Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka augsnes aizsardzības jomā nav atsevišķa likuma, Vides aizsardzības likumā ir paredzēts iekļaut ne tikai vides kvalitātes normatīvu vispārīgo jautājumu, bet arī augsnes un grunts kvalitātes jautājumu.
Lai harmonizētu tiesisko regulējumu vides aizsardzības jomā, nepieciešams papildināt Vides aizsardzības likumu, vienā likumā apvienojot gan videi nodarītā kaitējuma jautājumu, gan līdz šim likumā “Par piesārņojumu” noteikto piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības, tai skaitā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes, piesārņoto vietu sanācijas un šo vietu uzraudzības jautājumu, attiecīgi ietverot arī pēcsanācijas monitoringu.
VARAM, atbilstoši Vides politikas pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam 8. nodaļas "Vides piesārņojums un riski" 8.1. apakšnodaļas politikas mērķī "Nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, veicinot vides risku mazināšanu un pārvaldību" G1.2. uzdevumā "Aktualizēt informāciju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un nodrošināt tā izmantošanu teritorijas attīstības plānošanas procesā" noteiktajam, pamatojoties uz Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) un LVĢMC rekomendācijām, kā arī izvērtējot vairākus iespējamos scenārijus piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas pilnveidošanai un ņemot vērā, ka VVD jau pašreiz īsteno lielāko daļu no piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības funkcijām, nolēma līdz šim LVĢMC uzturēto Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistru nodot VVD pārziņā, vienlaikus pilnveidojot visu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību, izveidojot jaunu pārvaldības sistēmu, kuru turpmāk uzraudzīs VVD.
Saskaņā ar Vides politikas pamatnostādņu 2021. -2027.gadam projektu, līdz 2025. gadam ir plānots veikt esošā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeļa pilnveidi (ieskaitot PPPV reģistru). Atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm identificēta nepieciešamība digitāli transformēt vides pārvaldības procesus, tai skaitā uzsvērta nepieciešamība transformēt piesārņoto vietu pārvaldību.
VARAM 2021.gada 26.maija Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” sadarbības komitejas sēdē prezentēja donorvalstīm priekšlikumu iepriekš noteiktajam projektam “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”. Donorvalstis konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu.

Likumprojektā ir ietverti grozījumi, kas paredz:

1. aizstāt visā Vides aizsardzības likuma tekstā vārdus „sanācijas pasākumi” ar vārdiem „vides atjaunošanas pasākumi”, ņemot vērā, ka atjaunošanas pasākumi ietver plašāku pasākumu loku, nekā sanācijas pasākumi. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu 2. panta 11. punktā minētajai definīcijai, ar vārdiem “Pasākumi stāvokļa izlabošanai” ir saprotama jebkāda rīcība vai rīcību kombinācija, ietverot mīkstinošus vai pagaidu pasākumus, lai atjaunotu, atveseļotu vai aizstātu izpostītos dabas resursus un/vai ar tiem saistītos, pasliktinājušos pakalpojumus vai lai piedāvātu līdzvērtīgu alternatīvu šiem resursiem vai pakalpojumiem;

2. pārņemt daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām - vides kvalitātes normatīvu (tai skaitā augsnes un grunts kvalitātes) jautājumu, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības jautājumu, kā arī piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpētes un piesārņoto vietu sanācijas jautājumu, ņemot vērā, ka likums “Par piesārņojumu” tiek pārstrādāts, izdalot atsevišķas jomas un izstrādājot likumprojektu “Piesārņojuma novēršanas likums”, kā arī citus jaunus likumus;

3. papildināt Vides aizsardzības likuma 1. pantu ar sekojošu jaunu likumā lietoto terminu skaidrojumiem:
piesārņota vieta – cilvēka darbības rezultātā piesārņota augsne, zemes dzīles un ūdens. No likumā “Par piesārņojumu” līdz šim noteiktās piesārņotas vietas definīcijas ir izslēgti vārdi “ēkas, ražotnes un citi objekti”;
potenciāli piesārņota vieta – teritorija, kura pēc nepārbaudītas informācijas var būt piesārņota vieta;
sanācija – piesārņotas vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;
vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai.
Pēc būtības, ar piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu ir saprotama teritorija, kas ietver augsni, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus, taču atsevišķos gadījumos tā var ietvert arī dažādu veidu inženiertehniskās būves vai citus objektus, kas satur piesārņojošas vielas. Vienlaikus, no piesārņotas vietas un potenciāli piesārņotas vietas definīcijas tiek izslēgtas ēkas, ražotnes un citi objekti, kas pēc būtības ir vidi degradējošas būves, kas potenciāli var radīt piesārņojumu, bet neatbilst terminam piesārņota vieta, kas ir noteikts teritorijas areāls. Cilvēka radīts un piesārņots objekts var būt piesārņojuma avots, - atkritumi, degradējošas ēkas, ražotnes u.c. objekti. Sanācijas mērķis ir attīrīt augsni, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus. Pirms teritorijas sanācijas īpašnieka pienākums ir likvidēt atkritumus, degradējošas ēkas, ražotnes un taml., kas attiecīgajā teritorijā atrodas.
Termina “vides kvalitātes normatīvs” skaidrojums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole). Savukārt, jēdziens “sabiedrība”, kas izriet no iepriekš minētās Direktīvas, jau ir ietverts Vides aizsardzības likuma II. nodaļā “Sabiedrības tiesības vides jomā”, kur ar jēdzienu “sabiedrība” ir saprotama ikviena privātpersona, kā arī personu apvienība, organizācija un grupa.

Likumprojektā paredzēts iekļaut jaunu regulējumu piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu pārvaldībai, kas noteiks jaunas prasības:
1) kārtībai, kādā informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām tiek reģistrēta jaunajā Valsts vides dienesta piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā un kārtību, kādā informācija no piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tiek izsniegta, kā arī publiski, bez maksas pieejamās informācijas saturu.
Visu informācijas apriti un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām turpmāk paredzēts veikt elektroniski VVD piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, kurā informāciju paredzēts ievadīt VVD, pašvaldībai par savā administratīvajā teritorijā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, Aizsardzības ministrija par savā valdījumā esošām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, kā arī VVD pilnvarotam komersantam, kuram saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence un kurš veic monitoringu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietās. Komersantam piesārņoto vietu sistēmā paredzēts sniegt iespēju elektroniski ievadīt informāciju par izstrādātajiem priekšlikumus par izpētes metodēm, parametriem, laika grafiku utml., veikt izpētes programmas saskaņošanu ar VVD, iesniegt izpētes pārskatu, detalizēto programmu, pārskatu par izpildes rezultātiem un priekšlikumu par izvēlētajām sanācijas metodēm iesniegšana saskaņošanai, sanācijas darba programmas saskaņošana u.c., līdz ar to ietaupot laika un finanšu resursus;

2) piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētei un piesārņotu vietu sanācijai, ietverot arī vispārīgus nosacījumus monitoringam  un ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpētei un sanācijai.
Jaunajā regulējumā par izpēti un sanāciju, tāpat kā līdz šim spēkā esošajā regulējumā ir paredzēts noteikt personu atbildību un līdzatbildību ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistīto izdevumu segšanā. Ja operators, kas veicis piesārņojošo darbību, nav konstatējams, ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus sedz attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, kas var būt privātpersona, pašvaldība vai valsts. Ja ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus sedz vairāki zemes vai objekta īpašnieki, izdevumu segšanas apmērs katram īpašniekiem nosakāms proporcionāli konstatētā piesārņojuma apmēram attiecīgajā teritorijā vai savstarpēji vienojoties par izdevumu segšanas apmēru.

Likumprojektā tiek iekļauti šādi deleģējumi:
Ministru kabinetam:
- kārtība, kādā informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām tiek ievadīta un reģistrēta piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, kārtību, kādā informācija no piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tiek izsniegta, kā arī publiski, bez maksas pieejamās informācijas saturu;
- piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētes un piesārņotu vietu sanācijas procesa vadības kārtība un monitorings;
- vides atjaunošanas mērķus un metodes, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un veicami vides atjaunošanas pasākumi;
- kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij, augsnes un grunts paraugu ņemšanas un testēšanas metodes, kā arī teritoriju iedalījumu zonās pēc jutīguma pret piesārņojumu.
- kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpēte, kā arī piesārņotu vietu sanācija;
kārtību, kādā izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības; 
- kārtību, kādā kārtojams ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas vietas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmens;
- kārtību, kādā Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz, anulē vai aptur licenci, kas izsniegta darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu vietu izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru.

5. Likumprojekts veic grozījumus Vides aizsardzības likuma 17. panta trešā un ceturtā daļā, kas nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina Vides monitoringa programmas pamatnostādnes reizi sešos gados, kā arī nosaka Vides monitoringa programmas apstiprināšanu sešiem gadiem.

Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8. pants nosaka, ka attīstību vidējā termiņā plāno līdz septiņiem gadiem. Vides politikas pamatnostādnes attiecas uz septiņu gadu periodu, piemēram, periodam no 2021.-2027. gadam. VARAM, veicot vidējā termiņa plānošanas dokumentu izstrādi, secina, ka ir lietderīgi Vides politikas pamatnostādnēs ietvert arī Vides monitoringa programmu, tādejādi attiecinot arī uz to septiņu gadu plānošanas periodu.

Lai veiktu saskaņotu vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas procesu, Likumprojekts izslēdz 17. panta trešo daļu attiecībā uz atsevišķu Vides monitoringa programmas pamatnostādņu apstiprināšanu. Likumprojekts izsaka jaunā redakcijā 17. panta ceturto daļu, nosakot Vides monitoringa programmas iekļaušanu kā Vides politikas pamatnostādnes, kuras apstiprina Ministru kabinets (Vides aizsardzības likuma 4. panta otrā daļa). Vides monitoringa programma nosaka vides monitoringa tīklu, parametrus, regularitāti un izmantojamās metodes.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, kas organizē un veic vides monitoringu, sniedz ieteikumus un priekšlikumus VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par aktualitātēm nākošajam plānošanas periodam. VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" apkopo sniegtos priekšlikumus.

6. Atbilstoši Valsts vides dienesta iniciatīvai, paredzēts papildināt likuma 21. panta pirmās daļas 2. punktu, nosakot, ka veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai. Tas paredz Valsts vides dienesta inspektoriem tiesības pārbaudēs izmantot tehnoloģiskos līdzekļus dažādās to kombinācijās (piemēram, dronus, novērošanas kameras, eholotes), tādējādi risinot problēmas ar notekūdeņu novadīšanu vidē, ko var fiksēt apsekojot teritorijas ap attīrīšanas iekārtām ar dronu palīdzību, atkritumu plūsmu izsekošanas problēmas, kā rezultātā vidē nonāk videi kaitīgo preču (riepu) atkritumi, bīstamie atkritumi (piemēram, atklājot nelegālu bīstamo atkritumu uzkrāšanas vietu kādā degradētā teritorijā). Videonovērošanas ierīces nepieciešams izmantot, lai pieķertu pārkāpēju un novērstu turpmāku vides piesārņošanu, kā arī pārkāpumus zemes dzīļu jomā (ieguve ārpus licenču laukumiem), tāpat nepieciešams novērot nelegālo tīklu ielikšanu un izņemšanu, lai cīnītos ar maluzvejniecību.
Valsts vides dienesta inspektoru tiesības veikt pārbaudes privātīpašumā ir noteiktas ar Vides aizsardzības likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu – „valsts vides inspektoriem ir tiesības iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, iekārtu vai citu objektu neatkarīgi no īpašuma piederības, ja tas nepieciešams vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolei, veicot plānotas pārbaudes, vai ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem.” Šādas tiesības noteiktas likumā ar mērķi nodrošināt Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Valsts īstenota vides aizsardzības normatīvo aktu uzraudzība ir tradicionāls līdzeklis, kādā veidā valsts var rūpēties par vides saglabāšanu un uzlabošanu.

Veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības pieprasīt un saņemt no operatora piekļuvi iepriekš izvietotajām videonovērošanas iekārtām, saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta pirmās daļas 5.punktu, kas paredz valsts vides inspektoram tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts un pašvaldību iestādēm vides valsts kontroles veikšanai nepieciešamo informāciju, kas ir privātpersonas vai iestādes rīcībā, dabas resursu uzskaites dokumentus un citus dokumentus, lai kontrolētu dabas resursu ieguves, lietošanas, vides piesārņošanas apjomus, iepakojuma plūsmu, atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību un citas vidi ietekmējošas darbības.
Pārbaužu ietvaros tehnoloģiskie līdzekļi tiks izmantoti, lai aizstātu inspektora darbu un iegūtu tādu informāciju, kuru var iegūt arī inspektors, tomēr ar tehnoloģisko līdzekļu palīdzību šo informāciju var iegūt kvalitatīvāku un ar mazāku laika patēriņu. Ja inspektors šādu informāciju nevar iegūt, jo to neparedz normatīvie akti (piemēram, saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta 1.punktu pārbaudes neveic objektos, par kuriem nav pamatotas aizdomas, ka tur tiek izdarīti vides normatīvo aktu pārkāpumi), arī tehnoloģiskie līdzekļi šādos gadījumos netiek izmantoti.
Tādejādi tehnoloģisko līdzekļu lietošana neaizskar personas tiesības uz privātīpašumu un privāto dzīvi, bet sekmēs cilvēktiesību uz labvēlīgu dzīves vidi ievērošanu. Valsts vides inspektoru veiktajām pārbaudēm ar tehnoloģisko līdzekļu izmantošanu ir leģitīms mērķis. Tehnisko līdzekļu izmantošana pārbaudēs liek pieciest privātpersonai, ka tās īpašumā noteikti objekti vai darbības tiek fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem un tiek iegūts to vizuāls attēlojums. Šāda privātpersonas īpašuma tehniska fiksēšana ir īslaicīga, neskar zemes īpašnieka vai tajā esošo personu dzīvi, neierobežo īpašuma izmantošanu, tāpēc tehnisko līdzekļu izmantošana ir samērīga ar to labumu, kuru iegūst sabiedrība no labas vides kvalitātes.
Tehnoloģisko līdzekļu izmantošana ir efektīva gan no vides normatīvo aktu ievērošanas viedokļa, gan no cilvēku resursu (valsts budžeta līdzekļu) izmantošanas viedokļa. Piemēram, ja tiek atklāta nelegāla atkritumu uzkrāšanas vieta, tad iegūt pierādījumus atkritumu ievešanai un noskaidrot pārkāpēju var, gan izmantojot videonovērošanu, gan inspektoriem vairākas dienas nepārtraukti atrodoties dabā un novērojot atkritumu uzkrāšanas vietu. Līdzīga pieeja izmantojama arī nelegālas zvejas atklāšanā, kad potenciālās nelikumīgai zvejai izdevīgās vietās (piemēram, grūti pieejamas, tālu no apdzīvotām vietām, ceļiem) tiktu izvietotas novērošanas kameras, lai konstatētu pārkāpuma faktu un pārkāpēju.
Ar dronu un eholotu palīdzību tiek pārbaudītas ūdenstilpes, ja ūdenstilpē neatrodas laivas vai tīkli, tad inspektoriem nav nepieciešams tērēt resursus ūdenstilpes apbraukāšanai un pārbaudei.
Droni ir izmantojami arī grūti pieejamu un liela apjoma teritoriju izpētei un fotografēšanai (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, derīgo izrakteņu ieguves vietas), kas aizstāj inspektoru veiktus attāluma mērījumus un apskati, lai noteiktu, vai darbība notiek zemes dzīļu izmantošanas licencē noteiktajā laukumā vai arī pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav redzami dūņu nosēdumi, kas liecina par nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē.
Uz tehnoloģisko līdzekļu izmantošanu norādīts arī ES dokumentos, piemēram, 21.02.2020. Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/21/EK 17.pantā minēto inspekciju tehnisko vadlīniju B daļā norādīts, ka dalībvalstīm ir jāveic  atkritumu apsaimniekošanas objektu kontroles darbības, kur viena no darbībām ir izmantot Zemes novērošanas tehnoloģijas un citus attālās novērošanas paņēmienus, t.sk. attiecīgā gadījumā in-situ sensorus. 
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 14.panta pirmajā daļā ir iekļautas Valsts vides dienesta tiesības izmantot tehniskos līdzekļus atkritumu plūsmas kontrolei pie noteiktiem nosacījumiem.
Tehnoloģiskie līdzekļi tiek lietoti saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Iegūtie personas dati un cita informācija tiks saglabāti tikai gadījumā, ja tiks konstatēts normatīvā akta pārkāpums. Pārkāpuma gadījumā personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar Valsts vides dienesta Privātuma politiku un iekšējiem normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.
Likumprojekta papildinājums, nosakot valsts vides inspektoram  tiesības ņemt paraugus un veikt kontrolmērījumus, izmantojot pieejamos tehniskos līdzekļus vai dažādu tehnoloģiju kombinācijas vides normatīvo aktu pārkāpumu fiksēšanai, sekmēs labāku izpratni privātpersonām par to, ka VVD kontroles pasākumos var izmantot arī tehnoloģiskos līdzekļus pārkāpumu fiksēšanai un pierādījumu savākšanai.

7. Likumprojektā tiek precizētas atsauces uz likumu “Par piesārņojumu”, tās aizstājot ar atsaucēm uz Piesārņojuma novēršanas likumu.

8. Ar likumprojektu tiek izslēgts Vides aizsardzības likuma Pārejas noteikumu 3.pants, kurā noteikts, ka, ja piesārņojums radies pirms 2007.gada 30.aprīļa, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju veic saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu". Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un sanācija turpmāk tiks veikta saskaņā ar Vides aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā.