezināma esoša apstarošanas situācija. Ir jānodrošina, ka esošās apstarošanas situācijas pārvaldībā izvēlētie aizsardzības pasākumi ir samērīgi ar riskiem un efektivitāti.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 1. punkts tiek pārņemts projekta 7. punktā, paredzot, ka noteikumu Nr. 149 163.1 un 163.3 punkts, nosaka, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju izstrādā esošās apstarošanas situācijām un tajā iekļauj pasākumus, kas ir samērīgi ar riskiem un aizsargpasākumu efektivitāti. Savukārt noteikumu Nr. 149 163.2 punkts nosaka, ka lēmumu par stratēģijas izstrādi pieņem Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 2. punktu, projekta 7. punktā tiek paredzēts, ka noteikumu Nr. 149 163.31. un 163.32. apakšpunkti nosaka, ka stratēģijā jāiekļauj īstenojamie mērķi un atbilstoši standartlīmeņi. 
Problēmas apraksts
Latvija nav transponējusi Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis uztic atbildību par stratēģiju īstenošanu un nodrošina pienācīgu koordināciju starp attiecīgajām personām, kas iesaistītas stāvokļa uzlabošanas pasākumu un aizsargpasākumu īstenošanā. 
Lai arī attiecībā uz stratēģijas īstenošanu, līdzīgi kā ar stratēģijas izstrādi, ir apzināts, ka Latvijā nav tādu esošo apstarošanas situāciju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa, ir nepieciešamība noteikt prasības stratēģijas īstenošanai. Prasību attiecībā uz stratēģijas īstenošanu nodrošinās sagatavotību situācijām, ja nākotnē Latvijā radīsies tādas apstarošanas situācijas, kuru pārvaldībai nepieciešami aizsardzības pasākumi, kā arī koordinācija starp iesaistītajām pusēm. Šobrīd normatīvajos aktos šādas prasības nav noteiktas un pastāv risks, ka apstarošanas situācijas gadījumā, nebūtu pietiekami daudz laika, lai noteiktu koordināciju starp iesaistītajām pusēm un citus aizsardzības pasākumus.
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. pants tiek pārņemts ar projekta 7. punktu.
102. panta 1. punktā paredzētais attiecībā uz atbildības piešķiršanu par stratēģijas īstenošanu ir noteikts noteikumu Nr. 149 163.6punktā un šī punkta apakšpunktos. Noteikumu Nr. 149 163.61.-163.66. apakšpunktos ir noteikti atbildīgie par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu un tie var būt gan operatori, zemes īpašnieki, objekta īpašnieki vai lietotāji, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja radioaktīvo piesārņojumu teritorijā ir radījusi citā valstī izraisītā radiācijas avārija. 
Noteikumu nr. 149 163.3 punkta redakcija nosaka, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj aizsardzības pasākumus esošo apstarošanas situāciju pārvaldībai, tādējādi pārņemot Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 1. punktā noteikto, ka stratēģijas īstenošanas mērķis ir nodrošināt esošo apstarošanas situāciju pārvaldību.
Lai pārņemtu Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 1. punktā prasīto attiecībā uz koordināciju starp attiecīgajām pusēm, kas iesaistītas sanācijas pasākumu un aizsardzības pasākumu īstenošanā, noteikumu Nr. 149 163.37. apakšpunktā noteikts, ka radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijā iekļauj iesaistītās puses sanācijas pasākumiem un aizsardzības pasākumiem, savukārt 163.10 punktā, 163.101., 163.102. un 163.103. apakšpunktos ir noteiktas prasības attiecībā uz sabiedrības informēšanu un viedokļa noskaidrošanu par stratēģijā paredzētajiem pasākumiem.
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 2. punkts un 3. punkts attiecībā uz stratēģijas īstenošanai paredzētajiem aizsardzības pasākumiem un stratēģijas īstenošanas laikā radušos dozu sadalījuma novērtējumu ir noteikts noteikumu Nr. 149 163.105. un 163.106. apakšpunktos, paredzot, ka šīs prasības nodrošina atbildīgais par stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Savukārt Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta un tā apakšpunktu prasības attiecībā uz darbībām, ko veic atbildīgie par stratēģijas īstenošanu ir noteiktas noteikumu Nr. 149 163.10 punktā un 163.107.-163.1010. apakšpunktos, kas t.sk. nosaka, ka regulāri jānovērtē pieejamie sanācijas pasākumi un aizsardzības pasākumi, jāsniedz informācija apstarošanai pakļautajiem iedzīvotājiem par potenciālo apdraudējumu veselībai, aizsardzības pasākumiem un pieejamajiem līdzekļiem iedzīvotāju apstarošanas samazināšanai, jāsniedz norādījumi apstarošanas pārvaldībai individuālā vai vietējā līmenī (pašvaldībai).
Papildus Direktīvas 2013/59/Euratom prasībām, noteikumu Nr. 149 163.104. apakšpunkts nosaka, ka atbildīgais par piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu iesniedz izstrādāto stratēģiju saskaņošanai Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr. 149 netiek skaidroti Direktīvas 2013/59/Euratom termini, bet, ņemot vērā projektā paredzēto, nepieciešams skaidrot atsevišķus terminus, lai konkretizētu tajos izteikto jēdzienu izpratnes robežas saskaņā ar Direktīvu 2013/59/Euratom.

Izstrādājot projektu, ir secināts, ka nepieciešams izteikt noteikumu Nr. 149 30.1. apakšpunktu attiecībā uz ekvivalento dozu acs lēcai darbiniekiem jaunā redakcijā. Prasības attiecībā uz darbinieku apstarošanas dozas limitiem ir noteiktas gan noteikumos Nr. 149, gan Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 1284). Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 468 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība"" precizēja noteikumos Nr. 1284 noteikto ekvivalentās dozas pakārtoto limitu acs lēcai, pārņemot Direktīvas 213/59/Euratom prasības attiecībā uz darbinieku apstarošanas dozu limitiem. Šobrīd ir situācija, ka prasības attiecībā uz ekvivalento dozu acs lēcai darbiniekiem normatīvajos aktos ir atšķirīgas.

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu izvērtēšanas, ir nepieciešams veikt precizējumus projektā attiecībā uz darba vadītāja, radiācijas drošības eksperta un medicīnas fizikas eksperta pienākumiem, radiācijas drošību operatora kontrolētajā zonā, kā arī attiecībā uz prasībām par kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi.

Šobrīd noteikumu Nr. 149 11. nodaļas nosaukums norāda, ka noteikumos ir viens noslēguma jautājums, bet, tā kā nodaļā ir divi noslēguma jautājumi, nodaļas nosaukums ir neatbilstošs.
Risinājuma apraksts
Projekta 1. punktā tiek skaidroti sekojoši termini: "aizsardzības pasākumi", "esošā apstarošanas situācija", "plānotas apstarošanas situācija", "sanācijas pasākumi", "standartlīmenis".

Projekta 5. punkts paredz precizēt ekvivalento dozu acs lēcai, tādējādi salāgojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un pārņemot Direktīvā 2013/59/Euratom noteikto ekvivalentās dozas limitu.

Projekta 2. punkts paredz svītrot noteikumu Nr. 149 7. punktu, ņemot vērā, ka darba vadītāja pienākumi ir noteikti likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", noteikumu Nr. 149 46. un 53. punktā, savukārt radiācijas drošības eksperta un medicīnas fizikas eksperta pienākumi noteikti Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 433 "Noteikumi par radiācijas drošības ekspertiem un medicīnas fizikas ekspertiem". Nav nepieciešams noteikumos Nr. 149 dublēt darba vadītāja, radiācijas drošības eksperta un medicīnas fiziķa eksperta pienākumus. Projekta 3. punkts paredz svītrot noteikumu Nr. 149 10.4. apakšpunktu, ņemto vērā, ka ārstniecības iestādēs medicīnas aparatūra ir tādā drošuma līmenī, ka radiācijas drošības eksperts nav nepieciešams katrai ārstniecības iestādei, kurā darbības ar jonizējošā starojuma avotiem pastāvīgi veic vairāk nekā pieci nodarbinātie. Projekta 4. punkts paredz izteikt noteikumu Nr. 149 16. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka izstrādājot radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu jonizējošā starojuma avota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanā un pārbaudē tikai vajadzības nepieciešamības gadījumā tiek veiktas konsultācijas ar radiācijas drošības ekspertu.

Ņemot vērā, ka noteikumu Nr. 149 11. nodaļā ir divi punkti, ir izvērtēta nepieciešamība izteikt nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā, tādējādi jau nodaļas nosaukumā norādot, ka ir vairāki noslēguma jautājumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekiem, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vieta un zemes īpašnieki, ja zeme iegūta īpašumā pēc tam, kad piesārņoto vietu konstatējis Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, būs pienākums izstrādāt radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju un segt izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem.
Juridiskās personas
  • operators, kas veicis, veic vai paredzējis veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem
  • zemes īpašnieki
Ietekmes apraksts
Operatoriem, kas veicis, veic vai paredzējis veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ radusies piesārņotā vieta, vai veic darbības piesārņotā vietā būs pienākums izstrādāt radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģiju un segt izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32013L0059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
Apraksts
Projekts tiešā veidā pārņem atsevišķu Direktīvas 2013/59/Euratom pantu prasības. Prasības, kas izriet no Direktīvas 2013/59/Euratom normatīvajos aktos ES dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2018. gada 6. februārim. 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 35. punkts
Projekta 1. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 1.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 62. punkts
Projekta 1. punktā izteiktas noteikumu Nr. 149 1.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 68. punkts
Projekta 1. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 1.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 84. punkts
Projekta 1. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 1.15. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 4. panta 88. punkts
Projekta 1. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 1.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2013/59/Euratom 7. panta 1. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.32. apakšpunkts; 1.15. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 7. panta 2. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.4 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 9. panta 3. punkta a) apakšpunkts
Projekta 5. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.3 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.31. apakšpunkts; 163.32. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.33. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.34. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta d) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.35. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 1. punkta e) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.36. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.7 punkts; 163.103. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkta a) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.71. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.72. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkta c) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.73. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 73. panta 2. punkta d) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.74. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 1.punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.1 punkts; 163.3 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 2. punkta a) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.31. apakšpunkts;
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 101. panta 2. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.32. apakšpunkts;
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 1. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.10 punkts; 163.101. apakšpunkts; 163.102. apakšpunkts; 163.103. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 2. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.105. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 3. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.106. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.10 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta a) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.107. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.108. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta c) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.109. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 4. punkta d) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.1010. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 1. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.32. punkts
Pārņemtas daļēji
Projekts pārņem prasības attiecībā uz esošām apstarošanas situācijām. Attiecībā uz standarlīmeņiem avārijas apstarošanas situācijās, prasības tiks pārņemtas Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā". Pārņemšanu nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.5 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 4. punkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.4 punkts 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.41. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom I pielikuma 4. punkta b) apakšpunkts
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.42. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2013/59/Euratom XVII pielikums
Projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 149 163.1 punkts; 163.3 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2013/59/Euratom 102. panta 1. punktā noteiktā norma par ieinteresēto personu iesaisti lēmumos par apstarošanas situāciju pārvaldības stratēģiju izstrādi un īstenošanu tiek pārņemta, paredzot, ka atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu iesniedz stratēģijas projektu pašvaldībai viedokļa noskaidrošanai. Pašvaldība viedokli sniedz mēneša laikā. Plašāka sabiedrības iesaiste lēmumos par apstarošanas situāciju pārvaldības stratēģiju izstrādi un īstenošanu netiek paredzēta, tomēr projekts nosaka, ka atbildīgais par radioaktīvi piesārņotās vietas pārvaldības stratēģijas izstrādi un īstenošanu informē par stratēģijas projektu iedzīvotājus, kurus var skart stratēģijā paredzētie pasākumi, ievietojot stratēģijas projektu savā tīmekļa vietnē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.  
Cita informācija
Anotācijas 5.4.1. tabulā sniegta informācija par tām Direktīvas 2013/59/Euratom prasībām, kas tiek pārņemtas ar projekta normām.
Papildus Direktīvas 2013/59/Euratom prasības pārņem arī citi nacionālie normatīvie akti, t.sk. likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"; Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 65 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas noteikumi"; Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība"; Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 433 "Noteikumi par radiācijas drošības ekspertiem un medicīnas fizikas ekspertiem"; Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 464 "Finanšu nodrošinājuma noteikumi darbībām ar augstas radioaktivitātes slēgtiem jonizējošā starojuma avotiem"; Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"; Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību"; Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos".
Attiecībā uz Direktīvas 2013/59/Euratom transponēšanu 2020. gada 2. jūlijā uzsākta Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra Nr. 2020/2078 un saistībā ar šo pārkāpumu procedūru 2022. gada 19. decembrī no Eiropas Savienības Tiesas ir saņemta informācija par prasības pieteikumu, kuru iesniedza Eiropas Komisija pret Latviju un kurā Eiropas Komisija lūdz konstatēt, ka Latvija, vēlākais līdz 2018. gada 6. februārim, nepieņemot un/vai nepaziņojot visus pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē Direktīvu 2013/59/Euratom nav pilnībā izpildījusi savus Direktīvas 2013/59/Euratom 106. pantā noteiktos pienākumus.
Direktīvas 2013/59/Euratom prasības, kas saistītas ar jonizējošo starojumu medicīnā, tiks pārņemtas ar tiesību akta projektu "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā", tiesību akta lietas ID 22-TA-2871. Tiesību akta projekts aizstās Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumus Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā".
Direktīvas 2013/59/Euratom prasības, kas saistītas ar radiācijas avārijām, tiks pārņemtas Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 152 “Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā” grozījumos.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības pārstāvju viedokļi par tiesību akta projektu līdz 2023. gada 24. februārim netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav prognozējama palielināta institūciju īpaši Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra noslodze, ņemot vērā, ka ir apzināts, ka Latvijā nav esošo 
apstarošanas situāciju un piesārņoto teritoriju, kas varētu radīt apdraudējumu no radiācijas drošības viedokļa un kurām būtu jāizstrādā radioaktīvi piesārņoto vietu pārvaldības stratēģija. Papildus izvērtēts, ka, ņemot vērā situāciju Latvijā, netiek prognozēts, ka arī nakotnē tiktu atklātas vai varētu rasties situācijas, kurām būtu jāizstrādā projektā paredzētā stratēģija.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Vidi ietekmēs pozitīvi, jo paredz izstrādāt optimizētas aizsardzības stratēģijas radioloģiski piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja radioloģiski piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta, kā arī paredz stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Veselību ietekmēs pozitīvi, jo paredz izstrādāt optimizētas aizsardzības stratēģijas radioloģiski piesārņoto teritoriju apsaimniekošanai gadījumā, ja šāds piesārņojums notiek, piemēram, pēc negadījuma Latvijā vai citā valstī, vai ja radioloģiski piesārņotā zona nav zināma un tiek atklāta, kā arī paredz stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību ne tikai esošajām apstarošanas situācijām, kas jau ir zināmas, bet arī tām, kas var rasties vai tikt konstatētas/atklātas nākotnē.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi