22-TA-1441: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu"”” (turpmāk – Projekts) izstrādāts pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 38.1 panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķi ir:
1. Noteikt higiēnas prasības ārtelpās īstenojamu bērnu uzraudzības pakalpojumu (BUP) un pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai;
2.Noteikt pagaidu atvieglojumus prasībām iekštelpu bērnudārziem, sniedzot pakalpojumu Ukrainas iedzīvotāju bērniem, paaugstināta pakalpojuma vajadzības apstākļos.
1. Noteikt higiēnas prasības ārtelpās īstenojamu bērnu uzraudzības pakalpojumu (BUP) un pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai;
2.Noteikt pagaidu atvieglojumus prasībām iekštelpu bērnudārziem, sniedzot pakalpojumu Ukrainas iedzīvotāju bērniem, paaugstināta pakalpojuma vajadzības apstākļos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumi Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu" (turpmāk – noteikumi Nr.890), nosaka higiēnas prasības valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas, un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu (turpmāk – PII).
1.Esošās prasības un to izpilde pakalpojuma sniegšanai ārtelpās Latvijā:
1.1. Jau spēkā esošās Noteikumu Nr.890 minimālās higiēnas prasības dienas režīma ievērošanai paredz, ka dienas režīmu nosaka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai, paredzot arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, nenosakot laika ierobežojumu aktivitātēm ārā. Prasības teritorijai un ēkai paredz, ka, ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā ir teritorija, viņš nodrošina tās piemērotību bērnu aktivitātēm un tās atbilstību bērnu drošībai un teritorijā ierīko rotaļu un sporta zonu, kā arī saimniecības zonu. Savukārt, ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā nav teritorijas, tas nodrošina bērniem aktivitātes ārā citā sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā.
Izņemot, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā netiek organizētas bērniem, kas ir jaunāki par trim gadiem. Tāpat noteikumu Nr.890 16.1 punkts paredz drošības prasības āra teritorijām. Tādējādi jau šobrīd ir iespējams nodrošināt pakalpojumu arī āra teritorijās.
1.2. Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcijas) uzraudzībā esošo PII un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - BUPS) skaits, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem[1] uz 09.03.2022. ir:
1)663 pirmsskolas izglītības iestādes;
2)5074 bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji, no tiem:
a) 329 juridiskas personas;
b) 4745 fiziskas personas.
Inspekcijas veiktā higiēnas prasību uzraudzība ietver arī PII āra teritoriju uzraudzību. Inspekcija apkopoja konstatētos pārkāpumus PII esošajām āra teritorijām un to izmantošanai no 2017.gada līdz 2021.gadam (skatīt 1.tabulu).
Pēdējo 5 gadu laikā maz konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar rotaļu un sporta zonas neesamību, bet ir konstatēts, ka rotaļu un sporta zonā aprīkojums ir novecojis un neatbilstošs. Dažas PII ir uzsākušas jaunu rotaļu zonas izveidi un esošās labiekārtošanu, bet darbi nav pabeigti, kā rezultātā paredzētā rotaļu un sporta zona nefunkcionē, tāpat arī konstatēts, ka labiekārtošanas procesā teritorija nav iežogota. Inspekcija ir konstatējusi, ka vienā no PII, kura teritorijā atrodas rotaļu un sporta zona, divām no PII grupiņām rotaļu zona nav pieejama.
Biežākās nepilnības drošam spēļu laukumam un segumam konstatētas saistībā ar nedrošu virsmu (īpaši koka virsmas), piemēram, atskabargainas konstrukcijas vai nelīdzens segums ar asiem izvirzījumiem, šķautnēm, dažos gadījumos konstatēts, ka nav nodrošināta 2 m drošības zona starp konstrukcijām. Ir konstatēti rotaļu laukumos nojumju defekti, kas saistīti ar bojātu grīdas segumu, ķieģeļu un šuvju eroziju vai caurumi šīfera jumtā. Smilšu kastēm visbiežāk konstatēts, ka nav pārklājums vai pārklājums daļēji nosedz smilšu kasti. Rets gadījums, kad smilšu kaste netiek sakopta, netiek mainītas smiltis vai pat aug nezāles.
Samērā bieži PII konstatēta problēma ir teritorijas iežogošana, kas nodrošināta nepilnīgi ar bojājumiem, piemēram, nav vārtiņi, nav slēdzami vārtiņi, iztrūkstoši žoga posmi vai posmi ar defektu. Tā pat arī konstatēts, ka ietves/ takas, pa kurām staigā bērni, segums ir bojāts, vai nelīdzens. Šāda tendence īpaši konstatēta betona celiņiem, kur betona plāksnes ir nevienmērīgas un nodrupušas līdz metāla armatūrai.
Reti konstatēti pārkāpumi saistībā ar sadzīves atkritumu konteineru novietošanu. Liela daļa PII konteinerus novieto uz asfalta seguma. Daļa PII teritorijā nav atkritumu konteineri, tie izvietoti pagasta vai pašvaldības teritorijā.
Saistībā ar profilaktiskās dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu saņemšanu pēdējo 5 gadu laikā tikai vienā no PII tika konstatēts, ka iestādē nevar uzrādīt līgumu ar licencētu firmu par deratizācijas pasākumu veikšanu.
[1] https://www.viis.gov.lv/registri/iestades
1.tabula Konstatēto neatbilstību īpatsvars (%) attiecībā uz prasībām PII teritorijai.
Savukārt būtiskākie PII higiēnas prasību pārkāpumi iekštelpās pēdējos 5 gados (2017.-2021.g.) ir šādi:
-Pēc Inspekcijas kontroļu rezultātiem šobrīd lielākā problēma PII ir nepietiekošs sanitāro ierīču skaits (izlietnes un klozetpodi) un nolietojusies telpu apdare gan grīdai, gan sienām (plaisas, caurumi, nolupusi krāsa un apmetums, pelējums, rūsa), kas traucē kvalitatīvi veikt virsmu uzkopšanu un dezinfekciju. PII nespēja laicīgi novērst šīs problēmas, veicot telpu remontu un ierīkojot pietiekamu izlietņu un klozetpodu daudzumu, ir saistīta ar finanšu līdzekļu trūkumu no pašvaldības puses.
-Otra problēmu grupa ir pārkāpumi attiecībā uz dažādas dokumentācijas izstrādi (piemēram, iekšējās kārtības noteikumi) un tās uzglabāšanu kontrolējošai institūcijai pieejamā vietā (darbinieku veselības pārbaudes), kā arī regulāru žurnāla aizpildi par bērnu pārbaudēm uz pedikulozi. Iespējams šīs problēmas varētu būt saistītas ar darbinieku trūkumu (vai tieši pretēji - trūkumiem darba uzdevumu deleģēšanā no vadības puses), kas iestādē būtu atbildīgs par dažādas dokumentācijas izstrādes un sakārtošanas jautājumiem, regulārām veselības pārbaudēm bērniem un darbiniekiem, kā arī sīku tehnisku problēmu laicīgu konstatēšanu un novēršanu (t.i. veiktu iestādē higiēnas prasību ievērošanas virsuzraudzību).
Informācija par neatbilstībām jau esošo PII iekštelpās un āra teritoriju izmantošanā pielietojama arī āra bērnudārzu pakalpojumam nepieciešamo āra teritoriju un telpu izveidošanā un uzlabošanā.
2.Esošās prasības āra bērnudārza pakalpojuma sniegšanai citās valstīs
Arī citās valstīs normatīvajos aktos ir noteiktas prasības āra bērnudārza pakalpojuma sniegšanai, piemēram:
-Lietuvas normatīvajā aktā[1] āra bērnudārzs ir pakalpojums, kuru sniedz bērniem, kas ir vismaz 2 gadus veci, kā arī ir noteikts cik bērnu drīkst būt āra bērnudārza grupiņā atkarībā no bērnu vecuma. Piemēram, no 2 gadu vecuma līdz skolas vecumam - ne vairāk kā 15 bērni grupiņā, bet no 3 gadiem līdz skolas vecumam ne vairāk kā 18 bērni grupā. Vairākas no noteiktajām higiēnas prasībām ir saistītas ar noteikto grupas izmēru, piemēram 2 tualetes, 2 izlietnes uz vienu grupiņu. Tāpat ir noteiktas prasības darbinieku skaitam uz grupiņu, kas vienlaicīgi strādā ar bērniem – vismaz 3 darbinieki vienlaicīgi, no kuriem vismaz 2 ir ar kvalifikāciju apmācīt pirmsskolas izglītību.
Kopumā prasības ietver nodrošināt apstākļus, norobežotas vietas, telpas, kas pasargā bērnus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un tiešas saules, piedāvā iespēju bērniem drēbju un apavu žāvēšanai, un lai sasildītos aukstā laikā.
Obligāti jābūt nodrošinātai tīrai, uzturētai, regulāri tīrītai tualetei, vismaz 2 tualetēm uz vienu bērnu grupiņu. Ja nav pieslēguma centrālajai notekūdeņu sistēmai, drīkst izmantot biotualetes, kas ievietotas kabīnēs ar durvīm. Tualetes tīrāmie līdzekļi jāuzglabā tam konkrēti paredzētā, atsevišķā vietā.
Obligāti jānodrošina iespēja nomazgāt rokas tekošā ūdenī – vismaz divas izlietnes uz vienu bērnu grupiņu. Ja nav pieslēguma centrālajai ūdensapgādei, tad var izmantot ūdens tvertnes, kuru izmantošanai noteiktas prasības. Jābūt nodrošinātiem vienreizlietojamiem papīra dvieļiem, tualetes papīram, ziepēm.
Kā arī gulēšanai ārā jābūt vietā/telpā, kas aizsargāta no vēja, lietus, tiešas saules, jābūt piemērotiem sausiem un tīriem matračiem, guļammaisiem, segām u.c., noteikts, ka piederumus gulēšanai var nodrošināt arī vecāki.
Tumšajā diennakts laikā āra nodarbības var notikt tikai apgaismotās vietās.
Āra bērnudārzam obligātā prasība ir sagatavot un apstiprināt rīcības plānu bērnu drošībai meteoroloģisko apstākļu pasliktināšanās gadījumā, ar kuru jāiepazīstina arī vecāki. Kā arī noteikts indīgo augu saraksts, kuri nedrīkst būt bērnudārza teritorijā.
-Čehijā daļa prasību āra/meža bērnudārziem ir noteiktas 2004.gada 29.decembra Izglītības Ministrijas normatīvajā aktā Nr.14[2]. Tajā noteikts (1§), ka āra bērnudārza pakalpojumu var sniegt kā pilnas dienas (>6,5h dienā, bet ne vairāk kā 9h dienā) vai daļējas-dienas pakalpojumu. Kā arī 2§(4) punktā noteikts minimālais bērnu skaits āra bērnudārziem – 15. Ņemot vērā, ka āra apstākļos bērnu drošībai un risku novēršanai jāpievērš papildus uzmanība, 5§ par bērnu veselību un drošību noteikts, ka āra bērnudārza grupiņā, kurā ir >8 bērniem papildus strādā arī darbinieks ar profesionālu kvalifikāciju, kas nav ar pedagoģisku izglītību, bet citu, un noteikti kvalifikācijas veidi – māsa, bērnu māsa, ārstniecības personas palīgs, bērnudārza skolotājs, aukle u.c. Tādējādi pastāv prasība par vismaz viena pieaugušā uzraudzību uz 8 bērniem. Bērnudārza pakalpojums vispār ir pieejams bērniem no 2 gadu vecuma, bet nav obligāts līdz 3 gadu vecumam.
Savukārt higiēnas prasības noteiktas 2005.gada 4.oktobra Veselības ministrijas normatīvajā aktā Nr.410[3] par higiēnas prasībām bērnu un pusaudžu audzināšanas un izglītības iestāžu un iestāžu telpām un darbībai, kura 9§ noteiktas atšķirīgās prasības āra bērnudārziem, kā arī, kuras no vispārīgajām prasībām nav tiem piemērojamas.
Atšķirīgās prasības ietver to, ka ir jānodrošina pietiekams daudzums dzeramā ūdens dzeršanai, personīgajai higiēnai un pirmās palīdzības sniegšanas vajadzībām un dzeramā ūdens piegādei drīkst izmantot tikai tīrus un noslēdzamus traukus, kas izgatavoti no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Āra bērnudārzu telpu tiešā tuvumā vai tā telpās jābūt sanitārajam mezglam ar tualeti un tekošu dzeramo ūdeni un personīgās higiēnas līdzekļiem, īpaši tualetes papīru, ziepēm un līdzekļiem higiēniskai roku nosusināšanai. Tāpat āra bērnudārza telpām jābūt tīrām, sausām un bērnu veselību neapdraudošā stāvoklī, tām jābūt aprīkotām ar pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļiem un jānodrošina bērnu personīgo mantu un materiālā aprīkojuma uzglabāšana. Kā arī jānodrošina bērnu aizsardzība pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
Ēdināšana- prasības nosaka citi normatīvie akti Decree No. 107/2005 Par skolu ēdināšanu, Decree No. 137/2004 Par higiēnas prasībām ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un higiēnas principiem veicot epidemioloģiski nozīmīgas aktivitātes, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu.
[1] https://eseimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/9336aba082d511eaa51db668f0092944?jfwid=hz3g55awn
[2] https://www.zakonyprolidi.cz/cs/2005-14/zneni-20210901#p1
[3] https://www.zakonyprolidi.cz/cs/2005-410
1.Esošās prasības un to izpilde pakalpojuma sniegšanai ārtelpās Latvijā:
1.1. Jau spēkā esošās Noteikumu Nr.890 minimālās higiēnas prasības dienas režīma ievērošanai paredz, ka dienas režīmu nosaka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai, paredzot arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, nenosakot laika ierobežojumu aktivitātēm ārā. Prasības teritorijai un ēkai paredz, ka, ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā ir teritorija, viņš nodrošina tās piemērotību bērnu aktivitātēm un tās atbilstību bērnu drošībai un teritorijā ierīko rotaļu un sporta zonu, kā arī saimniecības zonu. Savukārt, ja pakalpojuma sniedzēja valdījumā nav teritorijas, tas nodrošina bērniem aktivitātes ārā citā sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā.
Izņemot, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā netiek organizētas bērniem, kas ir jaunāki par trim gadiem. Tāpat noteikumu Nr.890 16.1 punkts paredz drošības prasības āra teritorijām. Tādējādi jau šobrīd ir iespējams nodrošināt pakalpojumu arī āra teritorijās.
1.2. Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcijas) uzraudzībā esošo PII un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - BUPS) skaits, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem[1] uz 09.03.2022. ir:
1)663 pirmsskolas izglītības iestādes;
2)5074 bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji, no tiem:
a) 329 juridiskas personas;
b) 4745 fiziskas personas.
Inspekcijas veiktā higiēnas prasību uzraudzība ietver arī PII āra teritoriju uzraudzību. Inspekcija apkopoja konstatētos pārkāpumus PII esošajām āra teritorijām un to izmantošanai no 2017.gada līdz 2021.gadam (skatīt 1.tabulu).
Pēdējo 5 gadu laikā maz konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar rotaļu un sporta zonas neesamību, bet ir konstatēts, ka rotaļu un sporta zonā aprīkojums ir novecojis un neatbilstošs. Dažas PII ir uzsākušas jaunu rotaļu zonas izveidi un esošās labiekārtošanu, bet darbi nav pabeigti, kā rezultātā paredzētā rotaļu un sporta zona nefunkcionē, tāpat arī konstatēts, ka labiekārtošanas procesā teritorija nav iežogota. Inspekcija ir konstatējusi, ka vienā no PII, kura teritorijā atrodas rotaļu un sporta zona, divām no PII grupiņām rotaļu zona nav pieejama.
Biežākās nepilnības drošam spēļu laukumam un segumam konstatētas saistībā ar nedrošu virsmu (īpaši koka virsmas), piemēram, atskabargainas konstrukcijas vai nelīdzens segums ar asiem izvirzījumiem, šķautnēm, dažos gadījumos konstatēts, ka nav nodrošināta 2 m drošības zona starp konstrukcijām. Ir konstatēti rotaļu laukumos nojumju defekti, kas saistīti ar bojātu grīdas segumu, ķieģeļu un šuvju eroziju vai caurumi šīfera jumtā. Smilšu kastēm visbiežāk konstatēts, ka nav pārklājums vai pārklājums daļēji nosedz smilšu kasti. Rets gadījums, kad smilšu kaste netiek sakopta, netiek mainītas smiltis vai pat aug nezāles.
Samērā bieži PII konstatēta problēma ir teritorijas iežogošana, kas nodrošināta nepilnīgi ar bojājumiem, piemēram, nav vārtiņi, nav slēdzami vārtiņi, iztrūkstoši žoga posmi vai posmi ar defektu. Tā pat arī konstatēts, ka ietves/ takas, pa kurām staigā bērni, segums ir bojāts, vai nelīdzens. Šāda tendence īpaši konstatēta betona celiņiem, kur betona plāksnes ir nevienmērīgas un nodrupušas līdz metāla armatūrai.
Reti konstatēti pārkāpumi saistībā ar sadzīves atkritumu konteineru novietošanu. Liela daļa PII konteinerus novieto uz asfalta seguma. Daļa PII teritorijā nav atkritumu konteineri, tie izvietoti pagasta vai pašvaldības teritorijā.
Saistībā ar profilaktiskās dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu saņemšanu pēdējo 5 gadu laikā tikai vienā no PII tika konstatēts, ka iestādē nevar uzrādīt līgumu ar licencētu firmu par deratizācijas pasākumu veikšanu.
[1] https://www.viis.gov.lv/registri/iestades
1.tabula Konstatēto neatbilstību īpatsvars (%) attiecībā uz prasībām PII teritorijai.
Saistošās prasības PII teritorijai no MK890 noteikumiem | Konstatēto neatbilstību īpatsvars (%) | ||||
2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | |
Ir rotaļu un sporta zona, saimniecības zona | 0.3 | 0.2 | 0.2 | 0.2 | 4 |
Teritorijas daļa, kuru lieto bērni, ir iežogota un sakopta. Teritorijā esošās ūdenstilpes ir iežogotas vai norobežotas | 4 | 4 | 4 | 2 | 2 |
Rotaļu un sporta zonas teritorijā ir drošs spēļu laukums vai sporta aprīkojums un segums | 7 | 4 | 5 | 4 | 6 |
Ja ierīkota pārklājama smilšu kaste, smiltis kastē nomaina reizi gadā – pavasarī | 3 | 2 | 2 | 1 | 1 |
Saimniecības zonā ierīkots blīva seguma laukums sadzīves atkritumu konteineru novietošanai. Atkritumus uzglabā slēgtos konteineros | 0.1 | 0 | 0 | 0.2 | 0.3 |
Ja pakalpojums sniedzēja valdījumā nav teritorijas, bērniem nodrošinātas aktivitātes ārā citā sakoptā bērniem drošā un pieejamā teritorijā | 1 | 0 | 2 | 1 | 0 |
Teritorijas un objekta uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos | 0 | 0.1 | 0.3 | 0 | 0.3 |
Objektā/ teritorijā sniegti profilaktiskās dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumi | 0 | 0 | 2 | 0 | 0 |
Savukārt būtiskākie PII higiēnas prasību pārkāpumi iekštelpās pēdējos 5 gados (2017.-2021.g.) ir šādi:
-Pēc Inspekcijas kontroļu rezultātiem šobrīd lielākā problēma PII ir nepietiekošs sanitāro ierīču skaits (izlietnes un klozetpodi) un nolietojusies telpu apdare gan grīdai, gan sienām (plaisas, caurumi, nolupusi krāsa un apmetums, pelējums, rūsa), kas traucē kvalitatīvi veikt virsmu uzkopšanu un dezinfekciju. PII nespēja laicīgi novērst šīs problēmas, veicot telpu remontu un ierīkojot pietiekamu izlietņu un klozetpodu daudzumu, ir saistīta ar finanšu līdzekļu trūkumu no pašvaldības puses.
-Otra problēmu grupa ir pārkāpumi attiecībā uz dažādas dokumentācijas izstrādi (piemēram, iekšējās kārtības noteikumi) un tās uzglabāšanu kontrolējošai institūcijai pieejamā vietā (darbinieku veselības pārbaudes), kā arī regulāru žurnāla aizpildi par bērnu pārbaudēm uz pedikulozi. Iespējams šīs problēmas varētu būt saistītas ar darbinieku trūkumu (vai tieši pretēji - trūkumiem darba uzdevumu deleģēšanā no vadības puses), kas iestādē būtu atbildīgs par dažādas dokumentācijas izstrādes un sakārtošanas jautājumiem, regulārām veselības pārbaudēm bērniem un darbiniekiem, kā arī sīku tehnisku problēmu laicīgu konstatēšanu un novēršanu (t.i. veiktu iestādē higiēnas prasību ievērošanas virsuzraudzību).
Informācija par neatbilstībām jau esošo PII iekštelpās un āra teritoriju izmantošanā pielietojama arī āra bērnudārzu pakalpojumam nepieciešamo āra teritoriju un telpu izveidošanā un uzlabošanā.
2.Esošās prasības āra bērnudārza pakalpojuma sniegšanai citās valstīs
Arī citās valstīs normatīvajos aktos ir noteiktas prasības āra bērnudārza pakalpojuma sniegšanai, piemēram:
-Lietuvas normatīvajā aktā[1] āra bērnudārzs ir pakalpojums, kuru sniedz bērniem, kas ir vismaz 2 gadus veci, kā arī ir noteikts cik bērnu drīkst būt āra bērnudārza grupiņā atkarībā no bērnu vecuma. Piemēram, no 2 gadu vecuma līdz skolas vecumam - ne vairāk kā 15 bērni grupiņā, bet no 3 gadiem līdz skolas vecumam ne vairāk kā 18 bērni grupā. Vairākas no noteiktajām higiēnas prasībām ir saistītas ar noteikto grupas izmēru, piemēram 2 tualetes, 2 izlietnes uz vienu grupiņu. Tāpat ir noteiktas prasības darbinieku skaitam uz grupiņu, kas vienlaicīgi strādā ar bērniem – vismaz 3 darbinieki vienlaicīgi, no kuriem vismaz 2 ir ar kvalifikāciju apmācīt pirmsskolas izglītību.
Kopumā prasības ietver nodrošināt apstākļus, norobežotas vietas, telpas, kas pasargā bērnus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un tiešas saules, piedāvā iespēju bērniem drēbju un apavu žāvēšanai, un lai sasildītos aukstā laikā.
Obligāti jābūt nodrošinātai tīrai, uzturētai, regulāri tīrītai tualetei, vismaz 2 tualetēm uz vienu bērnu grupiņu. Ja nav pieslēguma centrālajai notekūdeņu sistēmai, drīkst izmantot biotualetes, kas ievietotas kabīnēs ar durvīm. Tualetes tīrāmie līdzekļi jāuzglabā tam konkrēti paredzētā, atsevišķā vietā.
Obligāti jānodrošina iespēja nomazgāt rokas tekošā ūdenī – vismaz divas izlietnes uz vienu bērnu grupiņu. Ja nav pieslēguma centrālajai ūdensapgādei, tad var izmantot ūdens tvertnes, kuru izmantošanai noteiktas prasības. Jābūt nodrošinātiem vienreizlietojamiem papīra dvieļiem, tualetes papīram, ziepēm.
Kā arī gulēšanai ārā jābūt vietā/telpā, kas aizsargāta no vēja, lietus, tiešas saules, jābūt piemērotiem sausiem un tīriem matračiem, guļammaisiem, segām u.c., noteikts, ka piederumus gulēšanai var nodrošināt arī vecāki.
Tumšajā diennakts laikā āra nodarbības var notikt tikai apgaismotās vietās.
Āra bērnudārzam obligātā prasība ir sagatavot un apstiprināt rīcības plānu bērnu drošībai meteoroloģisko apstākļu pasliktināšanās gadījumā, ar kuru jāiepazīstina arī vecāki. Kā arī noteikts indīgo augu saraksts, kuri nedrīkst būt bērnudārza teritorijā.
-Čehijā daļa prasību āra/meža bērnudārziem ir noteiktas 2004.gada 29.decembra Izglītības Ministrijas normatīvajā aktā Nr.14[2]. Tajā noteikts (1§), ka āra bērnudārza pakalpojumu var sniegt kā pilnas dienas (>6,5h dienā, bet ne vairāk kā 9h dienā) vai daļējas-dienas pakalpojumu. Kā arī 2§(4) punktā noteikts minimālais bērnu skaits āra bērnudārziem – 15. Ņemot vērā, ka āra apstākļos bērnu drošībai un risku novēršanai jāpievērš papildus uzmanība, 5§ par bērnu veselību un drošību noteikts, ka āra bērnudārza grupiņā, kurā ir >8 bērniem papildus strādā arī darbinieks ar profesionālu kvalifikāciju, kas nav ar pedagoģisku izglītību, bet citu, un noteikti kvalifikācijas veidi – māsa, bērnu māsa, ārstniecības personas palīgs, bērnudārza skolotājs, aukle u.c. Tādējādi pastāv prasība par vismaz viena pieaugušā uzraudzību uz 8 bērniem. Bērnudārza pakalpojums vispār ir pieejams bērniem no 2 gadu vecuma, bet nav obligāts līdz 3 gadu vecumam.
Savukārt higiēnas prasības noteiktas 2005.gada 4.oktobra Veselības ministrijas normatīvajā aktā Nr.410[3] par higiēnas prasībām bērnu un pusaudžu audzināšanas un izglītības iestāžu un iestāžu telpām un darbībai, kura 9§ noteiktas atšķirīgās prasības āra bērnudārziem, kā arī, kuras no vispārīgajām prasībām nav tiem piemērojamas.
Atšķirīgās prasības ietver to, ka ir jānodrošina pietiekams daudzums dzeramā ūdens dzeršanai, personīgajai higiēnai un pirmās palīdzības sniegšanas vajadzībām un dzeramā ūdens piegādei drīkst izmantot tikai tīrus un noslēdzamus traukus, kas izgatavoti no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Āra bērnudārzu telpu tiešā tuvumā vai tā telpās jābūt sanitārajam mezglam ar tualeti un tekošu dzeramo ūdeni un personīgās higiēnas līdzekļiem, īpaši tualetes papīru, ziepēm un līdzekļiem higiēniskai roku nosusināšanai. Tāpat āra bērnudārza telpām jābūt tīrām, sausām un bērnu veselību neapdraudošā stāvoklī, tām jābūt aprīkotām ar pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļiem un jānodrošina bērnu personīgo mantu un materiālā aprīkojuma uzglabāšana. Kā arī jānodrošina bērnu aizsardzība pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
Ēdināšana- prasības nosaka citi normatīvie akti Decree No. 107/2005 Par skolu ēdināšanu, Decree No. 137/2004 Par higiēnas prasībām ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un higiēnas principiem veicot epidemioloģiski nozīmīgas aktivitātes, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu.
[1] https://eseimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/9336aba082d511eaa51db668f0092944?jfwid=hz3g55awn
[2] https://www.zakonyprolidi.cz/cs/2005-14/zneni-20210901#p1
[3] https://www.zakonyprolidi.cz/cs/2005-410
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Āra bērnudārza - ārtelpu pakalpojuma raksturojums
Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju Veselības ministrijai un Inspekcijai āra bērnudārza pakalpojums būtu izmantojams, lai attīstītu izglītību veselīgā vidē, novērtējot dabu un tās dotās iespējas, iegūstot gan fizisku, gan garīgu norūdīšanos,iespēju piedzīvot pilnu ciklu dabas apritē, nodrošinātu aktīvāku dzīvesveidu u.c.
Ārtelpu pakalpojums varētu tikt izmantojams arī, kad iekštelpu pakalpojumu nav iespējams nodrošināt pārāk liela bērnu skaita dēļ un telpu pieejamības trūkuma dēļ.
Āra bērnudārza pakalpojumā bērns lielāko dienas daļu atrastos svaigā gaisā ārtelpā, mācības notiktu ārā vai pārsvarā ārā, bet Latvijas normatīvie akti nenosaka detalizētas prasības specifiskam ārtelpu bērnudārza pakalpojumam.
Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju ārtelpu pakalpojumam būtu jāietver šādas teritorijas:
- āra „klase” – nojume vai cita alternatīva, kur bērni var darboties pie galdiem, apsēsties; pagalmā jābūt izvietotiem daudzveidīgiem interešu centriem (līdzīgi kā tas ir tradicionālos bērnudārzos iekštelpās kompetenču apguvei), tāpat pagalmā jābūt daudzveidīgiem objektiem, kas veicina bērnu prasmi lasīt un rakstīt, matemātikas priekšstatu apguvi;
- āra rotaļu centrs, kā tas ir tradicionālos bērnudārzos, lomu sižeta rotaļām;
- dārzs – ar pēc iespējas daudzveidīgam koku un krūmu klāstu (izņemot indīgos, dzelkšņainos augus), dažādiem kultūraugiem, ko bērni var mācīties aprūpēt un kopt visa gada garumā;
- fizisko aktivitāšu zonai ar dabīgo segumu, kas neveido dubļus.
Kā arī āra bērnudārziem jānodrošina šādas telpas:
- sanitārais mezgls ar tualeti un roku mazgātni ar tekošu, siltu ūdeni, ar pietiekamu daudzums higiēnas preču (tualetes papīrs, ziepes, vienreizlietojamās mitrās salvetes, papīra dvieļi), sanitārajam mezglam būtu jābūt ne tālāk par 60 m no vietas, kur bērni ēd;
- ēdināšanas bloks ar āra videi izstrādātiem pastiprinātiem drošības noteikumiem, lai ēdienu var gatavot un pasniegt bērniem gan iekštelpā, gan ārtelpā (āra virtuve (nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju);
-guļamtelpa minimāli 2 m2 /bērnu. Bērnu atpūtu drīkst organizēt gan telpās, gan ārā. Ja bērnu atpūta tiek organizēta ārā, tad jānodrošina bērnu pasargāšana no vēja, nokrišņiem, tiešas saules gaismas, aukstuma. Katram bērnam ir jābūt individuālam marķētam inventāram – atbilstošam laika apstākļiem (paklājiņam, šūpuļtīklam, ratiņiem, segai, guļammaisam vai citam). Gulēšanas inventāram ir jābūt tīram, sakoptam; palagu, kas ir guļammaisā, jāmazgā ik pa 10 dienām vai biežāk.
- telpas, kas pasargā bērnus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem (vēja, nokrišņiem) un tiešas saules gaismas – piemēram, telts, nojumes, jurta u.c. un lai izpildītu pie galda rakstu darbus, ko laika apstākļu dēļ sarežģīti veikt ārtelpā;
- vieta, kur sasildīties aukstā laikā un izžāvēt apģērbu, apavus, individuālo inventāru ar skapi, plauktu vai pakaramo, kur izvietot individuālo apģērbu; ar viegli kopjamu grīdas segumu, lai bērniem obligāti nebūtu jānovelk āra apavi.
- telpas platībai, kur bērniem sasildīties aukstā laikā, ir jābūt minimāli 2 m2 uz bērnu, un gaisa temperatūrai – vismaz +16 °C.
Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju Veselības ministrijai un Inspekcijai āra bērnudārza pakalpojums būtu izmantojams, lai attīstītu izglītību veselīgā vidē, novērtējot dabu un tās dotās iespējas, iegūstot gan fizisku, gan garīgu norūdīšanos,iespēju piedzīvot pilnu ciklu dabas apritē, nodrošinātu aktīvāku dzīvesveidu u.c.
Ārtelpu pakalpojums varētu tikt izmantojams arī, kad iekštelpu pakalpojumu nav iespējams nodrošināt pārāk liela bērnu skaita dēļ un telpu pieejamības trūkuma dēļ.
Āra bērnudārza pakalpojumā bērns lielāko dienas daļu atrastos svaigā gaisā ārtelpā, mācības notiktu ārā vai pārsvarā ārā, bet Latvijas normatīvie akti nenosaka detalizētas prasības specifiskam ārtelpu bērnudārza pakalpojumam.
Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju ārtelpu pakalpojumam būtu jāietver šādas teritorijas:
- āra „klase” – nojume vai cita alternatīva, kur bērni var darboties pie galdiem, apsēsties; pagalmā jābūt izvietotiem daudzveidīgiem interešu centriem (līdzīgi kā tas ir tradicionālos bērnudārzos iekštelpās kompetenču apguvei), tāpat pagalmā jābūt daudzveidīgiem objektiem, kas veicina bērnu prasmi lasīt un rakstīt, matemātikas priekšstatu apguvi;
- āra rotaļu centrs, kā tas ir tradicionālos bērnudārzos, lomu sižeta rotaļām;
- dārzs – ar pēc iespējas daudzveidīgam koku un krūmu klāstu (izņemot indīgos, dzelkšņainos augus), dažādiem kultūraugiem, ko bērni var mācīties aprūpēt un kopt visa gada garumā;
- fizisko aktivitāšu zonai ar dabīgo segumu, kas neveido dubļus.
Kā arī āra bērnudārziem jānodrošina šādas telpas:
- sanitārais mezgls ar tualeti un roku mazgātni ar tekošu, siltu ūdeni, ar pietiekamu daudzums higiēnas preču (tualetes papīrs, ziepes, vienreizlietojamās mitrās salvetes, papīra dvieļi), sanitārajam mezglam būtu jābūt ne tālāk par 60 m no vietas, kur bērni ēd;
- ēdināšanas bloks ar āra videi izstrādātiem pastiprinātiem drošības noteikumiem, lai ēdienu var gatavot un pasniegt bērniem gan iekštelpā, gan ārtelpā (āra virtuve (nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju);
-guļamtelpa minimāli 2 m2 /bērnu. Bērnu atpūtu drīkst organizēt gan telpās, gan ārā. Ja bērnu atpūta tiek organizēta ārā, tad jānodrošina bērnu pasargāšana no vēja, nokrišņiem, tiešas saules gaismas, aukstuma. Katram bērnam ir jābūt individuālam marķētam inventāram – atbilstošam laika apstākļiem (paklājiņam, šūpuļtīklam, ratiņiem, segai, guļammaisam vai citam). Gulēšanas inventāram ir jābūt tīram, sakoptam; palagu, kas ir guļammaisā, jāmazgā ik pa 10 dienām vai biežāk.
- telpas, kas pasargā bērnus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem (vēja, nokrišņiem) un tiešas saules gaismas – piemēram, telts, nojumes, jurta u.c. un lai izpildītu pie galda rakstu darbus, ko laika apstākļu dēļ sarežģīti veikt ārtelpā;
- vieta, kur sasildīties aukstā laikā un izžāvēt apģērbu, apavus, individuālo inventāru ar skapi, plauktu vai pakaramo, kur izvietot individuālo apģērbu; ar viegli kopjamu grīdas segumu, lai bērniem obligāti nebūtu jānovelk āra apavi.
- telpas platībai, kur bērniem sasildīties aukstā laikā, ir jābūt minimāli 2 m2 uz bērnu, un gaisa temperatūrai – vismaz +16 °C.
Risinājuma apraksts
Nosakāmās prasības ārtelpu pakalpojuma sniegšanai:
1. Nosakāma jauna definīcija āra bērnudārza pakalpojumam. Ar “pakalpojumu” noteikumos Nr. 890 tiek apzīmēti gan bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji (BUPS), gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu (pirmsskola). Projekts paredz, ka ārtelpu bērnudārza veidā pakalpojumus var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes. Tomēr BUPS neparedz izglītības procesa organizēšanu bērniem. Tādēļ āra bērnudārza definīcijā netiks izmantots termins “bērnudārzs”, jo ar šo terminu apzīmē šobrīd izmantojamo terminu “pirmsskolas izglītības iestāde”. Tādēļ āra bērnudārza pakalpojuma definīcijā lietots termins “ārtelpu pakalpojums”, ar to saprotot, ka šo pakalpojumu var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes.
2. Latvijas klimatiskajos apstākļos bērnu uzturēšanās ārā visas dienas garumā nav atbalstāma. Obligāti nepieciešama arī ēka, kur patverties no vēja, nokrišņiem, stipras saules un svelmes, t.sk. lai sasildītos vai atvēsinātos, paēstu, veiktu dažādus radošus un izglītojošus uzdevumus.
Kā saistoša prasība ārtelpu pakalpojumam ir arī Noteikumu Nr.890 18.punkts, kas nosaka, ka jāievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības t.sk., ka grupas/rotaļu un guļamtelpas nevar izvietot puspagraba/ cokola stāvā.
Papildus dažādām nojumēm ārtelpās ir jābūt nodrošinātai arī stacionārai ēkai, kurā pieejama ūdensapgāde un kanalizācija, tualetes, kā arī iespējai patverties, sasildīties, gulēt, mācīties īpaši sliktu laikapstākļu gadījumā (rudens, ziema, karsts laiks), žāvēt drēbes utt., jo visas problēmsituācijas nevarēs atrisināt ar pagaidu ēkām/ nojumēm.
Ārtelpu pakalpojuma telpās/nojumēs grīdas segums, kas paredzēts āra teritorijām (mulča, akmentiņi, šķelda utt., kam nav iespējams veikt uzkopšanu) ir pieļaujams daļā no telpas, pārējā iekštelpā nodrošinot arī tādu segumu, kas ir viegli kopjams, tīrāms. Grīdas segums ir jāizvēlas atbilstoši telpas/telpas daļas funkcijai.
3. Lai īstenotu drošu pakalpojuma sniegšanu, ārtelpu pakalpojuma sniedzēja valdījumā obligāti ir jābūt teritorijai, kurā var īstenot pakalpojuma sniegšanu vai arī pakalpojuma sniedzējam ir jānoslēdz līgums par šādas teritorijas izmantošanu.
4. Arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzējiem, izņemot fiziskās personas, jāattiecina noteikumu Nr.890 15.punkta prasības par infekcijas slimību profilakses iekšējās kārtības noteikumiem, kas jāizstrādā pakalpojuma sniedzējam, un kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos.
Kā arī noteikumu Nr.890 15.1 punkta prasības, ka pakalpojuma sniedzējs laikus informē vecākus par infekcijas slimību pazīmēm – caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) –, ar kādām bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā.
5. Ārtelpu pakalpojuma sniegšanā jāizveido detalizēti iekšējās kārtības noteikumi un prasības, kā novērst iespējamos riskus bērnu drošībai un veselībai, iekļaujot risku novērsošas darbības šādiem galvenajiem aspektiem:
5.1. rīcību meteoroloģiski nepiemērotos un bīstamos laika apstākļos;
5.2. kārtību, kā tiek organizētas bērnu aktivitātes ūdenstilpņu tuvumā un uz ūdens, izvēlēta piemērota vieta aktivitātēm uz ūdens un īstenoti pasākumi drošībai;
5.3. prasības un kārtību darbiniekiem un vecākiem bērnu aizsardzībai no saules ietekmes, ilgstoši uzturoties āra apstākļos (attiecīga apģērba, aizsargkrēma, dzeramā ūdens nodrošināšanai);
Lai pasargātu no saules - galvassegas un apģērbs ar garām piedurknēm, arī vasarā, izturīgi apavi visu gadu, saules aizsargkrēms sejai un rokām.
5.4.Aizsardzība pret ērču kodumiem; rekomendējama vakcinācija pret ērču encefalītu. Vecākiem - pārģērbt bērnus pēc uzturēšanās dabā, lai pārbaudītu, vai nav ērču.
5.5.Roku higiēna vēl svarīgāk, nekā iekštelpās t.sk. ņemot vērā, ka āra bērnudārzu teritorijās tiek turēti arī dzīvnieki (vistas, truši, aitas, kazas, poniji utt.). Roku mazgāšana un, ja nepieciešams, roku dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem pasākumiem infekciju profilaksei.
Nav pieļaujams kā alternatīvu roku higiēnai izmantot tikai mitrās salvetes. Salvetes pārvieto netīrumus pa roku virsmu, nenoskalo, mazāk efektīvi tīra. Mitrās salvetes var pieļaut tikai pārgājienos/ekskursijās citos īslaicīgos pasākumos, kur nav pieejams tekošs ūdens. Ārtelpu pakalpojuma teritorijā obligāti jābūt iespējai mazgāt rokas ar tekošu, siltu ūdeni un ziepēm.
5.6.Ēdiena gatavošana un pasniegšana gan iekštelpās, gan ārtelpās (āra virtuve /nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju) ir pieļaujama, t.sk. papildus higiēnas prasības ēdienu gatavošanai uz ugunskura, nav nepieciešamas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas vispārējās higiēnas prasības un nodrošināta pārtikas produktu un ēdienu aizsardzība pret pārtikas piesārņojumu, tostarp tiek izslēgta āra bērnudārzu teritorijā turēto dzīvnieku (piemēram, vistas, truši, aitas, kazas, poniji u. c.) piekļuve ēdienu gatavošanas un pasniegšanas vietai.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Regula Nr.852/2004), kas attiecas uz visiem pārtikas uzņēmumiem, II pielikuma IX. nodaļas 4. punkts noteic, ka uzņēmumā ir jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām, papildu nosacījumus vai prasības noteikumos Nr. 890 nav nepieciešams noteikt.
Rekomendējams ūdeni vai dzērienu pasniegt daļēji slēgtos traukos, jo ja tas pasniegts vaļējos traukos un ir saldināts, tas var pievilināt kukaiņus. Uzraudzīt ēdināšanu ārā, lai novērstu lapseņu, citu kukaiņu nokļūšanu ēdienā ēšanas laikā.
Attiecībā uz darbinieku apģērbu ārtelpu pakalpojuma ēdināšanas zonā - vispārējās higiēnas prasības personālam, tostarp darba apģērbam noteiktas Regulas Nr.852/2004 |II pielikuma VIII nodaļā, proti, darbinieki uztur augstu personīgās tīrības līmeni un valkā piemērotu, tīru un vajadzības gadījumā aizsargājošu apģērbu. Minēto prasību izpildes veids jau noteiks Noteikumos Nr. 890, nosakot, ka darba apģērbu maina atbilstoši veicamā darba specifikai un to uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba, kā arī darbinieki ēdienu sadala tikai šim nolūkam paredzētā darba apģērbā. Ņemot vērā to, ka normatīvie akti nenosaka konkrētu darba apģērba veidu, pakalpojuma sniedzējam paškontroles sistēmas ietvaros ir jānovērtē riski, kas saistīti ar personāla rīcību un jānosaka, kāds ir atbilstošs personāla darba apģērbs un kādos gadījumos to ir nepieciešams mainīt. Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudē izvērtēs, vai uzņēmums ievēro normatīvajos aktos noteiktās un uzņēmuma deklarētās prasības.
Norādāms, ka informācija par labu higiēnas praksi, kas attiecināma uz ēdināšanas organizēšanu ārpus uzņēmuma telpām, ir pieejama Labas higiēnas prakses vadlīnijās ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā, pieejamas https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/partikas-higiena?nid=650#jump
5.7.Prasības, kas darbiniekiem jānodrošina bērniem saskaroties ar āra bērnudārza dzīvniekiem (drošība) un pēc saskares ar tiem (higiēna). Dzīvniekiem jābūt norobežotā, tiem speciāli paredzētā vietā, dzīvnieku klaiņošana pa bērnudārza teritoriju nav pieļaujama, īpaši bērnu ēdināšanas zonā un ēdiena gatavošanas zonā. Iespējams paredzēt, ka bērnudārza teritorijā atrodas kaķis vai speciāli apmācīts terapijas suns, ja tas netraucē mācību procesā un nerada risku bērnu veselībai un drošībai. Tādiem dzīvniekiem jābūt potēšanas pasei, attārpošanai, jābūt iespējai dzīvniekus norobežot tiem paredzētā zonā, jāievēro dzīvnieku labturības nosacījumi, jo videi, kur atrodas bērni ir jābūt drošai un par to atbild pakalpojuma sniedzējs.
5.8.Ugunsdrošības prasības - ņemot vērā, ka iesniegtajos āra bērnudārzu aprakstos minēta regulāra lukturu un sveču izmantošana telpās vai nojumēs, krāsniņu izmantošana, ugunskuru kurināšana. Pakalpojuma sniedzējs ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".
5.9.Traumatisma riski – rotaļu zonās - koka tilti, dažādas šūpoles, konstrukcijas līdzsvara treniņam, koka grebšana, pārgājieni dabas/meža vidē. Paredzēt regulāru inventāra, rotaļu zonu apskati, drošības, lietojamības novērtējumu, norādot nomaiņas, uzlabojumu nepieciešamību, izpildes termiņus.
5.10.Mēbeļu ergonomikas prasības, sevišķi pirmsskolas izglītības nodrošināšanā nepieciešams ievērot. Piemēram, bluķu izmantošana apmācību procesā nav atbalstāma, tie pēc savas būtības nav uzskatāmi par ergonomisku mēbeli. Bet īslaicīgai sēdēšanai, piemēram, atpūtas/rotaļu brīdī u.tml. bluķu izmantošana ir pieļaujama.
5.11.Noteikumu Nr.890 16.1 3. apakšpunkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojumu nosaka, ka teritorijas apzaļumošanai nav izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām. Atsevišķus vērtīgos augus, kas nav indīgi (piemēram, rozes, mežrozītes, smiltsērkšķus, ērkšķogas) atļaut izmantot āra bērnudārzā, ja tie tiek efektīvi norobežoti.
5.12.Veļas mazgāšana. Pakalpojuma sniedzējs izvēlas veidu kā nodrošināt veļas tīrību, vai to darīt uz vietas, vai veikt sadarbību ar vecākiem (guļamā inventāra mazgāšanu nodrošina vecāki, ievērojot nosacījumu, ka tas tiek mazgāts ar bērna veselībai nekaitīgiem mazgāšanas līdzekļiem, tiek atgriezts laicīgi pakalpojumu sniedzējam), vai ārpakalpojums, vai cits risinājums.
5.13.Telpu tīrīšana. Noteikumu Nr.890 22.punkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzēju nosaka, ka telpu apdarei un to aprīkojumam izmanto viegli tīrāmus, dezinficējamus un telpu funkcijai atbilstošus materiālus. Lai arī nojumes un teltis nav uzskatāmas par telpām ar telpu apdari, visas telpas, aprīkojums un iekārtas ir jāuztur tīrībā un kārtībā. Uzkopšanu jāveic atbilstoši izstrādātam plānam, t.sk. ievērojot Noteikumu Nr. 890 prasības. Uzkopšanas veids – atbilstoši materiālam pieļaujamiem tīrīšanas veidiem. Piemēram, telti ir, iespējams, pietiekami mazgāt/ veikt mitro uzkopšanu reizi vai divas gadā.
6. Iestādē uz vietas vienmēr jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš nepieciešamības gadījumā ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā[1]. Ieteicams apmācīt vairākus darbiniekus, jo jāņem vērā arī faktors par iespējamu darbinieku prombūtni, piemēram, slimības gadījumā. Drošības nolūkos Veselības inspekcija rekomendē pirmās palīdzības prasmes apgūt katrai bērnu grupiņas audzinātājai. Jānosaka skaidra iekšējā kārtība par pirmās palīdzības aptieciņas izmantošanu un atrašanās vietu.
Ja faktiskā atrašanās vieta tiek regulāri atstāta un notiek aktivitātes lauku/mežu teritorijās, neatliekamās palīdzības dienestiem būtu jāzin aktivitāšu vietas plāns, lai palīdzības sniegšanas nepieciešamības gadījumā operatīvāk nokļūtu sniegt palīdzību.
7. Pakalpojums būtu pieļaujams tikai bērniem no 3 gadiem, jo mazākiem bērniem vēl jāizmanto autiņbiksītes, nepieciešama to maiņa, kas āra apstākļos sarežģīti visai grupiņai organizējams un ilgstošāks mitrums pie ādas āra apstākļos, sevišķi pie zemām āra gaisa temperatūrām nav pieļaujams. Vecuma robeža 3 gadi saistīta arī ar citām noteikumu Nr.890 prasībām.
8. Nepieciešams noteikt maksimālo bērnu skaitu āra bērnudārza grupiņā un ieteikumus par darbinieku skaitu uz grupiņu, ņemot vērā, ka droši uzraudzīt bērnus āra vidē, kur ir vairāk riski, ir vēl būtiskāk. Ņemot vērā citu valstu pieredzi[2] un Latvijas normatīvajos aktos par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanu[3] noteikto, projektā iekļauta prasība, ka vienā grupiņā ir ne vairāk par 15 bērniem no 3 gadu vecuma.
Tāpat vienlaicīgi grupiņā būtu jāstrādā ne mazāk par 2 darbiniekiem, no kuriem ne mazāk kā viens ir pirmsskolas izglītības pedagogs. Nav pieļaujama mazāk kā divu darbinieku nodrošināšana vienā grupiņā.
Tā kā ārtelpu pakalpojumu varēs sniegt gan BUPS, gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, prasības par bērnu skaitu grupiņā un darbinieku skaitu nosakāmas atsevišķi pirmsskolas izglītības iestādēm un BUPS.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr.716), pirmsskolas iestādes dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu un izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības, Noteikumu projekta sākotnējā prasība par darbinieku skaitu ārtelpu pirmsskolas pakalpojumam svītrota. Tādējādi pirmsskolas iestādes nosaka darbinieku skaitu atbilstoši noteikumiem Nr.716.
Bērnu skaits BUPS vienā ārtelpu pakalpojuma grupiņā tiek noteikts atbilstoši BUPS darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Viena persona, kas sniedz pilna laika pakalpojumu, drīkst vienlaikus uzraudzīt ne vairāk kā piecus bērnus, izņemot gadījumu, ja tie ir vienas ģimenes bērni.
9. Ņemot vērā, ka lielāko dienas daļu bērni pavada āra apstākļos, ir ļoti būtiski, ka apkārtējā vide āra bērnudārza teritorijā un tiešā tās tuvumā nerada riskus bērnu veselībai. Tādēļ jānosaka prasība, ka āra bērnudārza ierīkošana un pakalpojuma sniegšana iespējama teritorijās, kuras nerada risku bērnu veselībai no nelabvēlīgiem ķīmiskiem (arī gaisa piesārņojums) un fizikāliem vides faktoriem (kā troksnis, elektromagnētiskie lauki, vibrācija). Tādējādi āra bērnudārzi nevarētu atrasties piesārņotu vietu vai uzņēmumu, kas veic piesārņojošas darbības tuvumā, kā piemēram, rūpniecisku objektu vai ražotņu, kravas ostu, automazgātuvju, dzelzceļa, noslogotu ielu, autoceļu, lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā. Lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā var rasties risks no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu regulāras lietošanas.
10. Lai panāktu bērnu uzturēšanos drošā vidē, nepieciešams noteikt prasības vietām, kur paredzētas bērnu aktivitātes uz ūdens, kā arī jānodrošina, ka katrs bērns, piedaloties aktivitātēs uz ūdens, ir ietērpts atbilstoša izmēra peldēšanas vestē.
[1] Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 6.punkts, 9.1.apakšpunkts.
[2] https://eseimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/9336aba082d511eaa51db668f0092944?jfwid=hz3g55awn; https://www.oecd.org/education/school/48483436.pdf; https://www.oecd.org/education/school/48483409.pdf
[3] Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/258873
1. Nosakāma jauna definīcija āra bērnudārza pakalpojumam. Ar “pakalpojumu” noteikumos Nr. 890 tiek apzīmēti gan bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji (BUPS), gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu (pirmsskola). Projekts paredz, ka ārtelpu bērnudārza veidā pakalpojumus var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes. Tomēr BUPS neparedz izglītības procesa organizēšanu bērniem. Tādēļ āra bērnudārza definīcijā netiks izmantots termins “bērnudārzs”, jo ar šo terminu apzīmē šobrīd izmantojamo terminu “pirmsskolas izglītības iestāde”. Tādēļ āra bērnudārza pakalpojuma definīcijā lietots termins “ārtelpu pakalpojums”, ar to saprotot, ka šo pakalpojumu var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes.
2. Latvijas klimatiskajos apstākļos bērnu uzturēšanās ārā visas dienas garumā nav atbalstāma. Obligāti nepieciešama arī ēka, kur patverties no vēja, nokrišņiem, stipras saules un svelmes, t.sk. lai sasildītos vai atvēsinātos, paēstu, veiktu dažādus radošus un izglītojošus uzdevumus.
Kā saistoša prasība ārtelpu pakalpojumam ir arī Noteikumu Nr.890 18.punkts, kas nosaka, ka jāievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības t.sk., ka grupas/rotaļu un guļamtelpas nevar izvietot puspagraba/ cokola stāvā.
Papildus dažādām nojumēm ārtelpās ir jābūt nodrošinātai arī stacionārai ēkai, kurā pieejama ūdensapgāde un kanalizācija, tualetes, kā arī iespējai patverties, sasildīties, gulēt, mācīties īpaši sliktu laikapstākļu gadījumā (rudens, ziema, karsts laiks), žāvēt drēbes utt., jo visas problēmsituācijas nevarēs atrisināt ar pagaidu ēkām/ nojumēm.
Ārtelpu pakalpojuma telpās/nojumēs grīdas segums, kas paredzēts āra teritorijām (mulča, akmentiņi, šķelda utt., kam nav iespējams veikt uzkopšanu) ir pieļaujams daļā no telpas, pārējā iekštelpā nodrošinot arī tādu segumu, kas ir viegli kopjams, tīrāms. Grīdas segums ir jāizvēlas atbilstoši telpas/telpas daļas funkcijai.
3. Lai īstenotu drošu pakalpojuma sniegšanu, ārtelpu pakalpojuma sniedzēja valdījumā obligāti ir jābūt teritorijai, kurā var īstenot pakalpojuma sniegšanu vai arī pakalpojuma sniedzējam ir jānoslēdz līgums par šādas teritorijas izmantošanu.
4. Arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzējiem, izņemot fiziskās personas, jāattiecina noteikumu Nr.890 15.punkta prasības par infekcijas slimību profilakses iekšējās kārtības noteikumiem, kas jāizstrādā pakalpojuma sniedzējam, un kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos.
Kā arī noteikumu Nr.890 15.1 punkta prasības, ka pakalpojuma sniedzējs laikus informē vecākus par infekcijas slimību pazīmēm – caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) –, ar kādām bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā.
5. Ārtelpu pakalpojuma sniegšanā jāizveido detalizēti iekšējās kārtības noteikumi un prasības, kā novērst iespējamos riskus bērnu drošībai un veselībai, iekļaujot risku novērsošas darbības šādiem galvenajiem aspektiem:
5.1. rīcību meteoroloģiski nepiemērotos un bīstamos laika apstākļos;
5.2. kārtību, kā tiek organizētas bērnu aktivitātes ūdenstilpņu tuvumā un uz ūdens, izvēlēta piemērota vieta aktivitātēm uz ūdens un īstenoti pasākumi drošībai;
5.3. prasības un kārtību darbiniekiem un vecākiem bērnu aizsardzībai no saules ietekmes, ilgstoši uzturoties āra apstākļos (attiecīga apģērba, aizsargkrēma, dzeramā ūdens nodrošināšanai);
Lai pasargātu no saules - galvassegas un apģērbs ar garām piedurknēm, arī vasarā, izturīgi apavi visu gadu, saules aizsargkrēms sejai un rokām.
5.4.Aizsardzība pret ērču kodumiem; rekomendējama vakcinācija pret ērču encefalītu. Vecākiem - pārģērbt bērnus pēc uzturēšanās dabā, lai pārbaudītu, vai nav ērču.
5.5.Roku higiēna vēl svarīgāk, nekā iekštelpās t.sk. ņemot vērā, ka āra bērnudārzu teritorijās tiek turēti arī dzīvnieki (vistas, truši, aitas, kazas, poniji utt.). Roku mazgāšana un, ja nepieciešams, roku dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem pasākumiem infekciju profilaksei.
Nav pieļaujams kā alternatīvu roku higiēnai izmantot tikai mitrās salvetes. Salvetes pārvieto netīrumus pa roku virsmu, nenoskalo, mazāk efektīvi tīra. Mitrās salvetes var pieļaut tikai pārgājienos/ekskursijās citos īslaicīgos pasākumos, kur nav pieejams tekošs ūdens. Ārtelpu pakalpojuma teritorijā obligāti jābūt iespējai mazgāt rokas ar tekošu, siltu ūdeni un ziepēm.
5.6.Ēdiena gatavošana un pasniegšana gan iekštelpās, gan ārtelpās (āra virtuve /nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju) ir pieļaujama, t.sk. papildus higiēnas prasības ēdienu gatavošanai uz ugunskura, nav nepieciešamas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas vispārējās higiēnas prasības un nodrošināta pārtikas produktu un ēdienu aizsardzība pret pārtikas piesārņojumu, tostarp tiek izslēgta āra bērnudārzu teritorijā turēto dzīvnieku (piemēram, vistas, truši, aitas, kazas, poniji u. c.) piekļuve ēdienu gatavošanas un pasniegšanas vietai.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Regula Nr.852/2004), kas attiecas uz visiem pārtikas uzņēmumiem, II pielikuma IX. nodaļas 4. punkts noteic, ka uzņēmumā ir jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām, papildu nosacījumus vai prasības noteikumos Nr. 890 nav nepieciešams noteikt.
Rekomendējams ūdeni vai dzērienu pasniegt daļēji slēgtos traukos, jo ja tas pasniegts vaļējos traukos un ir saldināts, tas var pievilināt kukaiņus. Uzraudzīt ēdināšanu ārā, lai novērstu lapseņu, citu kukaiņu nokļūšanu ēdienā ēšanas laikā.
Attiecībā uz darbinieku apģērbu ārtelpu pakalpojuma ēdināšanas zonā - vispārējās higiēnas prasības personālam, tostarp darba apģērbam noteiktas Regulas Nr.852/2004 |II pielikuma VIII nodaļā, proti, darbinieki uztur augstu personīgās tīrības līmeni un valkā piemērotu, tīru un vajadzības gadījumā aizsargājošu apģērbu. Minēto prasību izpildes veids jau noteiks Noteikumos Nr. 890, nosakot, ka darba apģērbu maina atbilstoši veicamā darba specifikai un to uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba, kā arī darbinieki ēdienu sadala tikai šim nolūkam paredzētā darba apģērbā. Ņemot vērā to, ka normatīvie akti nenosaka konkrētu darba apģērba veidu, pakalpojuma sniedzējam paškontroles sistēmas ietvaros ir jānovērtē riski, kas saistīti ar personāla rīcību un jānosaka, kāds ir atbilstošs personāla darba apģērbs un kādos gadījumos to ir nepieciešams mainīt. Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudē izvērtēs, vai uzņēmums ievēro normatīvajos aktos noteiktās un uzņēmuma deklarētās prasības.
Norādāms, ka informācija par labu higiēnas praksi, kas attiecināma uz ēdināšanas organizēšanu ārpus uzņēmuma telpām, ir pieejama Labas higiēnas prakses vadlīnijās ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā, pieejamas https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/partikas-higiena?nid=650#jump
5.7.Prasības, kas darbiniekiem jānodrošina bērniem saskaroties ar āra bērnudārza dzīvniekiem (drošība) un pēc saskares ar tiem (higiēna). Dzīvniekiem jābūt norobežotā, tiem speciāli paredzētā vietā, dzīvnieku klaiņošana pa bērnudārza teritoriju nav pieļaujama, īpaši bērnu ēdināšanas zonā un ēdiena gatavošanas zonā. Iespējams paredzēt, ka bērnudārza teritorijā atrodas kaķis vai speciāli apmācīts terapijas suns, ja tas netraucē mācību procesā un nerada risku bērnu veselībai un drošībai. Tādiem dzīvniekiem jābūt potēšanas pasei, attārpošanai, jābūt iespējai dzīvniekus norobežot tiem paredzētā zonā, jāievēro dzīvnieku labturības nosacījumi, jo videi, kur atrodas bērni ir jābūt drošai un par to atbild pakalpojuma sniedzējs.
5.8.Ugunsdrošības prasības - ņemot vērā, ka iesniegtajos āra bērnudārzu aprakstos minēta regulāra lukturu un sveču izmantošana telpās vai nojumēs, krāsniņu izmantošana, ugunskuru kurināšana. Pakalpojuma sniedzējs ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".
5.9.Traumatisma riski – rotaļu zonās - koka tilti, dažādas šūpoles, konstrukcijas līdzsvara treniņam, koka grebšana, pārgājieni dabas/meža vidē. Paredzēt regulāru inventāra, rotaļu zonu apskati, drošības, lietojamības novērtējumu, norādot nomaiņas, uzlabojumu nepieciešamību, izpildes termiņus.
5.10.Mēbeļu ergonomikas prasības, sevišķi pirmsskolas izglītības nodrošināšanā nepieciešams ievērot. Piemēram, bluķu izmantošana apmācību procesā nav atbalstāma, tie pēc savas būtības nav uzskatāmi par ergonomisku mēbeli. Bet īslaicīgai sēdēšanai, piemēram, atpūtas/rotaļu brīdī u.tml. bluķu izmantošana ir pieļaujama.
5.11.Noteikumu Nr.890 16.1 3. apakšpunkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojumu nosaka, ka teritorijas apzaļumošanai nav izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām. Atsevišķus vērtīgos augus, kas nav indīgi (piemēram, rozes, mežrozītes, smiltsērkšķus, ērkšķogas) atļaut izmantot āra bērnudārzā, ja tie tiek efektīvi norobežoti.
5.12.Veļas mazgāšana. Pakalpojuma sniedzējs izvēlas veidu kā nodrošināt veļas tīrību, vai to darīt uz vietas, vai veikt sadarbību ar vecākiem (guļamā inventāra mazgāšanu nodrošina vecāki, ievērojot nosacījumu, ka tas tiek mazgāts ar bērna veselībai nekaitīgiem mazgāšanas līdzekļiem, tiek atgriezts laicīgi pakalpojumu sniedzējam), vai ārpakalpojums, vai cits risinājums.
5.13.Telpu tīrīšana. Noteikumu Nr.890 22.punkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzēju nosaka, ka telpu apdarei un to aprīkojumam izmanto viegli tīrāmus, dezinficējamus un telpu funkcijai atbilstošus materiālus. Lai arī nojumes un teltis nav uzskatāmas par telpām ar telpu apdari, visas telpas, aprīkojums un iekārtas ir jāuztur tīrībā un kārtībā. Uzkopšanu jāveic atbilstoši izstrādātam plānam, t.sk. ievērojot Noteikumu Nr. 890 prasības. Uzkopšanas veids – atbilstoši materiālam pieļaujamiem tīrīšanas veidiem. Piemēram, telti ir, iespējams, pietiekami mazgāt/ veikt mitro uzkopšanu reizi vai divas gadā.
6. Iestādē uz vietas vienmēr jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš nepieciešamības gadījumā ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā[1]. Ieteicams apmācīt vairākus darbiniekus, jo jāņem vērā arī faktors par iespējamu darbinieku prombūtni, piemēram, slimības gadījumā. Drošības nolūkos Veselības inspekcija rekomendē pirmās palīdzības prasmes apgūt katrai bērnu grupiņas audzinātājai. Jānosaka skaidra iekšējā kārtība par pirmās palīdzības aptieciņas izmantošanu un atrašanās vietu.
Ja faktiskā atrašanās vieta tiek regulāri atstāta un notiek aktivitātes lauku/mežu teritorijās, neatliekamās palīdzības dienestiem būtu jāzin aktivitāšu vietas plāns, lai palīdzības sniegšanas nepieciešamības gadījumā operatīvāk nokļūtu sniegt palīdzību.
7. Pakalpojums būtu pieļaujams tikai bērniem no 3 gadiem, jo mazākiem bērniem vēl jāizmanto autiņbiksītes, nepieciešama to maiņa, kas āra apstākļos sarežģīti visai grupiņai organizējams un ilgstošāks mitrums pie ādas āra apstākļos, sevišķi pie zemām āra gaisa temperatūrām nav pieļaujams. Vecuma robeža 3 gadi saistīta arī ar citām noteikumu Nr.890 prasībām.
8. Nepieciešams noteikt maksimālo bērnu skaitu āra bērnudārza grupiņā un ieteikumus par darbinieku skaitu uz grupiņu, ņemot vērā, ka droši uzraudzīt bērnus āra vidē, kur ir vairāk riski, ir vēl būtiskāk. Ņemot vērā citu valstu pieredzi[2] un Latvijas normatīvajos aktos par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanu[3] noteikto, projektā iekļauta prasība, ka vienā grupiņā ir ne vairāk par 15 bērniem no 3 gadu vecuma.
Tāpat vienlaicīgi grupiņā būtu jāstrādā ne mazāk par 2 darbiniekiem, no kuriem ne mazāk kā viens ir pirmsskolas izglītības pedagogs. Nav pieļaujama mazāk kā divu darbinieku nodrošināšana vienā grupiņā.
Tā kā ārtelpu pakalpojumu varēs sniegt gan BUPS, gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, prasības par bērnu skaitu grupiņā un darbinieku skaitu nosakāmas atsevišķi pirmsskolas izglītības iestādēm un BUPS.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr.716), pirmsskolas iestādes dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu un izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības, Noteikumu projekta sākotnējā prasība par darbinieku skaitu ārtelpu pirmsskolas pakalpojumam svītrota. Tādējādi pirmsskolas iestādes nosaka darbinieku skaitu atbilstoši noteikumiem Nr.716.
Bērnu skaits BUPS vienā ārtelpu pakalpojuma grupiņā tiek noteikts atbilstoši BUPS darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Viena persona, kas sniedz pilna laika pakalpojumu, drīkst vienlaikus uzraudzīt ne vairāk kā piecus bērnus, izņemot gadījumu, ja tie ir vienas ģimenes bērni.
9. Ņemot vērā, ka lielāko dienas daļu bērni pavada āra apstākļos, ir ļoti būtiski, ka apkārtējā vide āra bērnudārza teritorijā un tiešā tās tuvumā nerada riskus bērnu veselībai. Tādēļ jānosaka prasība, ka āra bērnudārza ierīkošana un pakalpojuma sniegšana iespējama teritorijās, kuras nerada risku bērnu veselībai no nelabvēlīgiem ķīmiskiem (arī gaisa piesārņojums) un fizikāliem vides faktoriem (kā troksnis, elektromagnētiskie lauki, vibrācija). Tādējādi āra bērnudārzi nevarētu atrasties piesārņotu vietu vai uzņēmumu, kas veic piesārņojošas darbības tuvumā, kā piemēram, rūpniecisku objektu vai ražotņu, kravas ostu, automazgātuvju, dzelzceļa, noslogotu ielu, autoceļu, lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā. Lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā var rasties risks no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu regulāras lietošanas.
10. Lai panāktu bērnu uzturēšanos drošā vidē, nepieciešams noteikt prasības vietām, kur paredzētas bērnu aktivitātes uz ūdens, kā arī jānodrošina, ka katrs bērns, piedaloties aktivitātēs uz ūdens, ir ietērpts atbilstoša izmēra peldēšanas vestē.
[1] Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 6.punkts, 9.1.apakšpunkts.
[2] https://eseimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/9336aba082d511eaa51db668f0092944?jfwid=hz3g55awn; https://www.oecd.org/education/school/48483436.pdf; https://www.oecd.org/education/school/48483409.pdf
[3] Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/258873
Problēmas apraksts
2. Saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā, saņemot bērnu uzraudzības un pirmsskolas izglītības pakalpojumu, nepieciešami pagaidu atvieglojumi iekštelpu bērnudārzu un BUPS prasību ievērošanā, ja šie pakalpojumi jāsniedz paaugstināta bērnu skaita apstākļos. Atvieglojumi prasībām nosakāmi bruņotā konflikta norises laikā, līdz turpmākiem grozījumiem, kas paredzētu prasību ievērošanas atvieglojumu atcelšanu.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta otro daļu nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta.
Bērnudārza pakalpojuma pieejamība saistībā ar vietu nodrošināšanu Ukrainas valsts piederīgo bērniem un grupu komplektēšana pašvaldībās tiek veikta, atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Bērnudārzos, kuros ir brīvas vietas, kā arī privātajās pirmsskolās, nepieciešams nodrošināt arī Ukrainas bērniem. Tomēr vietu skaits Latvijas bērnudārzos ir bijis ierobežots jau pirms konflikta Ukrainā un nav zināmas Ukrainas bērnu skaita pieauguma turpmākās tendences.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta otro daļu nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta.
Bērnudārza pakalpojuma pieejamība saistībā ar vietu nodrošināšanu Ukrainas valsts piederīgo bērniem un grupu komplektēšana pašvaldībās tiek veikta, atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Bērnudārzos, kuros ir brīvas vietas, kā arī privātajās pirmsskolās, nepieciešams nodrošināt arī Ukrainas bērniem. Tomēr vietu skaits Latvijas bērnudārzos ir bijis ierobežots jau pirms konflikta Ukrainā un nav zināmas Ukrainas bērnu skaita pieauguma turpmākās tendences.
Risinājuma apraksts
Ja nav iespējams nodrošināt bērnu - Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajos gadījumos, ievietošanu pirmsskolas izglītības iestādē (t.sk. āra bērnudārzā) vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietā, ievērojot noteikumu Nr.890 prasības, pakalpojumu var organizēt, saņemot atzinumu no VI par pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem atvieglotos apstākļos atbilstoši bērnu nometņu noteikumu [1] 10.punktā noteiktajām prasībām.
Tādējādi pakalpojumus ar samazinātu prasību ievērošanu varētu nodrošināt arī bērnu grupām, kuru uzraudzība plānota ārpus pirmsskolas iestādēm, citu publisku iestāžu telpās, kur var nodrošināt higiēnas pamatvajadzības, piemēram, kultūras namu telpas, dienesta viesnīcas, skolu telpas vasaras mēnešos u.c.
Bērnu nometņu noteikumu 10.punktā noteiktās prasības bērnu uzraudzībai uz nometnes laiku, iespējams uzskatīt par higiēnas pamatprasībām, lai tās uz pagaidu laiku būtu piemērojamas pakalpojuma sniegšanai paaugstināta Ukrainas valsts piederīgo bērnu skaita apstākļos.
Atvieglotās prasības nav attiecināmas uz pirmsskolas pakalpojumu un BUPS, kas sniedz pakalpojumu Latvijas valsts piederīgo bērniem ierastajā kārtībā.
[1] Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi Nr. 981 "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība". https://likumi.lv/ta/id/197039
Tādējādi pakalpojumus ar samazinātu prasību ievērošanu varētu nodrošināt arī bērnu grupām, kuru uzraudzība plānota ārpus pirmsskolas iestādēm, citu publisku iestāžu telpās, kur var nodrošināt higiēnas pamatvajadzības, piemēram, kultūras namu telpas, dienesta viesnīcas, skolu telpas vasaras mēnešos u.c.
Bērnu nometņu noteikumu 10.punktā noteiktās prasības bērnu uzraudzībai uz nometnes laiku, iespējams uzskatīt par higiēnas pamatprasībām, lai tās uz pagaidu laiku būtu piemērojamas pakalpojuma sniegšanai paaugstināta Ukrainas valsts piederīgo bērnu skaita apstākļos.
Atvieglotās prasības nav attiecināmas uz pirmsskolas pakalpojumu un BUPS, kas sniedz pakalpojumu Latvijas valsts piederīgo bērniem ierastajā kārtībā.
[1] Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi Nr. 981 "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība". https://likumi.lv/ta/id/197039
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums ārtelpu pakalpojumam ir jau spēkā esošās Noteikumu Nr.890 minimālās higiēnas prasības dienas režīma ievērošanai, kas paredz, ka dienas režīmu nosaka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai, paredzot arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, nenosakot laika ierobežojumu aktivitātēm ārā.
Tomēr ārtelpu bērnudārza mērķis nav tikai ilga uzturēšanās ārā spēlējoties, bet āra apstākļos organizēt arī pirmsskolas izglītības apmācību procesu, gatavot ēst, nodrošināt bērnu gulēšanu, risinājumus higiēnas pamatvajadzību nodrošināšanai, piemēram, biotualetes, roku higiēna u.c. Bet šobrīd nepastāv tāds normatīvais regulējums, kas šāda pakalpojuma sniegšanai nosaka drošuma un higiēnas prasības un paredzēts tieši ārtelpu pakalpojumam, kura pamatā ir bērna atrašanās āra apstākļos lielāko dienas daļu. Esošais higiēnas prasību regulējums ir orientēts uz iekštelpu pakalpojumu.
Tomēr ārtelpu bērnudārza mērķis nav tikai ilga uzturēšanās ārā spēlējoties, bet āra apstākļos organizēt arī pirmsskolas izglītības apmācību procesu, gatavot ēst, nodrošināt bērnu gulēšanu, risinājumus higiēnas pamatvajadzību nodrošināšanai, piemēram, biotualetes, roku higiēna u.c. Bet šobrīd nepastāv tāds normatīvais regulējums, kas šāda pakalpojuma sniegšanai nosaka drošuma un higiēnas prasības un paredzēts tieši ārtelpu pakalpojumam, kura pamatā ir bērna atrašanās āra apstākļos lielāko dienas daļu. Esošais higiēnas prasību regulējums ir orientēts uz iekštelpu pakalpojumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pirmsskolas vecuma bērni
- Pirmsskolas vecuma bērnu vecāki, likumiskie pārstāvji. Fiziskas personas - bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz pirmsskolas vecuma bērniem un to vecākiem, kas pēc izvēles varēs saņemt arī ārtelpu bērnudārza pakalpojumu. Savukārt bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem pēc izvēles būs iespējams ieviest ārtelpu pakalpojuma piedāvāšanu.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- Pirmsskolas izglītības iestādes un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas sniegt ārtelpu pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Pirmsskolas izglītības iestādes un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas sniegt āra bērnudārza pakalpojumu.
Nozare
Izglītība
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktas prasības jaunam pakalpojuma veidam - ārtelpu pirmsskolas izglītība un ārtelpu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšana, ko ierosinājuši sabiedrības pārstāvji. Ārtelpu pakalpojuma sniegšana ir brīvprātīga, ja pakalpojuma sniedzēji izvēlas tādu piedāvāt. Ārtelpu pakalpojums paredz mazākus ieguldījumus pakalpojuma īstenošanas ēku, telpu un to aprīkojuma izbūvē, nodrošināšanā, salīdzinājumā ar iekštelpu pakalpojumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās prasības par iespēju izveidot jaunu pakalpojumu - ārtelpu pakalpojums var veicināt šādu pakalpojumu attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās prasības par iespēju izveidot jaunu pakalpojumu - ārtelpu pakalpojums var veicināt šādu pakalpojumu attīstību.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās prasības par iespēju izveidot jaunu pakalpojumu - ārtelpu pakalpojums var veicināt šādu pakalpojumu attīstību un nodarbinātības pieaugumu.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Veselības inspekcijai nav nepieciešams papildu finansējums āra bērnudārzu uzraudzībai un atzinumu izsniegšanai Ukrainas iedzīvotāju bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanai.
Pārtikas un veterinārajam dienestam nav nepieciešams papildu finansējums āra bērnudārzu ēdināšanas prasību uzraudzībai. Ieviešana tiks īstenota esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
Pārtikas un veterinārajam dienestam nav nepieciešams papildu finansējums āra bērnudārzu ēdināšanas prasību uzraudzībai. Ieviešana tiks īstenota esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā projekts virzīts steidzamības kārtībā sabiedriskā apspriede netika organizēta. Tomēr projekta izstrādes laikā notika rakstiska konsultēšanās ar Pārtikas un veterināro dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju, āra bērnudārzu iniciatoriem.
Noteikumu projekta izstrādes gaitā 03.03.2022., 05.04.2022., 25.04.2022. tika lūgta informācija Veselības inspekcijai (VI) projekta izstrādei, 21.03.2022. projekts tika nosūtīts saskaņošanai VI un Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) 12.04.2022. tika nosūtīts izskatīšanai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), SPKC, Veselības inspekcijai, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam.
Ārtelpu pakalpojuma iniciatoru vārdā ar Veselības ministriju sazinājās divas fiziskās personas no āra bērnudārza “Koku ciema bērnudārzs”, “Knābis” un SIA “Mazo bērnu skola Knābis”, ierosinot šāda pakalpojuma izveidi. Noteikumu projekta izstrādes gaitā tas 2022.gada 13.aprīlī tika nosūtīts izskatīšanai līdz 24.aprīlim ārtelpu pakalpojuma iniciatoriem. Saņemtie ārtelpu pakalpojuma iniciatoru priekšlikumi tika izskatīti un 2022.gada 9.maijā nosūtīti tiem ar skaidrojumiem un precizēto noteikumu projekta redakciju.
Noteikumu projekta izstrādes gaitā 03.03.2022., 05.04.2022., 25.04.2022. tika lūgta informācija Veselības inspekcijai (VI) projekta izstrādei, 21.03.2022. projekts tika nosūtīts saskaņošanai VI un Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) 12.04.2022. tika nosūtīts izskatīšanai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), SPKC, Veselības inspekcijai, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam.
Ārtelpu pakalpojuma iniciatoru vārdā ar Veselības ministriju sazinājās divas fiziskās personas no āra bērnudārza “Koku ciema bērnudārzs”, “Knābis” un SIA “Mazo bērnu skola Knābis”, ierosinot šāda pakalpojuma izveidi. Noteikumu projekta izstrādes gaitā tas 2022.gada 13.aprīlī tika nosūtīts izskatīšanai līdz 24.aprīlim ārtelpu pakalpojuma iniciatoriem. Saņemtie ārtelpu pakalpojuma iniciatoru priekšlikumi tika izskatīti un 2022.gada 9.maijā nosūtīti tiem ar skaidrojumiem un precizēto noteikumu projekta redakciju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekts tiks īstenots esošu institūciju un cilvēkresursu ietvaros. VI nav nepieciešams papildu finansējums āra bērnudārzu uzraudzībai un atzinumu izsniegšanai Ukrainas iedzīvotāju bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanai. PVD nav nepieciešams papildu finansējums āra bērnudārzu ēdināšanas prasību uzraudzībai. Inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests Projektā paredzētās ārtelpu pakalpojuma kontroles prasības nodrošinās tiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā noteiktas prasības jaunam pakalpojuma veidam - ārtelpu pirmsskolas izglītība un ārtelpu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšana. Ārtelpu pakalpojuma sniegšana ir brīvprātīga, ja pakalpojuma sniedzēji izvēlas tādu piedāvāt. Ārtelpu pakalpojums paredz mazākus ieguldījumus pakalpojuma īstenošanas ēku, telpu un to aprīkojuma izbūvē, nodrošināšanā, salīdzinājumā ar iekštelpu pakalpojumu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Āra bērnudārza pakalpojums attīstītu un nodrošinātu aktīvāku pirmsskolas izglītību un bērnu uzraudzību veselīgākā vidē.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi