25-TA-1644: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz pilnveidot noteikumu nosacījumus par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un tūrisma aģentu tiesībām un pienākumiem, nodrošinot kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem efektīvu un vienlaikus pretimnākošu regulējumu attiecībā uz nozares uzraudzību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pilnveidot noteikumu nosacījumus par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un tūrisma aģentu tiesībām un pienākumiem, nodrošinot kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem efektīvu un vienlaikus pretimnākošu regulējumu attiecībā uz nozares uzraudzību.
Šo grozījumu mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci un uzticību tūrisma nozarei, stiprinot godīguma, atbildības un profesionalitātes principus tūrisma aģentu un operatoru darbībā.
Šo grozījumu mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci un uzticību tūrisma nozarei, stiprinot godīguma, atbildības un profesionalitātes principus tūrisma aģentu un operatoru darbībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Neskatoties uz ekonomiskajām nenoteiktībām un ģeopolitiskajām pārmaiņām, ceļojumu un tūrisma nozare plaukst. Kā norāda Pasaules Tūrisma un Ceļojumu padome, ar ekonomisko ieguldījumu, kas tuvu 10 triljoniem dolāru, nozare 2023. gadā sasniedza pirmspandēmijas līmeni, parādot savu izturību un apliecinot savu būtisko lomu globālajā ekonomikā. 2023. gadā ceļojumu un tūrisma nozare veidoja 9,1% no pasaules IKP.
Pasaules Tūrisma organizācijas dati liecina, ka 2024. gadā pasaulē tika reģistrēti aptuveni 1,4 miljardi starptautisko tūristu (nakšņojošo viesu), kas ir par 11% vairāk nekā 2023. gadā jeb par 140 miljoniem vairāk. Tiek prognozēts, ka starptautisko tūristu ierašanās pieaugs par 3% līdz 5% 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9 % pieaugumu pret 2023. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4 % vairāk nekā 2023. gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.
Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir pasaules populārākais tūrisma galamērķis, kas saskaņā ar EUROSTAT datiem 2024. gadā uzņēma aptuveni divas trešdaļas no visiem starptautiskajiem tūristiem.
1. Ministru kabineta noteikumu projekts:
Eiropas patērētāji izmanto dažādus veidus, kā rezervēt dažādus tūrisma pakalpojumus viena ceļojuma vai brīvdienu ietvaros. Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanu nosaka Eiropas parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīva Nr. 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk – Direktīva).
Direktīva attiecas uz iepriekš sagatavotiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, kā arī uz individualizētiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, ja ceļotājs izvēlas dažāda veida ceļojumu pakalpojumus (transports, izmitināšana, automašīnu noma utt.) tiešsaistē vai bezsaistē. Direktīva nodrošina plašu ceļotāja aizsardzību, un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs (tūrisma operators) ir pilnībā atbildīgs par savā organizētajā kompleksā tūrisma pakalpojumā iekļauto pakalpojumu veikšanu, kā arī tam ir pienākums saņemt klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, lai segtu ceļotāju maksājumus un viņu repatriāciju, ja operators nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus savu likviditātes problēmu dēļ. Turklāt direktīva paredz noteiktu aizsardzību saistītiem tūrisma pakalpojumiem, piemēram, ja ceļotājs rezervē lidojumu vienā tīmekļa vietnē un pēc tam tiek aicināts rezervēt viesnīcu vai nomāt automašīnu citā tīmekļa vietnē.
Direktīva ir pilnās harmonizācijas Direktīva, līdz ar to Direktīvas prasības ir precīzi pārņemtas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos (t.sk. Tūrisma likumā (1.panta pirmās daļas 5., 19., 20., 29.-33.punkts, kā arī otrā un trešā daļa, 8.1 pants, 16. un 16.2 pants, kā arī 20.pants) un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 380)).
Covid-19 pandēmijas izplatība un tās ierobežošanas epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana, pēcāk Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā izraisītais iepriekšējo gadu straujais cenu pieaugums energoresursiem, kas ietekmēja inflāciju, un Latvijas iedzīvotāju pirktspēju (attiecībā uz izejošo tūrismu), kā arī transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā.
Vienlaikus izvērtējot komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas izaicinājumus un patērētāju aizsardzību, nepieciešams izvērtēt un pilnveidot esošo komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmu.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu esošās komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmas pilnveidojumus, paredzot virkni grozījumu šādos aspektos:
1. Tūrisma aģenta, tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja savstarpējā sadarbība;
2. Speciālās atļaujas (licences) nodevas apmērs;
3. Speciālās atļaujas (licences) saņemšana, apturēšana, atcelšana;
4. Uzraudzība un publiski pieejamā informācija;
5. Likviditātes problēmu pazīmes un ceļotāja repatriācija.
Papildus Noteikumu projektā veikti vairāki juridiskās tehnikas precizējumi.
2. Ministru kabineta protokollēmuma projekts:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra protokollēmuma (prot.Nr.42 39.§) “Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir uzdots izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbībā, balstoties uz jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - centrs) veiktajiem tūrisma nozares jomas monitoringa pasākumiem.
Informējam, ka jaunā komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbība tika izvērtēta un vairāki nepieciešamie sistēmas uzlabojumi tika iekļauti šo pašu MK Noteikumu Nr.380 grozījumos jau 2022.gadā (Ministru kabineta 22.11.2022. noteikumi Nr. 730 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" /LV, 230, 28.11.2022./Stājas spēkā 29.11.2022.), tostarp pastiprinot nodrošinājuma prasības, kas ir primārais patērētāju tiesību aizsargs, kā arī pastiprinot prasības un termiņus šī nodrošinājuma iesniegšanā, kas pēc būtības uzlaboja nozares uzraudzības procesu pie spēkā esošās sistēmas.
Ar Ekonomikas ministrijas iniciatīvu nodrošināts jauns atbalsta instruments komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” paredz papildus finansējumu 18 milj. euro apmērā garantiju sniegšanai, t.sk. garantiju sniegšanai tūrisma operatoriem kredītiestādes nodrošinājuma saņemšanai, lai atvieglotu iespējas nodrošināt atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 380 nepieciešamo nodrošinājumu par samērīgām izmaksām. Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā garantija ir kā papildus nodrošinājums kredītiestādes izsniegtajai nodrošinājuma garantijai.
3. Ceļotāju repatriācija:
2024. gada augustā tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ centrs organizēja ceļotāju repatriācijas procesu (prasība, kas izriet no Direktīvas un, secīgi, Latvijas normatīvā regulējuma), kā ietvaros no Spānijas tika repatriēta 81 persona un no Francijas tika repatriētas 66 personas. Šī bija pirmā repatriācija Latvijā, kas tika nodrošināta atbilstoši Tūrisma likuma un MK Noteikumu Nr. 380 regulējumam (izrietoši no Direktīvas prasībām) kopš regulējuma spēkā stāšanās 2018. gadā.
Izvērtējot repatriācijas procesā gūtās atziņas, kā arī - pamatojoties uz nozares un centra sniegtajiem priekšlikumiem par sistēmas pilnveidi, sagatavots noteikumu projekts komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzības pilnveidošanai.
Līdztekus konkrētajām normu izmaiņām, noteikumu projekta mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci un stiprināt ceļotāju uzticību tūrisma nozarei. Precīzāks un pārskatāmāks regulējums, tostarp prasības attiecībā uz licencēšanu, uzraudzību, nodrošinājuma sistēmu un sabiedrībai pieejamo informāciju, kalpo par pamatu vienlīdzīgiem nosacījumiem visu tirgus dalībnieku darbībai. Tādējādi tiek veicināts ne tikai patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa pieaugums, bet arī godīguma, atbildības un profesionalitātes stiprināšana tūrisma aģentu un operatoru ikdienas darbībā. Normatīvo aktu precizēšana un skaidra atbildības sadale starp iesaistītajām pusēm palīdz novērst izvairīšanos no pienākumiem, mazināt riskus tirgū un veidot ilgtspējīgu, kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu vidi.
Līdz ar šī Noteikumu projekta spēkā stāšanos, augstāk minētais MK uzdevums uzskatāms par izpildītu.
Pasaules Tūrisma organizācijas dati liecina, ka 2024. gadā pasaulē tika reģistrēti aptuveni 1,4 miljardi starptautisko tūristu (nakšņojošo viesu), kas ir par 11% vairāk nekā 2023. gadā jeb par 140 miljoniem vairāk. Tiek prognozēts, ka starptautisko tūristu ierašanās pieaugs par 3% līdz 5% 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9 % pieaugumu pret 2023. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4 % vairāk nekā 2023. gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.
Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir pasaules populārākais tūrisma galamērķis, kas saskaņā ar EUROSTAT datiem 2024. gadā uzņēma aptuveni divas trešdaļas no visiem starptautiskajiem tūristiem.
1. Ministru kabineta noteikumu projekts:
Eiropas patērētāji izmanto dažādus veidus, kā rezervēt dažādus tūrisma pakalpojumus viena ceļojuma vai brīvdienu ietvaros. Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanu nosaka Eiropas parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīva Nr. 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk – Direktīva).
Direktīva attiecas uz iepriekš sagatavotiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, kā arī uz individualizētiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, ja ceļotājs izvēlas dažāda veida ceļojumu pakalpojumus (transports, izmitināšana, automašīnu noma utt.) tiešsaistē vai bezsaistē. Direktīva nodrošina plašu ceļotāja aizsardzību, un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs (tūrisma operators) ir pilnībā atbildīgs par savā organizētajā kompleksā tūrisma pakalpojumā iekļauto pakalpojumu veikšanu, kā arī tam ir pienākums saņemt klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, lai segtu ceļotāju maksājumus un viņu repatriāciju, ja operators nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus savu likviditātes problēmu dēļ. Turklāt direktīva paredz noteiktu aizsardzību saistītiem tūrisma pakalpojumiem, piemēram, ja ceļotājs rezervē lidojumu vienā tīmekļa vietnē un pēc tam tiek aicināts rezervēt viesnīcu vai nomāt automašīnu citā tīmekļa vietnē.
Direktīva ir pilnās harmonizācijas Direktīva, līdz ar to Direktīvas prasības ir precīzi pārņemtas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos (t.sk. Tūrisma likumā (1.panta pirmās daļas 5., 19., 20., 29.-33.punkts, kā arī otrā un trešā daļa, 8.1 pants, 16. un 16.2 pants, kā arī 20.pants) un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 380)).
Covid-19 pandēmijas izplatība un tās ierobežošanas epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešana, pēcāk Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā izraisītais iepriekšējo gadu straujais cenu pieaugums energoresursiem, kas ietekmēja inflāciju, un Latvijas iedzīvotāju pirktspēju (attiecībā uz izejošo tūrismu), kā arī transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā.
Vienlaikus izvērtējot komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas izaicinājumus un patērētāju aizsardzību, nepieciešams izvērtēt un pilnveidot esošo komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmu.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu esošās komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmas pilnveidojumus, paredzot virkni grozījumu šādos aspektos:
1. Tūrisma aģenta, tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja savstarpējā sadarbība;
2. Speciālās atļaujas (licences) nodevas apmērs;
3. Speciālās atļaujas (licences) saņemšana, apturēšana, atcelšana;
4. Uzraudzība un publiski pieejamā informācija;
5. Likviditātes problēmu pazīmes un ceļotāja repatriācija.
Papildus Noteikumu projektā veikti vairāki juridiskās tehnikas precizējumi.
2. Ministru kabineta protokollēmuma projekts:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra protokollēmuma (prot.Nr.42 39.§) “Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir uzdots izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbībā, balstoties uz jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - centrs) veiktajiem tūrisma nozares jomas monitoringa pasākumiem.
Informējam, ka jaunā komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbība tika izvērtēta un vairāki nepieciešamie sistēmas uzlabojumi tika iekļauti šo pašu MK Noteikumu Nr.380 grozījumos jau 2022.gadā (Ministru kabineta 22.11.2022. noteikumi Nr. 730 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" /LV, 230, 28.11.2022./Stājas spēkā 29.11.2022.), tostarp pastiprinot nodrošinājuma prasības, kas ir primārais patērētāju tiesību aizsargs, kā arī pastiprinot prasības un termiņus šī nodrošinājuma iesniegšanā, kas pēc būtības uzlaboja nozares uzraudzības procesu pie spēkā esošās sistēmas.
Ar Ekonomikas ministrijas iniciatīvu nodrošināts jauns atbalsta instruments komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” paredz papildus finansējumu 18 milj. euro apmērā garantiju sniegšanai, t.sk. garantiju sniegšanai tūrisma operatoriem kredītiestādes nodrošinājuma saņemšanai, lai atvieglotu iespējas nodrošināt atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 380 nepieciešamo nodrošinājumu par samērīgām izmaksām. Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā garantija ir kā papildus nodrošinājums kredītiestādes izsniegtajai nodrošinājuma garantijai.
3. Ceļotāju repatriācija:
2024. gada augustā tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ centrs organizēja ceļotāju repatriācijas procesu (prasība, kas izriet no Direktīvas un, secīgi, Latvijas normatīvā regulējuma), kā ietvaros no Spānijas tika repatriēta 81 persona un no Francijas tika repatriētas 66 personas. Šī bija pirmā repatriācija Latvijā, kas tika nodrošināta atbilstoši Tūrisma likuma un MK Noteikumu Nr. 380 regulējumam (izrietoši no Direktīvas prasībām) kopš regulējuma spēkā stāšanās 2018. gadā.
Izvērtējot repatriācijas procesā gūtās atziņas, kā arī - pamatojoties uz nozares un centra sniegtajiem priekšlikumiem par sistēmas pilnveidi, sagatavots noteikumu projekts komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzības pilnveidošanai.
Līdztekus konkrētajām normu izmaiņām, noteikumu projekta mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci un stiprināt ceļotāju uzticību tūrisma nozarei. Precīzāks un pārskatāmāks regulējums, tostarp prasības attiecībā uz licencēšanu, uzraudzību, nodrošinājuma sistēmu un sabiedrībai pieejamo informāciju, kalpo par pamatu vienlīdzīgiem nosacījumiem visu tirgus dalībnieku darbībai. Tādējādi tiek veicināts ne tikai patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa pieaugums, bet arī godīguma, atbildības un profesionalitātes stiprināšana tūrisma aģentu un operatoru ikdienas darbībā. Normatīvo aktu precizēšana un skaidra atbildības sadale starp iesaistītajām pusēm palīdz novērst izvairīšanos no pienākumiem, mazināt riskus tirgū un veidot ilgtspējīgu, kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu vidi.
Līdz ar šī Noteikumu projekta spēkā stāšanos, augstāk minētais MK uzdevums uzskatāms par izpildītu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Speciālās atļaujas (licences) izsniegšana un reģistrēšana datubāzē
MK Noteikumu Nr. 380 2.5. apakšpunkts nosaka, ka speciālo atļauju (licenci) neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process (atbilstoši Maksātnespējas likumam). Tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka minētā norma liedz tirgū atgriezties tiem nozares uzņēmējiem – jomas zinātājiem un profesionāļiem, kas bijuši spiesti pārtraukt saimniecisko darbību ārēju krīžu – piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmē, vai nebija varējuši saņemt nodrošinājumu, kā dēļ tiem anulētas licences. Šāds ierobežojums ir nesamērīgs ar citām nozarēm. Papildus, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas ārpolitikas un drošības interesēm, kā arī starptautisko sankciju režīmiem, nepieciešams nodrošināt, lai speciālo atļauju (licenci) neizsniedz un datubāzē nereģistrē komersantus, kam tiek piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas.
Tāpat nepieciešams nodrošināt tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības caurspīdīgumu, patērētāju informētību un atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešami grozījumi, lai paredzētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākumu nodrošināt vismaz vienu pastāvīgu pārdošanas vietu – tostarp, piemēram, tīmekļvietni vai sociālo mediju kontu – kurā pieejama noteikumos prasītā informācija.
MK Noteikumu Nr. 380 2.5. apakšpunkts nosaka, ka speciālo atļauju (licenci) neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process (atbilstoši Maksātnespējas likumam). Tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka minētā norma liedz tirgū atgriezties tiem nozares uzņēmējiem – jomas zinātājiem un profesionāļiem, kas bijuši spiesti pārtraukt saimniecisko darbību ārēju krīžu – piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmē, vai nebija varējuši saņemt nodrošinājumu, kā dēļ tiem anulētas licences. Šāds ierobežojums ir nesamērīgs ar citām nozarēm. Papildus, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas ārpolitikas un drošības interesēm, kā arī starptautisko sankciju režīmiem, nepieciešams nodrošināt, lai speciālo atļauju (licenci) neizsniedz un datubāzē nereģistrē komersantus, kam tiek piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas.
Tāpat nepieciešams nodrošināt tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības caurspīdīgumu, patērētāju informētību un atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepieciešami grozījumi, lai paredzētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākumu nodrošināt vismaz vienu pastāvīgu pārdošanas vietu – tostarp, piemēram, tīmekļvietni vai sociālo mediju kontu – kurā pieejama noteikumos prasītā informācija.
Risinājuma apraksts
Grozījumi MK Noteikumos Nr.380 (turpmāk – Noteikumu projekts) izslēdz nosacījumu, ka speciālo atļauju (licenci) neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process (atbilstoši Maksātnespējas likumam). Grozījumi neietekmēs patērētāju tiesību aizsardzību, jo ļaunprātīga uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai ir atrunāta Krimināllikuma 213. pantā. Noteikumu projektā izslēgta atteikšanās no licences izsniegšanas, ja nav bijusi ļaunprātība, īpaši gadījumos, kad uzņēmums nonācis maksātnespējā ārēju, no uzņēmēja neatkarīgu, apstākļu dēļ.
Turklāt, noteikumos ir paredzēti virkne citi patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi, tai skaitā, nodrošinājums.
Vienlaikus, Noteikumu projekts paredz, ka, ja tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam pēdējo 5 gadu laikā bijusi veikta naudas atmaksas vai repatriācijas procedūra (atbilstoši MK Noteikumu Nr.380 40. vai 46. punktam), kuru izmaksas segtas no valsts budžeta līdzekļiem un kas nav atlīdzinātas atbilstoši šo noteikumu 51. vai 52. punktā noteiktajam, tā valdes loceklis 5 gadus nevar saņemt jaunu speciālo atļauju (licenci) (tūrisma aģents un tūrisma operators) un tas nevar uzsākt darbību un tikt reģistrēts datubāzē (tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs), tostarp arī dibinot jaunu uzņēmumu. Grozījumi minētajā noteikumu punktā nodrošinās augstāku patērētāju tiesību aizsardzību un samazinās negodprātīgas komercdarbības risku.
Papildus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzraudzības mehānismu, Noteikumu projektā precizēts arī 2.9. apakšpunkts, kas paredz, ka darbību uzsākt un speciālo atļauju (licenci), tiekot reģistrēts datubāzē, nevar saņemt komersants, kura darbība tikusi apturēta un speciālā atļauja (licence) tikusi atcelta, izslēdzot to no datubāzes, pēdējo 12 mēnešu laikā (izņemot konkrētus, noteikumos paredzētus gadījumus bez pārkāpuma pazīmēm). Šis ierobežojums darbojas paralēli 2.5. apakšpunktā paredzētajai piecu gadu reputācijas pārbaudei attiecībā uz juridisko un fizisko personu rīcību.
Līdz ar to 2.5. un 2.9. apakšpunkti darbojas komplementāri, nodrošinot gan ilgtermiņa reputācijas izvērtējumu, gan īstermiņa ierobežojumu nesen izslēgtajiem subjektiem, kas kopumā būtiski samazina negodprātīgu reģistrācijas mēģinājumu risku un stiprina patērētāju, valsts budžeta interešu un godīgas komercprakses aizsardzību.
Noteikumu projektā iekļauts jauns 2.10. apakšpunkts, kas nosaka, ka tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir vismaz viena pārdošanas vieta , tostarp – tīmekļa vietne vai sociālo mediju konts, kurā tiek nodrošināta šajos noteikumos noteiktās informācijas pieejamība. Šis nosacījums ieviests ar mērķi stiprināt uzticamību tūrisma nozares dalībniekiem un nodrošināt caurspīdīgumu komercdarbības vidē. Noteikums paredz, ka pārdošanas vietai nav obligāti jābūt fiziskai telpai, bet tai jāatbilst noteiktām juridiski atzītām komercdarbības pazīmēm – piemēram, skaidri identificējama tīmekļvietne, vai oficiāls uzņēmuma profils sociālajos tīklos, kurā sniegta patērētājiem paredzēta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un tiek veicināta to iegāde. Tādējādi tiek ņemta vērā arī mūsdienu digitālās komercdarbības realitāte, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz likumīgu un pārbaudāmu uzņēmējdarbību.
Šā punkta ieviešana kalpo kā preventīvs mehānisms, lai mazinātu negodprātīgu uzņēmēju iekļūšanu nozarē, stiprinātu patērētāju aizsardzību, veicinātu skaidru uzņēmumu identificējamību, atvieglotu uzraudzības un kontroles institūciju darbu.
Papildus, Noteikumu projektā iekļauti jauni 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunkti, kas nosaka, ka pirms speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanas datubāzē centram ir jāpārliecinās, ka tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav pakļauts nacionālām vai starptautiskām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankcijām, kā arī vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs neatbilst Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas statusam, un tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs (ja attiecīgā persona ir fiziska persona) vai tā padomes vai valdes loceklis vai pārstāvēttiesīgais biedrs (ja tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona) nav Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis.
Normas mērķis nav vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības regulējuma procesā, kas nodrošina, ka komersanti, kas vēlas organizēt vai pārdot kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus un saņemt speciālo atļauju (licenci) vai uzsākt darbību, tiekot reģistrēti datubāzē, nav saistīti ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas kapitālu vai ietekmi, ņemot vērā šo valstu agresiju pret Ukrainu un ar to saistītos augsta riska faktorus.
Šāds ierobežojums atbilst ES sankciju režīma mērķim – nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas ekonomisko interešu īstenošanu ES teritorijā, īpaši jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzraudzību, licencēšanu vai valsts atbalsta izmantošanu. Minētais ierobežojums būtībā konkretizē un nacionālā līmenī nodrošina sankciju efektīvu piemērošanu.
Tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē, šo noteikumu 28.2. un 30.2. apakšpunktu attiecībā uz 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunkta prasībām piemēro no 2026. gada 1. jūlija.
Turklāt, noteikumos ir paredzēti virkne citi patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi, tai skaitā, nodrošinājums.
Vienlaikus, Noteikumu projekts paredz, ka, ja tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam pēdējo 5 gadu laikā bijusi veikta naudas atmaksas vai repatriācijas procedūra (atbilstoši MK Noteikumu Nr.380 40. vai 46. punktam), kuru izmaksas segtas no valsts budžeta līdzekļiem un kas nav atlīdzinātas atbilstoši šo noteikumu 51. vai 52. punktā noteiktajam, tā valdes loceklis 5 gadus nevar saņemt jaunu speciālo atļauju (licenci) (tūrisma aģents un tūrisma operators) un tas nevar uzsākt darbību un tikt reģistrēts datubāzē (tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs), tostarp arī dibinot jaunu uzņēmumu. Grozījumi minētajā noteikumu punktā nodrošinās augstāku patērētāju tiesību aizsardzību un samazinās negodprātīgas komercdarbības risku.
Papildus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzraudzības mehānismu, Noteikumu projektā precizēts arī 2.9. apakšpunkts, kas paredz, ka darbību uzsākt un speciālo atļauju (licenci), tiekot reģistrēts datubāzē, nevar saņemt komersants, kura darbība tikusi apturēta un speciālā atļauja (licence) tikusi atcelta, izslēdzot to no datubāzes, pēdējo 12 mēnešu laikā (izņemot konkrētus, noteikumos paredzētus gadījumus bez pārkāpuma pazīmēm). Šis ierobežojums darbojas paralēli 2.5. apakšpunktā paredzētajai piecu gadu reputācijas pārbaudei attiecībā uz juridisko un fizisko personu rīcību.
Līdz ar to 2.5. un 2.9. apakšpunkti darbojas komplementāri, nodrošinot gan ilgtermiņa reputācijas izvērtējumu, gan īstermiņa ierobežojumu nesen izslēgtajiem subjektiem, kas kopumā būtiski samazina negodprātīgu reģistrācijas mēģinājumu risku un stiprina patērētāju, valsts budžeta interešu un godīgas komercprakses aizsardzību.
Noteikumu projektā iekļauts jauns 2.10. apakšpunkts, kas nosaka, ka tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir vismaz viena pārdošanas vieta , tostarp – tīmekļa vietne vai sociālo mediju konts, kurā tiek nodrošināta šajos noteikumos noteiktās informācijas pieejamība. Šis nosacījums ieviests ar mērķi stiprināt uzticamību tūrisma nozares dalībniekiem un nodrošināt caurspīdīgumu komercdarbības vidē. Noteikums paredz, ka pārdošanas vietai nav obligāti jābūt fiziskai telpai, bet tai jāatbilst noteiktām juridiski atzītām komercdarbības pazīmēm – piemēram, skaidri identificējama tīmekļvietne, vai oficiāls uzņēmuma profils sociālajos tīklos, kurā sniegta patērētājiem paredzēta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un tiek veicināta to iegāde. Tādējādi tiek ņemta vērā arī mūsdienu digitālās komercdarbības realitāte, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz likumīgu un pārbaudāmu uzņēmējdarbību.
Šā punkta ieviešana kalpo kā preventīvs mehānisms, lai mazinātu negodprātīgu uzņēmēju iekļūšanu nozarē, stiprinātu patērētāju aizsardzību, veicinātu skaidru uzņēmumu identificējamību, atvieglotu uzraudzības un kontroles institūciju darbu.
Papildus, Noteikumu projektā iekļauti jauni 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunkti, kas nosaka, ka pirms speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanas datubāzē centram ir jāpārliecinās, ka tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav pakļauts nacionālām vai starptautiskām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO), Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankcijām, kā arī vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs neatbilst Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas statusam, un tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs (ja attiecīgā persona ir fiziska persona) vai tā padomes vai valdes loceklis vai pārstāvēttiesīgais biedrs (ja tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona) nav Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis.
Normas mērķis nav vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības regulējuma procesā, kas nodrošina, ka komersanti, kas vēlas organizēt vai pārdot kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus un saņemt speciālo atļauju (licenci) vai uzsākt darbību, tiekot reģistrēti datubāzē, nav saistīti ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas kapitālu vai ietekmi, ņemot vērā šo valstu agresiju pret Ukrainu un ar to saistītos augsta riska faktorus.
Šāds ierobežojums atbilst ES sankciju režīma mērķim – nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas ekonomisko interešu īstenošanu ES teritorijā, īpaši jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzraudzību, licencēšanu vai valsts atbalsta izmantošanu. Minētais ierobežojums būtībā konkretizē un nacionālā līmenī nodrošina sankciju efektīvu piemērošanu.
Tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē, šo noteikumu 28.2. un 30.2. apakšpunktu attiecībā uz 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunkta prasībām piemēro no 2026. gada 1. jūlija.
Problēmas apraksts
Tūrisma aģenta, tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja savstarpējā sadarbība
Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka tūrisma aģents ir persona, kas nav tūrisma operators, bet tūrisma operatora vārdā vai uzdevumā piedāvā pārdošanai vai pārdod tūrisma operatora apvienotus kompleksus tūrisma pakalpojumus. Attiecīgi, saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 380 7. punktu tūrisma aģents, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), iesniedz centram līgumu ar tūrisma operatoru kopijas vai tūrisma operatoru izsniegtus pilnvarojumus, apliecinot tūrisma aģenta tiesības pārdot tūrisma operatora kompleksos tūrisma pakalpojumus. Turklāt MK Noteikumu Nr. 380 37.1 punkts, cita starpā, nosaka, ka tūrisma aģentam nav tiesību pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus, un tūrisma operatoram nav tiesību pieņemt attiecīgas pakalpojumu rezervācijas no tūrisma aģenta, ar kuru nav spēkā esošs sadarbības līgums.
MK Noteikumu Nr. 380 primārais mērķis ir nodrošināt efektīvu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un patērētāju tiesību aizsardzību. Tā kā Tūrisma likums un attiecīgi MK Noteikumi Nr. 380 nosaka, ka nodrošinājumu saņem tūrisma operators vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējs.
Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka tūrisma aģents ir persona, kas nav tūrisma operators, bet tūrisma operatora vārdā vai uzdevumā piedāvā pārdošanai vai pārdod tūrisma operatora apvienotus kompleksus tūrisma pakalpojumus. Attiecīgi, saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 380 7. punktu tūrisma aģents, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), iesniedz centram līgumu ar tūrisma operatoru kopijas vai tūrisma operatoru izsniegtus pilnvarojumus, apliecinot tūrisma aģenta tiesības pārdot tūrisma operatora kompleksos tūrisma pakalpojumus. Turklāt MK Noteikumu Nr. 380 37.1 punkts, cita starpā, nosaka, ka tūrisma aģentam nav tiesību pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus, un tūrisma operatoram nav tiesību pieņemt attiecīgas pakalpojumu rezervācijas no tūrisma aģenta, ar kuru nav spēkā esošs sadarbības līgums.
MK Noteikumu Nr. 380 primārais mērķis ir nodrošināt efektīvu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un patērētāju tiesību aizsardzību. Tā kā Tūrisma likums un attiecīgi MK Noteikumi Nr. 380 nosaka, ka nodrošinājumu saņem tūrisma operators vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts papildina MK Noteikumus Nr. 380 ar jaunu 6.1 punktu, kas nosaka, ka tūrisma operators nodrošina pastāvīgi publiski pieejamu informāciju par pārdošanas tīklu - pārdošanas vietām (fiziskām un tiešsaistes, tostarp – sociālie konti) un tūrisma aģentiem, ar kuriem tūrisma operatoram ir spēkā esošs sadarbības līgums. Tūrisma operators iesniedz centrā informāciju par jaunām pārdošanas vietām vai tūrisma aģentiem, ar kuriem noslēgts jauns sadarbības līgums, 10 darbdienu laikā no pārdošanas vietas atvēršanas vai sadarbības līguma noslēgšanas.
Papildus Noteikumu projekts papildina MK Noteikumus Nr. 380 ar jaunu 132. noslēguma jautājumu punktu, kas nosaka, ka tūrisma operatora pienākums ir nodrošināt, ka aktuālā informācija, arī par visām pārdošanas vietām – atbilstoši jaunajam 6.1 punktam un grozījumiem 18.4. apakšpunktā (tostarp: fiziskas pārdošanas vietas (piemēram, filiāles), pārdošanas vietas tiešsaistē (tīmekļa vietnes, sociālo mediju konti), kā arī informācija par tūrisma aģentiem, ar kuriem spēkā esošs sadarbības līgums) iesniegta centram līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Noteikumu projektā svītrots MK Noteikumu Nr. 380 7. punkts.
Papildus, lai nodrošinātu skaidras atbildības pret ceļotājiem sadalījumu starp tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, MK Noteikumu Nr. 380 37.1 punkts jau šobrīd paredz tūrisma operatoram tiesības prasīt savam sadarbības tūrisma aģentam nodrošinājumu vai cita veida garantiju par labu tūrisma operatoram, tādējādi atrunājot savstarpējo atbildības sadalījumu sadarbības līgumā. Savukārt MK Noteikumu Nr. 380 17.2 punkts nosaka, ka tūrisma operatoru likviditātes problēmu gadījumā centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam viena mēneša laikā atmaksāt visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus, ko tūrisma aģents nav pārskaitījis tūrisma operatoram.
Papildus Noteikumu projekts paredz precizēt tūrisma aģenta un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju savstarpējo sadarbību, svītrojot vairākos MK Noteikumu Nr. 380 punktos (17.2, 37.1) atsauci uz saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Pēc būtības tūrisma aģentam nav iespējama sadarbība ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, jo tūrisma aģents drīkst tirgot tikai tūrisma operatoru organizētus kompleksus tūrisma pakalpojumus atbilstoši MK Noteikumu Nr. 380 tvērumam. Savukārt, ja tūrisma aģents veic jebkāda rakstura sadarbību ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju MK Noteikumu Nr. 380 tvērumā, tas pēc būtības vairs nav tūrisma aģents, bet kļūst par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju.
Papildus Noteikumu projekts papildina MK Noteikumus Nr. 380 ar jaunu 132. noslēguma jautājumu punktu, kas nosaka, ka tūrisma operatora pienākums ir nodrošināt, ka aktuālā informācija, arī par visām pārdošanas vietām – atbilstoši jaunajam 6.1 punktam un grozījumiem 18.4. apakšpunktā (tostarp: fiziskas pārdošanas vietas (piemēram, filiāles), pārdošanas vietas tiešsaistē (tīmekļa vietnes, sociālo mediju konti), kā arī informācija par tūrisma aģentiem, ar kuriem spēkā esošs sadarbības līgums) iesniegta centram līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Noteikumu projektā svītrots MK Noteikumu Nr. 380 7. punkts.
Papildus, lai nodrošinātu skaidras atbildības pret ceļotājiem sadalījumu starp tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, MK Noteikumu Nr. 380 37.1 punkts jau šobrīd paredz tūrisma operatoram tiesības prasīt savam sadarbības tūrisma aģentam nodrošinājumu vai cita veida garantiju par labu tūrisma operatoram, tādējādi atrunājot savstarpējo atbildības sadalījumu sadarbības līgumā. Savukārt MK Noteikumu Nr. 380 17.2 punkts nosaka, ka tūrisma operatoru likviditātes problēmu gadījumā centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam viena mēneša laikā atmaksāt visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus, ko tūrisma aģents nav pārskaitījis tūrisma operatoram.
Papildus Noteikumu projekts paredz precizēt tūrisma aģenta un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju savstarpējo sadarbību, svītrojot vairākos MK Noteikumu Nr. 380 punktos (17.2, 37.1) atsauci uz saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Pēc būtības tūrisma aģentam nav iespējama sadarbība ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, jo tūrisma aģents drīkst tirgot tikai tūrisma operatoru organizētus kompleksus tūrisma pakalpojumus atbilstoši MK Noteikumu Nr. 380 tvērumam. Savukārt, ja tūrisma aģents veic jebkāda rakstura sadarbību ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju MK Noteikumu Nr. 380 tvērumā, tas pēc būtības vairs nav tūrisma aģents, bet kļūst par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju.
Problēmas apraksts
Speciālās atļaujas (licences) nodevas apmērs
Saskaņā ar Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 30. punktu ceļotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas noslēgt līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu. Savukārt atbilstoši Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 33. punktam ceļotāja repatriācija ir ceļotāja nogādāšana atpakaļ izbraukšanas vietā vai citā vietā, par kuru līgumslēdzējas puses vienojas.
Direktīva nosaka, ka kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jābūt spēkā aizsardzībai, kas nodrošina ceļotāju repatriāciju, ja likviditātes problēmu dēļ nav iespējams turpināt uzsāktā kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma izpildi. Atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un MK Noteikumu Nr. 380 49. punktam izdevumus, kas saistīti ar ceļotāja repatriācijas nodrošināšanu sakarā ar kompleksā tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēju pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Līdz ar to speciālās atļaujas (licences) pamata mērķis ir nodrošināt kolektīvu tūrisma aģentu un tūrisma operatoru ikgadēju naudas iemaksu valsts budžetā. Par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operators un tūrisma aģents šobrīd maksā ikgadēju valsts nodevu 40 euro apmērā, kas tika noteikta 2018. gadā, pārņemot Direktīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos un veicot grozījumus Tūrisma likumā (2017. gada 22. novembra likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (stājās spēkā: 01.01.2018)). Nodevas aprēķins tika veikts, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījuma “Priekšlikumu izstrāde kombinētā drošības garantijas modeļa ieviešanai Latvijā tūrisma pakalpojuma sniedzējiem” (Iepirkuma ID Nr. 2016/47) rezultātiem, kā arī balstoties uz nozares sniegto informāciju un Direktīvas ieviešanas darba grupās veiktajiem aprēķiniem Tūrisma likuma grozījumu izstrādes procesā.
Kopš Direktīvas prasību pārņemšanas un jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzraudzības sistēmas spēkā stāšanās 2018. gadā Latvijā līdz 2024. gada augustam nebija notikusi neviena repatriācija Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē. Pamatojoties uz centra sniegto informāciju, kopš speciālās atļaujas (licences) ieviešanas Latvijā 2018. gadā, tūrisma aģenti un tūrisma operatori kopumā valsts budžetā ikgadējās nodevas ietvaros bija iemaksājuši 88 091.26 euro apmērā (uz 14.08.2024.).
Tomēr, pamatojoties uz šī gada augustā veikto ceļotāju repatriāciju tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ, izmaksas visu personu repatriācijai sasniedza 81 694 euro (no tām attiecinātās izmaksas ceļotāju repatriācijai, kas tika segtas no valsts budžeta līdzekļiem sasniedza 81 248 euro). Ņemot vērā tūrisma pakalpojumu, tostarp – transporta pakalpojumu izmaksu kāpumu kopš 2018. gada, kā arī iespējamos ietekmējošos faktorus uz repatriācijas izmaksām, piemēram, pakalpojumu pieejamība tūrisma augstas noslodzes sezonas laikā, normatīvo aktu ierobežojumi (pasažieru pārvadājumu iespējamās darba stundas) un citus aspektus, nepieciešams pārskatīt ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) apmēru, tādējādi nodrošinot valsts budžetā attiecīgus ieņēmumus, iespējamu jaunu repatriācijas gadījumu izmaksu segšanai.
Turklāt, pārāk zemas licences izmaksas var radīt virkni negatīvas sekas, piemēram, pārmērīgu konkurenci un tirgus pārslogojumu, tirgus reputācijas pazemināšanās, kas ilgtermiņā nesekmē stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību konkrētajā nozarē.
Turklāt valsts nodevas apmēra pārskatīšana ir būtiska arī tiesiskās paļāvības principa īstenošanai. Ceļotājiem un citām iesaistītajām pusēm ir pamatotas tiesības paļauties uz to, ka valsts izveidotā licencēšanas sistēma faktiski spēj nodrošināt to aizsardzību, kuru tā paredz, tostarp — ceļotāju repatriācijas izdevumu segšanu gadījumos, kad tūrisma operators likviditātes problēmu dēļ vairs nespēj izpildīt savas saistības. Ja nodevas apmērs ilgstoši netiek pārskatīts, bet izmaksas būtiski pieaug, valsts garantētās sistēmas noturība tiek apdraudēta, tādējādi vājinot sabiedrības uzticību tās efektivitātei. Līdz ar to adekvāts un samērīgs nodevas apmērs ir viens no instrumentiem, lai saglabātu sabalansētu un ilgtspējīgu mehānismu sabiedrības tiesiskās paļāvības nodrošināšanai.
Saskaņā ar Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 30. punktu ceļotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas noslēgt līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu. Savukārt atbilstoši Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 33. punktam ceļotāja repatriācija ir ceļotāja nogādāšana atpakaļ izbraukšanas vietā vai citā vietā, par kuru līgumslēdzējas puses vienojas.
Direktīva nosaka, ka kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jābūt spēkā aizsardzībai, kas nodrošina ceļotāju repatriāciju, ja likviditātes problēmu dēļ nav iespējams turpināt uzsāktā kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma izpildi. Atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un MK Noteikumu Nr. 380 49. punktam izdevumus, kas saistīti ar ceļotāja repatriācijas nodrošināšanu sakarā ar kompleksā tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēju pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Līdz ar to speciālās atļaujas (licences) pamata mērķis ir nodrošināt kolektīvu tūrisma aģentu un tūrisma operatoru ikgadēju naudas iemaksu valsts budžetā. Par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operators un tūrisma aģents šobrīd maksā ikgadēju valsts nodevu 40 euro apmērā, kas tika noteikta 2018. gadā, pārņemot Direktīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos un veicot grozījumus Tūrisma likumā (2017. gada 22. novembra likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (stājās spēkā: 01.01.2018)). Nodevas aprēķins tika veikts, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījuma “Priekšlikumu izstrāde kombinētā drošības garantijas modeļa ieviešanai Latvijā tūrisma pakalpojuma sniedzējiem” (Iepirkuma ID Nr. 2016/47) rezultātiem, kā arī balstoties uz nozares sniegto informāciju un Direktīvas ieviešanas darba grupās veiktajiem aprēķiniem Tūrisma likuma grozījumu izstrādes procesā.
Kopš Direktīvas prasību pārņemšanas un jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzraudzības sistēmas spēkā stāšanās 2018. gadā Latvijā līdz 2024. gada augustam nebija notikusi neviena repatriācija Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē. Pamatojoties uz centra sniegto informāciju, kopš speciālās atļaujas (licences) ieviešanas Latvijā 2018. gadā, tūrisma aģenti un tūrisma operatori kopumā valsts budžetā ikgadējās nodevas ietvaros bija iemaksājuši 88 091.26 euro apmērā (uz 14.08.2024.).
Tomēr, pamatojoties uz šī gada augustā veikto ceļotāju repatriāciju tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ, izmaksas visu personu repatriācijai sasniedza 81 694 euro (no tām attiecinātās izmaksas ceļotāju repatriācijai, kas tika segtas no valsts budžeta līdzekļiem sasniedza 81 248 euro). Ņemot vērā tūrisma pakalpojumu, tostarp – transporta pakalpojumu izmaksu kāpumu kopš 2018. gada, kā arī iespējamos ietekmējošos faktorus uz repatriācijas izmaksām, piemēram, pakalpojumu pieejamība tūrisma augstas noslodzes sezonas laikā, normatīvo aktu ierobežojumi (pasažieru pārvadājumu iespējamās darba stundas) un citus aspektus, nepieciešams pārskatīt ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) apmēru, tādējādi nodrošinot valsts budžetā attiecīgus ieņēmumus, iespējamu jaunu repatriācijas gadījumu izmaksu segšanai.
Turklāt, pārāk zemas licences izmaksas var radīt virkni negatīvas sekas, piemēram, pārmērīgu konkurenci un tirgus pārslogojumu, tirgus reputācijas pazemināšanās, kas ilgtermiņā nesekmē stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību konkrētajā nozarē.
Turklāt valsts nodevas apmēra pārskatīšana ir būtiska arī tiesiskās paļāvības principa īstenošanai. Ceļotājiem un citām iesaistītajām pusēm ir pamatotas tiesības paļauties uz to, ka valsts izveidotā licencēšanas sistēma faktiski spēj nodrošināt to aizsardzību, kuru tā paredz, tostarp — ceļotāju repatriācijas izdevumu segšanu gadījumos, kad tūrisma operators likviditātes problēmu dēļ vairs nespēj izpildīt savas saistības. Ja nodevas apmērs ilgstoši netiek pārskatīts, bet izmaksas būtiski pieaug, valsts garantētās sistēmas noturība tiek apdraudēta, tādējādi vājinot sabiedrības uzticību tās efektivitātei. Līdz ar to adekvāts un samērīgs nodevas apmērs ir viens no instrumentiem, lai saglabātu sabalansētu un ilgtspējīgu mehānismu sabiedrības tiesiskās paļāvības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Jāuzsver, ka pašreizējā ikgadējās nodevas (licences) maksa (40 euro) tika noteikta 2018. gadā, un tā neatspoguļo inflācijas, administratīvo izmaksu un nozares risku pieaugumu.
Tūrisma operatoriem kā komplekso tūrisma pakalpojumu organizatoriem ir tieša atbildība par kompleksā tūrisma pakalpojuma izpildi, un operatora finanšu grūtību gadījumā pastāv ceļotāju repatriācijas un pakalpojumu neizpildes risks, kas valstij un nozarei kopumā rada būtisku finansiālu un reputācijas slogu.
Lielāka licences maksa ļauj segt šo risku pārvaldības izmaksas un stiprināt uzraudzības mehānismus, tostarp reaģēšanas spējas krīzes situācijās.
Pamatojoties uz 2024. gada augustā īstenotās ceļotāju repatriācijas secinājumiem, kā arī uzraugošās iestādes (centra) un nozares viedokli, Noteikumu projekts nosaka, ka ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo gadu tūrisma aģents un tūrisma operators maksā līdz kārtējā gada 30. novembrim. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) tūrisma aģentam tiek saglabāts esošajā – 40 euro apmērā, savukārt tūrisma operatoram - 500 euro apmērā.
Nodevas apmērs aprēķināts, pamatojoties uz šādiem datiem:
2024. gada augustā īstenotās repatriācijas izmaksas uz 1 personu:
a) attiecināmās repatriācijas izmaksas (2024.g.) – 81 248 euro
b) repatriēto ceļotāju skaits – 147
c) izmaksas uz vienu repatriēto ceļotāju – ~553 euro.
Komplekso tūrisma pakalpojumu dati:
a) Komplekso tūrisma pakalpojumu apgrozījums 2023.gadā (saskaņā ar tūrisma operatoru ceturkšņa atskaitēs sniegto informāciju): 213 540 113,17 euro (vidējais apgrozījums uz vienu ceļotāju ~753 euro);
b) Kopējais tūrisma aģentu/tūrisma operatoru skaits: 391 (tostarp: tūrisma operatori - 119; tūrisma aģenti - 272);
c) Kopējais ceļotāju skaits: 283 514.
Dalot iespējamās repatriācijas izmaksas gadā (85 416 euro) ar tūrisma operatoru skaitu, izmaksas uz vienu operatoru sastādītu 718 euro gadā.
Uzsverot, ka:
1) pastiprinot tirgus uzraudzības atsevišķus aspektus, repatriāciju risks tiktu samazināts;
2) līdzšinējā praksē 2024. gada repatriācija ir vienīgais repatriācijas gadījums Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē, kas ļauj secināt, ka repatriācija nebūtu nepieciešama katru gadu;
3) ņemot vērā 2024. gada augustā notikušās repatriācijas atzinumus (tostarp – izpratni, ka cita (tālāka) galamērķa gadījumā vai, ja repatriācija tiktu veikta, izmantojot avio-transportu, izmaksas būtu būtiski augstākas);
4) ņemot vērā kaimiņvalstu repatriācijas gadījumu pieredzes;
5) ņemot vērā komplekso tūrisma pakalpojumu ikgadējo apjoma pieaugumu;
- tiek noteikta augstāka ikgadējās valsts nodevas maksa par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem, kā likviditātes problēmas tieši rada risku uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu pilnā apmērā, - 500 euro apmērā gadā, kas papildus veicinās stabilu uzņēmumu ienākšanu tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka netiek radītas nesamērīgas barjeras jaunu komersantu ienākšanai tirgū.
Ikgadējās nodevas (licences) maksas apmērs 500 eiro gadā tūrisma operatoram, kura vidējais apgrozījums uz vienu ceļotāju ir ~753 eiro, ir proporcionāli mazāk par vienu ceļotāju vidējām izmaksām un ir nebūtiska daļa no operatora ikgadējā apgrozījuma.
Salīdzinot ar iespējamiem repatriācijas izdevumiem (vidēji ~553 eiro uz vienu ceļotāju), nodeva atspoguļo minimālu preventīvo iemaksu, kas ievērojami mazāka nekā valsts un nozares risks.
Tūrisma aģentu nodeva netiek mainīta (paliek 40 eiro), jo aģenti tikai pārdod atsevišķus pakalpojumus vai operatoru komplektus un tieši nerada repatriācijas risku. Operatoriem ir tieša atbildība par kompleksā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanu, un tieši operatora likviditātes problēmas var izraisīt repatriācijas nepieciešamību. Tādēļ diferencētā nodeva ir samērīga un loģiska.
Vienlaikus ir būtiski, lai valsts spētu nodrošināt tūrisma nozares ilgtspēju un patērētāju interešu aizsardzību, tai skaitā nodrošinot operatīvu reakciju krīzes situācijās. Tāpēc valsts nodevas ieņēmumi ne tikai kalpo kā preventīvs mehānisms iespējamo repatriācijas izdevumu segšanai, bet arī ļauj stiprināt uzraudzības kapacitāti un veicināt godīgu konkurenci nozarē, nepieļaujot negodprātīgu vai nepārskatāmu uzņēmējdarbības praksi.
Repatriācijas gadījumos izmaksas guls uz valsts budžeta vai nozares reputācijas. Nodevas celšana nodrošina, ka uzņēmēji paši lielākā mērā uzņemas atbildību par iespējamiem riskiem. Tas stiprina ceļotāju uzticību Latvijas tūrisma tirgum un veicina godīgu konkurenci, jo tirgū paliek uzņēmumi ar pietiekamu finansiālo noturību.
Grozījumi šo noteikumu 9. punktā stājas spēkā 2026.gada 1. jūlijā, tādējādi dodot operatoriem pietiekamu pārejas periodu, līdz ar to - ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo – 2027. gadu tūrisma aģents maksā 40 euro apmērā gadā un tūrisma operators maksā 500 euro apmērā gadā līdz 2026. gada 30. novembrim.
Tūrisma operatoriem kā komplekso tūrisma pakalpojumu organizatoriem ir tieša atbildība par kompleksā tūrisma pakalpojuma izpildi, un operatora finanšu grūtību gadījumā pastāv ceļotāju repatriācijas un pakalpojumu neizpildes risks, kas valstij un nozarei kopumā rada būtisku finansiālu un reputācijas slogu.
Lielāka licences maksa ļauj segt šo risku pārvaldības izmaksas un stiprināt uzraudzības mehānismus, tostarp reaģēšanas spējas krīzes situācijās.
Pamatojoties uz 2024. gada augustā īstenotās ceļotāju repatriācijas secinājumiem, kā arī uzraugošās iestādes (centra) un nozares viedokli, Noteikumu projekts nosaka, ka ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo gadu tūrisma aģents un tūrisma operators maksā līdz kārtējā gada 30. novembrim. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) tūrisma aģentam tiek saglabāts esošajā – 40 euro apmērā, savukārt tūrisma operatoram - 500 euro apmērā.
Nodevas apmērs aprēķināts, pamatojoties uz šādiem datiem:
2024. gada augustā īstenotās repatriācijas izmaksas uz 1 personu:
a) attiecināmās repatriācijas izmaksas (2024.g.) – 81 248 euro
b) repatriēto ceļotāju skaits – 147
c) izmaksas uz vienu repatriēto ceļotāju – ~553 euro.
Komplekso tūrisma pakalpojumu dati:
a) Komplekso tūrisma pakalpojumu apgrozījums 2023.gadā (saskaņā ar tūrisma operatoru ceturkšņa atskaitēs sniegto informāciju): 213 540 113,17 euro (vidējais apgrozījums uz vienu ceļotāju ~753 euro);
b) Kopējais tūrisma aģentu/tūrisma operatoru skaits: 391 (tostarp: tūrisma operatori - 119; tūrisma aģenti - 272);
c) Kopējais ceļotāju skaits: 283 514.
Dalot iespējamās repatriācijas izmaksas gadā (85 416 euro) ar tūrisma operatoru skaitu, izmaksas uz vienu operatoru sastādītu 718 euro gadā.
Uzsverot, ka:
1) pastiprinot tirgus uzraudzības atsevišķus aspektus, repatriāciju risks tiktu samazināts;
2) līdzšinējā praksē 2024. gada repatriācija ir vienīgais repatriācijas gadījums Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē, kas ļauj secināt, ka repatriācija nebūtu nepieciešama katru gadu;
3) ņemot vērā 2024. gada augustā notikušās repatriācijas atzinumus (tostarp – izpratni, ka cita (tālāka) galamērķa gadījumā vai, ja repatriācija tiktu veikta, izmantojot avio-transportu, izmaksas būtu būtiski augstākas);
4) ņemot vērā kaimiņvalstu repatriācijas gadījumu pieredzes;
5) ņemot vērā komplekso tūrisma pakalpojumu ikgadējo apjoma pieaugumu;
- tiek noteikta augstāka ikgadējās valsts nodevas maksa par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem, kā likviditātes problēmas tieši rada risku uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu pilnā apmērā, - 500 euro apmērā gadā, kas papildus veicinās stabilu uzņēmumu ienākšanu tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka netiek radītas nesamērīgas barjeras jaunu komersantu ienākšanai tirgū.
Ikgadējās nodevas (licences) maksas apmērs 500 eiro gadā tūrisma operatoram, kura vidējais apgrozījums uz vienu ceļotāju ir ~753 eiro, ir proporcionāli mazāk par vienu ceļotāju vidējām izmaksām un ir nebūtiska daļa no operatora ikgadējā apgrozījuma.
Salīdzinot ar iespējamiem repatriācijas izdevumiem (vidēji ~553 eiro uz vienu ceļotāju), nodeva atspoguļo minimālu preventīvo iemaksu, kas ievērojami mazāka nekā valsts un nozares risks.
Tūrisma aģentu nodeva netiek mainīta (paliek 40 eiro), jo aģenti tikai pārdod atsevišķus pakalpojumus vai operatoru komplektus un tieši nerada repatriācijas risku. Operatoriem ir tieša atbildība par kompleksā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanu, un tieši operatora likviditātes problēmas var izraisīt repatriācijas nepieciešamību. Tādēļ diferencētā nodeva ir samērīga un loģiska.
Vienlaikus ir būtiski, lai valsts spētu nodrošināt tūrisma nozares ilgtspēju un patērētāju interešu aizsardzību, tai skaitā nodrošinot operatīvu reakciju krīzes situācijās. Tāpēc valsts nodevas ieņēmumi ne tikai kalpo kā preventīvs mehānisms iespējamo repatriācijas izdevumu segšanai, bet arī ļauj stiprināt uzraudzības kapacitāti un veicināt godīgu konkurenci nozarē, nepieļaujot negodprātīgu vai nepārskatāmu uzņēmējdarbības praksi.
Repatriācijas gadījumos izmaksas guls uz valsts budžeta vai nozares reputācijas. Nodevas celšana nodrošina, ka uzņēmēji paši lielākā mērā uzņemas atbildību par iespējamiem riskiem. Tas stiprina ceļotāju uzticību Latvijas tūrisma tirgum un veicina godīgu konkurenci, jo tirgū paliek uzņēmumi ar pietiekamu finansiālo noturību.
Grozījumi šo noteikumu 9. punktā stājas spēkā 2026.gada 1. jūlijā, tādējādi dodot operatoriem pietiekamu pārejas periodu, līdz ar to - ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo – 2027. gadu tūrisma aģents maksā 40 euro apmērā gadā un tūrisma operators maksā 500 euro apmērā gadā līdz 2026. gada 30. novembrim.
Problēmas apraksts
Speciālās atļaujas (licences) izsniegšana
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta ceturtās daļas 1. punktu un 61. punktu, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 14. panta pirmo daļu un MK Noteikumu Nr. 380 1. punktu centrs atbilstoši savai kompetencei veic fizisku un juridisku personu komercprakses atbilstības normatīvajiem aktiem uzraudzību. Saskaņā ar Tūrisma likuma 16. pantu un MK Noteikumu Nr. 380 9. punktu kompleksus tūrisma pakalpojumus organizēt un sniegt drīkst tūrisma operators, bet piedāvāt pārdošanā vai pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus drīkst tūrisma aģents, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta speciālā atļauja (licence), ko izsniedz uz nenoteiktu laiku.
Lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību un mazinātu krāpnieciskas darbības, piemēram, negodīgu komercpraksi, piedāvājot kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus bez licences vai nodrošinājuma, ir jāveicina patērētāju informētība par šādu pakalpojumu sniedzēju atbilstību Latvijas normatīvo aktu prasībām, tai skaitā par licences saņemšanu vai atcelšanu. Nepieciešams nodrošināt patērētājam ērti pieejamu informāciju par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora saņemto speciālo atļauju (licenci), kā arī informāciju par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas datubāzē numuru.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta ceturtās daļas 1. punktu un 61. punktu, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 14. panta pirmo daļu un MK Noteikumu Nr. 380 1. punktu centrs atbilstoši savai kompetencei veic fizisku un juridisku personu komercprakses atbilstības normatīvajiem aktiem uzraudzību. Saskaņā ar Tūrisma likuma 16. pantu un MK Noteikumu Nr. 380 9. punktu kompleksus tūrisma pakalpojumus organizēt un sniegt drīkst tūrisma operators, bet piedāvāt pārdošanā vai pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus drīkst tūrisma aģents, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta speciālā atļauja (licence), ko izsniedz uz nenoteiktu laiku.
Lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību un mazinātu krāpnieciskas darbības, piemēram, negodīgu komercpraksi, piedāvājot kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus bez licences vai nodrošinājuma, ir jāveicina patērētāju informētība par šādu pakalpojumu sniedzēju atbilstību Latvijas normatīvo aktu prasībām, tai skaitā par licences saņemšanu vai atcelšanu. Nepieciešams nodrošināt patērētājam ērti pieejamu informāciju par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora saņemto speciālo atļauju (licenci), kā arī informāciju par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas datubāzē numuru.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK Noteikumus Nr. 380 ar jauniem - 15.1 un 15.2 punktiem, kas nosaka, ka tūrisma aģents un tūrisma operators speciālo atļauju (licenci) vai tās kopiju uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā publicē pakalpojuma reklamēšanas vai pārdošanas tīmekļa vietnē un, ja attiecināms, novieto patērētājam redzamā vietā pakalpojuma pārdošanas vietā.
Saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs lēmuma par darbības uzsākšanu, reģistrējot to tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē, numuru uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā publicē pakalpojuma reklamēšanas vai pārdošanas tīmekļa vietnē un, ja attiecināms, novieto patērētājam redzamā vietā pakalpojuma pārdošanas vietā.
Informācijas publiska pieejamība gan pārdošanas vietnēs (piemēram, mājaslapā), gan reklāmas kanālos (piemēram, sociālajos tīklos) veicinās patērētāju aizsardzību un mazinās iespējamo patērētāju maldināšanas risku.
Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt MK Noteikumu Nr.380 62.2. apakšpunktu, nosakot, ka tūrisma aģents ceļotājam sniedz papildus informāciju: tūrisma operatora un tūrisma aģenta speciālās atļaujas (licences) numuru un savstarpējā sadarbības līguma numuru.
Saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs lēmuma par darbības uzsākšanu, reģistrējot to tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē, numuru uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā publicē pakalpojuma reklamēšanas vai pārdošanas tīmekļa vietnē un, ja attiecināms, novieto patērētājam redzamā vietā pakalpojuma pārdošanas vietā.
Informācijas publiska pieejamība gan pārdošanas vietnēs (piemēram, mājaslapā), gan reklāmas kanālos (piemēram, sociālajos tīklos) veicinās patērētāju aizsardzību un mazinās iespējamo patērētāju maldināšanas risku.
Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt MK Noteikumu Nr.380 62.2. apakšpunktu, nosakot, ka tūrisma aģents ceļotājam sniedz papildus informāciju: tūrisma operatora un tūrisma aģenta speciālās atļaujas (licences) numuru un savstarpējā sadarbības līguma numuru.
Problēmas apraksts
Uzraudzības nodrošināšanai tūrisma pakalpojumu sniedzēju informācijas sniegšana
Šobrīd MK Noteikumu Nr. 380 17. punkts nosaka pienākumu tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem reizi ceturksnī centrā iesniegt ļoti plašu informāciju, kas ietver:
- ar ceļotājiem noslēgto komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu un līgumu par saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanu skaits;
- no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu summa par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem;
- apgrozījums par ceturksni komplekso tūrisma pakalpojumu jomā un saistīto tūrisma pakalpojumu jomā.
Valsts politika paredz samazināt uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu. Mazāk un retāk prasīta informācija, kas būtiska tieši uzraudzības pasākumu veikšanai, ir atbilstoša šai politikai, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju un atbilstību "labas pārvaldības" principiem.
Šobrīd MK Noteikumu Nr. 380 17. punkts nosaka pienākumu tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem reizi ceturksnī centrā iesniegt ļoti plašu informāciju, kas ietver:
- ar ceļotājiem noslēgto komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu un līgumu par saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanu skaits;
- no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu summa par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem;
- apgrozījums par ceturksni komplekso tūrisma pakalpojumu jomā un saistīto tūrisma pakalpojumu jomā.
Valsts politika paredz samazināt uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu. Mazāk un retāk prasīta informācija, kas būtiska tieši uzraudzības pasākumu veikšanai, ir atbilstoša šai politikai, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspēju un atbilstību "labas pārvaldības" principiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts atceļ pienākumu ik-ceturkšņa informācijas sniegšanai tūrisma aģentiem. Tūrisma aģenti paši neveido kompleksos tūrisma pakalpojumus un līdz ar to neuzņemas atbildību par to izpildi. Viņi darbojas kā starpnieki, pārdodot operatoru izveidotos ceļojumu komplektus vai atsevišķus pakalpojumus.
Atbilstoši samērīguma principam informācijas prasības tiek noteiktas tikai tiem tirgus dalībniekiem, kuru darbība var radīt faktisku risku ceļotāju tiesībām, kā arī izvērtēts un samazināts pieprasītās informācijas apjoms un regularitāte.
MK Noteikumu Nr. 380 17. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centrā šādu informāciju:
- reizi ceturksnī (līdz katra ceturtā mēneša beigām) - no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu summu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem;
- reizi gadā (līdz 31. janvārim par iepriekšējo pārskata gadu): apkalpoto komplekso tūrisma pakalpojumu un saistīto tūrisma pakalpojumu saņēmēju skaitu, kā arī apgrozījumu komplekso tūrisma pakalpojumu jomā un saistīto tūrisma pakalpojumu jomā.
Uzsverams, ka MK Noteikumu Nr. 380 17.1 punkts nosaka, ka nepieciešamības gadījumā centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam sniegt informāciju un finanšu datus, lai pārliecinātos par tā darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, izskatot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kā arī ja speciālā atļauja (licence) tikusi apturēta vai atcelta. Centrs ir tiesīgs noteikt termiņu informācijas sniegšanai.
Atbilstoši samērīguma principam informācijas prasības tiek noteiktas tikai tiem tirgus dalībniekiem, kuru darbība var radīt faktisku risku ceļotāju tiesībām, kā arī izvērtēts un samazināts pieprasītās informācijas apjoms un regularitāte.
MK Noteikumu Nr. 380 17. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centrā šādu informāciju:
- reizi ceturksnī (līdz katra ceturtā mēneša beigām) - no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu summu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem;
- reizi gadā (līdz 31. janvārim par iepriekšējo pārskata gadu): apkalpoto komplekso tūrisma pakalpojumu un saistīto tūrisma pakalpojumu saņēmēju skaitu, kā arī apgrozījumu komplekso tūrisma pakalpojumu jomā un saistīto tūrisma pakalpojumu jomā.
Uzsverams, ka MK Noteikumu Nr. 380 17.1 punkts nosaka, ka nepieciešamības gadījumā centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam sniegt informāciju un finanšu datus, lai pārliecinātos par tā darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, izskatot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kā arī ja speciālā atļauja (licence) tikusi apturēta vai atcelta. Centrs ir tiesīgs noteikt termiņu informācijas sniegšanai.
Problēmas apraksts
Caurspīdīguma nodrošināšana
Lai nodrošinātu godīgu un caurspīdīgu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgu, ir būtiski, ka patērētājiem ir ērti un pastāvīgi pieejama informācija par tūrisma aģentu un tūrisma operatoru noslēgtajiem sadarbības līgumiem, kas apliecina aģentu tiesības piedāvāt konkrēto tūrisma operatoru organizētos kompleksos tūrisma pakalpojumus, kā arī - uzņēmuma kontaktinformācija un vismaz viena pārdošanas vieta (fiziska adrese vai tīmekļvietne, tostarp sociālo mediju konts), tādējādi veicinot gan patērētāju aizsardzību un uzticību, gan sekmējot godīgu konkurenci un mazinot krāpniecības riskus nozarē.
Lai nodrošinātu godīgu un caurspīdīgu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgu, ir būtiski, ka patērētājiem ir ērti un pastāvīgi pieejama informācija par tūrisma aģentu un tūrisma operatoru noslēgtajiem sadarbības līgumiem, kas apliecina aģentu tiesības piedāvāt konkrēto tūrisma operatoru organizētos kompleksos tūrisma pakalpojumus, kā arī - uzņēmuma kontaktinformācija un vismaz viena pārdošanas vieta (fiziska adrese vai tīmekļvietne, tostarp sociālo mediju konts), tādējādi veicinot gan patērētāju aizsardzību un uzticību, gan sekmējot godīgu konkurenci un mazinot krāpniecības riskus nozarē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt MK Noteikumu Nr. 380 18. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka datubāzē iekļauj šādu informāciju:
1. ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona: biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, komersanta firmu vai filiāles firmu (ja tā atšķiras no komersanta firmas), preču zīmi, biedrības, nodibinājuma vai komersanta reģistrācijas numuru, juridisko adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), dibināšanas gadu, informāciju par tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietu vai vietām (tostarp tīmekļvietnes vai sociālo mediju konti), norādot vismaz vienu;
2. ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir fiziska persona: vārdu, uzvārdu, reģistrācijas kodu nodokļu maksātāju reģistrā, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), informāciju par tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietu vai vietām (tostarp tīmekļvietnes vai sociālo mediju konti), norādot vismaz vienu;
3. tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam publicē kredītiestādes garantijas izsniedzēja vai apdrošinātāja, kurš ar apdrošināšanas ņēmēju noslēdzis apdrošināšanas līgumu (turpmāk – nodrošinājums), nosaukumu (firmu), garantijas izsniegšanas vai apdrošināšanas līguma noslēgšanas datumu, termiņu un summu;
4. tūrisma operatoram publicē tā pārdošanas vietas (fiziskas un tiešsaistē), un tūrisma aģentu biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, komersanta firmu vai filiāles firmu (ja tā atšķiras no komersanta firmas), preču zīmi, biedrības, nodibinājuma vai komersanta reģistrācijas numuru, juridisko adresi (ja tūrisma aģents ir juridiska persona) vai vārdu, uzvārdu, reģistrācijas kodu nodokļu maksātāju reģistrā (ja tūrisma aģents ir fiziska persona), ar kuru tūrisma operatoram ir spēkā esošs sadarbības līgums;
5. tūrisma aģentam un tūrisma operatoram publicē speciālās atļaujas (licences) numuru un izsniegšanas datumu;
6. tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, ja attiecināms, publicē lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu numuru un termiņu, līdz kuram speciālā atļauja (licence) ir apturēta, kā arī saistošos nosacījumus atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktam.
Lai nodrošinātu samērīgu periodu datubāzē iekļautajiem tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iesniegt centram papildus nepieciešamo informāciju datubāzē jau pieejamās informācijas papildināšanai, Noslēguma jautājumi tiek papildināti 134. punktu, kas nosaka pārejas periodu: Grozījumi šo noteikumu 18. punktā un 2.10. apakšpunktā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Tūrisma aģenti, tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji iesniedz centram nepieciešamo papildus informāciju iekļaušanai datubāzē līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Papildus atbilstoši precizēti MK Noteikumu Nr. 380 1. un 3. pielikums.
1. ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona: biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, komersanta firmu vai filiāles firmu (ja tā atšķiras no komersanta firmas), preču zīmi, biedrības, nodibinājuma vai komersanta reģistrācijas numuru, juridisko adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), dibināšanas gadu, informāciju par tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietu vai vietām (tostarp tīmekļvietnes vai sociālo mediju konti), norādot vismaz vienu;
2. ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir fiziska persona: vārdu, uzvārdu, reģistrācijas kodu nodokļu maksātāju reģistrā, kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi), informāciju par tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietu vai vietām (tostarp tīmekļvietnes vai sociālo mediju konti), norādot vismaz vienu;
3. tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam publicē kredītiestādes garantijas izsniedzēja vai apdrošinātāja, kurš ar apdrošināšanas ņēmēju noslēdzis apdrošināšanas līgumu (turpmāk – nodrošinājums), nosaukumu (firmu), garantijas izsniegšanas vai apdrošināšanas līguma noslēgšanas datumu, termiņu un summu;
4. tūrisma operatoram publicē tā pārdošanas vietas (fiziskas un tiešsaistē), un tūrisma aģentu biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, komersanta firmu vai filiāles firmu (ja tā atšķiras no komersanta firmas), preču zīmi, biedrības, nodibinājuma vai komersanta reģistrācijas numuru, juridisko adresi (ja tūrisma aģents ir juridiska persona) vai vārdu, uzvārdu, reģistrācijas kodu nodokļu maksātāju reģistrā (ja tūrisma aģents ir fiziska persona), ar kuru tūrisma operatoram ir spēkā esošs sadarbības līgums;
5. tūrisma aģentam un tūrisma operatoram publicē speciālās atļaujas (licences) numuru un izsniegšanas datumu;
6. tūrisma aģentam un tūrisma operatoram, ja attiecināms, publicē lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu numuru un termiņu, līdz kuram speciālā atļauja (licence) ir apturēta, kā arī saistošos nosacījumus atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktam.
Lai nodrošinātu samērīgu periodu datubāzē iekļautajiem tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iesniegt centram papildus nepieciešamo informāciju datubāzē jau pieejamās informācijas papildināšanai, Noslēguma jautājumi tiek papildināti 134. punktu, kas nosaka pārejas periodu: Grozījumi šo noteikumu 18. punktā un 2.10. apakšpunktā stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Tūrisma aģenti, tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji iesniedz centram nepieciešamo papildus informāciju iekļaušanai datubāzē līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Papildus atbilstoši precizēti MK Noteikumu Nr. 380 1. un 3. pielikums.
Problēmas apraksts
Speciālās atļaujas (licences) apturēšana vai atcelšana
Izvērtējot spēkā esošo uzraudzības un licencēšanas sistēmu, tostarp – ņemot vērā 2024. gada augustā īstenoto ceļotāju repatriāciju, secināts, ka pilnvērtīgai patērētāju tiesību aizsardzībai nepieciešami stingrāki ierobežojumi attiecībā uz kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībām, kuras drīkst vai nedrīkst veikt speciālās atļaujas (licences) apturēšanas vai atcelšanas gadījumos. Līdz ar to, ir nepieciešams pārskatīt speciālās atļaujas (licences) saņemšanas nosacījumus, kā arī nodalīt, kuros gadījumos pie apturētas speciālās atļaujas (licences) kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzējs drīkst turpināt esoša līguma izpildi un kuros - nē.
MK Noteikumu Nr. 380 22. punkts ar apakšpunktiem nosaka gadījumus, kuros centram ir tiesības apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Regulējumā nav precīzi definēts, kādas darbības kuros gadījumos attiecīgais tūrisma aģents vai tūrisma operators drīkst vai nedrīkst veikt licences apturēšanas gadījumā. Tāpat, var rasties situācija, kad tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ tiek veikta ceļotāju repatriācija un tiek atcelta speciālā atļauja (licence), tomēr tūrisma operators var nodrošināt to komplekso tūrisma pakalpojumu līgumus izpildi, kuri ar ceļotājiem noslēgti pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības atcelšanu, izslēdzot to no datubāzes, paziņošanas, kas faktiski rada repatriācijas gadījumu risku.
Lai novērstu šādas situācijas, ir nepieciešams precīzi noteikt, kādas darbības tūrisma aģents vai operators drīkst un nedrīkst veikt pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas vai atcelšanas, kā arī jāprecizē attiecīgie licences apturēšanas vai atcelšanas kritēriji.
Papildus, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti ārpus ES, bet savus pakalpojumus vēlas sniegt Latvijā, atbilstoši regulējumam nesaņem speciālo atļauju (licenci), bet tiek reģistrēts centra uzturētajā datubāzē. Attiecīgajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kā Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas saņem speciālo atļauju (licenci). Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt darbības, kuras trešo valstu kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs drīkst vai nedrīkst veikt, ja tā darbība apturēta, izslēdzot to no datubāzes, kā arī, jāprecizē darbības apturēšanas iemesli.
Izvērtējot spēkā esošo uzraudzības un licencēšanas sistēmu, tostarp – ņemot vērā 2024. gada augustā īstenoto ceļotāju repatriāciju, secināts, ka pilnvērtīgai patērētāju tiesību aizsardzībai nepieciešami stingrāki ierobežojumi attiecībā uz kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībām, kuras drīkst vai nedrīkst veikt speciālās atļaujas (licences) apturēšanas vai atcelšanas gadījumos. Līdz ar to, ir nepieciešams pārskatīt speciālās atļaujas (licences) saņemšanas nosacījumus, kā arī nodalīt, kuros gadījumos pie apturētas speciālās atļaujas (licences) kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzējs drīkst turpināt esoša līguma izpildi un kuros - nē.
MK Noteikumu Nr. 380 22. punkts ar apakšpunktiem nosaka gadījumus, kuros centram ir tiesības apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Regulējumā nav precīzi definēts, kādas darbības kuros gadījumos attiecīgais tūrisma aģents vai tūrisma operators drīkst vai nedrīkst veikt licences apturēšanas gadījumā. Tāpat, var rasties situācija, kad tūrisma operatora likviditātes problēmu dēļ tiek veikta ceļotāju repatriācija un tiek atcelta speciālā atļauja (licence), tomēr tūrisma operators var nodrošināt to komplekso tūrisma pakalpojumu līgumus izpildi, kuri ar ceļotājiem noslēgti pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības atcelšanu, izslēdzot to no datubāzes, paziņošanas, kas faktiski rada repatriācijas gadījumu risku.
Lai novērstu šādas situācijas, ir nepieciešams precīzi noteikt, kādas darbības tūrisma aģents vai operators drīkst un nedrīkst veikt pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas vai atcelšanas, kā arī jāprecizē attiecīgie licences apturēšanas vai atcelšanas kritēriji.
Papildus, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti ārpus ES, bet savus pakalpojumus vēlas sniegt Latvijā, atbilstoši regulējumam nesaņem speciālo atļauju (licenci), bet tiek reģistrēts centra uzturētajā datubāzē. Attiecīgajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kā Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas saņem speciālo atļauju (licenci). Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt darbības, kuras trešo valstu kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs drīkst vai nedrīkst veikt, ja tā darbība apturēta, izslēdzot to no datubāzes, kā arī, jāprecizē darbības apturēšanas iemesli.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā izšķirti sekojoši speciālās atļaujas (licences) apturēšanas gadījumi:
1) Jaunā redakcijā izteikts MK Noteikumu Nr. 380 22. punkts, nosakot, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, bet drīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas un kas ir izpildāms līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām, šādos gadījumos:
1.1. tūrisma aģents vai tūrisma operators centra noteiktajā termiņā nesniedz vai sniedz nepilnīgi tā pieprasītos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama tūrisma aģenta vai tūrisma operatora darbības un, ja attiecināms, nodrošinājuma apmēra pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 17.1 punktā noteikto;
1.2. tūrisma operators nav palielinājis nodrošinājuma apmēru atbilstoši centra pieprasījumam MK Noteikumu Nr. 380 36. punktā noteiktajā termiņā (viena mēneša);
1.3. ja centrs konstatējis tūrisma operatoram šo noteikumu 40.32., 40.33. vai 40.34. apakšpunktā minētās likviditātes problēmu pazīmes.
2) MK Noteikumi Nr. 380 papildināti ar jaunu - 22.1 punktu, nosakot, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, un nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas, izņemot, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas, šādos gadījumos:
2.1. tūrisma aģents organizē kompleksus tūrisma pakalpojumus bez atbilstošas tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences), par to nepaziņojot centram, vai bez attiecīga nodrošinājuma;
2.2. tūrisma operators organizē, sniedz, piedāvā pārdošanai vai pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus bez pietiekama nodrošinājuma;
2.3. ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Izvērtējot, vai attiecīgie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem, centrs ņem vērā pārkāpuma raksturu un ilgumu, radīto ietekmi, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;
2.4. tūrisma aģents vai tūrisma operators nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) šajos noteikumos minētajā termiņā un apmērā;
2.5. tūrisma aģents piedāvā pārdošanai vai pārdod tāda tūrisma operatora kompleksus tūrisma pakalpojumus, ar kuru tūrisma aģentam nav noslēgts līgums;
2.6. tūrisma aģents bez attiecīga nodrošinājuma piedāvā pārdošanai vai pārdod tāda ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrēta tūrisma operatora kompleksus tūrisma pakalpojumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, tostarp nav reģistrēts datubāzē un nav nodrošinājis attiecīgu nodrošinājumu.
Centrs vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu par to paziņo tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram, norādot darbības apturēšanas pamatojumu un saistošos nosacījumus jeb ierobežojumus speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas periodā atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktam (drīkst vai nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas un kas ir izpildāms līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām), un lēmumu publicē datubāzē.
Savukārt, ja tūrisma aģents vai tūrisma operators ir novērsis centra lēmumā par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu norādītos pārkāpumus, centrs pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanu 10 darbdienu laikā un vienas darbdienas laikā to paziņo tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram, un attiecīgi precizē datubāzē publiski pieejamo informāciju, tādējādi nodrošinot operatīvāku informācijas apmaiņu starp centru, komersantu un, pakārtoti, patērētāju.
Noteikumu projektā precizēti speciālās atļaujas (licences) atcelšanas nosacījumi:
Jaunā redakcijā izteikts MK Noteikumu Nr. 380 26. punkts, nosakot, ka Centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu atcelt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci, izslēdzot to no datubāzes, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai, pārdot, uzsākt sniegt ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, izņemot, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības atcelšanu paziņošanas, šādos gadījumos:
1. saņemts tūrisma aģenta vai tūrisma operatora iesniegums ar lūgumu atcelt speciālo atļauju (licenci), izslēdzot to no datubāzes;
2. tūrisma operators atbilst šo noteikumu 40.31. apakšpunktā noteiktajam vai neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām;
3. pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzē vai oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" publikācijā pieejamo informāciju par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora saimnieciskās darbības apturēšanu vai likvidāciju;
4. tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktā noteiktajam ir apturēta speciālā atļauja (licence), un tūrisma aģents vai tūrisma operators centra noteiktajā termiņā nav novērsis apturēšanas iemeslus vai ir pārkāpis ar speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu saistītos ierobežojumus;
5. tūrisma aģents vai tūrisma operators centram apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, kas bijusi par pamatu labvēlīga lēmuma pieņemšanai;
6. tūrisma aģents šo noteikumu 17.2 punktā noteiktajā gadījumā pēc centra pieprasījuma viena mēneša laikā nav atmaksājis visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus par neveiktiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, kas nav pārskaitīti tūrisma operatoram;
7. tūrisma operatoram tiek piemērota šo noteikumu 40. vai 46. punktā minētā procedūra.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz arī svītrot MK Noteikumu Nr. 380 27. punktu.
Precizēts arī MK Noteikumu Nr. 380 28. punkts par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, nosakot, kādos gadījumos centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darību, izslēdzot to no datubāzes, un saistīts tūrisma pakalpojumu sniedzējs pēc centra attiecīgā lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai, pārdot vai uzsākt sniegt ceļotājam saistītus tūrisma pakalpojumus, izņemot, ja attiecīgā saistītā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbībasapturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, paziņošanas.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz arī svītrot MK Noteikumu Nr. 380 29. punktu.
Tāpat precizēts arī MK Noteikumu Nr. 380 30. punkts par trešo valstu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, paredzot, ka līdz ar darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, attiecīgais tūrisma pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pārdot jaunus saistītos tūrisma pakalpojumus vai īstenot noslēgtos līgumus, izņemot, ja attiecīgā līguma izpilde ir jau uzsākta līdz paziņojuma brīdim.
Papildus Noteikumu projekts precizē MK Noteikumu Nr. 380 38. punktu, precizējot, ka, ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs vienu mēnesi pirms nodrošinājuma termiņa beigām nav saņēmis jaunu nodrošinājumu, tam ir pienākums informēt par to centru un atmaksāt visu ceļotāju iemaksāto naudu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem vai arī, ja iespējams, piedāvāt ceļotājiem iegādāto tūrisma pakalpojumu izpildi līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām, ja vien tas nav pretrunā augstāk minētajiem nosacījumiem.
1) Jaunā redakcijā izteikts MK Noteikumu Nr. 380 22. punkts, nosakot, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, bet drīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas un kas ir izpildāms līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām, šādos gadījumos:
1.1. tūrisma aģents vai tūrisma operators centra noteiktajā termiņā nesniedz vai sniedz nepilnīgi tā pieprasītos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama tūrisma aģenta vai tūrisma operatora darbības un, ja attiecināms, nodrošinājuma apmēra pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 17.1 punktā noteikto;
1.2. tūrisma operators nav palielinājis nodrošinājuma apmēru atbilstoši centra pieprasījumam MK Noteikumu Nr. 380 36. punktā noteiktajā termiņā (viena mēneša);
1.3. ja centrs konstatējis tūrisma operatoram šo noteikumu 40.32., 40.33. vai 40.34. apakšpunktā minētās likviditātes problēmu pazīmes.
2) MK Noteikumi Nr. 380 papildināti ar jaunu - 22.1 punktu, nosakot, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, un nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas, izņemot, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas, šādos gadījumos:
2.1. tūrisma aģents organizē kompleksus tūrisma pakalpojumus bez atbilstošas tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences), par to nepaziņojot centram, vai bez attiecīga nodrošinājuma;
2.2. tūrisma operators organizē, sniedz, piedāvā pārdošanai vai pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus bez pietiekama nodrošinājuma;
2.3. ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Izvērtējot, vai attiecīgie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem, centrs ņem vērā pārkāpuma raksturu un ilgumu, radīto ietekmi, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;
2.4. tūrisma aģents vai tūrisma operators nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) šajos noteikumos minētajā termiņā un apmērā;
2.5. tūrisma aģents piedāvā pārdošanai vai pārdod tāda tūrisma operatora kompleksus tūrisma pakalpojumus, ar kuru tūrisma aģentam nav noslēgts līgums;
2.6. tūrisma aģents bez attiecīga nodrošinājuma piedāvā pārdošanai vai pārdod tāda ārpus Eiropas Savienības teritorijas reģistrēta tūrisma operatora kompleksus tūrisma pakalpojumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, tostarp nav reģistrēts datubāzē un nav nodrošinājis attiecīgu nodrošinājumu.
Centrs vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu par to paziņo tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram, norādot darbības apturēšanas pamatojumu un saistošos nosacījumus jeb ierobežojumus speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas periodā atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktam (drīkst vai nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas un kas ir izpildāms līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām), un lēmumu publicē datubāzē.
Savukārt, ja tūrisma aģents vai tūrisma operators ir novērsis centra lēmumā par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu norādītos pārkāpumus, centrs pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības atjaunošanu 10 darbdienu laikā un vienas darbdienas laikā to paziņo tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram, un attiecīgi precizē datubāzē publiski pieejamo informāciju, tādējādi nodrošinot operatīvāku informācijas apmaiņu starp centru, komersantu un, pakārtoti, patērētāju.
Noteikumu projektā precizēti speciālās atļaujas (licences) atcelšanas nosacījumi:
Jaunā redakcijā izteikts MK Noteikumu Nr. 380 26. punkts, nosakot, ka Centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu atcelt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci, izslēdzot to no datubāzes, un tūrisma aģents vai tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai, pārdot, uzsākt sniegt ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus, izņemot, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības atcelšanu paziņošanas, šādos gadījumos:
1. saņemts tūrisma aģenta vai tūrisma operatora iesniegums ar lūgumu atcelt speciālo atļauju (licenci), izslēdzot to no datubāzes;
2. tūrisma operators atbilst šo noteikumu 40.31. apakšpunktā noteiktajam vai neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām;
3. pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzē vai oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" publikācijā pieejamo informāciju par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora saimnieciskās darbības apturēšanu vai likvidāciju;
4. tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram atbilstoši šo noteikumu 22. vai 22.1 punktā noteiktajam ir apturēta speciālā atļauja (licence), un tūrisma aģents vai tūrisma operators centra noteiktajā termiņā nav novērsis apturēšanas iemeslus vai ir pārkāpis ar speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu saistītos ierobežojumus;
5. tūrisma aģents vai tūrisma operators centram apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, kas bijusi par pamatu labvēlīga lēmuma pieņemšanai;
6. tūrisma aģents šo noteikumu 17.2 punktā noteiktajā gadījumā pēc centra pieprasījuma viena mēneša laikā nav atmaksājis visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus par neveiktiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, kas nav pārskaitīti tūrisma operatoram;
7. tūrisma operatoram tiek piemērota šo noteikumu 40. vai 46. punktā minētā procedūra.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz arī svītrot MK Noteikumu Nr. 380 27. punktu.
Precizēts arī MK Noteikumu Nr. 380 28. punkts par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, nosakot, kādos gadījumos centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darību, izslēdzot to no datubāzes, un saistīts tūrisma pakalpojumu sniedzējs pēc centra attiecīgā lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai, pārdot vai uzsākt sniegt ceļotājam saistītus tūrisma pakalpojumus, izņemot, ja attiecīgā saistītā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbībasapturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, paziņošanas.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz arī svītrot MK Noteikumu Nr. 380 29. punktu.
Tāpat precizēts arī MK Noteikumu Nr. 380 30. punkts par trešo valstu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, paredzot, ka līdz ar darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, attiecīgais tūrisma pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pārdot jaunus saistītos tūrisma pakalpojumus vai īstenot noslēgtos līgumus, izņemot, ja attiecīgā līguma izpilde ir jau uzsākta līdz paziņojuma brīdim.
Papildus Noteikumu projekts precizē MK Noteikumu Nr. 380 38. punktu, precizējot, ka, ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs vienu mēnesi pirms nodrošinājuma termiņa beigām nav saņēmis jaunu nodrošinājumu, tam ir pienākums informēt par to centru un atmaksāt visu ceļotāju iemaksāto naudu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem vai arī, ja iespējams, piedāvāt ceļotājiem iegādāto tūrisma pakalpojumu izpildi līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām, ja vien tas nav pretrunā augstāk minētajiem nosacījumiem.
Problēmas apraksts
Nepietiekams nodrošinājums
Tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nepietiekams nodrošinājums rada patērētāju tiesību aizsardzības risku, kā arī izrietoši – negatīvi ietekmē komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju tirgus stabilitāti un uzticamību. Tādēļ ir būtiski situācijās, kad centrs konstatē tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nepietiekamu nodrošinājumu, nodrošināt iespējami operatīvu fakta paziņošanu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kā arī iespējami drīz, bet ne ilgāk kā viena mēneša laikā tiek nodrošināts pietiekams nodrošinājums.
Tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nepietiekams nodrošinājums rada patērētāju tiesību aizsardzības risku, kā arī izrietoši – negatīvi ietekmē komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju tirgus stabilitāti un uzticamību. Tādēļ ir būtiski situācijās, kad centrs konstatē tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nepietiekamu nodrošinājumu, nodrošināt iespējami operatīvu fakta paziņošanu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kā arī iespējami drīz, bet ne ilgāk kā viena mēneša laikā tiek nodrošināts pietiekams nodrošinājums.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK Noteikumu Nr. 380 36. punktu, nosakot, ka, ja centrs konstatē, ka nodrošinājums tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam nav pietiekams, lai izpildītu Tūrisma likuma 16. panta otrajā vai trešajā daļā vai MK Noteikumu Nr. 380 32., 34. vai 35. punktā minētās prasības, centrs par to piecu darbdienu laikā informē attiecīgo tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un pieprasa tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam palielināt nodrošinājuma apmēru. Tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā palielina nodrošinājuma apmēru atbilstoši centra pieprasījumam.
Problēmas apraksts
Likviditātes problēmu pazīmes
Termins "likviditāte" attiecas uz uzņēmuma spēju un gatavību savlaicīgi un pilnībā izpildīt esošās maksājumu saistības. Likviditāte ir likumsakarīga attiecība starp uzņēmumam pieejamiem īstermiņa aktīviem un īstermiņa saistībām. Īstermiņa aktīvi ietver gan naudas līdzekļus, gan pārējos apgrozāmos līdzekļus, kurus var salīdzinoši ātri pārvērst naudas līdzekļos, piemēram, debitori, kas pēc būtības ir tekošie ienākumi, un krājumi, kurus var realizēt tirgū.
Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 380 40.3 punktu, kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju likviditātes problēmu pazīmes ir vismaz viena no šīm:
1. Nespēja nodrošināt ceļotāju pilnībā apmaksātos pakalpojumus;
2. Nav iesniegts nodrošinājums un nav atmaksāti ceļotājam visi maksājumi.
Tomēr, lai konstatētu uzņēmuma likviditātes problēmas un nodrošinātu savlaicīgu rīcību, nepieciešams ņemt vērā arī citus būtiskus uz likviditātes problēmām norādošus apstākļus, kas ļautu centram izvērtēt nepieciešamību apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību, kā arī uzsākt naudas atmaksas vai ceļotāja repatriācijas procedūru.
Termins "likviditāte" attiecas uz uzņēmuma spēju un gatavību savlaicīgi un pilnībā izpildīt esošās maksājumu saistības. Likviditāte ir likumsakarīga attiecība starp uzņēmumam pieejamiem īstermiņa aktīviem un īstermiņa saistībām. Īstermiņa aktīvi ietver gan naudas līdzekļus, gan pārējos apgrozāmos līdzekļus, kurus var salīdzinoši ātri pārvērst naudas līdzekļos, piemēram, debitori, kas pēc būtības ir tekošie ienākumi, un krājumi, kurus var realizēt tirgū.
Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 380 40.3 punktu, kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju likviditātes problēmu pazīmes ir vismaz viena no šīm:
1. Nespēja nodrošināt ceļotāju pilnībā apmaksātos pakalpojumus;
2. Nav iesniegts nodrošinājums un nav atmaksāti ceļotājam visi maksājumi.
Tomēr, lai konstatētu uzņēmuma likviditātes problēmas un nodrošinātu savlaicīgu rīcību, nepieciešams ņemt vērā arī citus būtiskus uz likviditātes problēmām norādošus apstākļus, kas ļautu centram izvērtēt nepieciešamību apturēt speciālās atļaujas (licences) darbību, kā arī uzsākt naudas atmaksas vai ceļotāja repatriācijas procedūru.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt MK Noteikumu Nr. 380 40.3 punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka par tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmām liecina vismaz viena no šīm pazīmēm:
1. tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj nodrošināt ceļotāju pilnībā apmaksātos kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ;
2. tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā noteiktajā termiņā spēkā esošu nodrošinājumu un nav atmaksājis ceļotājiem visus samaksātos maksājumus;
3. tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes koeficients ir mazāks par 1, ja attiecināms;
4. tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam izveidojušies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kuru kopsumma pārsniedz 1000 euro.
Vienlaikus šie kritēriji neizslēdz iespēju analizēt arī citus būtiskus rādītājus, kas var norādīt uz likviditātes problēmām un ietekmēt to savlaicīgu novērtēšanu - tūrisma pakalpojuma sniedzēja iespējamās likviditātes problēmas var atklāties caur vairākām citām pazīmēm – gan finanšu rādītājos, gan ārēji novērojamā uzņēmuma uzvedībā, piemēram, zema vai negatīva pašu kapitāla vērtība, nokavēti maksājumi vai uzkrāti parādi piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, agresīva priekšapmaksas politika, biežas sūdzības par nesniegtiem vai neatbilstošiem pakalpojumiem, citu institūciju sniegtā informācija par ilgstošu darbinieku atalgojumu neizmaksāšanu u.c.
1. tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj nodrošināt ceļotāju pilnībā apmaksātos kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ;
2. tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā noteiktajā termiņā spēkā esošu nodrošinājumu un nav atmaksājis ceļotājiem visus samaksātos maksājumus;
3. tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes koeficients ir mazāks par 1, ja attiecināms;
4. tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam izveidojušies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kuru kopsumma pārsniedz 1000 euro.
Vienlaikus šie kritēriji neizslēdz iespēju analizēt arī citus būtiskus rādītājus, kas var norādīt uz likviditātes problēmām un ietekmēt to savlaicīgu novērtēšanu - tūrisma pakalpojuma sniedzēja iespējamās likviditātes problēmas var atklāties caur vairākām citām pazīmēm – gan finanšu rādītājos, gan ārēji novērojamā uzņēmuma uzvedībā, piemēram, zema vai negatīva pašu kapitāla vērtība, nokavēti maksājumi vai uzkrāti parādi piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, agresīva priekšapmaksas politika, biežas sūdzības par nesniegtiem vai neatbilstošiem pakalpojumiem, citu institūciju sniegtā informācija par ilgstošu darbinieku atalgojumu neizmaksāšanu u.c.
Problēmas apraksts
Ceļotāju repatriācija
Ņemot vērā gūto pieredzi 2024. gadā notikušajā ceļotāju repatriācijas gadījumā, kā arī to, ka tūrisma operatoram var nebūt tūlītēji pieejami finanšu līdzekļi kompleksā tūrisma pakalpojuma pilnīgai nodrošināšanai vai ceļotāju atgriešanai izbraukšanas vietā, taču tā rīcībā var būt pamatkapitāls vai aktīvi, piemēram – apgrozāmie līdzekļi, kurus nevar tūlītēji, taču var vēlākā laika posmā pārvērst naudas līdzekļos, ir jāparedz centram ir tiesības pieprasīt no komplekso vai, nepieciešamības gadījumā, saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēja atmaksāt valsts budžetā iztērētos līdzekļus par repatriācijas nodrošināšanu vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu.
Likviditātes problēma rodas, ja uzņēmumam nav pietiekami finanšu līdzekļi vai viegli pieejamu aktīvu, lai segtu savas īstermiņa saistības (piemēram, rēķinus, algas, parādus). Tas nenozīmē, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet gan to, ka tam, iespējams, īslaicīgi trūkst brīvas naudas plūsmas, ko var izraisīt, piemēram aizkavēti maksājumi no klientiem vai sadarbības partneriem, sezonāls pieprasījuma kritums, neparedzēti izdevumi, investīcijas attīstībā vai makroekonomiski faktori, piemēram, procentu likmju pieaugums vai valūtas kurus svārstības, u.c.
Lai nodrošinātu atbildīgu ceļotāju tiesību nodrošināšanu, godīgu konkurenci, kā arī atbildību pret valsts budžetu un nodokļu maksātāju interesēm, nepieciešams paredzēt, ka, ja uzņēmums spēj atrisināt, iespējams, īstermiņa likviditātes problēmas, tā pienākums ir atgriezt valsts budžetā repatriācijai vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanai iztērētos valsts budžeta līdzekļus vai daļu no tiem.
Vienlaikus, praksē rodas situācijas, kad ceļotājs saņem iemaksātā avansa par kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu atmaksu vai daļēju atmaksu, balstoties uz citu tiesisku pamatu ārpus šo MK Noteikumu Nr. 380 tvēruma, līdz ar to nepieciešams noteikt, ka ceļotājs nesaņem naudas atmaksu vai saņem daļēju atmaksu, ja saistībā ar ceļojuma pārtraukšanu vai atcelšanu ceļotājs jau ir saņēmis pilnu vai daļēju naudas atmaksu vai tam pienākas atlīdzība saskaņā ar citu tiesisku pamatu.
Ņemot vērā gūto pieredzi 2024. gadā notikušajā ceļotāju repatriācijas gadījumā, kā arī to, ka tūrisma operatoram var nebūt tūlītēji pieejami finanšu līdzekļi kompleksā tūrisma pakalpojuma pilnīgai nodrošināšanai vai ceļotāju atgriešanai izbraukšanas vietā, taču tā rīcībā var būt pamatkapitāls vai aktīvi, piemēram – apgrozāmie līdzekļi, kurus nevar tūlītēji, taču var vēlākā laika posmā pārvērst naudas līdzekļos, ir jāparedz centram ir tiesības pieprasīt no komplekso vai, nepieciešamības gadījumā, saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēja atmaksāt valsts budžetā iztērētos līdzekļus par repatriācijas nodrošināšanu vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu.
Likviditātes problēma rodas, ja uzņēmumam nav pietiekami finanšu līdzekļi vai viegli pieejamu aktīvu, lai segtu savas īstermiņa saistības (piemēram, rēķinus, algas, parādus). Tas nenozīmē, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet gan to, ka tam, iespējams, īslaicīgi trūkst brīvas naudas plūsmas, ko var izraisīt, piemēram aizkavēti maksājumi no klientiem vai sadarbības partneriem, sezonāls pieprasījuma kritums, neparedzēti izdevumi, investīcijas attīstībā vai makroekonomiski faktori, piemēram, procentu likmju pieaugums vai valūtas kurus svārstības, u.c.
Lai nodrošinātu atbildīgu ceļotāju tiesību nodrošināšanu, godīgu konkurenci, kā arī atbildību pret valsts budžetu un nodokļu maksātāju interesēm, nepieciešams paredzēt, ka, ja uzņēmums spēj atrisināt, iespējams, īstermiņa likviditātes problēmas, tā pienākums ir atgriezt valsts budžetā repatriācijai vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanai iztērētos valsts budžeta līdzekļus vai daļu no tiem.
Vienlaikus, praksē rodas situācijas, kad ceļotājs saņem iemaksātā avansa par kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu atmaksu vai daļēju atmaksu, balstoties uz citu tiesisku pamatu ārpus šo MK Noteikumu Nr. 380 tvēruma, līdz ar to nepieciešams noteikt, ka ceļotājs nesaņem naudas atmaksu vai saņem daļēju atmaksu, ja saistībā ar ceļojuma pārtraukšanu vai atcelšanu ceļotājs jau ir saņēmis pilnu vai daļēju naudas atmaksu vai tam pienākas atlīdzība saskaņā ar citu tiesisku pamatu.
Risinājuma apraksts
[1] Noteikumu projekts paredz grozījumus MK Noteikumu Nr. 380 46. punktā, nosakot, ka, ja kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma sniegšanu ietekmē tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ, un nepieciešama ceļotāja repatriācija vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšana, centrs nekavējoties:
1.1. pieņem lēmumu par tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) atcelšanu, izslēdzot to no datubāzes vai saistītā tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, uzsākot šo noteikumu 40. punktā minēto procedūru (centrs nekavējoties publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmām, paziņojuma publicēšanas diena ir uzskatāma par nodrošinājuma maksājuma gadījuma iestāšanās dienu);
1.2. pieņem lēmumu par ceļotāja repatriāciju vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu un bez maksas nodrošina ceļotāja repatriāciju un, ja nepieciešams, izmitināšanu pirms repatriācijas, vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu.
Centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā slēdz līgumu ar komersantiem par ceļotāju repatriācijas vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanu.
Attiecīgi Noteikumu projektā tiek precizēts MK Noteikumu Nr. 380 48. punkts, kas nosaka, ka, ja centrs konstatē ceļotāja repatriācijas nepieciešamību sakarā ar kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma neizpildi vai daļēju izpildi tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ, šo noteikumu 47. punktā minētais komersants, kurš piedāvā ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu, nodrošina ceļotāja repatriāciju un, ja nepieciešams, izmitināšanu pirms repatriācijas, vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpinājumu, pamatojoties uz izvērtējumu par ekonomiski izdevīgāko risinājumu, iepriekš to saskaņojot ar centru un par to informējot ceļotāju.
Ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus un ceļotāju izdevumus, kas radušies kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ likviditātes problēmu gadījumā, šo noteikumu 47. punktā minētajam komersantam, kurš piedāvājis ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
[2] Likviditātes problēmas var būt īstermiņa rakstura, un tās ne vienmēr norāda uz uzņēmuma maksātnespēju vai nespēju ilgtermiņā pildīt saistības. Šādas problēmas var rasties sezonālu naudas plūsmas svārstību, kavētu norēķinu vai neplānotu izdevumu rezultātā, un tās parasti iespējams novērst, izmantojot īstermiņa finansējuma instrumentus vai citu finanšu resursu pārvaldību.
Lai aizsargātu valsts budžetu un nodrošinātu atbildīgu ceļotāju tiesību nodrošināšanu, godīgu konkurenci, kā arī atbildību pret valsts budžetu un nodokļu maksātāju interesēm un novērstu iespējamu negodīgu rīcību no tūrisma operatoru puses, Noteikumu projekts paredz grozījumus MK Noteikumu Nr. 380 52. punktā, kas paredz, ka tūrisma operators atlīdzina ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanai iztērētos līdzekļus, kā arī ceļotāju izdevumus, kas radušies kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ likviditātes problēmu gadījumā.
Tiek nodrošināts, ka gadījumos, ja tūrisma operatora rīcībā ir finanšu līdzekļi, pamatkapitāls vai citi aktīvi, kurus iespējams pārvērst finanšu līdzekļos, neatkarīgi no to pietiekamības ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas izmaksu segšanai, valstij ir tiesības atgūt izlietotos līdzekļus. Kā arī, ja tūrisma operators vai tā pārstāvis tiek saukts pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma normām vai pie administratīvās atbildības saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām, valstij tiek nodrošinātas tiesības piedzīt repatriācijā vai pakalpojuma nodrošināšanā izlietotos līdzekļus.
Papildus, MK Noteikumi Nr. 380 papildināti ar jaunu - 45.1 punktu, kas nosaka, ka ceļotājs nesaņem naudas atmaksu vai saņem daļēju atmaksu, ja saistībā ar ceļojuma pārtraukšanu vai atcelšanu ceļotājs jau ir saņēmis pilnu vai daļēju naudas atmaksu vai tam pienākas atlīdzība saskaņā ar citu tiesisku pamatu (piemēram, bijusi personīgā ceļojuma apdrošināšana, kur nosegta kāda daļa no ceļojuma atcelšanas izmaksām, vai daļu no kompleksā tūrisma pakalpojuma summas atmaksājis tūrisma aģents u.c.).
Saskaņā ar Direktīvu un Tūrisma likuma 16. panta otro daļu ceļotāja repatriācijas nepieciešamības gadījumā ceļotājam var piedāvāt kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma turpinājumu saskaņā ar noslēgto līgumu. Kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma turpināšana nav pietiekami detalizēti atrunāta MK Noteikumos Nr. 380, tādēļ nepieciešami precizējumi, kas skaidri noteiktu, ka repatriācijas vietā var tikt piedāvāta arī kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšana, ņemot vērā gan ekonomiskos, gan ceļotāja ērtības apsvērumus (ja tādi ir).
1.1. pieņem lēmumu par tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) atcelšanu, izslēdzot to no datubāzes vai saistītā tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbības apturēšanu, izslēdzot to no datubāzes, uzsākot šo noteikumu 40. punktā minēto procedūru (centrs nekavējoties publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmām, paziņojuma publicēšanas diena ir uzskatāma par nodrošinājuma maksājuma gadījuma iestāšanās dienu);
1.2. pieņem lēmumu par ceļotāja repatriāciju vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu un bez maksas nodrošina ceļotāja repatriāciju un, ja nepieciešams, izmitināšanu pirms repatriācijas, vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanu.
Centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā slēdz līgumu ar komersantiem par ceļotāju repatriācijas vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanu.
Attiecīgi Noteikumu projektā tiek precizēts MK Noteikumu Nr. 380 48. punkts, kas nosaka, ka, ja centrs konstatē ceļotāja repatriācijas nepieciešamību sakarā ar kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma neizpildi vai daļēju izpildi tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ, šo noteikumu 47. punktā minētais komersants, kurš piedāvā ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu, nodrošina ceļotāja repatriāciju un, ja nepieciešams, izmitināšanu pirms repatriācijas, vai kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpinājumu, pamatojoties uz izvērtējumu par ekonomiski izdevīgāko risinājumu, iepriekš to saskaņojot ar centru un par to informējot ceļotāju.
Ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus un ceļotāju izdevumus, kas radušies kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ likviditātes problēmu gadījumā, šo noteikumu 47. punktā minētajam komersantam, kurš piedāvājis ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
[2] Likviditātes problēmas var būt īstermiņa rakstura, un tās ne vienmēr norāda uz uzņēmuma maksātnespēju vai nespēju ilgtermiņā pildīt saistības. Šādas problēmas var rasties sezonālu naudas plūsmas svārstību, kavētu norēķinu vai neplānotu izdevumu rezultātā, un tās parasti iespējams novērst, izmantojot īstermiņa finansējuma instrumentus vai citu finanšu resursu pārvaldību.
Lai aizsargātu valsts budžetu un nodrošinātu atbildīgu ceļotāju tiesību nodrošināšanu, godīgu konkurenci, kā arī atbildību pret valsts budžetu un nodokļu maksātāju interesēm un novērstu iespējamu negodīgu rīcību no tūrisma operatoru puses, Noteikumu projekts paredz grozījumus MK Noteikumu Nr. 380 52. punktā, kas paredz, ka tūrisma operators atlīdzina ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanai iztērētos līdzekļus, kā arī ceļotāju izdevumus, kas radušies kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ likviditātes problēmu gadījumā.
Tiek nodrošināts, ka gadījumos, ja tūrisma operatora rīcībā ir finanšu līdzekļi, pamatkapitāls vai citi aktīvi, kurus iespējams pārvērst finanšu līdzekļos, neatkarīgi no to pietiekamības ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas izmaksu segšanai, valstij ir tiesības atgūt izlietotos līdzekļus. Kā arī, ja tūrisma operators vai tā pārstāvis tiek saukts pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma normām vai pie administratīvās atbildības saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām, valstij tiek nodrošinātas tiesības piedzīt repatriācijā vai pakalpojuma nodrošināšanā izlietotos līdzekļus.
Papildus, MK Noteikumi Nr. 380 papildināti ar jaunu - 45.1 punktu, kas nosaka, ka ceļotājs nesaņem naudas atmaksu vai saņem daļēju atmaksu, ja saistībā ar ceļojuma pārtraukšanu vai atcelšanu ceļotājs jau ir saņēmis pilnu vai daļēju naudas atmaksu vai tam pienākas atlīdzība saskaņā ar citu tiesisku pamatu (piemēram, bijusi personīgā ceļojuma apdrošināšana, kur nosegta kāda daļa no ceļojuma atcelšanas izmaksām, vai daļu no kompleksā tūrisma pakalpojuma summas atmaksājis tūrisma aģents u.c.).
Saskaņā ar Direktīvu un Tūrisma likuma 16. panta otro daļu ceļotāja repatriācijas nepieciešamības gadījumā ceļotājam var piedāvāt kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma turpinājumu saskaņā ar noslēgto līgumu. Kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma turpināšana nav pietiekami detalizēti atrunāta MK Noteikumos Nr. 380, tādēļ nepieciešami precizējumi, kas skaidri noteiktu, ka repatriācijas vietā var tikt piedāvāta arī kompleksā vai saistītā tūrisma pakalpojuma turpināšana, ņemot vērā gan ekonomiskos, gan ceļotāja ērtības apsvērumus (ja tādi ir).
Problēmas apraksts
Atsauce uz SIT platformu
MK Noteikumu Nr. 380 70.7. apakšpunkts nosaka, ka kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā vai līguma apstiprinājumā izklāsta visu vienošanās saturu un tajā iekļauj tostarp informāciju par pieejamām procedūrām sūdzību izskatīšanai, par strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismiem un par platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT). Sakarā ar to, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 19.decembra Regulu (ES) 2024/3228, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724 (turpmāk - Regula) ir paredzēts ar 2025.gada 20.jūliju slēgt Eiropas strīdu izšķiršanu tiešsaistes platformu (turpmāk - SIT platforma), nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas noteikumos svītrojot atsauci uz SIT platformu.
MK Noteikumu Nr. 380 70.7. apakšpunkts nosaka, ka kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā vai līguma apstiprinājumā izklāsta visu vienošanās saturu un tajā iekļauj tostarp informāciju par pieejamām procedūrām sūdzību izskatīšanai, par strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismiem un par platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT). Sakarā ar to, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 19.decembra Regulu (ES) 2024/3228, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724 (turpmāk - Regula) ir paredzēts ar 2025.gada 20.jūliju slēgt Eiropas strīdu izšķiršanu tiešsaistes platformu (turpmāk - SIT platforma), nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas noteikumos svītrojot atsauci uz SIT platformu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu nr.380 70.7.apakšpunktā atsauci uz SIT platformu.
Problēmas apraksts
Ceļojumu apdrošināšana
Ceļojumu apdrošināšana kļūst arvien izplatītāka, jo ceļotāji apzinās potenciālos riskus, piemēram, pēkšņas saslimšanas, lidojumu atcelšanu vai bagāžas nozaudēšanu. Pēdējie gadi (piemēram, Covid-19 pandēmija) ir pierādījuši, ka neparedzēti notikumi var būtiski ietekmēt ceļotāju drošību un plānus, tāpēc apdrošināšanas segums tiek uztverts kā svarīgs aspekts ceļojumu plānošanā.
Daudzi ceļotāji iegādājas ceļojumu apdrošināšanu tieši pie tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, jo tas ir ērti un integrēts kopējā pakalpojumu piedāvājumā. Tā kā polise tiek iegādāta kopā ar citiem tūrisma pakalpojumiem, nepieciešams izslēgt risku, ka ceļotājs varētu nesaņemt pilnu informāciju vai dokumentus, tostarp – apdrošināšanas polisi pietiekami savlaicīgi.
Ceļojumu apdrošināšana kļūst arvien izplatītāka, jo ceļotāji apzinās potenciālos riskus, piemēram, pēkšņas saslimšanas, lidojumu atcelšanu vai bagāžas nozaudēšanu. Pēdējie gadi (piemēram, Covid-19 pandēmija) ir pierādījuši, ka neparedzēti notikumi var būtiski ietekmēt ceļotāju drošību un plānus, tāpēc apdrošināšanas segums tiek uztverts kā svarīgs aspekts ceļojumu plānošanā.
Daudzi ceļotāji iegādājas ceļojumu apdrošināšanu tieši pie tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, jo tas ir ērti un integrēts kopējā pakalpojumu piedāvājumā. Tā kā polise tiek iegādāta kopā ar citiem tūrisma pakalpojumiem, nepieciešams izslēgt risku, ka ceļotājs varētu nesaņemt pilnu informāciju vai dokumentus, tostarp – apdrošināšanas polisi pietiekami savlaicīgi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK Noteikumu Nr. 380 72. punktu, nosakot, ka tūrisma operators vai tūrisma aģents, ja attiecināms, pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma laikus izsniedz ceļotājam nepieciešamās kvītis, sertifikātus un biļetes, ceļojumu apdrošināšanas polisi, ja tāda iekļauta cenā, kā arī sniedz informāciju par plānotajiem izbraukšanas laikiem un, ja tādi noteikti, reģistrēšanās termiņiem, kā arī par plānotajiem apstāšanās, pārsēšanās un ierašanās laikiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Šobrīd nav iespējami alternatīvi risinājumi
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasības pret uzņēmējiem ir samērīgas attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs tās fiziskās personas, kas sniedz kompleksos un saistītos tūrisma pakalpojumus, kā arī patērētājus - ceļotājus.
Skaidrs atbildības sadalījums un pastiprināta komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgus uzraudzība nodrošinās, ka tirgū darbojas finansiāli stabili tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas spēj izpildīt saistības pret ceļotājiem. Tas palielina ceļotāju tiesību aizsardzību un mazina risku par pakalpojuma neizpildi vai repatriācijas nepieciešamību.
Plašāka informācijas pieejamība veicinās patērētāju informētību un ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par ceļojuma iegādi.
Skaidrs regulējums un stingrāka uzraudzība veicina patērētāju uzticēšanos Latvijas tūrisma tirgum, kas ir īpaši svarīgi pēc repatriācijas gadījumiem un sabiedrības uzmanības uz nozares risku.
Skaidrs atbildības sadalījums un pastiprināta komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgus uzraudzība nodrošinās, ka tirgū darbojas finansiāli stabili tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas spēj izpildīt saistības pret ceļotājiem. Tas palielina ceļotāju tiesību aizsardzību un mazina risku par pakalpojuma neizpildi vai repatriācijas nepieciešamību.
Plašāka informācijas pieejamība veicinās patērētāju informētību un ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par ceļojuma iegādi.
Skaidrs regulējums un stingrāka uzraudzība veicina patērētāju uzticēšanos Latvijas tūrisma tirgum, kas ir īpaši svarīgi pēc repatriācijas gadījumiem un sabiedrības uzmanības uz nozares risku.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- tūrisma operatori
- tūrisma aģenti
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs tās juridiskās personas, kas sniedz kompleksos un saistītos tūrisma pakalpojumus.
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas jau šobrīd darbojas tirgū caurspīdīgi un ievēro spēkā esošo regulējumu, gūst papildu reputācijas ieguvumu, kas var palielināt konkurētspēju un ceļotāju uzticību. Pastiprināta komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgus uzraudzība mazinās negodīgu praksi (piemēram, pārmērīgu avansu iekasēšanu vai nepamatotu saistību uzņemšanos), kas kropļo tirgu.
Administratīvā sloga samazinājums – paredzētie uzlabojumi mazina informācijas iesniegšanu (mazāk un retāk), tādējādi samazinot nevajadzīgu birokrātiju, bet vienlaikus saglabājot būtiskos datus uzraudzības vajadzībām.
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas jau šobrīd darbojas tirgū caurspīdīgi un ievēro spēkā esošo regulējumu, gūst papildu reputācijas ieguvumu, kas var palielināt konkurētspēju un ceļotāju uzticību. Pastiprināta komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu tirgus uzraudzība mazinās negodīgu praksi (piemēram, pārmērīgu avansu iekasēšanu vai nepamatotu saistību uzņemšanos), kas kropļo tirgu.
Administratīvā sloga samazinājums – paredzētie uzlabojumi mazina informācijas iesniegšanu (mazāk un retāk), tādējādi samazinot nevajadzīgu birokrātiju, bet vienlaikus saglabājot būtiskos datus uzraudzības vajadzībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
visi uzņēmumi
samazinās
Vērtības nozīme:
14,64
Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2025. gada 1. ceturksnī, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus
8,00
Vidējais laiks, kas nepieciešams tūrisma operatora ceturkšņa atskaites sagatavošanai un iesniegšanai (vidējais veltītā laika samazinājums: 1 darba diena)
391
Tūrisma pakalpojumu sniedzēju skaits (2023)
4
reizi ceturksnī
-183 175,68
Noteikumu 17. punkts nosaka būtiski samazinātu administratīvo slogu, atceļot pienākumu ceturkšņa atskaites sniegt tūrisma aģentiem, kā arī būtiski samazinot komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu sniegšanas apjomu, kā rezultātā vidējais administratīvā sloga samazinājums sastāda 1 darba dienu jeb 8 darba stundas reizi ceturksnī katram komersantam.
tūrisma operatori
palielinās
Vērtības nozīme:
14,64
Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2025. gada 1. ceturksnī, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus
3,00
Vidējais laiks, kas nepieciešams vienam tūrisma operatoram informācijas apkopošanai un sniegšanai
119
tūrisma operatoru skaits
1
vienu reizi
5 226,48
Noteikumu 6.1 punkts nosaka vienreizēju pienākumu tūrisma operatoram sagatavot un nodrošināt pastāvīgi publiski pieejamu informāciju par pārdošanas tīklu - pārdošanas vietām (fiziskām un tiešsaistes) un tūrisma aģentiem, ar kuriem tūrisma operatoram ir spēkā esošs sadarbības līgums. Tūrisma operators iesniedz centrā informāciju par jaunām pārdošanas vietām vai tūrisma aģentiem, ar kuriem noslēgts jauns sadarbības līgums, 10 darbdienu laikā no pārdošanas vietas atvēršanas vai sadarbības līguma noslēgšanas. Pienākums rada papildus administratīvo slogu tūrisma operatoriem: aptuveni 2h informācijas apkopošanai un publiskās pieejamības nodrošināšanai, kā arī aptuveni līdz 1h vidēji gadā centra informēšanai par jaunām pārdošanas vietām.
tūrisma aģenti
samazinās
Vērtības nozīme:
14,64
Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2025. gada 1. ceturksnī, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus
2,00
Vidējais laiks, kas nepieciešams vienam tūrisma aģentam informācijas apkopošanai un sniegšanai
272
tūrisma aģentu skaits
1
vienu reizi
-7 964,16
Noteikumu 7. punkts atceļ tūrisma aģentiem pienākumu iesniegumam par reģistrāciju pievienot līguma kopiju vai rakstisku tūrisma operatora sadarbības apliecinājumu, kā arī pienākumu centram iesniegt informāciju par katru jaunu sadarbības līgumu ar tūrisma operatoru. Kopumā pienākums iepriekš radīja līdz vidēji 2h gadā.
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
14,64
Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2025. gada 1. ceturksnī, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus
0,25
Vidējais laiks, kas nepieciešams informācijas apkopošanai un informēšanai
391
Tūrisma pakalpojumu sniedzēju skaits (2023)
1
reizi gadā
1 431,06
Noteikumu 15.1 un 15.2 punkts nosaka tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākumu speciālo atļauju (licenci) vai tās kopiju, vai lēmuma par reģistrēšanu tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē izvietošanu uzskatāmi, tieši un pastāvīgi pieejamā veidā pakalpojuma reklamēšanas vai pārdošanas tīmekļa vietnē un, ja attiecināms, patērētājam redzamā vietā pakalpojuma pārdošanas vietā. Kopumā pienākums rada apmēram 15min administratīvo slogu.
Kopā
-184 482,30
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32015L2302
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK
Apraksts
Grozījumu projektā nav paredzēta ES tiesību normu pārņemšana
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R3228
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3228 (2024. gada 19. decembris), ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724 sakarā ar Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformas slēgšanu (tālāk tekstā - Regula 2004/3228)
Apraksts
Regula 2004/3228 atceļ 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0269
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 ( 2014. gada 17. marts ) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība
Apraksts
Noteikumu projekta 2.11. - 2.13. apakšpunktos un papildus atbilstoši TM priekšlikumam Noteikumu projektā papildinātajam 2.14. apakšpunktā ietvertais ierobežojums nepārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto sankciju piemērošanas ietvaru un ir tiesiski pamatots nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.
Normas mērķis nav vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības regulējuma procesā, kas nodrošina, ka komersanti, kas vēlas organizēt vai pārdot kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus un saņemt speciālo atļauju (licenci) vai uzs;akt darbību, tiekot reģistrēti datubāzē, nav saistīti ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas kapitālu vai ietekmi, ņemot vērā šo valstu agresiju pret Ukrainu un ar to saistītos augsta riska faktorus.
Šāds ierobežojums atbilst ES sankciju režīma mērķim – nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas ekonomisko interešu īstenošanu ES teritorijā, īpaši jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzraudzību, licencēšanu vai valsts atbalsta izmantošanu. Minētais ierobežojums būtībā konkretizē un nacionālā līmenī nodrošina sankciju efektīvu piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, dalībvalstīm ir tiesības ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās kārtības vai valsts drošības aizsardzībai. Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas rīcības ģeopolitisko kontekstu un sankciju režīma īstenošanu, šāds ierobežojums ir objektīvi pamatots un samērīgs.
Noteikumu projekta normas nav pretrunā Direktīvas (ES) 2015/2302 prasībām, jo tās neattiecas uz pakalpojuma saturu vai sniegšanas nosacījumiem, bet uz pakalpojuma sniedzēja atbilstību darbības tirgū nosacījumiem. Tādējādi tās neierobežo pilnīgās harmonizācijas principu, bet darbojas papildus, nodrošinot nacionālu drošības interešu ievērošanu.
Normas mērķis nav vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības regulējuma procesā, kas nodrošina, ka komersanti, kas vēlas organizēt vai pārdot kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus un saņemt speciālo atļauju (licenci) vai uzs;akt darbību, tiekot reģistrēti datubāzē, nav saistīti ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas kapitālu vai ietekmi, ņemot vērā šo valstu agresiju pret Ukrainu un ar to saistītos augsta riska faktorus.
Šāds ierobežojums atbilst ES sankciju režīma mērķim – nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas ekonomisko interešu īstenošanu ES teritorijā, īpaši jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzraudzību, licencēšanu vai valsts atbalsta izmantošanu. Minētais ierobežojums būtībā konkretizē un nacionālā līmenī nodrošina sankciju efektīvu piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, dalībvalstīm ir tiesības ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās kārtības vai valsts drošības aizsardzībai. Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas rīcības ģeopolitisko kontekstu un sankciju režīma īstenošanu, šāds ierobežojums ir objektīvi pamatots un samērīgs.
Noteikumu projekta normas nav pretrunā Direktīvas (ES) 2015/2302 prasībām, jo tās neattiecas uz pakalpojuma saturu vai sniegšanas nosacījumiem, bet uz pakalpojuma sniedzēja atbilstību darbības tirgū nosacījumiem. Tādējādi tās neierobežo pilnīgās harmonizācijas principu, bet darbojas papildus, nodrošinot nacionālu drošības interešu ievērošanu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Regula 2004/3228 atceļ 2013.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK, tāpēc Noteikumu projektā tiek svītrotas atsauces uz šo regulu.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3228 (2024. gada 19. decembris), ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724 sakarā ar Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformas slēgšanu (tālāk tekstā - Regula 2004/3228)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 ( 2014. gada 17. marts ) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA), Latvijas Tūrisma operatoru asociācija (LTOA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi