Anotācija (ex-ante)

23-TA-812: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 233 "Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 233 "Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai novērstu Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumu Nr. 233 "Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 233) piemērošanā konstatētās nepilnības un veiktu tehniskus precizējumus. Proti:
- nenoteikt konkrētu termiņu maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par apstākļiem, kas ir par pamatu iespējamai disciplinārlietas ierosināšanai;
- noteikt garāku termiņu Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu pieņemšanas termiņu; precizēt disciplinārlietu komisijas darbības kārtību;
- precizēt atsevišķas Ministru kabineta noteikumu Nr. 233 punktu redakcijas, kas noteic disciplinārlietu komisijas darbības kārtību.
Tāpat ar noteikumu projektu tiks veikts tehnisks grozījums, lai salāgotu regulējumu ar maksātnespējas jomu regulējošajiem tiesību aktiem (aizstāti noteikumu tekstā vārdi "Maksātnespējas administrācija" ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests").

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts nolūkā pilnveidot Ministru kabineta noteikumu Nr. 233 regulējumu, ņemot vērā tā piemērošanā izdarītos secinājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 233 noteic kārtību, kādā ierosina disciplinārlietu pret administratoru un uzraugošo personu, tostarp:
- noteic termiņu administratora vai uzraugošās personas rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par apstākļiem, kas ir par pamatu iespējamai disciplinārlietas ierosināšanai (10 darbdienas);
- noteic termiņu Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmuma pieņemšanai par disciplinārlietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu (15 darbdienas pēc paskaidrojumu saņemšanas vai pēc paskaidrojumu sniegšanas termiņa beigām);
- noteic disciplinārlietu komisijas darbības kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto termiņu (kas ir prekluzīvs) administratoram vai uzraugošai personai rakstveida paskaidrojumu sniegšanai pirms jautājuma izlemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu un līdzšinējo praksi, secināts, ka gadījumos, kad administrators vai uzraugošā persona iesniedz motivētu lūgumu pagarināt paskaidrojumu sniegšanas termiņu, Maksātnespējas kontroles dienestam nav tiesību apmierināt šādu lūgumu. Turklāt pašreizējā regulējumā termiņa skaitījums lēmuma pieņemšanai par disciplinārlietas ierosināšanu (vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu) ir tieši atkarīgs no paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu sniegšanas termiņa beigām (kas nedrīkst pārsniegt regulējumā noteiktās 10 darbdienas).
Ministru kabineta noteikumi Nr. 233 noteic, ka Maksātnespējas kontroles dienesta direktors lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai par atteikumu ierosināt disciplinārlietu pieņem 15 darbdienu laikā pēc paskaidrojumu saņemšanas vai pēc paskaidrojumu sniegšanas termiņa beigām. Tomēr praksē secināts, ka šāds termiņš lēmuma pieņemšanai ir salīdzinoši īss, it īpaši, ja disciplinārlieta ir sarežģīta, materiāli prasa padziļinātu izpēti un liela apjoma informācijas analīzi.
Tāpat nepieciešams precizēt atsevišķas Ministru kabineta noteikumu Nr. 233 punktu redakcijas, kas noteic disciplinārlietu komisijas darbības kārtību, un veikt tehniskus precizējumus, lai salāgotu regulējumu ar maksātnespējas jomu regulējošajiem tiesību aktiem.
Risinājuma apraksts
1. Ministru kabineta noteikumos Nr. 233 piemērošanā konstatētās nepilnības un problēmas.
1.1. Administratīvā procesa likumā nostiprinātais procesuālā taisnīguma princips noteic, ka iestāde un tiesa, pieņemot savus lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par lietā jau esošajiem pierādījumiem un iesniegt jaunus pierādījumus, proti, šis princips ietver sevī procesa dalībnieka tiesības tikt uzklausītam.[1]
Nenosakot Ministru kabineta noteikumos konkrētu paskaidrojumu sniegšanas termiņu, tiks nodrošināta iespēja administratoram vai uzraugošajai personai samērīgā laikā sniegt viedokli, īpaši gadījumā, ja lietas sarežģītības vai objektīvu apstākļu dēļ vajadzīgs ilgāks laiks sagatavot paskaidrojumus, nekā tas noteikts šobrīd. Proti, paskaidrojumu sniegšanai tiks dots saprātīgs termiņš, lai procesuālo darbību varētu reāli izpildīt. Maksātnespējas kontroles dienests, katrā atsevišķā gadījumā nosakot paskaidrojumu sniegšanas termiņu, ņemtu vērā konkrētās lietas apstākļus, lietas juridisko sarežģītību. Tāpat pēc administratora vai uzraugošās personas motivēta lūguma Maksātnespējas kontroles dienestam būs iespēja termiņu pagarināt, ja objektīvu iemeslu dēļ paskaidrojumus nevar sniegt iestādes noteiktajā termiņā. Minimālā paskaidrojumu sniegšanas termiņa nenoteikšana normatīvajā aktā nepasliktinās administratoru un uzraugošo personu tiesības, jo iestādei būs iespēja noteikt garāku termiņu, nekā tas ir šobrīd.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz svītrot šobrīd noteikto termiņu administratora vai uzraugošās personas rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par apstākļiem, kas ir par pamatu iespējamai disciplinārlietas ierosināšanai (10 darbdienas).

1.2. Šobrīd paredzēts salīdzinoši īss termiņš lēmuma pieņemšanai par disciplinārlietas ierosināšanu (vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu). Disciplinārās mērķis ir sodīt konkrēto amatpersonu par tās pieļautajiem pārkāpumiem un preventīvi novērst citus iespējamos pārkāpumus (skat. Satversmes tiesas 2022. gada 29. septembra sprieduma lietā Nr. 2022-08-01 17. punktu). Ņemot vērā disciplinārlietu sarežģītību un ietekmi uz konkrēto personu, līdzšinējā pieredzē secināts, ka lēmuma par disciplinārlietu ierosināšanu sagatavošana prasa īpašu rūpību lietas materiālu un sniegto paskaidrojumu analīzē. Ir jābūt noskaidrotiem apstākļiem, kuri norāda uz konkrētās personas iespējami prettiesisku, disciplināri sodāmu rīcību, lai tiktu pieņemts objektīvs un izsvērts lēmums, un lieta tiktu rosināta pamatoti. Informācija par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu prasa rūpīgu tās apstrādi, tostarp faktu pārbaudi un secinājumu izdarīšanu, izsverot disciplinārlietas ierosināšanas nepieciešamību. Nosakot garāku termiņu Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu pieņemšanai, būtu nodrošināta pilnvērtīga katras konkrētās lietas apstākļu izvērtēšana, īpaši, ja lieta ir sarežģīta, tā prasa padziļinātu izpēti un liela apjoma informācijas analīzi.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret administratoru vai uzraugošo personu vai par atteikumu ierosināt disciplinārlietu Maksātnespējas kontroles dienesta direktors pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem vai pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā.
Turklāt līdzīgs termiņš lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu vai par atteikumu ierosināt disciplinārlietu pieņemšanai ir noteikts arī citām juridiskajām profesijām, piemēram, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem. Proti, Latvijas Zvērinātu notāru padome lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai lietas izbeigšanu pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc priekšlikuma ierosināt disciplinārlietu vai personas sūdzības, kurā norādītie apstākļi ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai, saņemšanas izskata lietu.[2] Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja saņem iesniegumu vai sūdzību par advokātu, pamatā izskata iesniegumu 90 (deviņdesmit) kalendāro dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti un ja advokāta rīcībā saskatāmas disciplinārlietas pazīmes var ierosināt disciplinārlietu, nosūtot pārbaudes materiālus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijai.[3]

1.3. Noteikumu projektā svītroti atsevišķi punkti, kas pašreizējā redakcijā ir pretrunā ar Maksātnespējas likumā noteikto.
Ministru kabineta noteikumos nav nepieciešams atsevišķs regulējums, ka disciplinārlietu komisijas darbu nodrošina un organizē komisijas sekretārs, kuru ar rīkojumu ieceļ Maksātnespējas kontroles dienesta direktors. Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina un organizē disciplinārlietu komisijas darbu un šī uzdevuma nodrošināšanai Maksātnespējas kontroles dienesta direktors norīko disciplinārlietu komisijas sekretāru, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 31.4 panta piekto daļu. Attiecīgi noteikumu projekts paredz svītrot 12. punktu.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 31.4 panta sesto daļu disciplinārlietu komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets, līdz ar to noteikumu projekts paredz svītrot 21. punktu.

2. Redakcionāli un precizējoši grozījumi noteikumu projektā.
Latvijas Republikas Saeima 2018. gada 31. maijā pieņēma likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Ar minēto likumu tostarp ir mainīts Maksātnespējas administrācijas nosaukums, nosakot, ka iestādes nosaukums ir Maksātnespējas kontroles dienests, jo iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz tekstā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2021. gada 25. marta spriedums Nr. SKA-76/2021 (A420303616).

[2] Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūti. Pieejami: https://www.latvijasnotars.lv/pages/tiesibu-akti.

[3] Kārtība, kādā ārpus tiesas tiek izšķirti strīdi starp advokātiem un advokātu klientiem. Pieejama: https://www.advokatura.lv/lv/arpustiesas-stridu-risinasana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • administratori, uzraugošās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts labvēlīgi ietekmēs šādas mērķa grupas tiesības pienācīgi izteikt savu viedokli:
1) administratori – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā maksātnespējas reģistrā 2023. gada 29. martā ir reģistrēti 152 administratori;
2) uzraugošās personas – Maksātnespējas likuma 12.3 panta pirmā daļa noteic, ka par uzraugošo personu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un tikt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi. Ievērojot minēto, nav iespējams noteikt uzraugošo personu skaitu.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Maksātnespējas kontroles dienests, Tieslietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/10bcbd8d-1cc0-413b-944d-bbb40e854647

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultātā nav saņemti priekšlikumi vai iebildumi.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Maksātnespējas kontroles dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk