Anotācija (ex-ante)

22-TA-951: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas un maksājumu veikšanas kārtība Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu un projektu īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas un maksājumu veikšanas kārtība Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu un projektu īstenošanai” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021. – 2027. gadam vadības likuma (turpmāk – Interreg likums) 14.panta 4.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā  valsts budžetā plāno līdzekļus un veic maksājumus Interreg programmu un projektu īstenošanai 2021.-2027.gadu plānošanas periodā, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF)  līdzekļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sākot ar 2021.gada 1.janvāri sākās jaunais 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Kohēzijas politikas, tai skaitā, Interreg programmu, ieviešanas plānošanas periods, kuru regulē 2021.gada 24.jūnijā apstiprināts ES Kohēzijas politikas regulējums 2021.-2027.gadam:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula (ES) Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula (ES) Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula).

Atbilstoši Eiropadomes 2020.gada 17. – 21.jūlija sanāksmēs panāktai vienošanai Kopīgu noteikumu regulas 22.pielikumā atrunāta Kohēzijas politikas fondu piešķīrumu 2021.-2027.gada periodam aprēķināšanas metodoloģija, t.sk. Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa piešķīrumam. 2021.gada 12.februāra vēstulē Nr. Ares (2021) 1226063 EK ir paziņojusi, ka ERAF finansējuma piešķīrums Latvijai Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa programmu 2021.-2027.gada periodā īstenošanai ir 49 764 070  euro (faktiskajās cenās), kas ir par 48% mazāks, nekā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Turklāt, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 112.panta 4.punktu ES atbalsta intensitāte programmām ir samazināta no 85 procentiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā uz 80 procentiem 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Papildus ir norādāms, ka ES pamatfondu ietvaros ES atbalsta intensitāte saglabājas esošajā – 85 procentu – apjomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma  Nr.46  37.§ 3. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi par ES Interreg programmu 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijas Republikā.

2022.gada 2.martā stājās spēkā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021.-2027.gadam vadības likums (turpmāk – Interreg likums), un saskaņā ar tā 7.panta pirmās daļas 8.punktu nacionālās atbildīgās iestādes pienākums ir nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu, piešķiršanu un maksājumu veikšanu Latvijas Republikā reģistrētiem finansējuma saņēmējiem. Savukārt, Interreg likuma 14. panta 4.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā  valsts budžetā plāno līdzekļus un veic maksājumus Interreg programmu un projektu īstenošanai 2021.-2027.gadu plānošanas periodā, kas tiks finansētas no ERAF līdzekļiem.

Spēkā esošie Ministru kabineta 2015.gada 3.marta noteikumi Nr. 113 „Valsts budžeta līdzekļu plānošanas un maksājumu veikšanas kārtība Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un projektu īstenošanai” attiecas tikai uz 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenojamām programmām un pašlaik nav spēkā esoša nacionālā regulējuma par valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu Interreg programmān un projektiem jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā.  

Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir apturējusi sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, MK noteikumu projektā nav iekļautas Latvijas – Krievijas un Latvijas  - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik nav spēkā esoša nacionālā regulējuma par valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu Interreg programmām un projektiem jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā.  

Saskaņā ar Interreg likuma 6.panta otro daļu, VARAM struktūrvienības pilda Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas visām Interreg programmām Latvijas Republikā 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kā arī Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošās iestādes funkcijas. Tāpat VARAM saskaņā ar Interreg likuma 7.panta devīto daļu, ar attiecīgās programmas partnervalstīm ir vienojusies par nacionālo kontaktpunktu funkciju nodrošināšanu Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā, URBACT IV un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmās 2021.-2027.gadam.

Interreg programmu partnervalstīm ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums gan projektu īstenošanai, gan programmas administrēšanai (tehniskās palīdzības budžetam). Saskaņā ar Interreg likuma 4.panta pirmo daļu, valsts budžeta līdzfinansējuma likme Interreg programmu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai nav augstāka par programmā noteikto Latvijas Republikai minimāli iespējamo likmi, ar kuru var nodrošināt EK lēmumā par programmas apstiprināšanu attiecīgajam programmas prioritārajam virzienam noteikto programmas finansējuma likmi.

Ņemot vērā, ka ES atbalsta intensitāte Interreg programmām ir samazināta no 85% 2014.-2020.gada plānošanas periodā uz 80% 2021.-2027.gada plānošanas periodā, nacionālā līdzfinansējuma likmes paaugstināšana projektiem būtiski ietekmēs nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma apjomu, tai skaitā, Latvijas Republikā reģistrētajiem finansējuma saņēmējiem.
Turklāt, lai nodrošinātu attiecīgās Interreg programmas efektīvu pārvaldību un ieviešanu, papildus ERAF līdzfinansējumam partnervalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetā ikgadējos maksājumos 2022.-2029. gadā. Tehniskās palīdzības nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai ES dalībvalstij ir noteikts atbilstoši tās ERAF ieguldījuma daļas proporcijai kopējā programmas finansējumā un ir noteikts atsevišķā piekrišanā programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Interreg regulas 16.panta 5.punktam.

Ir jānodrošina arī valsts budžeta priekšfinansējums URBACT IV un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmu 2021.-2027.gadam nacionālo kontaktpunktu darbībai no 2022.-2027.gadam.
 
Risinājuma apraksts
Latvijas nacionālā līdzfinansējuma apjoms katras likumprojekta 3.pantā noteiktās programmas tehniskajai palīdzībai un tās sadalījums pa gadiem plānošanas perioda ietvaros, kā arī nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums projektu īstenošanai ir nostiprināts attiecīgās programmas projektā un piekrišanās to saturam (atbilstoši likumprojekta 7.panta pirmās daļas 3.punktam) apstiprināšanas laikā Latvijas Republikas Ministru kabinetā.

Lai nodrošinātu programmu un projektu īstenošanu saskaņā ar Interreg likumu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus un veic maksājumus Interreg programmu un projektu īstenošanai 2021.-2027.gadu plānošanas periodā, kas tiks finansētas no ERAF līdzekļiem.

MK noteikumu projekts definē programmu finansējuma saņēmējus, kā arī Interreg programmu vadības nodrošināšanā iesaistītās iestādes, kuri var plānot  līdzekļus valsts budžetā Interreg programmu un projektu īstenošanai.

Saskaņā ar MK noteikumu projektu valsts budžetā plāno līdzekļus šādiem Latvijas Republikā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem (turpmāk – finansējuma saņēmēji):
- valsts budžeta iestādēm;
- no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām (tai skaitā plānošanas reģioniem) un to izveidotām iestādēm;
- valsts kapitālsabiedrībām;
- pašvaldībām un to izveidotām iestādēm;
- pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas pilda pašvaldības deleģētās funkcijas;
- biedrībām un nodibinājumiem;

kā arī:
 - programmas finansējuma saņēmējiem attiecīgās programmas partnervalstīs.

Ja Interreg programmas projekta vadošais partneris, kas ir valsts budžeta iestāde, vai no valsts budžeta daļēji finansētā atvasinātā publiskā persona (tai skaitā plānošanas reģions) un tā izveidotā iestādē, vai valsts kapitālsabiedrība, atrodas Latvijā -  tā pienākums ir plānot valsts budžetā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma daļu, kuru tas pārskaitīs tālāk citiem projekta partneriem, tajā skaitā tiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.

MK noteikumu projekts nosaka valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Interreg programmām un projektiem, Interreg programmu tehniskajai palīdzībai un nacionālajiem kontaktpunktiem Latvijā.

MK noteikumu projekts paredz arī valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanas kārtību.

MK noteikumu projekts regulē arī projektu līdzfinansējuma daļas atmaksas nodrošināšanas kārtību, saskaņā ar kuru finansējuma saņēmējs, kas ir projekta vadošais partneris nodrošina līdzfinansējuma daļas atmaksu un projekta partneru daļu atmaksu attiecīgajai nozares ministrijai, no kuras ir saņemts finansējums projekta īstenošanai.

MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā noteikt  kārtību, kā Latvijas – Lietuvas programmas vadošā iestāde veic maksājumus Interreg programmu projektu vadošajiem partneriem atkarībā no finansējuma saņēmēja statusa saskaņā ar MK noteikumu projekta 2.punktu.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē finansējuma saņēmējus un Interreg vadības nodrošināšanā iesaistītās iestādes, kas plāno valsts budžetā  līdzekļus Interreg programmām un projektiem, Interreg programmu tehniskajai palīdzībai un nacionālajiem kontaktpunktiem Latvijā.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
102 427
0
2 574 163
0
15 035 277
17 120 611
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
102 427
0
2 574 163
0
15 035 277
17 120 611
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
356 830
0
3 607 300
0
18 268 259
21 095 083
2.1. valsts pamatbudžets
0
356 830
0
3 607 300
0
18 268 259
21 095 083
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-254 403
0
-1 033 137
0
-3 232 982
-3 974 472
3.1. valsts pamatbudžets
0
-254 403
0
-1 033 137
0
-3 232 982
-3 974 472
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-254 403
-1 033 137
-3 232 982
-3 974 472
5.1. valsts pamatbudžets
-254 403
-1 033 136
-3 232 982
-3 974 472
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka Programmu finansējums nav sadalīts pa dalībvalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīgā no Latvijas partneru līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz valsts budžetu ir aprēķināmā tikai indikatīvi.

ERAF līdzfinansējuma likme finansējuma saņēmējiem sadarbības projektu īstenošanai ir 80% apmērā no projekta attiecināmajiem izdevumiem. Galvenie Programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Valsts budžetā tiek plānoti šādi ieņēmumi (ERAF) no 2022.-2029.gadam kopumā 58 452 034 euro apmērā:

1) Latvijai, pildot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Vadošās iestādes funkcijas, plānotais finansējums no 2023.-2029.gadam kopumā ir paredzēts 32 159 735 euro apmērā (2023.gadā -  158 341 euro, 2024.gadā 9 543 649 euro, 2025.gadā 9 315 589 euro, 2026.gadā 6 398 091 euro, 2027.gadā 4 860 036 euro, 2028.gadā 1 762 103 euro, 2029.gadā – 121 926 euro). Tas ietver projektiem plānoto programmas ERAF finansējumu, programmas Tehnisko palīdzību 3 392 259 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējumu  2 577 249 euro, Lietuvas līdzfinansējumu 407 505 euro.

2) Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas, URBACT IV starpreģionu sadarbības programmas un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmas nacionālo kontaktpunktu Latvijā plānotais finansējums no 2022.-2027.gadam kopumā ir paredzēts  620 480 euro apmērā (2022.gadā – 102 427 euro, 2023.gadā – 102 777 euro, 2024.gadā – 103 127 euro, 2025.gadā – 103 477 euro, 2026.gadā – 104 476 euro, 2027.gadā – 104 196 euro).

3) Prognozētais 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmu ERAF finansējums valsts budžeta iestādēm  vēl neapstiprināto projektu ietvaros -  provizoriskie ieņēmumi no 2023.-2028.gadam kopumā ir paredzēti 25 671 819 euro apmērā (2023.gadā – 2 313 045 euro, 2024.gadā – 5 388 501 euro, 2025.gadā – 7 701 545 euro, 2026.gadā – 5 134 364 euro, 2027.gadā – 3 850 773 euro, 2028.gadā – 1 283 591 euro).
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Valsts budžetā tiek plānoti šādi izdevumi no 2022.-2029.gadam kopumā 72 706 120 euro apmērā:

1) Latvijai, pildot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas Vadošās iestādes funkcijas, plānotais finansējums no 2023.-2029.gadam kopumā ir paredzēts 33 661 303 euro apmērā (2023.gadā -  179 963 euro, 2024.gadā 9 979 902 euro, 2025.gadā 9 720 699 euro, 2026.gadā 6 693 795 euro, 2027.gadā 5 090 208 euro, 2028.gadā 1 858 231 euro, 2029.gadā – 138 505 euro). Tas ietver projektiem plānoto programmas ERAF finansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu, programmas Tehnisko palīdzību 3 392 259 euro apmērā, tajā skaitā ERAF finansējumu  2 577 249 euro, Lietuvas līdzfinansējumu 407 505 euro, Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu 407 505 euro.

2) Latvijas iemaksas Interreg programmu Tehniskās palīdzības budžetos starptautiskai sadarbībai no 2022.-2029.gadam kopumā ir paredzētas 1 664 129 euro apmērā (2022.gadā – 254 403 euro, 2023.gadā – 240 445 euro, 2024.gadā – 241 280 euro, 2025.gadā – 242 845 euro, 2026.gadā – 238 421 euro, 2027.gadā – 234 172 euro, 2028.gadā – 113 671 euro, 2029.gadā – 98 890 euro).

3) Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas, URBACT IV starpreģionu sadarbības programmas un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmas nacionālo kontaktpunktu Latvijā plānotais finansējums no 2022.-2027.gadam kopumā ir paredzēts  620 480 euro apmērā (2022.gadā – 102 427 euro, 2023.gadā – 102 777 euro, 2024.gadā – 103 127 euro, 2025.gadā – 103 477 euro, 2026.gadā – 104 476 euro, 2027.gadā – 104 196 euro).

4) Latvijas puses finansējums programmas projekta līdzfinansējuma nodrošināšanai Latvijas Republikā reģistrētiem finansējuma saņēmējiem laika posmā  2023.gada līdz 2028.gadam kopumā tiek plānoti valsts budžeta izdevumi 10 procentu apmērā no kopējā attiecināmajā projekta partnera finansējuma projektā 4 670 435 euro apmērā (2023.gadā – 192 808 euro, 2024.gadā – 1 208 323 euro, 2025.gadā – 1 401 130 euro, 2026.gadā – 934 087 euro, 2027.gadā – 700 565 euro, 2028.gadā – 233 522 euro).

5) Prognozētais 2021.-2027.gada plānošanas perioda valsts budžeta iestāžu finansējums vēl neapstiprināto programmu projektu ietvaros - provizoriskie izdevumi no 2023.-2028.gadam kopumā ir paredzēti 32 089 773 euro apmērā (2023.gadā – 2 891 307 euro, 2024.gadā – 6 735 627 euro, 2025.gadā – 9 626 932 euro, 2026.gadā – 6 417 955 euro, 2027.gadā – 4 813 466 euro, 2028.gadā – 1 604 487 euro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā Interreg programmu starptautisko raksturu un faktu, ka Interreg programmu finansējums nav sadalīts pa dalībvalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīgā no Latvijas partneru līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Interreg programmu finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir aprēķināmā tikai indikatīvi. Kopumā ietekme uz budžetu ir pozitīva, jo tiks piesaistīts papildus ES finansējums.

VARAM noteiktajā kārtībā no 74.resorsa “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto maksājumu veikšanai, lai tos ieplānotu VARAM budžeta apakšprogrammā 69.09.00. “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)”.

Finansējuma saņēmēji valsts budžeta iestādes – nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attiecīgās nozares ministrijas budžetā atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā plānos līdzekļus apstiprinātajiem projektiem un piešķirtā finansējuma sadalījumam pa gadiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības – priekšfinansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdz simts procentiem savas projekta daļas īstenošanai un izdevumus saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem, pieprasot finansējumu no 74.resorsa “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Valsts budžeta iestādes nodrošinās, ka valsts pamatbudžetam tiek nodrošināta ERAF līdzfinansējuma atmaksa līdzko tā tiek saņemta no Programmas.
 

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi