Anotācija (ex-ante)

1. Āra bērnudārza - ārtelpu pakalpojuma raksturojums
Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju Veselības ministrijai un Inspekcijai āra bērnudārza pakalpojums būtu izmantojams, lai attīstītu izglītību veselīgā vidē, novērtējot dabu un tās dotās iespējas, iegūstot gan fizisku, gan garīgu norūdīšanos,iespēju piedzīvot pilnu ciklu dabas apritē, nodrošinātu aktīvāku dzīvesveidu u.c.
Ārtelpu pakalpojums varētu tikt izmantojams arī, kad iekštelpu pakalpojumu nav iespējams nodrošināt pārāk liela bērnu skaita dēļ un telpu pieejamības trūkuma dēļ.
Āra bērnudārza pakalpojumā bērns lielāko dienas daļu atrastos svaigā gaisā ārtelpā, mācības notiktu ārā vai pārsvarā ārā, bet Latvijas normatīvie akti nenosaka detalizētas prasības specifiskam ārtelpu bērnudārza pakalpojumam.

Saskaņā ar āra bērnudārzu ieviešanas iniciatoru iesniegto informāciju ārtelpu pakalpojumam būtu jāietver šādas teritorijas:
- āra „klase” – nojume vai cita alternatīva, kur bērni var darboties pie galdiem, apsēsties; pagalmā jābūt izvietotiem daudzveidīgiem interešu centriem (līdzīgi kā tas ir tradicionālos bērnudārzos iekštelpās kompetenču apguvei), tāpat pagalmā jābūt daudzveidīgiem objektiem, kas veicina bērnu prasmi lasīt un rakstīt, matemātikas priekšstatu apguvi;
- āra rotaļu centrs, kā tas ir tradicionālos bērnudārzos, lomu sižeta rotaļām;
- dārzs – ar pēc iespējas daudzveidīgam koku un krūmu klāstu (izņemot indīgos, dzelkšņainos augus), dažādiem kultūraugiem, ko bērni var mācīties aprūpēt un kopt visa gada garumā;
- fizisko aktivitāšu zonai ar dabīgo segumu, kas neveido dubļus.

Kā arī āra bērnudārziem jānodrošina šādas telpas:
- sanitārais mezgls ar tualeti un roku mazgātni ar tekošu, siltu ūdeni, ar pietiekamu daudzums higiēnas preču (tualetes papīrs, ziepes, vienreizlietojamās mitrās salvetes, papīra dvieļi), sanitārajam mezglam būtu jābūt ne tālāk par 60 m no vietas, kur bērni ēd;
- ēdināšanas bloks ar āra videi izstrādātiem pastiprinātiem drošības noteikumiem, lai ēdienu var gatavot un pasniegt bērniem gan iekštelpā, gan ārtelpā (āra virtuve (nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju);
-guļamtelpa minimāli 2 m² /bērnu. Bērnu atpūtu drīkst organizēt gan telpās, gan ārā. Ja bērnu atpūta tiek organizēta ārā, tad jānodrošina bērnu pasargāšana no vēja, nokrišņiem, tiešas saules gaismas, aukstuma. Katram bērnam ir jābūt individuālam marķētam inventāram – atbilstošam laika apstākļiem (paklājiņam, šūpuļtīklam, ratiņiem, segai, guļammaisam vai citam). Gulēšanas inventāram ir jābūt tīram, sakoptam; palagu, kas ir guļammaisā, jāmazgā ik pa 10 dienām vai biežāk.
- telpas, kas pasargā bērnus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem (vēja, nokrišņiem) un tiešas saules gaismas – piemēram, telts, nojumes, jurta u.c. un lai izpildītu pie galda rakstu darbus, ko laika apstākļu dēļ sarežģīti veikt ārtelpā;
- vieta, kur sasildīties aukstā laikā un izžāvēt apģērbu, apavus, individuālo inventāru ar skapi, plauktu vai pakaramo, kur izvietot individuālo apģērbu; ar viegli kopjamu grīdas segumu, lai bērniem obligāti nebūtu jānovelk āra apavi.
- telpas platībai, kur bērniem sasildīties aukstā laikā, ir jābūt minimāli 2 m² uz bērnu, un gaisa temperatūrai – vismaz +16 °C.

Nosakāmās prasības ārtelpu pakalpojuma sniegšanai:
1. Nosakāma jauna definīcija āra bērnudārza pakalpojumam. Ar “pakalpojumu” noteikumos Nr. 890 tiek apzīmēti gan bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji (BUPS), gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu (pirmsskola). Projekts paredz, ka ārtelpu bērnudārza veidā pakalpojumus var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes. Tomēr BUPS neparedz izglītības procesa organizēšanu bērniem. Tādēļ āra bērnudārza definīcijā netiks izmantots termins “bērnudārzs”, jo ar šo terminu apzīmē šobrīd izmantojamo terminu “pirmsskolas izglītības iestāde”. Tādēļ āra bērnudārza pakalpojuma definīcijā lietots termins “ārtelpu pakalpojums”, ar to saprotot, ka šo pakalpojumu var sniegt gan BUPS, gan pirmsskolas izglītības iestādes.

2. Latvijas klimatiskajos apstākļos bērnu uzturēšanās ārā visas dienas garumā nav atbalstāma. Obligāti nepieciešama arī ēka, kur patverties no vēja, nokrišņiem, stipras saules un svelmes, t.sk. lai sasildītos vai atvēsinātos, paēstu, veiktu dažādus radošus un izglītojošus uzdevumus.
Kā saistoša prasība ārtelpu pakalpojumam ir arī Noteikumu Nr.890 18.punkts, kas nosaka, ka jāievēro būvniecības normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības t.sk., ka grupas/rotaļu un guļamtelpas nevar izvietot puspagraba/ cokola stāvā.
Papildus dažādām nojumēm ārtelpās ir jābūt nodrošinātai arī stacionārai ēkai, kurā pieejama ūdensapgāde un kanalizācija, tualetes, kā arī iespējai patverties, sasildīties, gulēt, mācīties īpaši sliktu laikapstākļu gadījumā (rudens, ziema, karsts laiks), žāvēt drēbes utt., jo visas problēmsituācijas nevarēs atrisināt ar pagaidu ēkām/ nojumēm.
Ārtelpu pakalpojuma telpās/nojumēs grīdas segums, kas paredzēts āra teritorijām (mulča, akmentiņi, šķelda utt., kam nav iespējams veikt uzkopšanu) ir pieļaujams daļā no telpas, pārējā iekštelpā nodrošinot arī tādu segumu, kas ir viegli kopjams, tīrāms. Grīdas segums ir jāizvēlas atbilstoši telpas/telpas daļas funkcijai.

3. Lai īstenotu drošu pakalpojuma sniegšanu, ārtelpu pakalpojuma sniedzēja valdījumā obligāti ir jābūt teritorijai, kurā var īstenot pakalpojuma sniegšanu vai arī pakalpojuma sniedzējam ir jānoslēdz līgums par šādas teritorijas izmantošanu.

4. Arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzējiem, izņemot fiziskās personas, jāattiecina noteikumu Nr.890 15.punkta prasības par infekcijas slimību profilakses iekšējās kārtības noteikumiem, kas jāizstrādā pakalpojuma sniedzējam, un kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos.
Kā arī noteikumu Nr.890 15.¹ punkta prasības, ka  pakalpojuma sniedzējs laikus informē vecākus par infekcijas slimību pazīmēm – caureju, vemšanu, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelti, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumiem (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana) –, ar kādām bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā.

5. Ārtelpu pakalpojuma sniegšanā jāizveido detalizēti iekšējās kārtības noteikumi un prasības, kā novērst iespējamos riskus bērnu drošībai un veselībai, iekļaujot risku novērsošas darbības šādiem galvenajiem aspektiem:
5.1. rīcību meteoroloģiski nepiemērotos un bīstamos laika apstākļos;
5.2. kārtību, kā tiek organizētas bērnu aktivitātes ūdenstilpņu tuvumā un uz ūdens, izvēlēta piemērota vieta aktivitātēm uz ūdens un īstenoti pasākumi drošībai;
5.3. prasības un kārtību darbiniekiem un vecākiem bērnu aizsardzībai no saules ietekmes, ilgstoši uzturoties āra apstākļos (attiecīga apģērba, aizsargkrēma, dzeramā ūdens nodrošināšanai);
Lai pasargātu no saules - galvassegas un apģērbs ar garām piedurknēm, arī vasarā, izturīgi apavi visu gadu, saules aizsargkrēms sejai un rokām.
5.4.Aizsardzība pret ērču kodumiem; rekomendējama vakcinācija pret ērču encefalītu. Vecākiem - pārģērbt bērnus pēc uzturēšanās dabā, lai pārbaudītu, vai nav ērču.
5.5.Roku higiēna vēl svarīgāk, nekā iekštelpās t.sk. ņemot vērā, ka āra bērnudārzu teritorijās tiek turēti arī dzīvnieki (vistas, truši, aitas, kazas, poniji utt.). Roku mazgāšana un, ja nepieciešams, roku dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem pasākumiem infekciju profilaksei.
Nav pieļaujams kā alternatīvu roku higiēnai izmantot tikai mitrās salvetes. Salvetes pārvieto netīrumus pa roku virsmu, nenoskalo, mazāk efektīvi tīra. Mitrās salvetes var pieļaut tikai pārgājienos/ekskursijās citos īslaicīgos pasākumos, kur nav pieejams tekošs ūdens. Ārtelpu pakalpojuma teritorijā obligāti jābūt iespējai mazgāt rokas ar tekošu, siltu ūdeni un ziepēm.
5.6.Ēdiena gatavošana un pasniegšana gan iekštelpās, gan ārtelpās (āra virtuve /nojume virtuves inventāram ar aizvēja funkciju) ir pieļaujama, t.sk. papildus higiēnas prasības ēdienu gatavošanai uz ugunskura,  nav nepieciešamas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas vispārējās higiēnas prasības un nodrošināta pārtikas produktu un ēdienu aizsardzība pret pārtikas piesārņojumu, tostarp tiek izslēgta āra bērnudārzu teritorijā turēto dzīvnieku (piemēram, vistas, truši, aitas, kazas, poniji u. c.) piekļuve ēdienu gatavošanas un pasniegšanas vietai.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Regula Nr.852/2004), kas attiecas uz visiem pārtikas uzņēmumiem, II pielikuma IX. nodaļas 4. punkts noteic, ka uzņēmumā ir jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām, papildu nosacījumus vai prasības noteikumos Nr. 890 nav nepieciešams noteikt.
Rekomendējams ūdeni vai dzērienu pasniegt daļēji slēgtos traukos, jo ja tas pasniegts vaļējos traukos un ir saldināts, tas var pievilināt kukaiņus. Uzraudzīt ēdināšanu ārā, lai novērstu lapseņu, citu kukaiņu nokļūšanu ēdienā ēšanas laikā.
Attiecībā uz darbinieku apģērbu ārtelpu pakalpojuma ēdināšanas zonā - vispārējās higiēnas prasības personālam, tostarp darba apģērbam noteiktas Regulas Nr.852/2004 |II pielikuma VIII nodaļā, proti, darbinieki uztur augstu personīgās tīrības līmeni un valkā piemērotu, tīru un vajadzības gadījumā aizsargājošu apģērbu. Minēto prasību izpildes veids jau noteiks Noteikumos Nr. 890, nosakot, ka darba apģērbu maina atbilstoši veicamā darba specifikai un to uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba, kā arī darbinieki ēdienu sadala tikai šim nolūkam paredzētā darba apģērbā. Ņemot vērā to, ka normatīvie akti nenosaka konkrētu darba apģērba veidu, pakalpojuma sniedzējam paškontroles sistēmas ietvaros ir jānovērtē riski, kas saistīti ar personāla rīcību un jānosaka, kāds ir atbilstošs personāla darba apģērbs un kādos gadījumos to ir nepieciešams mainīt. Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudē izvērtēs, vai uzņēmums ievēro normatīvajos aktos noteiktās un uzņēmuma deklarētās prasības.
Norādāms, ka informācija par labu higiēnas praksi, kas attiecināma uz ēdināšanas organizēšanu ārpus uzņēmuma telpām, ir pieejama Labas higiēnas prakses vadlīnijās ēdināšanas uzņēmumiem izbraukumu banketu un tirdzniecības organizēšanā, pieejamas https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/partikas-higiena?nid=650#jump
5.7.Prasības, kas darbiniekiem jānodrošina bērniem saskaroties ar āra bērnudārza dzīvniekiem (drošība) un pēc saskares ar tiem (higiēna). Dzīvniekiem jābūt norobežotā, tiem speciāli paredzētā vietā, dzīvnieku klaiņošana pa bērnudārza teritoriju nav pieļaujama, īpaši bērnu ēdināšanas zonā un ēdiena gatavošanas zonā. Iespējams paredzēt, ka bērnudārza teritorijā atrodas kaķis vai speciāli apmācīts terapijas suns, ja tas netraucē mācību procesā un nerada risku bērnu veselībai un drošībai. Tādiem dzīvniekiem jābūt potēšanas pasei, attārpošanai, jābūt iespējai dzīvniekus norobežot tiem paredzētā zonā, jāievēro dzīvnieku labturības nosacījumi, jo videi, kur atrodas bērni ir jābūt drošai un par to atbild pakalpojuma sniedzējs.
5.8.Ugunsdrošības prasības - ņemot vērā, ka iesniegtajos āra bērnudārzu aprakstos minēta regulāra lukturu un sveču izmantošana telpās vai nojumēs, krāsniņu izmantošana, ugunskuru kurināšana. Pakalpojuma sniedzējs ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".
5.9.Traumatisma riski – rotaļu zonās - koka tilti, dažādas šūpoles, konstrukcijas līdzsvara treniņam, koka grebšana, pārgājieni dabas/meža vidē. Paredzēt regulāru inventāra, rotaļu zonu apskati, drošības, lietojamības novērtējumu, norādot nomaiņas, uzlabojumu nepieciešamību, izpildes termiņus.
5.10.Mēbeļu ergonomikas prasības, sevišķi pirmsskolas izglītības nodrošināšanā nepieciešams ievērot. Piemēram, bluķu izmantošana apmācību procesā nav atbalstāma, tie pēc savas būtības nav uzskatāmi par ergonomisku mēbeli. Bet īslaicīgai sēdēšanai, piemēram, atpūtas/rotaļu brīdī u.tml. bluķu izmantošana ir pieļaujama.
5.11.Noteikumu Nr.890 16.¹ 3. apakšpunkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojumu nosaka, ka teritorijas apzaļumošanai nav izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām. Atsevišķus vērtīgos  augus, kas nav indīgi (piemēram, rozes, mežrozītes, smiltsērkšķus, ērkšķogas) atļaut izmantot āra bērnudārzā, ja tie tiek efektīvi norobežoti.
5.12.Veļas mazgāšana. Pakalpojuma sniedzējs izvēlas veidu kā nodrošināt veļas tīrību, vai to darīt uz vietas, vai veikt sadarbību ar vecākiem (guļamā inventāra mazgāšanu nodrošina vecāki, ievērojot nosacījumu, ka tas tiek mazgāts ar bērna veselībai nekaitīgiem mazgāšanas līdzekļiem, tiek atgriezts laicīgi pakalpojumu sniedzējam), vai ārpakalpojums, vai cits risinājums.
5.13.Telpu tīrīšana. Noteikumu Nr.890 22.punkts, kas attiecināms arī uz ārtelpu pakalpojuma sniedzēju nosaka, ka telpu apdarei un to aprīkojumam izmanto viegli tīrāmus, dezinficējamus un telpu funkcijai atbilstošus materiālus. Lai arī nojumes un teltis nav uzskatāmas par telpām ar telpu apdari, visas telpas, aprīkojums un iekārtas ir jāuztur tīrībā un kārtībā. Uzkopšanu jāveic atbilstoši izstrādātam plānam, t.sk. ievērojot Noteikumu Nr. 890 prasības. Uzkopšanas veids – atbilstoši materiālam pieļaujamiem tīrīšanas veidiem. Piemēram, telti ir, iespējams, pietiekami mazgāt/ veikt mitro uzkopšanu reizi vai divas gadā.

6. Iestādē uz vietas vienmēr jābūt vismaz vienam darbiniekam, kurš nepieciešamības gadījumā ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā[1]. Ieteicams apmācīt vairākus darbiniekus, jo jāņem vērā arī faktors par iespējamu darbinieku prombūtni, piemēram, slimības gadījumā. Drošības nolūkos Veselības inspekcija rekomendē pirmās palīdzības prasmes apgūt katrai bērnu grupiņas audzinātājai. Jānosaka skaidra iekšējā kārtība par pirmās palīdzības aptieciņas izmantošanu un atrašanās vietu.
Ja faktiskā atrašanās vieta tiek regulāri atstāta un notiek aktivitātes lauku/mežu teritorijās, neatliekamās palīdzības dienestiem būtu jāzin aktivitāšu vietas plāns, lai palīdzības sniegšanas nepieciešamības gadījumā operatīvāk nokļūtu sniegt palīdzību.

7. Pakalpojums būtu pieļaujams tikai bērniem no 3 gadiem, jo mazākiem bērniem vēl jāizmanto autiņbiksītes, nepieciešama to maiņa, kas āra apstākļos sarežģīti visai grupiņai organizējams un ilgstošāks mitrums pie ādas āra apstākļos, sevišķi pie zemām āra gaisa temperatūrām nav pieļaujams. Vecuma robeža 3 gadi saistīta arī ar citām noteikumu Nr.890 prasībām.

8. Nepieciešams noteikt maksimālo bērnu skaitu āra bērnudārza grupiņā un ieteikumus par darbinieku skaitu uz grupiņu, ņemot vērā, ka droši uzraudzīt bērnus āra vidē, kur ir vairāk riski, ir vēl būtiskāk. Ņemot vērā citu valstu pieredzi[2] un Latvijas normatīvajos aktos par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanu[3] noteikto, projektā iekļauta prasība, ka vienā grupiņā ir ne vairāk par 15 bērniem no 3 gadu vecuma.
Tāpat vienlaicīgi grupiņā būtu jāstrādā ne mazāk par 2 darbiniekiem, no kuriem ne mazāk kā viens ir pirmsskolas izglītības pedagogs. Nav pieļaujama mazāk kā divu darbinieku nodrošināšana vienā grupiņā. 
Tā kā ārtelpu pakalpojumu varēs sniegt gan BUPS, gan izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu, prasības par bērnu skaitu grupiņā un darbinieku skaitu nosakāmas atsevišķi pirmsskolas izglītības iestādēm un BUPS.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr.716), pirmsskolas iestādes dibinātājs komplektē izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu un pedagogu atbalsta personālu un izveido izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās ārstniecības, saimnieciskā un tehniskā personāla amatu vienības, Noteikumu projekta sākotnējā prasība par darbinieku skaitu ārtelpu pirmsskolas pakalpojumam svītrota. Tādējādi pirmsskolas iestādes nosaka darbinieku skaitu atbilstoši noteikumiem Nr.716.
Bērnu skaits BUPS vienā ārtelpu pakalpojuma grupiņā tiek noteikts atbilstoši BUPS darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Viena persona, kas sniedz pilna laika pakalpojumu, drīkst vienlaikus uzraudzīt ne vairāk kā piecus bērnus, izņemot gadījumu, ja tie ir vienas ģimenes bērni.

9. Ņemot vērā, ka lielāko dienas daļu bērni pavada āra apstākļos, ir ļoti būtiski, ka apkārtējā vide āra bērnudārza teritorijā un tiešā tās tuvumā nerada riskus bērnu veselībai. Tādēļ jānosaka prasība, ka āra bērnudārza ierīkošana un pakalpojuma sniegšana iespējama teritorijās, kuras nerada risku bērnu veselībai no nelabvēlīgiem ķīmiskiem (arī gaisa piesārņojums) un fizikāliem vides faktoriem (kā troksnis, elektromagnētiskie lauki, vibrācija). Tādējādi āra bērnudārzi nevarētu atrasties piesārņotu vietu vai uzņēmumu, kas veic piesārņojošas darbības tuvumā, kā piemēram, rūpniecisku objektu vai ražotņu, kravas ostu, automazgātuvju, dzelzceļa, noslogotu ielu, autoceļu, lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā. Lauksaimniecībā izmantojamu aramzemju tuvumā var rasties risks no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu regulāras lietošanas.

10. Lai panāktu bērnu uzturēšanos drošā vidē, nepieciešams noteikt prasības vietām, kur paredzētas bērnu aktivitātes uz ūdens, kā arī jānodrošina, ka katrs bērns, piedaloties aktivitātēs uz ūdens, ir ietērpts atbilstoša izmēra peldēšanas vestē.

[1] Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.277 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 6.punkts, 9.1.apakšpunkts.

[2] https://eseimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/9336aba082d511eaa51db668f0092944?jfwid=hz3g55awn; https://www.oecd.org/education/school/48483436.pdf; https://www.oecd.org/education/school/48483409.pdf

[3] Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/258873
 

2. Saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā, saņemot bērnu uzraudzības un pirmsskolas izglītības pakalpojumu, nepieciešami pagaidu atvieglojumi iekštelpu bērnudārzu un BUPS prasību ievērošanā, ja šie pakalpojumi jāsniedz paaugstināta bērnu skaita apstākļos. Atvieglojumi prasībām nosakāmi bruņotā konflikta norises laikā, līdz turpmākiem grozījumiem, kas paredzētu prasību ievērošanas atvieglojumu atcelšanu.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.¹ panta otro daļu nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta.
Bērnudārza pakalpojuma pieejamība saistībā ar vietu nodrošināšanu Ukrainas valsts piederīgo bērniem un grupu komplektēšana pašvaldībās tiek veikta, atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Bērnudārzos, kuros ir brīvas vietas, kā arī privātajās pirmsskolās, nepieciešams nodrošināt arī Ukrainas bērniem. Tomēr vietu skaits Latvijas bērnudārzos ir bijis ierobežots jau pirms konflikta Ukrainā un nav zināmas Ukrainas bērnu skaita pieauguma turpmākās tendences.
 

Ja nav iespējams nodrošināt bērnu - Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajos gadījumos, ievietošanu pirmsskolas izglītības iestādē (t.sk. āra bērnudārzā) vai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietā, ievērojot noteikumu Nr.890 prasības, pakalpojumu var organizēt, saņemot atzinumu no VI par pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem atvieglotos apstākļos atbilstoši bērnu nometņu noteikumu [1] 10.punktā noteiktajām prasībām.

Tādējādi pakalpojumus ar samazinātu prasību ievērošanu varētu nodrošināt arī bērnu grupām, kuru uzraudzība plānota ārpus pirmsskolas iestādēm, citu publisku iestāžu telpās, kur var nodrošināt higiēnas pamatvajadzības, piemēram, kultūras namu telpas, dienesta viesnīcas, skolu telpas vasaras mēnešos u.c.
Bērnu nometņu noteikumu 10.punktā noteiktās prasības bērnu uzraudzībai uz nometnes laiku, iespējams uzskatīt par higiēnas pamatprasībām, lai tās uz pagaidu laiku būtu piemērojamas pakalpojuma sniegšanai paaugstināta Ukrainas valsts piederīgo bērnu skaita apstākļos.
Atvieglotās prasības nav attiecināmas uz pirmsskolas pakalpojumu un BUPS, kas sniedz pakalpojumu Latvijas valsts piederīgo bērniem ierastajā kārtībā.
[1] Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumi Nr. 981 "Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība". https://likumi.lv/ta/id/197039