23-TA-2315: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 14. punktu un Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta ceturto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pasākuma mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību gala saņēmēju attīstībai Latvijā, sniedzot atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver, atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uzņēmumu konkurētspēja un labklājība ir viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.- 2027.gadam (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2.jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13) (turpmāk - Nacionālais attīstības plāns) prioritātēm, inovāciju rezultātā sekmējot produktivitātes kāpumu Latvijas uzņēmumu izaugsmei un materiālās labklājības pieaugumam. Svarīgākais ir uzņēmējdarbības konkurētspējas un eksportspējas veicināšana caur produktivitātes celšanu, jaunu uzņēmumu radīšanu un digitālizācijas veicināšanu.
Inovācijas ir viens no galvenajiem produktivitātes virzītājspēkiem, un strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Inovatīvās kapacitātes palielināšana ir nozīmīgs faktors produktivitātes palielināšanai. Tomēr jāatzīmē, ka ne visās nozarēs šis process ir vienādi intensīvs. Straujāk inovatīvas aktivitātes norit augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kuru daļa Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir zema, kas ir viens no salīdzinoši zemās inovatīvās aktivitātes iemesliem.
Produktivitātes dinamika pēdējos gados ir svārstīga, ko noteica korekcijas produktu un darba tirgos, reaģējot uz ārējiem šoka faktoriem. Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē 2020.gadā produktivitāte pieauga tikai par 0,1%. Atjaunojoties ekonomiskām aktivitātēm, 2021.gadā, tā palielinājās par 6,8%. Savukārt 2022.gadā produktivitāte bija par 0,7% zemākā līmenī nekā pirms gada, un sasniedza 60,2% (75,8% pēc pirktspējas paritātes standartiem (turpmāk – PPS)) no vidējā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa. Kopš 2012.gada produktivitātes plaisa ar ES vidējo līmeni (pēc PPS) ir samazinājusies par gandrīz 13 procentpunktiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielinājās par 2%, salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards EUR. IKP 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5 %.[1]
Lai gan Latvijas ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ES struktūrfondu periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielināti, Latvijas pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2022. gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 291,72 milj. EUR jeb 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,27% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,02% no IKP, bet Igaunijā - 1,78% no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā 2022. gadā palielinājās par 17,2%. Kopš 2017. gada ieguldījumu apjoms P&A pret 2022. gadu pieauga 2.1 reizes. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A. 2022. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 87,03 milj. EUR apjomā jeb 29,8% no kopējiem ieguldījumiem P&A.
No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[3]
Vienlaikus Informatīvā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir uzstādīts mērķis līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams panāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 EUR. [8]
Vērtējot Latvijas konkurētspēju starptautiski, Eiropas Komisijas veidotajā "Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā" 2022. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos rādītājos. Kopš iepriekšējā pārskata gada publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies vidēji par gandrīz 40 %, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu mobilitāte starp darba vietām pieaugusi par gandrīz 33 %, starptautisko zinātnisko koppublikāciju skaits pieaudzis par gandrīz 18 %, savukārt riska kapitāla izdevumi – par 16 %. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde neto 1,5 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma daļa – par 35 %. Uzņēmumu, kas paši (in-house) izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES[4].Savukārt „Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” 2023. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē, t. i., inovāciju iesācēju (emerging innovators) grupā. Latvijas zemākie rādītāji ir šādās jomās: valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmējdarbībā (5,2 % no ES vidējā rādītāja), uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (11,5 % no ES vidējā rādītāja).[5]
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (The World Intellectual Property Organization) veidotajā “Globālajā Inovāciju indeksā” 2023.gadam Latvija ir ierindojusies 37. vietā (Igaunija – 16. vietā, Lietuva – 34. vietā) starp 132 pasaules valstīm, uzlabojot savu vietu par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2022. gadu. Latvijas stiprās puses ir izceltas šādas: skolēnu un skolotāju attiecība vidējās izglītības iestādēs, augstskolā uzņemto vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izmantošana, ekoloģiskā efektivitāte, zinātnisko grādu saņēmušo nodarbināto sieviešu īpatsvars, iekšzemes bruto izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas finansēti no ārvalstīm, augsto tehnoloģiju eksports, kultūras un radošo pakalpojumu eksports, nacionālo spēlfilmu skaits, poligrāfijas un citu mediju nozaru īpatsvars, radošo industriju preču eksports.[6]
Mūsdienu strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē inovācijas ir kļuvušas par būtisku veiksmes un konkurētspējas virzītājspēku. Inovācijas kalpo kā galvenais konkurētspējas priekšnosacījums tirgū, ļaujot uzņēmumiem piedāvāt unikālus produktus vai pakalpojumus, kas ir atšķirīgi no konkurentiem. Nepārtraukta tiekšanās pēc inovācijām uzlabo uzņēmuma efektivitāti, produktivitāti un pielāgošanās spēju, veicinot tā konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Globālajā tirgū valstis, kas stratēģiski piesaista inovācijas savā eksporta programmā, iegūst konkurētspējas priekšrocības, jo inovatīviem produktiem un procesiem bieži ir lielāks pieprasījums. Inovatīva prakse ne tikai veicina izmaksu efektivitāti, bet arī veicina augstvērtīgu preču un pakalpojumu radīšanu, paaugstinot valsts pozīcijas globālajā eksporta vidē. Inovāciju integrācija uzņēmējdarbības stratēģijās ir obligāta ilgstošai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un spēcīgas klātbūtnes nodrošināšanai starptautiskajos tirgos.
Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, Ekonomikas ministrija ES struktūrfondu 2014.-2020.gada īstenošanas periodā ieviesa šādas atbalsta programmas:
- 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”- atbalsts tika sniegts gan pētniecisko projektu rezultātu komercializēšanai, tātad radot iespēju šos publisko resursu projektus pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos, gan komersantiem saņemt atbalstu vaučeru veidā. Atbalsta ietvaros tika atbalstīti 101 komercializācijas ideju projekts, kā arī ir noslēgti 400 inovāciju vaučeru līgumi;
- 3.1.1.6. pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” - Latvijā darbojās 21 reģionālais biznesa inkubators vai to atbalsta vienības, kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā. 3.1.1.6. pasākuma ietvaros grantus saņēma 675 komersanti, nefinansiālu atbalstu – 1055 komersanti, tika radītas 2502 jaunas darba vietas, pirmsinkubācijā tika atbalstīti 3173 jaunie biznesa ideju autori;
- 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” – atbalsts grantu un nefinanšu atbalsta veidā tika sniegts komersantu projektiem, kas attīsta jaunu jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. Kopumā veikts 421 pētniecības projekts, radīti 610 jauni produkti, atbalstīti 322 komersanti, radītas 1149 jaunas darba vietas, veiktas 418 komersantu un pētniecības organizāciju koppublikācijas. Programmas rezultātā ir piesaistīti 52,05 milj. EUR privātā līdzfinansējuma. Atbalstītajos komersantos apgrozījums ir audzis par 254,8 milj. EUR, laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam iesaistītajiem uzņēmumiem novērots eksporta pieaugums 134 % apmērā un darba algas nodokļos nomaksāti 36,78 milj. EUR.
-1.2.1.4. pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” veicināja komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Atbalsta pasākuma ietvaros ir apstiprināti 35 projekti un izmaksāti 37 milj. EUR, tai skaitā piesaistītas privātās investīcijas 64, 3 milj. EUR apmērā.
Ekonomikas ministrija vērtējot līdzšinēji ieviestos valsts atbalsta stimulus, var secināt, ka, lai arī augstāka riska darījumiem bija pieejami arī iespējkapitāla ieguldījumi, tomēr finanšu instrumenti aizdevumu veidā nav bijuši specifiski mērķēti jaunu produktu radīšanai un inovāciju veicināšanai, vienlaikus Ekonomikas ministrijas sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība, un kuru kreditēšana ir šobrīd ierobežota sakarā ar komercalizācijas iespēju riskiem. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus Latvijas pētniecības un attīstības rādītājos, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus inovācijās.
Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[7] (turpmāk – tirgus nepilnību analīze). Saskaņā ar tirgus nepilnības analīzi daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs.
Pamatojoties uz tirgus nepilnību sākotnējo novērtējumu (ex-ante) un pēdējo gadu tirgus dinamiku, ir redzams, ka investīciju nepieciešamība MVU sektorā ir būtiski augusi. Aizdevumu pieprasījums no MVU desmitkārtīgi audzis, no vidēji pieprasītiem 60 000 EUR 2020. gadā līdz 600 000 EUR šobrīd (Ekonomikas ministrijas dati), kas liecina par nepieciešamību pēc lielāka mēroga investīciju projektiem saistībā ar darbības diversifikāciju, produktivitātes kāpināšanu un jaunu produktu radīšanu. Pieejamā finansējuma paplašināšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu atbalstu visdažādāko izmēru investīciju projektiem, īpaši tiem, kas vērsti uz inovācijām un ražošanas efektivitātes uzlabošanu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) dati liecina, ka vidēji gadā Latvijā tiek identificēti ap 200 jauni investīciju projekti. Pēdējo gadu laikā šis skaits bijis mainīgs: 2022. gadā reģistrēti 230 jauni projekti, no kuriem aktīvi šobrīd ir 83; 2023. gadā — 180 projekti, no kuriem aktīvi 114, bet 2024. gadā līdz 18. jūlijam — 106 projekti, no kuriem aktīvi ir 88. Lielākais reģistrēto projektu skaits ir maza apjoma investīcijas, piemēram, zem 1 milj. EUR, kur reģistrēti 132 projekti, kas norāda uz nepieciešamību paplašināt atbalsta programmas arī lielākiem projektiem. Proti, LIAA dati atklāj, ka lielāku investīciju projektu īpatsvars ir salīdzinoši neliels: no 1 milj. līdz 10 milj. EUR reģistrēti 74 projekti, bet virs 10 milj. EUR — tikai 79 projekti, no kuriem vien 5 pārsniedz 500 milj. EUR.
Latvijā kreditēšanas tirgus stagnācija un alternatīvo finansējuma avotu pieejamības ierobežotība veicina ārvalstu kapitāla izplūdi uz kaimiņvalstīm ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Igaunija un Lietuva piedāvā plašākas investīciju iespējas un aktīvu kapitāla tirgu, kas, ņemot vērā konkurences pieaugumu, piesaista lielāku ārvalstu investoru interesi. Latvijas atpalikšana šajā jomā būtiski kavē mūsu ekonomisko attīstību un samazina iespēju konkurēt uz reģionālā un globālā līmeņa investīciju piesaisti. Investīciju fonda finansējuma beigušais posms vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc valsts atbalsta pastiprināšanas, lai ne tikai saglabātu, bet arī būtiski paplašinātu investīciju projektu piedāvājumu un mērogu.
Ņemot vērā, ka Igaunijā un Lietuvā investīciju apjoms un IKP uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami augstāks, Latvija ir spiesta pastiprināt savu investīciju vidi. LIAA dati apliecina, ka pašreizējie atbalsta mehānismi jāpapildina ar tādiem stimulus sniedzošiem instrumentiem, kas veicina lielāka apjoma investīciju projektus, īpaši ražošanas infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai veidotu uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajā tirgū un radīt ilgtspējīgu pieaugumu. Papildus, pastāvīgās izmaiņas tirgus apstākļos uzsver, ka esošie atbalsta instrumenti ir jāpapildina ar investīcijām mērogojamā infrastruktūrā, inovācijās un jaunu tehnoloģiju integrācijā.
Pēc pieejamās informācijas secināms, ka atbalsts maza apjoma investīciju projektiem ir būtisks, lai nodrošinātu to efektīvu ieviešanu un sniegtu uzņēmumiem iespējas savas darbības optimizēšanai un uzlabošanai. Līdz šim finanšu instrumenti aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā nav bijuši specifiski mērķēti investīciju projektiem, kas saistīti ar ražošanas ēkām, iekārtām un ražošanas pieslēgumiem, vienlaikus atbildīgā iestāde sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus par Latvijas attīstības rādītājiem un investīciju projektiem, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus ražotņu attīstībā. Turklāt, Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[9].
[1] Latvijas Makroekonomiskais pārskats https://www.em.gov.lv/lv/media/16948/download?attachment
[2] Latvijas Makroekonomiskais pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[3] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[4] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment
[5] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[6] Latvijas Makroekonomikas pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[7] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
[8] Informatīvais ziņojums Par Latvijas ekonomikas attīstību - https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/unstructured_documents?id=5e1baf8f-f512-4579-a853-e6766904a947
[9] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
Inovācijas ir viens no galvenajiem produktivitātes virzītājspēkiem, un strukturālo šķēršļu pārvarēšana ir nozīmīgs izaicinājums Latvijas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Inovatīvās kapacitātes palielināšana ir nozīmīgs faktors produktivitātes palielināšanai. Tomēr jāatzīmē, ka ne visās nozarēs šis process ir vienādi intensīvs. Straujāk inovatīvas aktivitātes norit augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kuru daļa Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir zema, kas ir viens no salīdzinoši zemās inovatīvās aktivitātes iemesliem.
Produktivitātes dinamika pēdējos gados ir svārstīga, ko noteica korekcijas produktu un darba tirgos, reaģējot uz ārējiem šoka faktoriem. Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē 2020.gadā produktivitāte pieauga tikai par 0,1%. Atjaunojoties ekonomiskām aktivitātēm, 2021.gadā, tā palielinājās par 6,8%. Savukārt 2022.gadā produktivitāte bija par 0,7% zemākā līmenī nekā pirms gada, un sasniedza 60,2% (75,8% pēc pirktspējas paritātes standartiem (turpmāk – PPS)) no vidējā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmeņa. Kopš 2012.gada produktivitātes plaisa ar ES vidējo līmeni (pēc PPS) ir samazinājusies par gandrīz 13 procentpunktiem. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielinājās par 2%, salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards EUR. IKP 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5 %.[1]
Lai gan Latvijas ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ES struktūrfondu periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielināti, Latvijas pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2022. gadā pētniecībā un attīstībā kopumā bija investēti 291,72 milj. EUR jeb 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pēdējos desmit gados augstākais līmenis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji ES (2,27% no IKP), kā arī zemāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs - Lietuvā kopējie ieguldījumi P&A veido 1,02% no IKP, bet Igaunijā - 1,78% no IKP. Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējās investīcijas P&A Latvijā 2022. gadā palielinājās par 17,2%. Kopš 2017. gada ieguldījumu apjoms P&A pret 2022. gadu pieauga 2.1 reizes. Pozitīva dinamika ir vērojama privātā sektora (uzņēmumu) ieguldījumiem P&A. 2022. gadā uzņēmumu investīcijas P&A bija 87,03 milj. EUR apjomā jeb 29,8% no kopējiem ieguldījumiem P&A.
No Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021-2027. gadam") ir secināms, ka ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un nepietiekamais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem.[3]
Vienlaikus Informatīvā ziņojumā par Latvijas ekonomikas attīstību ir uzstādīts mērķis līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams panāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 EUR. [8]
Vērtējot Latvijas konkurētspēju starptautiski, Eiropas Komisijas veidotajā "Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā" 2022. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi vairākos rādītājos. Kopš iepriekšējā pārskata gada publiskā un privātā sektora koppublikāciju skaits palielinājies vidēji par gandrīz 40 %, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu mobilitāte starp darba vietām pieaugusi par gandrīz 33 %, starptautisko zinātnisko koppublikāciju skaits pieaudzis par gandrīz 18 %, savukārt riska kapitāla izdevumi – par 16 %. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde neto 1,5 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma daļa – par 35 %. Uzņēmumu, kas paši (in-house) izstrādājuši un ieviesuši tirgū jaunu produktu, Latvijas tautsaimniecības struktūrā ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji ES[4].Savukārt „Eiropas Inovāciju rezultātu pārskatā” 2023. gadam Latvija ierindota 25. vietā ES dalībvalstu konkurencē, t. i., inovāciju iesācēju (emerging innovators) grupā. Latvijas zemākie rādītāji ir šādās jomās: valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmējdarbībā (5,2 % no ES vidējā rādītāja), uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā (11,5 % no ES vidējā rādītāja).[5]
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (The World Intellectual Property Organization) veidotajā “Globālajā Inovāciju indeksā” 2023.gadam Latvija ir ierindojusies 37. vietā (Igaunija – 16. vietā, Lietuva – 34. vietā) starp 132 pasaules valstīm, uzlabojot savu vietu par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2022. gadu. Latvijas stiprās puses ir izceltas šādas: skolēnu un skolotāju attiecība vidējās izglītības iestādēs, augstskolā uzņemto vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) izmantošana, ekoloģiskā efektivitāte, zinātnisko grādu saņēmušo nodarbināto sieviešu īpatsvars, iekšzemes bruto izdevumi pētniecībai un attīstībai, kas finansēti no ārvalstīm, augsto tehnoloģiju eksports, kultūras un radošo pakalpojumu eksports, nacionālo spēlfilmu skaits, poligrāfijas un citu mediju nozaru īpatsvars, radošo industriju preču eksports.[6]
Mūsdienu strauji mainīgajā uzņēmējdarbības vidē inovācijas ir kļuvušas par būtisku veiksmes un konkurētspējas virzītājspēku. Inovācijas kalpo kā galvenais konkurētspējas priekšnosacījums tirgū, ļaujot uzņēmumiem piedāvāt unikālus produktus vai pakalpojumus, kas ir atšķirīgi no konkurentiem. Nepārtraukta tiekšanās pēc inovācijām uzlabo uzņēmuma efektivitāti, produktivitāti un pielāgošanās spēju, veicinot tā konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Globālajā tirgū valstis, kas stratēģiski piesaista inovācijas savā eksporta programmā, iegūst konkurētspējas priekšrocības, jo inovatīviem produktiem un procesiem bieži ir lielāks pieprasījums. Inovatīva prakse ne tikai veicina izmaksu efektivitāti, bet arī veicina augstvērtīgu preču un pakalpojumu radīšanu, paaugstinot valsts pozīcijas globālajā eksporta vidē. Inovāciju integrācija uzņēmējdarbības stratēģijās ir obligāta ilgstošai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un spēcīgas klātbūtnes nodrošināšanai starptautiskajos tirgos.
Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, Ekonomikas ministrija ES struktūrfondu 2014.-2020.gada īstenošanas periodā ieviesa šādas atbalsta programmas:
- 1.2.1.2. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”- atbalsts tika sniegts gan pētniecisko projektu rezultātu komercializēšanai, tātad radot iespēju šos publisko resursu projektus pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos, gan komersantiem saņemt atbalstu vaučeru veidā. Atbalsta ietvaros tika atbalstīti 101 komercializācijas ideju projekts, kā arī ir noslēgti 400 inovāciju vaučeru līgumi;
- 3.1.1.6. pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” - Latvijā darbojās 21 reģionālais biznesa inkubators vai to atbalsta vienības, kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā. 3.1.1.6. pasākuma ietvaros grantus saņēma 675 komersanti, nefinansiālu atbalstu – 1055 komersanti, tika radītas 2502 jaunas darba vietas, pirmsinkubācijā tika atbalstīti 3173 jaunie biznesa ideju autori;
- 1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” – atbalsts grantu un nefinanšu atbalsta veidā tika sniegts komersantu projektiem, kas attīsta jaunu jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. Kopumā veikts 421 pētniecības projekts, radīti 610 jauni produkti, atbalstīti 322 komersanti, radītas 1149 jaunas darba vietas, veiktas 418 komersantu un pētniecības organizāciju koppublikācijas. Programmas rezultātā ir piesaistīti 52,05 milj. EUR privātā līdzfinansējuma. Atbalstītajos komersantos apgrozījums ir audzis par 254,8 milj. EUR, laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam iesaistītajiem uzņēmumiem novērots eksporta pieaugums 134 % apmērā un darba algas nodokļos nomaksāti 36,78 milj. EUR.
-1.2.1.4. pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” veicināja komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Atbalsta pasākuma ietvaros ir apstiprināti 35 projekti un izmaksāti 37 milj. EUR, tai skaitā piesaistītas privātās investīcijas 64, 3 milj. EUR apmērā.
Ekonomikas ministrija vērtējot līdzšinēji ieviestos valsts atbalsta stimulus, var secināt, ka, lai arī augstāka riska darījumiem bija pieejami arī iespējkapitāla ieguldījumi, tomēr finanšu instrumenti aizdevumu veidā nav bijuši specifiski mērķēti jaunu produktu radīšanai un inovāciju veicināšanai, vienlaikus Ekonomikas ministrijas sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība, un kuru kreditēšana ir šobrīd ierobežota sakarā ar komercalizācijas iespēju riskiem. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus Latvijas pētniecības un attīstības rādītājos, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus inovācijās.
Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[7] (turpmāk – tirgus nepilnību analīze). Saskaņā ar tirgus nepilnības analīzi daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs.
Pamatojoties uz tirgus nepilnību sākotnējo novērtējumu (ex-ante) un pēdējo gadu tirgus dinamiku, ir redzams, ka investīciju nepieciešamība MVU sektorā ir būtiski augusi. Aizdevumu pieprasījums no MVU desmitkārtīgi audzis, no vidēji pieprasītiem 60 000 EUR 2020. gadā līdz 600 000 EUR šobrīd (Ekonomikas ministrijas dati), kas liecina par nepieciešamību pēc lielāka mēroga investīciju projektiem saistībā ar darbības diversifikāciju, produktivitātes kāpināšanu un jaunu produktu radīšanu. Pieejamā finansējuma paplašināšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu atbalstu visdažādāko izmēru investīciju projektiem, īpaši tiem, kas vērsti uz inovācijām un ražošanas efektivitātes uzlabošanu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) dati liecina, ka vidēji gadā Latvijā tiek identificēti ap 200 jauni investīciju projekti. Pēdējo gadu laikā šis skaits bijis mainīgs: 2022. gadā reģistrēti 230 jauni projekti, no kuriem aktīvi šobrīd ir 83; 2023. gadā — 180 projekti, no kuriem aktīvi 114, bet 2024. gadā līdz 18. jūlijam — 106 projekti, no kuriem aktīvi ir 88. Lielākais reģistrēto projektu skaits ir maza apjoma investīcijas, piemēram, zem 1 milj. EUR, kur reģistrēti 132 projekti, kas norāda uz nepieciešamību paplašināt atbalsta programmas arī lielākiem projektiem. Proti, LIAA dati atklāj, ka lielāku investīciju projektu īpatsvars ir salīdzinoši neliels: no 1 milj. līdz 10 milj. EUR reģistrēti 74 projekti, bet virs 10 milj. EUR — tikai 79 projekti, no kuriem vien 5 pārsniedz 500 milj. EUR.
Latvijā kreditēšanas tirgus stagnācija un alternatīvo finansējuma avotu pieejamības ierobežotība veicina ārvalstu kapitāla izplūdi uz kaimiņvalstīm ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Igaunija un Lietuva piedāvā plašākas investīciju iespējas un aktīvu kapitāla tirgu, kas, ņemot vērā konkurences pieaugumu, piesaista lielāku ārvalstu investoru interesi. Latvijas atpalikšana šajā jomā būtiski kavē mūsu ekonomisko attīstību un samazina iespēju konkurēt uz reģionālā un globālā līmeņa investīciju piesaisti. Investīciju fonda finansējuma beigušais posms vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc valsts atbalsta pastiprināšanas, lai ne tikai saglabātu, bet arī būtiski paplašinātu investīciju projektu piedāvājumu un mērogu.
Ņemot vērā, ka Igaunijā un Lietuvā investīciju apjoms un IKP uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami augstāks, Latvija ir spiesta pastiprināt savu investīciju vidi. LIAA dati apliecina, ka pašreizējie atbalsta mehānismi jāpapildina ar tādiem stimulus sniedzošiem instrumentiem, kas veicina lielāka apjoma investīciju projektus, īpaši ražošanas infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai veidotu uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajā tirgū un radīt ilgtspējīgu pieaugumu. Papildus, pastāvīgās izmaiņas tirgus apstākļos uzsver, ka esošie atbalsta instrumenti ir jāpapildina ar investīcijām mērogojamā infrastruktūrā, inovācijās un jaunu tehnoloģiju integrācijā.
Pēc pieejamās informācijas secināms, ka atbalsts maza apjoma investīciju projektiem ir būtisks, lai nodrošinātu to efektīvu ieviešanu un sniegtu uzņēmumiem iespējas savas darbības optimizēšanai un uzlabošanai. Līdz šim finanšu instrumenti aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā nav bijuši specifiski mērķēti investīciju projektiem, kas saistīti ar ražošanas ēkām, iekārtām un ražošanas pieslēgumiem, vienlaikus atbildīgā iestāde sarunās ar nozares pārstāvošajiem uzņēmumiem ir secināts, ka būtiska arī šādu finanšu instrumentu pieejamība. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos datus par Latvijas attīstības rādītājiem un investīciju projektiem, būtiski no valsts puses ir turpināt un nodrošināt stimulus, kas veicina uzņēmumu ieguldījumus ražotņu attīstībā. Turklāt, Noteikumu projektu īstenošanas nepieciešamību pamato Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums un programmas rādītāju novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā[9].
[1] Latvijas Makroekonomiskais pārskats https://www.em.gov.lv/lv/media/16948/download?attachment
[2] Latvijas Makroekonomiskais pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[3] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes - https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[4] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment
[5] Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[6] Latvijas Makroekonomikas pārskats - https://www.em.gov.lv/lv/media/18390/download?attachment
[7] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
[8] Informatīvais ziņojums Par Latvijas ekonomikas attīstību - https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/unstructured_documents?id=5e1baf8f-f512-4579-a853-e6766904a947
[9] Tirgus nepilnības izvērtējums - https://www.esfondi.lv/archive/0_ex_ante_sakotneja-novertejuma-zinojums_-(1).pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Stiprināt ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globalizācija, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā būtiska nozīme ir tehnoloģiskiem faktoriem, piemēram, ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Pāreja no vecām uz jaunākām tehnoloģijām sekmē produktivitātes pieaugumu uzņēmuma un nozares līmenī, Turklāt Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos. (skat. datus pie situācijas apraksta).
Tirgus nepilnības analīze apliecina, ka daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Attiecīgi, vērtējot ekonomikas attīstību un riskus ir secināms, ka tautsaimniecībā trūkst investīciju inovācijās, lai palielinātu eksporta apjomus, kas ir viens no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem..
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”, kā viena no galvenajām komponentēm noteikta digitalizācija un inovācijas, kam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Līdz ar to, lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.2. pasākuma “Produktivitātes aizdevumi inovatīviem uzņēmumiem” (turpmāk - 1.2.1.2. pasākums).
Noteikumu projekts, kas paredz 1.2.1.2. pasākuma ieviešanu, turpinās sniegt ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā. Līdz ar šo Noteikumu projektu paredzēts risināt galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt atbalsta programma paredz novērst pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi. Tirgus nepilnības izvērtējuma kontekstā tika veikta uzņēmumu aptauja, kur 81% uzņēmumu, kas laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam meklējis papildus finansējumu, to prasījis komercbankās. 36% uzņēmumu – finansējuma prasītāju finansējums tika nodrošināts pilnā apmērā, 20% gadījumu piešķīra tikai daļu finansējuma, bet 43% komercbankas nenodrošināja finansējumu. Galvenie atteikuma iemesli – nepietiekams nodrošinājums, nepietiekams pašu kapitāls, kā arī nepietiekama naudas plūsma. Finansējumu robežās līdz 300 000 EUR neieguva 8,9 % jeb 13 122 uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, komersantiem investīciju fāzē ir svarīga finansējuma pieejamība, t.sk. apgrozāmajos līdzekļos un pamatlīdzekļos, kā arī ražošanas iekārtās. Līdz ar to ir svarīgi, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu komersantiem.
Noteikumu projekts ir vērsts uz Ministru kabineta 2024. gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” dotā uzdevuma Nr.22 – īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
Tirgus nepilnības analīze apliecina, ka daļa investīciju ir ilgtermiņa un tās nespēs nodrošināt nepieciešamo atdevi īstermiņā, komercbankas ne vienmēr ir ieinteresētas finansēt uzņēmumus produktivitātes palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un inovāciju uzlabošanai. Attiecīgi, vērtējot ekonomikas attīstību un riskus ir secināms, ka tautsaimniecībā trūkst investīciju inovācijās, lai palielinātu eksporta apjomus, kas ir viens no Latvijas ekonomikas dzinējspēkiem..
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”, kā viena no galvenajām komponentēm noteikta digitalizācija un inovācijas, kam ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Līdz ar to, lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.2. pasākuma “Produktivitātes aizdevumi inovatīviem uzņēmumiem” (turpmāk - 1.2.1.2. pasākums).
Noteikumu projekts, kas paredz 1.2.1.2. pasākuma ieviešanu, turpinās sniegt ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā. Līdz ar šo Noteikumu projektu paredzēts risināt galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt atbalsta programma paredz novērst pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi. Tirgus nepilnības izvērtējuma kontekstā tika veikta uzņēmumu aptauja, kur 81% uzņēmumu, kas laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam meklējis papildus finansējumu, to prasījis komercbankās. 36% uzņēmumu – finansējuma prasītāju finansējums tika nodrošināts pilnā apmērā, 20% gadījumu piešķīra tikai daļu finansējuma, bet 43% komercbankas nenodrošināja finansējumu. Galvenie atteikuma iemesli – nepietiekams nodrošinājums, nepietiekams pašu kapitāls, kā arī nepietiekama naudas plūsma. Finansējumu robežās līdz 300 000 EUR neieguva 8,9 % jeb 13 122 uzņēmumi. Ņemot vērā minēto, komersantiem investīciju fāzē ir svarīga finansējuma pieejamība, t.sk. apgrozāmajos līdzekļos un pamatlīdzekļos, kā arī ražošanas iekārtās. Līdz ar to ir svarīgi, ka valsts sniedz finansiālu atbalstu komersantiem.
Noteikumu projekts ir vērsts uz Ministru kabineta 2024. gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” dotā uzdevuma Nr.22 – īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
Risinājuma apraksts
Pasākuma ietvaros ir pieejams finansējums 98 377 792 EUR apmērā, tai skaitā 1.2.1.2. pasākums finansējums 68 237 555 EUR apmērā un 1.2.3.7. pasākuma finansējums 30 140 237 EUR apmērā. Kopumā paredzēts atbalstīt vismaz 40 uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 50 milj. EUR apmērā. Pēc programmas īstenošanas paredzēts, ka kopumā:
- tiks izveidoti 40 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 EUR apjomā;
- radītas vismaz 240 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 EUR gadā;
- 5 milj. EUR apmērā ik gadu sagaidāms valsts budžeta darbaspēka nodokļu ieņēmumi;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 EUR gadā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzēts, ka atbalsta pasākums
- veicinās inovatīvo komersantu īpatsvaru;
- palielinās eksportspējīgu produktu skaitu;
- paaugstinās inovāciju sniegumu;
- palielinās industrijas ieguldījumu P&A&I;
- attīstīt jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi;
- veicinās uzņēmumu ražošanas apjomu palielināšanos;
- veicinās reģionālo attīstību;
- radīs jaunas darba vietas eksportspējīgos uzņēmumos.
Vispārīgie nosacījumi
Pasākums tiks ieviests saskaņā ar 2023. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.510), kas nosaka finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumiem.
Pasākumu īsteno un atbalstu sniedz kombinēta finanšu instrumenta veidā inovatīvu produktu izstrādei un jaunu ražošanas ēku izbūvei, jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei un aizdevumu veidā pētniecības un attīstības darbībām.
Noteikumu projekta ietvaros tiek lietotas šādi termini:
Inovācijas - zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana uzņēmējdarbība jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Inovācijas īpašība ir tā, ka tā ir īstenota, nonākusi tirgū, kā arī vairo uzņēmuma gan produktivitāti, gan efektivitāti. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.
Inovatīvs produkts – jauns vai būtiski uzlabots produkts gala saņēmēja līmenī. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības, ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi.
Pētniecības un attīstības aktivitātes radošs darbs, kad tiek sistemātiski veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei. Pamata kritērijs, pēc kura iespējams atšķirt P&A no saistītajām darbībām, ir tas, ka P&A procesā iespējams jauninājuma elements un zinātniskas vai tehnoloģijas neskaidrības novēršana, t.i., tādas situācijas novēršana, kad problēmas risinājums nav acīmredzams kādam, kas ir kompetents attiecīgajā jomā un tajā izmantotajās metodēs, komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums).
Inovācijas un inovatīva produkta definīcija ir izstrādāta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādāto starptautiski atzīto standartu Frascati rokasgrāmatu un projektu pieteikumu vērtēšana tiks nodrošināta ar tajā iekļauto metodoloģiju. Frascati metodoloģija uzlabo novērtējumu uzticamību un nodrošina stabilu pamatu projektu pieteikumu inovatīvās kapacitātes noteikšanai.
Atbalsts inovatīvu produktu izstrādei gala saņēmējs var saņemt atbalstu kombinēta finanšu instrumenta veidā no 300 000 EUR līdz 5 000 000 EUR, kā:
sabiedrības "Altum" aizdevumu ar kapitāla atlaidi, ja projekta finansēšanā nav iesaistīts cits finansētājs;
sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi, ja projektu līdzfinansē kopā ar vienu vai vairākiem citiem finansētājiem, ievērojot šādus nosacījumus.
Šāds atbalsta veids motivē gala saņēmējus īstenot kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 1 500 000 EUR.
Pētniecības un attīstības darbībām minimālā summa ir 300 000 EUR.
Lai nodrošinātu pārskatāmu un efektīvu projektu pieteikumu izvērtēšanu, sabiedrība "Altum" savā tīmekļvietnē www.altum.lv publicē paziņojumu par projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas dienu. "Altum" var pieņemt lēmumus par projektu pieteikumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Sākot ar dienu, kad uzsākta projektu pieteikumu pieņemšana, sabiedrība "Altum" 40 darba dienu laikā pieņem tādus projektu pieteikumus, kas paredz duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādi drošības un aizsardzības jomā.
Lai nodrošinātu objektīvu projektu izvērtēšanu, Latvijas Zinātnes padome un Aizsardzības ministrija izmanto Ekonomikas ministrijas izstrādāto un līdz projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanai publicēto metodiku inovatīva produkta un duāla pielietojuma inovatīva produkta vērtēšanai.
Gala saņēmējiem, iesniedzot projektu pieteikumus duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādei, pievieno Aizsardzības ministrijas atzinumu, kas apliecina projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomas prasībām.
Aizsardzības ministrija, saņemot gala saņēmēja pieprasījumu, 20 darba dienu laikā izsniedz atzinumu par produkta atbilstību duāla pielietojuma prasībām. Gala saņēmējam ir jāiesniedz šis dokuments sabiedrība "Altum".
Latvijas Zinātnes padome sniedz zinātnisku ekspertīzi par projekta risinājuma novitāti vai tā atbilstību inovatīva produkta kritērijiem uzņēmuma līmenī. Latvijas Zinātnes padome pēc projekta pieteikuma izvērtēšanas izsniedz atzinumu par produkta atbilstību inovatīva produkta definīcijai, ko gala saņēmējs pievieno pie projekta pieteikuma, atbilstoši šo noteikumu 40.9 apakšpunktam.
Lai šis process noritētu saskaņoti, tiek slēgta divpusēja vienošanās starp Latvijas Zinātnes padomi un Ekonomikas ministriju. Vienošanās pirms tās noslēgšanas tiek saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošinot visu iesaistīto pušu līdzdalību un atbalstu.
Latvijas Zinātnes padome nodrošina pakalpojuma pieejamību atbilstoši 2023. gada 20.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.313 "Latvijas Zinātnes padomes maksas pakalpojumu cenrādis" apstiprinātajiem maksas pakalpojumu cenrādim.
Lai nodrošinātu piešķirtā atbalsta atbilstību šiem noteikumiem un nodrošinātu pilnvērtīgu informācijas apriti starp sabiedrību “Altum” un projekta pieteikuma vērtēšanā iesaistītajiem partneriem – Latvijas Zinātnes padomi, sabiedrībai "Altum" ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu Latvijas Zinātnes padomei, savukārt Latvijas Zinātnes padomei ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu sabiedrībai "Altum".
Latvijas Zinātnes padome pēc gala saņēmēja iesnieguma saņemšanas 20 darba dienu laikā izsniedz atzinumu par produkta atbilstību inovatīva produkta prasībām. Minēto dokumentu gala saņēmējs iesniedz sabiedrībai “Altum”.
Gadījumā, ja gala saņēmējs vēlas saņemt sabiedrības “Altum” aizdevumu pētniecības un attīstības darbībām atzinums no Latvijas zinātnes padomes nav nepieciešams.
Aizdevumus un paralēlos aizdevumus izsniedz un kapitāla atlaidi piešķir un piemēro sabiedrība "Altum", noslēdzot ar gala saņēmēju civiltiesisku līgumu un, ja attiecas, citu finansētāju (turpmāk – aizdevuma līgums). Ja aizdevuma līgums netiek īstenots atbilstoši tajā ietvertajiem nosacījumiem, sabiedrībai "Altum" ir tiesības to vienpusēji lauzt un atgūt neatbilstoši izmaksāto finansējumu. Starp sabiedrību “Altum” un potenciālo un esošo Atbalsta saņēmēju savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz sabiedrības “Altum” pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārēja civiltiesiskā kārtībā, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus.
Atbalstu jaunu inovatīvu produktu izstrādei, ieviešanai un jaunu ražošanas ēku izbūvei, jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei un atbalstu, pētniecības un attīstības darbībām sabiedrība “Altum” sniedz atsevišķi.
Atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) sniedz līdz 75% no kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831)sniedz indikatīvi līdz 90% no kopējām atbalstāmajam izmaksām, ievērojot attiecīgā atbalsta nosacījumus.
Noteikumu projekts paredz, ka kapitāla atlaide līdz 1 500 000 EUR apmērā attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas atbilst pieļaujamajai atbalsta intensitātei un kuri saņem aizdevumu vai paralēlo aizdevumu no sabiedrības “Altum”. Tas ir būtiski atšķirīgs no de minimis atbalsta, kuru regulē Komisijas regula Nr. 2023/2831 un kas ierobežo valsts atbalstu līdz 300 000 EUR trīs gadu periodā vienam uzņēmumam. Tādējādi, šie divi atbalsta veidi ir savstarpēji izslēdzoši un nevar tikt piemēroti vienlaikus vai summēti vienotā uzņēmuma ietvaros.
Pasākuma mērķa grupa Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta (turpmāk - MVU) statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 2. panta 2. punktu, kā arī mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas komersants, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2.pantu.
Sabiedrība "Altum" pasākumu īsteno, ievērojot šajos noteikumos un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 ""Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"" minētās prasības, organizē projektu atlasi, piešķir finansējumu un uzrauga publiskā finansējuma izlietojumu atbilstoši noteiktajiem mērķiem un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem un finansēšanas nolīgumā noteiktajos termiņos ievada informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Šobrīd finanšu instrumentos nav vērojams iztrūkums, līdz ar to nav nepieciešama reģionālā ierobežošana. Tāpat skaidrojam, ka šāda instruments (aizdevums ar kapitāla atlaidi) ir pilotprojekts ES struktūrfondos, Līdz ar to uzlikt papildus ierobežojumus būtu birokrātisks slogs sabiedrība "Altum" projektu vērtēšanā un finansējuma pieejamības nodrošināšanā visā Latvijas teritorijā. Ekonomikas ministrija vērtējot atbalsta programmas ieviešanu, pēc 1. īstenošanas gada pārskata veiks novērtējumu, vai minētais atbalsts būtu nodalāms reģionāli, ja lielākā daļa komersantu pieprasījuma veidosies citos novados. Vienlaikus lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā, Pasākuma ieviešanā tiks iesaistīts sabiedrības “Altum” reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī komersantiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī. Ekonomikas ministrija plāno vairāku pasākumu ciklus par Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru un sabiedrību Altum plāno reģionālos forumus dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, par aktuālajām Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām (kampaņas "Atbalsts uzņēmējiem" ietvaros).
“Gala saņēmējs” noteikumu projekta ietvaros tiek vērtēts grupas līmenī, kas izriet no Eiropas Komisijas skaidrojuma, kā arī Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas regulas Nr.651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas ir attiecināmi uz ‘undertaking’.)
Atbalsts un pieejamais finansējums
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr.510 ir 98 377 792 EUR apmērā ( tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 83 621 122 EUR un valsts budžeta finansējums 14 756 670 EUR).
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām inovatīvu produktu izstrādei un pētniecības un attīstības darbībām, ir šāds:
9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)) - 5 786 373 EUR (ERAF);
- 10. intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) – 26 513 515 EUR (ERAF);
- 11. intervences kods (Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana)(ir paredzēts sniegt atbalstu vidējas kapitalizācijas sabiedrībām); - 18 827 755 EUR (ERAF);
- 12. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp ienesīgi ieguldījumi) – 32 493 479 EUR (ERAF).
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 53 384 962 EUR (ERAF);
- Nr. 3 (aizdevums) – 30 236 160 EUR (ERAF).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku investīciju projektu īstenošanu Latvijā un nodrošinot koncentrētāku atbalstu uz inovācijām un eksportspēju vērstu uzņēmumu attīstību, tādējādi nodrošinātu atbalstu mērogojamāku projektu attīstībai, Ekonomikas ministrija 02.12.2024. ir pieteikusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021 - 2027.gada grozījumus (līdz ar ES fondu vidus posma pārdalēm), kuras ietvaros ir pieteikusi 1.2.1.2. pasākuma un 1.2.3.7. pasākuma “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem” apvienošanu, tādējādi paredzot ne tikai inovāciju produktu izstrādi un ar to saistīto iekārtu iegādi, bet arī, piemēram, jaunu ražošanas ēku izbūvi, ražošanas pieslēgumu izveidi, kā arī jaunu darba vietu radīšanu, kas saistītas ar šo investīciju projektu īstenošanu. Tādējādi plānots optimizēt resursu izmantošanu un vienkāršot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan atbalsta instrumenta īstenotājiem.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” sagatavos izvērtējumu, kurā ietverta aizdevumu programmas ietekme, riski un sagaidāmie zaudējumi, finansiālie rezultāti un krīzes aizdevumu programmas īstenošanas izmaksas, lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto un iesniegs to Ministru kabinetā mēneša laikā no noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Ja Ekonomika ministrija pasākuma īstenošanas laikā identificēs, ka atbalsta apguves intensitāte nav pietiekama, tā ir tiesīga daļu no finansējuma novirzīt uz sabiedrības "Altum" 1.2.3.5.pasākuma īstenošanu uzņēmumu biznesa projektu īstenošanai, veicot atbilstošus grozījumu saistošajos MK noteikumos. Minēto procesu pieļauj arī MK noteikumi Nr.510.
Kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumi
Sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir 30 procenti no sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma ar kapitāla atlaidi apmēra vai sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma ar kapitāla atlaidi apmēra, bet ne vairāk kā 1 500 000 EUR, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru.
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma kapitāla atlaidi vai paralēla aizdevuma kapitāla atlaidi šo noteikumu ietvaros var pretendēt, gala saņēmēji, kas pieteikušies atbalstam inovatīvu produktu izstrādei un kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, ja:
*gala saņēmēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala saņēmēja līmenī projekta ietvaros ir vismaz 250 000 EUR gadā;
*gala saņēmēja apgrozījuma pieaugums vismaz divas reizes pret investīciju projekta ieguldījumu apmēru;
*gala saņēmēja preču vai pakalpojumu eksporta apjoms gadā ir vismaz 20% no investīciju projekta apmēra salīdzinot ar gala saņēmēja eksporta apjomu gadā, kad tika pabeigts projekts;
* uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 EUR ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 6 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
*izveidotās darba vietas tiek saglabātas vismaz divus gadus pēc to izveidošanas, un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,6.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību "Altum" izstrādās un tīmekļvietnē publicēs metodiku par kapitāla atlaides piemērošanu līdz ar paziņojumu par projektu pieteikumu saņemšanas uzsākšanu dienu.
Ekonomikas ministrija un sabiedrība “Altum” personas datu apstrādi veic saskaņā ar MK noteikumu projekta 32.2., 32.3., 32.4., 32.5.apakšpunktiem. Sabiedrībai “Altum” ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID), pieprasot piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē esošajiem datiem, kas nepieciešami, lai noteiktu MK noteikumos noteikto rādītāju izpildi un kapitāla atlaides piešķiršanu.
Šī vienošanās paredz, ka VID nodrošina informāciju par noteiktiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas iekļauti šo noteikumu 32. punktā, savukārt Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk- CSP) sniedz datus par pētniecības un inovāciju aktivitātēm uzņēmumos.
Papildus tam gala saņēmējiem ir noteikts pienākums ik gadu līdz 1. maijam iesniegt CSP pārskatus par pētniecības un attīstības darbiem uzņēmējdarbības sektorā, kā arī pārskatus par inovācijām . Šie pārskati ir jāiesniedz atbilstoši 2016.gada 20.decembra noteikumiem Nr.812 “Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi” normatīvajiem aktiem par oficiālās statistikas veidlapām un to aizpildīšanas noteikumiem.
VID pēc sabiedrības "Altum" pieprasījuma sniegt šādus datus par gala saņēmējiem:
1)informāciju par gala saņēmēja ikmēneša PVN deklarācijās iekļauto vērtību saistībā ar:
*uz citu dalībvalsti piegādātajām precēm Eiropas Savienības teritorijā (PVN deklarācijas 45. un 45.1rinda atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.7. un 17.7.1 apakšpunktam);
*eksportētajām precēm (PVN deklarācijas 48.1.rinda atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.11.apakšpunktam);
*darījumiem, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme (PVN deklarācijas 48.2.rinda atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.12.apakšpunktam).
2)datus par jaunradītajām darba vietām, t.i., par sabiedrības “Altum” identificētu darbinieku šo bruto darba samaksu mēnesī, norādot datumu, kad šie darbinieki sākuši darba attiecības.
Plānots, ka informāciju VID un CSP būs nepieciešams sniegt par aptuveni 30 - 40 uzņēmumi sākot no 2027-2028.gada par 3 gadu periodu.
Pamatojoties uz VID un CSP sniegto informāciju un saskaņojot to ar Ekonomikas ministriju, sabiedrība "Altum" piemēro kapitāla atlaides gala saņēmējiem, tādējādi veicinot šo noteikumu mērķu sasniegšanu.
Ja eksporta un produktivitātes rādītāji netiks sasniegti, tad kapitāla atlaides apmērs no piešķirtās aizdevuma summas netiks piešķirts un komersantiem būs saistības pret Altum kā aizdevuma saņēmējiem.
Kapitāla atlaides apjoms ir noteikts pie civiltiesiskā līguma slēgšanas. Gala saņēmējs kapitāla atlaidei var sākt pieteikties pēc projekta realizācijas, kad ir nostrādāts viens pilns gads. Gala saņēmējs var pieteikties kapitāla atlaidei tad, kad tiek sasniegti plānotie kapitāla atlaides kritēriji, bet ne ilgāk kā trīs gadus kopš projekta pabeigšanas. Nosacījums, ka sasniegtie kritēriji jāsaglabā vismaz trīs gadus, tiek piemērots no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide.
Pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada pēc projekta īstenošanas trīs gadu periodā (ja pieteikums kapitāla atlaidei tiek saņemts vēlāk nekā pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada, tad trīs gadu perioda tiek skaitīts no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide), sabiedrība "Altum" atkārtoti izvērtē projekta iesniedzēja sasniegtos kritērijus un to atbilstību projekta iesniegumā norādītajam. Kritēriji tiek pārbaudīti katru gadu, pēc uzņēmuma gada pārskata publicēšanas. Attiecībā uz kritēriju ieguldījumiem P&A, tas tiek pārbaudīts trīs gadu periodā. Ja tiek konstatēts, ka nav izpildīti noteiktie kapitāla atlaides piešķiršanas kritēriji, tad tiek saglabāts sabiedrības “Altum” izsniegtais aizdevums par piešķirtā kapitāla atlaides summu atbilstoši sabiedrības "Altum" noslēgtajam civiltiesiskajam līgumam ar gala saņēmēju.
Gala saņēmējiem jānodrošina, ka ir skaidri identificējami pārbaudāmie kritēriji, nodalot uzņēmuma grāmatvedībā finansēto projektu no uzņēmuma pārējās grāmatvedības.
Atbalsta intensitātes
Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 14. pantu, gala saņēmējam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 60% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 70% no attiecināmām izmaksām.
Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas maksimālās pieļaujamās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk – NUTS) trīs atbalsta intensitātes reģionos piemēro vienu no šādām atbalsta intensitātēm:
1) katram NUTS 3. līmeņa reģionam piekritīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksām piemēro attiecīgā NUTS 3. līmeņa reģiona atbalsta intensitāti;
2) ja no sākotnējiem ieguldījumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas komersants gūst labumu vienā vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, visam projektam piemēro zemāko atbalsta intensitāti starp atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros komersants gūst labumu no projekta īstenošanas.
Projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos.
Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu
Noteikumu projektā paredzēts, ka aizdevumu programmas ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu (kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.)
Lai nodrošinātu, Komisijas regulas Nr.651/2014 stimulējošās ietekmes prasību ievērošanu un Noteikumu projektā paredzētā finansējuma (aizdevuma) piesaistīšanas procesos atbalsta apvienošanas gadījumos, projektu varēs uzsākt brīdī, kad sabiedrībā "Altum" ir saņemts projekta pieteikums. Vienlaikus gala saņēmējam būs pienākums iesniegt sabiedrībai "Altum" visu informāciju, kas skar atbalsta kumulāciju (apvienošanu), t.sk., visu iesaistīto institūciju lēmumus, ja tādi ir pieņemti uz projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi, un projekta īstenošanas nosacījumu. Gala saņēmējs nav atbrīvots no informācijas sniegšanas sabiedrībai "Altum" par izmaiņām, ko paredz iesaistīto pušu lēmumi, īpaši attiecībā uz attiecināmo izmaksu atbalsta kumulāciju. Tādējādi šajā programmā tiek pastiprinātas projekta uzsākšanas prasības, atbilstoši Regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktam.
Atbalsta apvienošanas gadījumā jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi par maksimālo intensitāti un minimālo privātā finansējuma apjomu. Attiecīgi, ja ar citu publisko atbalstu kāds no nosacījumiem tiktu pārsniegts, nepieciešams samazināt aizdevuma vai cita atbalsta apmēru.
Saskaņā ar Noteikumu projektā paredzēto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 9.marta paziņojumam “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2023) 1711 final).
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām – nemateriālo aktīvu klasifikācijā piemērojami starptautiskie grāmatvedības standarti. Materiālos aktīvos proporciju nosaka no visu ieguldījumu kopsummas. Materiālajos aktīvos ieskaita saskaņā ar Noteikumu projektā minētajiem veiktajiem ieguldījumiem.
Atbalstu nav iespējams apvienot ar atbalstu paredzamo algu izmaksu veikšanai.
Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa gala labuma guvēju. Projekta pieteikuma veidlapā ir iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā gala labuma guvējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts.
Sabiedrība Altum nodrošina:
1) pasākumus, kas attiecas uz interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai prasības;
2) finanšu instrumentu īstenošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509)
Lai nodrošinātu gala saņēmēju atbilstību Regulas 2024/2509 212.pantā norādītajiem principiem un nosacījumiem, sabiedrība Altum veic pārbaudes, vadoties pēc konservatīvas pieejas, neuzņemoties saistības ar klientiem, par kuriem ir šaubas, ka tie var radīt ES līdzekļu neattiecināmības riskus. Sabiedrība Altum atsaka atbalstu gala saņēmējiem, ja ir konstatēts kaut viens no šiem gadījumiem:
1) ierosināts vai pasludināts maksātnespējas process;
2) ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process;
3) apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība;
4) konstatētas Maksātnespējas likumā noteiktās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes.
Noteikumu projektā paredzēto izslēgšanas kritēriju nepieciešamība attiecībā uz maksātnespējas procesa pasludināšanu un, tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu, kā arī projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības apturēšanu vai likvidāciju, ir jāpamato. Jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka ierobežojumi, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu, ir izvērtējami un pamatoti arī gadījumos, kad tie jau ir noteikti Eiropas Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos. Tas nodrošina, ka Latvijas prasības nepārkāpj Eiropas Savienības regulējumu.
Izslēgšanas kritēriju pamatojums un nepieciešamība attiecībā uz noteikumu projekta 2.11.3., 30.7., 38.5., 38.6. un 40.3. apakšpunktiem
Visi izslēgšanas kritēriji, kas norādīti noteikumu projekta 2.11.3., 30.7., 38.5., 38.6. un 40.3. apakšpunktos, ir izstrādāti, lai aizsargātu valsts atbalsta efektivitāti un samazinātu finansiālos riskus. Tie palīdz nodrošināt, ka atbalsts tiek piešķirts dzīvotspējīgiem, finansiāli stabiliem uzņēmumiem, kas spēs īstenot projektus un sniegt ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā.
Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu, uzņēmums, kuram ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai tas atbilst Latvijas tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procesu, vai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu komersantu. Šāds gala saņēmējs nevar tikt uzskatīts par dzīvotspējīgu kandidātu, lai saņemtu atbalstu, jo tā finansiālā situācija var traucēt projekta veiksmīgai īstenošanai. Tādēļ izslēgšanas kritērija iekļaušana ir nepieciešama, lai garantētu, ka atbalsts tiek piešķirts tikai tādiem projekta iesniedzējiem, kuriem nav būtisku finansiālu grūtību un kuri spēs izpildīt projekta mērķus. Gadījumā, ja netiktu noteikti izslēgšanas kritēriji, tad šāda rīcība būtu pretrunā ar atbalsta sniegšanas mērķi – veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un radīt ilgtermiņa ieguvumus valsts ekonomikai, kā arī tas būtu pretruna ES tiesību aktiem.
Papildus tam, sabiedrība Altum ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās prasības, Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas un lēmumu pieņemšanā par atbalsta sniegšanu izmanto gan informāciju, kas pieejama datubāzēs un citos oficiālos informācijas avotos, tajā skaitā Sodu reģistrā, gan publiskos resursos pieejamo informāciju par gala saņēmēju un ar to saistītajām personām. Minētās pārbaudes ietvaros attiecīgi tiek kontrolēti un izvērtēti arī tādi riski, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, tai skaitā kompetento institūciju konstatējumiem attiecībā uz nelegālo nodarbinātību (ja attiecināms).
Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Aprēķinot komersantam pieejamo atbalsta apmēru, tā maksimālais apmērs tiek noteikts, izvērtējot:
(1) pasākuma nosacījumus;
(2) ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, komersantam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas lielajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 40% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 60% no attiecināmām izmaksām.
(3) atbalsta limitus, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831;
(4) aprēķinot kapitāla atlaidi, tā pēc nepieciešamības tiek reducēta līdz apmēram, lai nepārsniegtu projektam maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti un atbalsta apmēru. Jāatzīmē, ka bāze, pret kuru tiek rēķināts pieejamās kapitāla atlaides apmērs, nav projekta attiecināmās izmaksas, bet gan Altum aizdevuma vai paralēlā aizdevuma apmērs;
(5)inovāciju projekta izmaksu atbilstību citiem MK noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem.
Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts un piešķirts uzreiz, t.i., ietverts lēmumā par sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu (lēmums, ar kuru komersantam tiek piešķirts atbalsts). Taču faktiski kapitāla atlaide tiek piemērota (t.i. tiek veikta aizdevuma vai paralēlā pamatsummas daļēja dzēšana) tikai tad, ja komersants izpilda konkrētus nosacījums. Sabiedrība “Altum” piemēro kapitāla atbildi samazinot sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummu.
Ja komersantam konkrētā projektā pieejamā kapitāla atlaide netiek piemērota, komersants turpinās izmantot piešķirto aizdevumu vai paralēlo aizdevumu pilnā apmērā, uzsākot šī aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļas, kas atbilst pieejamās, bet nepiemērotās kapitāla atlaides apjomam, atmaksu sabiedrībai “Altum”.
Ja gala labuma guvējs vēlēsies īstenot gan inovācijas projektu, gan pētniecības un attīstības projektu, tad tiks izsniegti divi aizdevumi un noslēgti divi līgumi.
Sabiedrība “Altum” ir dibināta ar 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 643 kā finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē. Sabiedrības “Altum” darbības principi, tostarp risku izvērtēšana un lēmumu pieņemšana, ir identiski banku darbībai, konkrēti sabiedrība “Altum” apstiprina kredītpolitiku, risku vadības politiku un citus iekšējos regulējošos dokumentus, kas nosaka klientu pieteikumu analīzi un lēmumu pieņemšanu. Sabiedrība “Altum” pieņem lēmumus, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos noteiktos kritērijus un sabiedrības "Altum" izstrādātos principus, prasības un iekšējos noteikumus. Sabiedrības “Altum” lēmumi netiek uzskatīti par lēmumiem publisko tiesību jomā.
Sabiedrībā “Altum” ir iesaistītas vairākas struktūrvienības, kuru pienākumos ietilpst konkrēti uzdevumi, piemēram, Risku vadības departaments veic risku, tostarp kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts visu risku izvērtējumu, kredītu analītiķi veic iesniegtā biznesa plāna, maksātspējas, finanšu plūsmas un citu rādītāju analīzi, kā arī Ministru kabineta noteikumos noteikto kritēriju pārbaudi un izvērtēšanu. Lēmums par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu tiek pieņemts, ņemot vērā iepriekš norādīto visu nosacījumu izpēti un vērtējumu. Lēmumu pieņem profesionāli konkrētajā jomā specializējušies darbinieki uz privātpilnvaru pamata vai kredītkomitejā, vadoties no klienta ekspozīcijas apjoma. Ja tas nav pretrunā ar tiesību aktiem, klientiem vienmēr tiek sniegts skaidrojums, kāpēc konkrētais pieteikums nav bijis atbalstīts.
Pozitīva lēmuma gadījumā par atbalsta piešķiršanu sabiedrība "Altum" slēdz civiltiesisku līgumu ar gala saņēmēju. Līdz ar to sabiedrības “Altum” un gala saņēmēju (atbalsta saņēmēju un atbalsta pretendentu) savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz sabiedrības “Altum” pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši sabiedrības “Altum” izstrādātajai kārtībai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus. Attiecībā uz iespējamām sūdzībām, sabiedrībā “Altum” ir izstrādāta vienota pieeja sūdzību izskatīšanai. Sūdzību un ieteikumu procesa pārvaldībai ir ar rīkojumu noteikts atbildīgais darbinieks, kurš organizē klienta iesniegumu izskatīšanu un atbildes sagatavošanu atbilstoši sabiedrības “Altum” iekšējā procedūrā noteiktajam. Atbildes gatavošanā tiek apkopota nepieciešamā informācija no iesaistītajām struktūrvienībām un darbiniekiem. Ja nepieciešams, specifisku situāciju risināšanā iesaistās arī sabiedrības “Altum” valde. Darbinieku pārkāpumu gadījumā sūdzības izskatīšanā tiek iesaistīta arī sabiedrības “Altum” Personāla daļas izveidota Ētikas komisija.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji
Atbalstu inovācijām īsteno atbalsta veidā, kas MK Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības “Altum” aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv divi scenāriji, kā inovāciju projektiem var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai komersantam izsniegtais aizdevums inovāciju projekta realizēšanai ir sabiedrības “Altum” aizdevums vai
(2) paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība “Altum”, gan cits finansētājs.
Visos scenārijos gala saņēmējs saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Atbalstu pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Radītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami rādītāji:
* publisko atbalsta papildinošās privātās investīcijas - 50 000 000 EUR;
* atbalstīto komersantu skaits - 40 uzņēmumi.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.
Atbalstāmās attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekta ietvaros atbalsta attiecināmās izmaksas gala saņēmējiem visu veidu sākotnējiem ieguldījumiem ir šādas:
izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktu un nemateriālajos aktīvos saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktu;
paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītas jaunas darba vietas, kas izveidotas projekta īstenošanas rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu un ir nepieciešamas darbam ar jauno iekārtu vai ražošanas līniju.
Atbalstu sniedz, ievērojot šādus nosacījumus:
projekta attiecināmās izmaksas ir sākotnējie ieguldījumi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta a) apakšpunktu:
aktīvi ir jauni, t.sk. ēkas un būves;
ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punktā minētie nosacījumi un attiecībā uz zemi, ēkām un ražotni ar nomu un apbūvi saistītās tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms) vai noma un apbūves tiesības ilgst vismaz piecus gadus mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem vai vismaz trīs gadus vidējiem komersantiem pēc paredzētās investīciju projekta pabeigšanas dienas un ir spēkā visā aizdevuma līguma darbības laikā. Tas neliedz aizstāt pamatlīdzekļus, kas minētajā laikposmā ir novecojuši vai bojāti, ja attiecīgajā apgabalā visā attiecīgajā minimālajā periodā tiek turpināta saimnieciskā darbība;
sākotnējie ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam investīciju projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde, ievērojot attiecināmo investīciju izmaksu proporciju līdz 10 procentiem būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 2021/1060 64.panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto zemes iegādes izmaksas nepārsniedz 10 procentiem no projekta attiecināmo izdevumu kopsumma;
nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem. Mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas gala saņēmējiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 50 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Maziem, vidējiem gala saņēmējiem nemateriālos aktīvus var finansēt 100 procentu apmērā no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.
Paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītas jaunas darba vietas, kas izveidotas projekta īstenošanas rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu un ir nepieciešamas darbam ar jauno iekārtu vai ražošanas līniju.
Subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana un atbalsta kumulācija
Sabiedrība "Altum" izvērtējot gala saņēmēju projektu pieteikumus izvērtē vai atbalsts nepārklājas ar:
*Citiem sabiedrības "Altum" atbalstiem;
*Latvijas investīcijas un attīstības aģentūras atbalstiem;
*Lauku atbalsta dienesta sniegtajiem atbalstiem.
Kombinētajam finanšu instrumentam subsīdijas ekvivalenta aprēķina kārtība noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2022. gada 11. oktobrī sniegto viedokli jautājumā, kura pamatā tika lūgts skaidrot, vai aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā jāņem vērā viss aizdevuma apmērs, tostarp tā kapitāla atlaides daļā, vai arī ņemams vērā ir tikai aizdevuma apmērs, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru.
Eiropas Komisija norādīja, ka kārtība, kad kopējais subsīdijas ekvivalents tiek aprēķināts, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas, kurā daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, un daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu, subsīdijas ekvivalentu aprēķina, par bāzi ņemot tikai attiecīgo kopējā aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, ir atbilstoša turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014 5.panta 2.daļas b) un j) punktā norādītajām pārredzamām atbalsta kategorijām.
Savukārt, aprēķina kārtība, kad aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, ir pamatota ar Eiropas Komisijas 2022. gada 5. aprīlī sniegto viedokli, ka subsīdijas ekvivalents var būt arī visa aizdevuma summa, neatkarīgi no tā, vai kapitāla atlaide tiks piemērota pilnā apmērā.
Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-584 un 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jāuzkrāj informācija par gala saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos gala saņēmējos trīs gadus laikā no gala saņēmēju noslēguma pārskata iesniegšanas.
Noteikumu projekta ietvaros ar produktivitāti tiek saprasts - gala saņēmēju algu fonda pieaugums, summējot gan jaunradīto darbavietu algas, gan esošo darbavietu algas un to pieaugumu gadā pirms atbalsta saņemšanas gada un pēc projekta pabeigšanas secīgos pārskata gadus.
Plānots, ka gala saņēmējam jānodrošina produktivitātes pieaugums vismaz 10% apmērā sākot no pirmā gadu un ik gadu trīs gadu laika periodā. Saņēmējiem tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu trīs gadu griezumā pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, Finansējuma saņēmējs, izmantojot šādu formulas, nosaka katra gala saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka gala saņēmējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu gala saņēmēja līmenī trīs gadu laikā pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda gala saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Ja eksporta un produktivitātes rādītāji netiks sasniegti, tad kapitāla atlaides apmērs no piešķirtās aizdevuma summas netiks piešķirts un komersantiem būs saistības tikai pret sabiedrības "Altum" kā aizdevums.
Finansējuma saņēmējam jāparedz līgumā ar gala saņēmēju atruna, ka gala saņēmējs trīs gadu laikā sniedz informāciju Finansējuma saņēmējam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Ekonomikas ministrija pēc gala saņēmēju projektu pabeigšanas, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, apkopo un uzskaita datus par šādiem RIS3 rādītājiem katrā no RIS3 jomām:
pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izdevumu apjoms – publiskais finansējums (EUR);
P&A izdevumu apjoms – privātās investīcijas (EUR);
kopējie P&A izdevumi (EUR):
iekšējie izdevumi veiktajiem P&A darbiem;
kārtējie izdevumi (EUR):
darbaspēka izmaksas (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, EUR);
citi kārtējie izdevumi (EUR);
kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (EUR);
ārējie izdevumi P&A darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās;
kopējais P&A personāls (pilna laika ekvivalents):
iekšējais P&A personāls:
pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi);
P&A tehniskais un P&A atbalsta personāls;
ārējais P&A personāls;
pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi);
pētniecības un attīstības tehniskais un atbalsta personāls;
piesaistītais ārvalstu finansējums (EUR) (no starptautiskām pētniecības programmām vai no ārvalstu partneriem) pētniecībai;
rūpnieciskie pētījumi (P&A izdevumu apjoms, EUR);
tehniski ekonomiskā priekšizpēte (P&A izdevumu apjoms, EUR);
jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) (skaits);
eksperimentālās izstrādes (P&A izdevumu apjoms, EUR);
jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
radītie rūpnieciskā īpašuma objekti:
patents un patentu pieteikumi (skaits);
reģistrēts dizainparaugs (skaits);
pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme (skaits);
licences līgumi (skaits);
augu šķirne (skaits);
ar projekta īstenošanu saistīto jaunradīto darba vietu P&A skaits;
neto apgrozījums (EUR) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas;
gala saņēmēju eksports (EUR) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas.
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā no Noteikumu projekta apstiprināšanas dienas Ministru kabinetā iesniegs paziņojumu Eiropas komisijai SANI2 sistēmā par 1.2.1.2. atbalsta pasākumu.
Vienlaikus noteikumu projektā tiek lietots NACE 2.1. red. oficiālā statistika, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
- tiks izveidoti 40 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 EUR apjomā;
- radītas vismaz 240 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 EUR gadā;
- 5 milj. EUR apmērā ik gadu sagaidāms valsts budžeta darbaspēka nodokļu ieņēmumi;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 EUR gadā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzēts, ka atbalsta pasākums
- veicinās inovatīvo komersantu īpatsvaru;
- palielinās eksportspējīgu produktu skaitu;
- paaugstinās inovāciju sniegumu;
- palielinās industrijas ieguldījumu P&A&I;
- attīstīt jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi;
- veicinās uzņēmumu ražošanas apjomu palielināšanos;
- veicinās reģionālo attīstību;
- radīs jaunas darba vietas eksportspējīgos uzņēmumos.
Vispārīgie nosacījumi
Pasākums tiks ieviests saskaņā ar 2023. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.510), kas nosaka finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumiem.
Pasākumu īsteno un atbalstu sniedz kombinēta finanšu instrumenta veidā inovatīvu produktu izstrādei un jaunu ražošanas ēku izbūvei, jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei un aizdevumu veidā pētniecības un attīstības darbībām.
Noteikumu projekta ietvaros tiek lietotas šādi termini:
Inovācijas - zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana uzņēmējdarbība jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Inovācijas īpašība ir tā, ka tā ir īstenota, nonākusi tirgū, kā arī vairo uzņēmuma gan produktivitāti, gan efektivitāti. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.
Inovatīvs produkts – jauns vai būtiski uzlabots produkts gala saņēmēja līmenī. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības, ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana, produkta dzīves ilguma pagarināšana. Nav nepieciešami visu produkta funkciju vai darbības specifikāciju būtiski uzlabojumi.
Pētniecības un attīstības aktivitātes radošs darbs, kad tiek sistemātiski veikts, lai palielinātu zināšanu apjomu, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un izmantotu šīs zināšanas jaunu izstrādņu izveidei. Pamata kritērijs, pēc kura iespējams atšķirt P&A no saistītajām darbībām, ir tas, ka P&A procesā iespējams jauninājuma elements un zinātniskas vai tehnoloģijas neskaidrības novēršana, t.i., tādas situācijas novēršana, kad problēmas risinājums nav acīmredzams kādam, kas ir kompetents attiecīgajā jomā un tajā izmantotajās metodēs, komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums).
Inovācijas un inovatīva produkta definīcija ir izstrādāta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādāto starptautiski atzīto standartu Frascati rokasgrāmatu un projektu pieteikumu vērtēšana tiks nodrošināta ar tajā iekļauto metodoloģiju. Frascati metodoloģija uzlabo novērtējumu uzticamību un nodrošina stabilu pamatu projektu pieteikumu inovatīvās kapacitātes noteikšanai.
Atbalsts inovatīvu produktu izstrādei gala saņēmējs var saņemt atbalstu kombinēta finanšu instrumenta veidā no 300 000 EUR līdz 5 000 000 EUR, kā:
sabiedrības "Altum" aizdevumu ar kapitāla atlaidi, ja projekta finansēšanā nav iesaistīts cits finansētājs;
sabiedrības "Altum" paralēlo aizdevumu ar kapitāla atlaidi, ja projektu līdzfinansē kopā ar vienu vai vairākiem citiem finansētājiem, ievērojot šādus nosacījumus.
Šāds atbalsta veids motivē gala saņēmējus īstenot kvalitatīvus projektus, kas vērsti uz produktivitātes kāpināšanu uzņēmumā, un veicina kopējo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 1 500 000 EUR.
Pētniecības un attīstības darbībām minimālā summa ir 300 000 EUR.
Lai nodrošinātu pārskatāmu un efektīvu projektu pieteikumu izvērtēšanu, sabiedrība "Altum" savā tīmekļvietnē www.altum.lv publicē paziņojumu par projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas dienu. "Altum" var pieņemt lēmumus par projektu pieteikumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Sākot ar dienu, kad uzsākta projektu pieteikumu pieņemšana, sabiedrība "Altum" 40 darba dienu laikā pieņem tādus projektu pieteikumus, kas paredz duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādi drošības un aizsardzības jomā.
Lai nodrošinātu objektīvu projektu izvērtēšanu, Latvijas Zinātnes padome un Aizsardzības ministrija izmanto Ekonomikas ministrijas izstrādāto un līdz projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanai publicēto metodiku inovatīva produkta un duāla pielietojuma inovatīva produkta vērtēšanai.
Gala saņēmējiem, iesniedzot projektu pieteikumus duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādei, pievieno Aizsardzības ministrijas atzinumu, kas apliecina projekta atbilstību drošības un aizsardzības jomas prasībām.
Aizsardzības ministrija, saņemot gala saņēmēja pieprasījumu, 20 darba dienu laikā izsniedz atzinumu par produkta atbilstību duāla pielietojuma prasībām. Gala saņēmējam ir jāiesniedz šis dokuments sabiedrība "Altum".
Latvijas Zinātnes padome sniedz zinātnisku ekspertīzi par projekta risinājuma novitāti vai tā atbilstību inovatīva produkta kritērijiem uzņēmuma līmenī. Latvijas Zinātnes padome pēc projekta pieteikuma izvērtēšanas izsniedz atzinumu par produkta atbilstību inovatīva produkta definīcijai, ko gala saņēmējs pievieno pie projekta pieteikuma, atbilstoši šo noteikumu 40.9 apakšpunktam.
Lai šis process noritētu saskaņoti, tiek slēgta divpusēja vienošanās starp Latvijas Zinātnes padomi un Ekonomikas ministriju. Vienošanās pirms tās noslēgšanas tiek saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, nodrošinot visu iesaistīto pušu līdzdalību un atbalstu.
Latvijas Zinātnes padome nodrošina pakalpojuma pieejamību atbilstoši 2023. gada 20.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.313 "Latvijas Zinātnes padomes maksas pakalpojumu cenrādis" apstiprinātajiem maksas pakalpojumu cenrādim.
Lai nodrošinātu piešķirtā atbalsta atbilstību šiem noteikumiem un nodrošinātu pilnvērtīgu informācijas apriti starp sabiedrību “Altum” un projekta pieteikuma vērtēšanā iesaistītajiem partneriem – Latvijas Zinātnes padomi, sabiedrībai "Altum" ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu Latvijas Zinātnes padomei, savukārt Latvijas Zinātnes padomei ir tiesības nodot datus par komersantu un projektu sabiedrībai "Altum".
Latvijas Zinātnes padome pēc gala saņēmēja iesnieguma saņemšanas 20 darba dienu laikā izsniedz atzinumu par produkta atbilstību inovatīva produkta prasībām. Minēto dokumentu gala saņēmējs iesniedz sabiedrībai “Altum”.
Gadījumā, ja gala saņēmējs vēlas saņemt sabiedrības “Altum” aizdevumu pētniecības un attīstības darbībām atzinums no Latvijas zinātnes padomes nav nepieciešams.
Aizdevumus un paralēlos aizdevumus izsniedz un kapitāla atlaidi piešķir un piemēro sabiedrība "Altum", noslēdzot ar gala saņēmēju civiltiesisku līgumu un, ja attiecas, citu finansētāju (turpmāk – aizdevuma līgums). Ja aizdevuma līgums netiek īstenots atbilstoši tajā ietvertajiem nosacījumiem, sabiedrībai "Altum" ir tiesības to vienpusēji lauzt un atgūt neatbilstoši izmaksāto finansējumu. Starp sabiedrību “Altum” un potenciālo un esošo Atbalsta saņēmēju savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz sabiedrības “Altum” pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārēja civiltiesiskā kārtībā, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus.
Atbalstu jaunu inovatīvu produktu izstrādei, ieviešanai un jaunu ražošanas ēku izbūvei, jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei un atbalstu, pētniecības un attīstības darbībām sabiedrība “Altum” sniedz atsevišķi.
Atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) sniedz līdz 75% no kopējām izmaksām, ar nosacījumu, ka pārējais piesaistītais privātais finansējums ir brīvs no jebkāda publiskā atbalsta, bet atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831)sniedz indikatīvi līdz 90% no kopējām atbalstāmajam izmaksām, ievērojot attiecīgā atbalsta nosacījumus.
Noteikumu projekts paredz, ka kapitāla atlaide līdz 1 500 000 EUR apmērā attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas atbilst pieļaujamajai atbalsta intensitātei un kuri saņem aizdevumu vai paralēlo aizdevumu no sabiedrības “Altum”. Tas ir būtiski atšķirīgs no de minimis atbalsta, kuru regulē Komisijas regula Nr. 2023/2831 un kas ierobežo valsts atbalstu līdz 300 000 EUR trīs gadu periodā vienam uzņēmumam. Tādējādi, šie divi atbalsta veidi ir savstarpēji izslēdzoši un nevar tikt piemēroti vienlaikus vai summēti vienotā uzņēmuma ietvaros.
Pasākuma mērķa grupa Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta (turpmāk - MVU) statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 2. panta 2. punktu, kā arī mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas komersants, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2.pantu.
Sabiedrība "Altum" pasākumu īsteno, ievērojot šajos noteikumos un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 ""Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"" minētās prasības, organizē projektu atlasi, piešķir finansējumu un uzrauga publiskā finansējuma izlietojumu atbilstoši noteiktajiem mērķiem un šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem un finansēšanas nolīgumā noteiktajos termiņos ievada informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Šobrīd finanšu instrumentos nav vērojams iztrūkums, līdz ar to nav nepieciešama reģionālā ierobežošana. Tāpat skaidrojam, ka šāda instruments (aizdevums ar kapitāla atlaidi) ir pilotprojekts ES struktūrfondos, Līdz ar to uzlikt papildus ierobežojumus būtu birokrātisks slogs sabiedrība "Altum" projektu vērtēšanā un finansējuma pieejamības nodrošināšanā visā Latvijas teritorijā. Ekonomikas ministrija vērtējot atbalsta programmas ieviešanu, pēc 1. īstenošanas gada pārskata veiks novērtējumu, vai minētais atbalsts būtu nodalāms reģionāli, ja lielākā daļa komersantu pieprasījuma veidosies citos novados. Vienlaikus lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā, Pasākuma ieviešanā tiks iesaistīts sabiedrības “Altum” reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī komersantiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī. Ekonomikas ministrija plāno vairāku pasākumu ciklus par Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru un sabiedrību Altum plāno reģionālos forumus dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, par aktuālajām Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām (kampaņas "Atbalsts uzņēmējiem" ietvaros).
“Gala saņēmējs” noteikumu projekta ietvaros tiek vērtēts grupas līmenī, kas izriet no Eiropas Komisijas skaidrojuma, kā arī Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas regulas Nr.651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas ir attiecināmi uz ‘undertaking’.)
Atbalsts un pieejamais finansējums
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar MK noteikumiem Nr.510 ir 98 377 792 EUR apmērā ( tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 83 621 122 EUR un valsts budžeta finansējums 14 756 670 EUR).
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām inovatīvu produktu izstrādei un pētniecības un attīstības darbībām, ir šāds:
9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)) - 5 786 373 EUR (ERAF);
- 10. intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) – 26 513 515 EUR (ERAF);
- 11. intervences kods (Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana)(ir paredzēts sniegt atbalstu vidējas kapitalizācijas sabiedrībām); - 18 827 755 EUR (ERAF);
- 12. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp ienesīgi ieguldījumi) – 32 493 479 EUR (ERAF).
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 53 384 962 EUR (ERAF);
- Nr. 3 (aizdevums) – 30 236 160 EUR (ERAF).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku investīciju projektu īstenošanu Latvijā un nodrošinot koncentrētāku atbalstu uz inovācijām un eksportspēju vērstu uzņēmumu attīstību, tādējādi nodrošinātu atbalstu mērogojamāku projektu attīstībai, Ekonomikas ministrija 02.12.2024. ir pieteikusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021 - 2027.gada grozījumus (līdz ar ES fondu vidus posma pārdalēm), kuras ietvaros ir pieteikusi 1.2.1.2. pasākuma un 1.2.3.7. pasākuma “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem” apvienošanu, tādējādi paredzot ne tikai inovāciju produktu izstrādi un ar to saistīto iekārtu iegādi, bet arī, piemēram, jaunu ražošanas ēku izbūvi, ražošanas pieslēgumu izveidi, kā arī jaunu darba vietu radīšanu, kas saistītas ar šo investīciju projektu īstenošanu. Tādējādi plānots optimizēt resursu izmantošanu un vienkāršot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan atbalsta instrumenta īstenotājiem.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību “Altum” sagatavos izvērtējumu, kurā ietverta aizdevumu programmas ietekme, riski un sagaidāmie zaudējumi, finansiālie rezultāti un krīzes aizdevumu programmas īstenošanas izmaksas, lai ievērotu Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto un iesniegs to Ministru kabinetā mēneša laikā no noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Ja Ekonomika ministrija pasākuma īstenošanas laikā identificēs, ka atbalsta apguves intensitāte nav pietiekama, tā ir tiesīga daļu no finansējuma novirzīt uz sabiedrības "Altum" 1.2.3.5.pasākuma īstenošanu uzņēmumu biznesa projektu īstenošanai, veicot atbilstošus grozījumu saistošajos MK noteikumos. Minēto procesu pieļauj arī MK noteikumi Nr.510.
Kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumi
Sabiedrības “Altum” piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide ir 30 procenti no sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma ar kapitāla atlaidi apmēra vai sabiedrības “Altum” paralēlā aizdevuma ar kapitāla atlaidi apmēra, bet ne vairāk kā 1 500 000 EUR, nepārsniedzot šo noteikumu ietvaros noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti vai komersantam pieejamo de minimis limita apmēru.
Uz sabiedrības "Altum" aizdevuma kapitāla atlaidi vai paralēla aizdevuma kapitāla atlaidi šo noteikumu ietvaros var pretendēt, gala saņēmēji, kas pieteikušies atbalstam inovatīvu produktu izstrādei un kuri sasnieguši visus turpmāk norādītos rādītājus, ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, ja:
*gala saņēmēja ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā gala saņēmēja līmenī projekta ietvaros ir vismaz 250 000 EUR gadā;
*gala saņēmēja apgrozījuma pieaugums vismaz divas reizes pret investīciju projekta ieguldījumu apmēru;
*gala saņēmēja preču vai pakalpojumu eksporta apjoms gadā ir vismaz 20% no investīciju projekta apmēra salīdzinot ar gala saņēmēja eksporta apjomu gadā, kad tika pabeigts projekts;
* uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 EUR ir radīta vismaz viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi un kopā ir radītas vismaz 6 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi;
*izveidotās darba vietas tiek saglabātas vismaz divus gadus pēc to izveidošanas, un šajā laikā tiek nodrošināts, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,6.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību "Altum" izstrādās un tīmekļvietnē publicēs metodiku par kapitāla atlaides piemērošanu līdz ar paziņojumu par projektu pieteikumu saņemšanas uzsākšanu dienu.
Ekonomikas ministrija un sabiedrība “Altum” personas datu apstrādi veic saskaņā ar MK noteikumu projekta 32.2., 32.3., 32.4., 32.5.apakšpunktiem. Sabiedrībai “Altum” ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID), pieprasot piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē esošajiem datiem, kas nepieciešami, lai noteiktu MK noteikumos noteikto rādītāju izpildi un kapitāla atlaides piešķiršanu.
Šī vienošanās paredz, ka VID nodrošina informāciju par noteiktiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas iekļauti šo noteikumu 32. punktā, savukārt Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk- CSP) sniedz datus par pētniecības un inovāciju aktivitātēm uzņēmumos.
Papildus tam gala saņēmējiem ir noteikts pienākums ik gadu līdz 1. maijam iesniegt CSP pārskatus par pētniecības un attīstības darbiem uzņēmējdarbības sektorā, kā arī pārskatus par inovācijām . Šie pārskati ir jāiesniedz atbilstoši 2016.gada 20.decembra noteikumiem Nr.812 “Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi” normatīvajiem aktiem par oficiālās statistikas veidlapām un to aizpildīšanas noteikumiem.
VID pēc sabiedrības "Altum" pieprasījuma sniegt šādus datus par gala saņēmējiem:
1)informāciju par gala saņēmēja ikmēneša PVN deklarācijās iekļauto vērtību saistībā ar:
*uz citu dalībvalsti piegādātajām precēm Eiropas Savienības teritorijā (PVN deklarācijas 45. un 45.1rinda atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.7. un 17.7.1 apakšpunktam);
*eksportētajām precēm (PVN deklarācijas 48.1.rinda atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.11.apakšpunktam);
*darījumiem, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme (PVN deklarācijas 48.2.rinda atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.12.apakšpunktam).
2)datus par jaunradītajām darba vietām, t.i., par sabiedrības “Altum” identificētu darbinieku šo bruto darba samaksu mēnesī, norādot datumu, kad šie darbinieki sākuši darba attiecības.
Plānots, ka informāciju VID un CSP būs nepieciešams sniegt par aptuveni 30 - 40 uzņēmumi sākot no 2027-2028.gada par 3 gadu periodu.
Pamatojoties uz VID un CSP sniegto informāciju un saskaņojot to ar Ekonomikas ministriju, sabiedrība "Altum" piemēro kapitāla atlaides gala saņēmējiem, tādējādi veicinot šo noteikumu mērķu sasniegšanu.
Ja eksporta un produktivitātes rādītāji netiks sasniegti, tad kapitāla atlaides apmērs no piešķirtās aizdevuma summas netiks piešķirts un komersantiem būs saistības pret Altum kā aizdevuma saņēmējiem.
Kapitāla atlaides apjoms ir noteikts pie civiltiesiskā līguma slēgšanas. Gala saņēmējs kapitāla atlaidei var sākt pieteikties pēc projekta realizācijas, kad ir nostrādāts viens pilns gads. Gala saņēmējs var pieteikties kapitāla atlaidei tad, kad tiek sasniegti plānotie kapitāla atlaides kritēriji, bet ne ilgāk kā trīs gadus kopš projekta pabeigšanas. Nosacījums, ka sasniegtie kritēriji jāsaglabā vismaz trīs gadus, tiek piemērots no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide.
Pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada pēc projekta īstenošanas trīs gadu periodā (ja pieteikums kapitāla atlaidei tiek saņemts vēlāk nekā pēc pirmā pilnā faktiskā darbības gada, tad trīs gadu perioda tiek skaitīts no brīža, kad tiek izmaksāta kapitāla atlaide), sabiedrība "Altum" atkārtoti izvērtē projekta iesniedzēja sasniegtos kritērijus un to atbilstību projekta iesniegumā norādītajam. Kritēriji tiek pārbaudīti katru gadu, pēc uzņēmuma gada pārskata publicēšanas. Attiecībā uz kritēriju ieguldījumiem P&A, tas tiek pārbaudīts trīs gadu periodā. Ja tiek konstatēts, ka nav izpildīti noteiktie kapitāla atlaides piešķiršanas kritēriji, tad tiek saglabāts sabiedrības “Altum” izsniegtais aizdevums par piešķirtā kapitāla atlaides summu atbilstoši sabiedrības "Altum" noslēgtajam civiltiesiskajam līgumam ar gala saņēmēju.
Gala saņēmējiem jānodrošina, ka ir skaidri identificējami pārbaudāmie kritēriji, nodalot uzņēmuma grāmatvedībā finansēto projektu no uzņēmuma pārējās grāmatvedības.
Atbalsta intensitātes
Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 14. pantu, gala saņēmējam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 60% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 70% no attiecināmām izmaksām.
Ja projektā plānotie sākotnējie ieguldījumi tiek veikti Latvijā divos vai vairākos dažādas maksimālās pieļaujamās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk – NUTS) trīs atbalsta intensitātes reģionos piemēro vienu no šādām atbalsta intensitātēm:
1) katram NUTS 3. līmeņa reģionam piekritīgo sākotnējo ieguldījumu izmaksām piemēro attiecīgā NUTS 3. līmeņa reģiona atbalsta intensitāti;
2) ja no sākotnējiem ieguldījumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas komersants gūst labumu vienā vai vairākos dažādas atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģionos, visam projektam piemēro zemāko atbalsta intensitāti starp atbalsta intensitātes NUTS 3. līmeņa reģioniem, kuros komersants gūst labumu no projekta īstenošanas.
Projekta sākotnējie ieguldījumi var tikt veikti Latvijā arī divos vai vairākos vienādas maksimālās pieļaujamās NUTS 3 atbalsta intensitātes reģionos.
Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu
Noteikumu projektā paredzēts, ka aizdevumu programmas ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu (kredītiestāde, tās filiāle vai tās meitas sabiedrība, ieguldījumu fonds, kas ir tiesīgs sniegts finanšu pakalpojumus Latvijā, starptautiska finanšu institūcija, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes attīstības banka.)
Lai nodrošinātu, Komisijas regulas Nr.651/2014 stimulējošās ietekmes prasību ievērošanu un Noteikumu projektā paredzētā finansējuma (aizdevuma) piesaistīšanas procesos atbalsta apvienošanas gadījumos, projektu varēs uzsākt brīdī, kad sabiedrībā "Altum" ir saņemts projekta pieteikums. Vienlaikus gala saņēmējam būs pienākums iesniegt sabiedrībai "Altum" visu informāciju, kas skar atbalsta kumulāciju (apvienošanu), t.sk., visu iesaistīto institūciju lēmumus, ja tādi ir pieņemti uz projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi, un projekta īstenošanas nosacījumu. Gala saņēmējs nav atbrīvots no informācijas sniegšanas sabiedrībai "Altum" par izmaiņām, ko paredz iesaistīto pušu lēmumi, īpaši attiecībā uz attiecināmo izmaksu atbalsta kumulāciju. Tādējādi šajā programmā tiek pastiprinātas projekta uzsākšanas prasības, atbilstoši Regulas Nr.651/2014 6.panta 2.punktam.
Atbalsta apvienošanas gadījumā jāievēro Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumi par maksimālo intensitāti un minimālo privātā finansējuma apjomu. Attiecīgi, ja ar citu publisko atbalstu kāds no nosacījumiem tiktu pārsniegts, nepieciešams samazināt aizdevuma vai cita atbalsta apmēru.
Saskaņā ar Noteikumu projektā paredzēto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 9.marta paziņojumam “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (C(2023) 1711 final).
Attiecībā uz attiecināmajām izmaksām – nemateriālo aktīvu klasifikācijā piemērojami starptautiskie grāmatvedības standarti. Materiālos aktīvos proporciju nosaka no visu ieguldījumu kopsummas. Materiālajos aktīvos ieskaita saskaņā ar Noteikumu projektā minētajiem veiktajiem ieguldījumiem.
Atbalstu nav iespējams apvienot ar atbalstu paredzamo algu izmaksu veikšanai.
Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa gala labuma guvēju. Projekta pieteikuma veidlapā ir iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā gala labuma guvējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts.
Sabiedrība Altum nodrošina:
1) pasākumus, kas attiecas uz interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai prasības;
2) finanšu instrumentu īstenošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Regula 2024/2509)
Lai nodrošinātu gala saņēmēju atbilstību Regulas 2024/2509 212.pantā norādītajiem principiem un nosacījumiem, sabiedrība Altum veic pārbaudes, vadoties pēc konservatīvas pieejas, neuzņemoties saistības ar klientiem, par kuriem ir šaubas, ka tie var radīt ES līdzekļu neattiecināmības riskus. Sabiedrība Altum atsaka atbalstu gala saņēmējiem, ja ir konstatēts kaut viens no šiem gadījumiem:
1) ierosināts vai pasludināts maksātnespējas process;
2) ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process;
3) apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība;
4) konstatētas Maksātnespējas likumā noteiktās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes.
Noteikumu projektā paredzēto izslēgšanas kritēriju nepieciešamība attiecībā uz maksātnespējas procesa pasludināšanu un, tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu, kā arī projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības apturēšanu vai likvidāciju, ir jāpamato. Jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka ierobežojumi, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu, ir izvērtējami un pamatoti arī gadījumos, kad tie jau ir noteikti Eiropas Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos. Tas nodrošina, ka Latvijas prasības nepārkāpj Eiropas Savienības regulējumu.
Izslēgšanas kritēriju pamatojums un nepieciešamība attiecībā uz noteikumu projekta 2.11.3., 30.7., 38.5., 38.6. un 40.3. apakšpunktiem
Visi izslēgšanas kritēriji, kas norādīti noteikumu projekta 2.11.3., 30.7., 38.5., 38.6. un 40.3. apakšpunktos, ir izstrādāti, lai aizsargātu valsts atbalsta efektivitāti un samazinātu finansiālos riskus. Tie palīdz nodrošināt, ka atbalsts tiek piešķirts dzīvotspējīgiem, finansiāli stabiliem uzņēmumiem, kas spēs īstenot projektus un sniegt ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā.
Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu, uzņēmums, kuram ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai tas atbilst Latvijas tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procesu, vai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu komersantu. Šāds gala saņēmējs nevar tikt uzskatīts par dzīvotspējīgu kandidātu, lai saņemtu atbalstu, jo tā finansiālā situācija var traucēt projekta veiksmīgai īstenošanai. Tādēļ izslēgšanas kritērija iekļaušana ir nepieciešama, lai garantētu, ka atbalsts tiek piešķirts tikai tādiem projekta iesniedzējiem, kuriem nav būtisku finansiālu grūtību un kuri spēs izpildīt projekta mērķus. Gadījumā, ja netiktu noteikti izslēgšanas kritēriji, tad šāda rīcība būtu pretrunā ar atbalsta sniegšanas mērķi – veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un radīt ilgtermiņa ieguvumus valsts ekonomikai, kā arī tas būtu pretruna ES tiesību aktiem.
Papildus tam, sabiedrība Altum ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās prasības, Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas un lēmumu pieņemšanā par atbalsta sniegšanu izmanto gan informāciju, kas pieejama datubāzēs un citos oficiālos informācijas avotos, tajā skaitā Sodu reģistrā, gan publiskos resursos pieejamo informāciju par gala saņēmēju un ar to saistītajām personām. Minētās pārbaudes ietvaros attiecīgi tiek kontrolēti un izvērtēti arī tādi riski, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, tai skaitā kompetento institūciju konstatējumiem attiecībā uz nelegālo nodarbinātību (ja attiecināms).
Atbalsta piešķiršanas un piemērošanas kārtība
Aprēķinot komersantam pieejamo atbalsta apmēru, tā maksimālais apmērs tiek noteikts, izvērtējot:
(1) pasākuma nosacījumus;
(2) ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, komersantam pieļaujamās reģionālā atbalsta intensitātes, kas lielajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā ir 30%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 40% no attiecināmām izmaksām; vidējiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 40%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā 50% no attiecināmām izmaksām; sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Rīgas un Pierīgas reģionā 50%, bet Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionā ir 60% no attiecināmām izmaksām.
(3) atbalsta limitus, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831;
(4) aprēķinot kapitāla atlaidi, tā pēc nepieciešamības tiek reducēta līdz apmēram, lai nepārsniegtu projektam maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti un atbalsta apmēru. Jāatzīmē, ka bāze, pret kuru tiek rēķināts pieejamās kapitāla atlaides apmērs, nav projekta attiecināmās izmaksas, bet gan Altum aizdevuma vai paralēlā aizdevuma apmērs;
(5)inovāciju projekta izmaksu atbilstību citiem MK noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem.
Kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts un piešķirts uzreiz, t.i., ietverts lēmumā par sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma piešķiršanu (lēmums, ar kuru komersantam tiek piešķirts atbalsts). Taču faktiski kapitāla atlaide tiek piemērota (t.i. tiek veikta aizdevuma vai paralēlā pamatsummas daļēja dzēšana) tikai tad, ja komersants izpilda konkrētus nosacījums. Sabiedrība “Altum” piemēro kapitāla atbildi samazinot sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummu.
Ja komersantam konkrētā projektā pieejamā kapitāla atlaide netiek piemērota, komersants turpinās izmantot piešķirto aizdevumu vai paralēlo aizdevumu pilnā apmērā, uzsākot šī aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pamatsummas daļas, kas atbilst pieejamās, bet nepiemērotās kapitāla atlaides apjomam, atmaksu sabiedrībai “Altum”.
Ja gala labuma guvējs vēlēsies īstenot gan inovācijas projektu, gan pētniecības un attīstības projektu, tad tiks izsniegti divi aizdevumi un noslēgti divi līgumi.
Sabiedrība “Altum” ir dibināta ar 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 643 kā finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē. Sabiedrības “Altum” darbības principi, tostarp risku izvērtēšana un lēmumu pieņemšana, ir identiski banku darbībai, konkrēti sabiedrība “Altum” apstiprina kredītpolitiku, risku vadības politiku un citus iekšējos regulējošos dokumentus, kas nosaka klientu pieteikumu analīzi un lēmumu pieņemšanu. Sabiedrība “Altum” pieņem lēmumus, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos noteiktos kritērijus un sabiedrības "Altum" izstrādātos principus, prasības un iekšējos noteikumus. Sabiedrības “Altum” lēmumi netiek uzskatīti par lēmumiem publisko tiesību jomā.
Sabiedrībā “Altum” ir iesaistītas vairākas struktūrvienības, kuru pienākumos ietilpst konkrēti uzdevumi, piemēram, Risku vadības departaments veic risku, tostarp kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts visu risku izvērtējumu, kredītu analītiķi veic iesniegtā biznesa plāna, maksātspējas, finanšu plūsmas un citu rādītāju analīzi, kā arī Ministru kabineta noteikumos noteikto kritēriju pārbaudi un izvērtēšanu. Lēmums par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu tiek pieņemts, ņemot vērā iepriekš norādīto visu nosacījumu izpēti un vērtējumu. Lēmumu pieņem profesionāli konkrētajā jomā specializējušies darbinieki uz privātpilnvaru pamata vai kredītkomitejā, vadoties no klienta ekspozīcijas apjoma. Ja tas nav pretrunā ar tiesību aktiem, klientiem vienmēr tiek sniegts skaidrojums, kāpēc konkrētais pieteikums nav bijis atbalstīts.
Pozitīva lēmuma gadījumā par atbalsta piešķiršanu sabiedrība "Altum" slēdz civiltiesisku līgumu ar gala saņēmēju. Līdz ar to sabiedrības “Altum” un gala saņēmēju (atbalsta saņēmēju un atbalsta pretendentu) savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz sabiedrības “Altum” pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši sabiedrības “Altum” izstrādātajai kārtībai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus. Attiecībā uz iespējamām sūdzībām, sabiedrībā “Altum” ir izstrādāta vienota pieeja sūdzību izskatīšanai. Sūdzību un ieteikumu procesa pārvaldībai ir ar rīkojumu noteikts atbildīgais darbinieks, kurš organizē klienta iesniegumu izskatīšanu un atbildes sagatavošanu atbilstoši sabiedrības “Altum” iekšējā procedūrā noteiktajam. Atbildes gatavošanā tiek apkopota nepieciešamā informācija no iesaistītajām struktūrvienībām un darbiniekiem. Ja nepieciešams, specifisku situāciju risināšanā iesaistās arī sabiedrības “Altum” valde. Darbinieku pārkāpumu gadījumā sūdzības izskatīšanā tiek iesaistīta arī sabiedrības “Altum” Personāla daļas izveidota Ētikas komisija.
Atbalsta izsniegšanas scenāriji
Atbalstu inovācijām īsteno atbalsta veidā, kas MK Noteikumu projekta izpratnē ir kombinētais finanšu instruments. To veido sabiedrības “Altum” aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Pastāv divi scenāriji, kā inovāciju projektiem var tikt izsniegts atbalsts, kuros būtiski noteikt:
(1) vai komersantam izsniegtais aizdevums inovāciju projekta realizēšanai ir sabiedrības “Altum” aizdevums vai
(2) paralēlais aizdevums, kura finansēšanā iesaistīta gan sabiedrība “Altum”, gan cits finansētājs.
Visos scenārijos gala saņēmējs saņemto atbalstu novirza tikai projekta attiecināmo izmaksu segšanai.
Atbalstu pētniecības un attīstības darbībām sniedz kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831.
Radītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami rādītāji:
* publisko atbalsta papildinošās privātās investīcijas - 50 000 000 EUR;
* atbalstīto komersantu skaits - 40 uzņēmumi.
Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.
Atbalstāmās attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekta ietvaros atbalsta attiecināmās izmaksas gala saņēmējiem visu veidu sākotnējiem ieguldījumiem ir šādas:
izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktu un nemateriālajos aktīvos saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktu;
paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītas jaunas darba vietas, kas izveidotas projekta īstenošanas rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu un ir nepieciešamas darbam ar jauno iekārtu vai ražošanas līniju.
Atbalstu sniedz, ievērojot šādus nosacījumus:
projekta attiecināmās izmaksas ir sākotnējie ieguldījumi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta a) apakšpunktu:
aktīvi ir jauni, t.sk. ēkas un būves;
ar materiālo aktīvu nomu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punktā minētie nosacījumi un attiecībā uz zemi, ēkām un ražotni ar nomu un apbūvi saistītās tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms) vai noma un apbūves tiesības ilgst vismaz piecus gadus mazas vidējās un vidējās kapitalizācijas komersantiem vai vismaz trīs gadus vidējiem komersantiem pēc paredzētās investīciju projekta pabeigšanas dienas un ir spēkā visā aizdevuma līguma darbības laikā. Tas neliedz aizstāt pamatlīdzekļus, kas minētajā laikposmā ir novecojuši vai bojāti, ja attiecīgajā apgabalā visā attiecīgajā minimālajā periodā tiek turpināta saimnieciskā darbība;
sākotnējie ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam investīciju projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde, ievērojot attiecināmo investīciju izmaksu proporciju līdz 10 procentiem būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei, kā arī ievērojot Komisijas regulas Nr. 2021/1060 64.panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto zemes iegādes izmaksas nepārsniedz 10 procentiem no projekta attiecināmo izdevumu kopsumma;
nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem. Mazās vidējās vai vidējās kapitalizācijas gala saņēmējiem nemateriālos aktīvus var finansēt līdz 50 procentiem no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Maziem, vidējiem gala saņēmējiem nemateriālos aktīvus var finansēt 100 procentu apmērā no sākotnējo ieguldījumu kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām.
Paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītas jaunas darba vietas, kas izveidotas projekta īstenošanas rezultātā, rēķinot par divu gadu periodu un ir nepieciešamas darbam ar jauno iekārtu vai ražošanas līniju.
Subsīdijas ekvivalenta aprēķināšana un atbalsta kumulācija
Sabiedrība "Altum" izvērtējot gala saņēmēju projektu pieteikumus izvērtē vai atbalsts nepārklājas ar:
*Citiem sabiedrības "Altum" atbalstiem;
*Latvijas investīcijas un attīstības aģentūras atbalstiem;
*Lauku atbalsta dienesta sniegtajiem atbalstiem.
Kombinētajam finanšu instrumentam subsīdijas ekvivalenta aprēķina kārtība noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2022. gada 11. oktobrī sniegto viedokli jautājumā, kura pamatā tika lūgts skaidrot, vai aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā jāņem vērā viss aizdevuma apmērs, tostarp tā kapitāla atlaides daļā, vai arī ņemams vērā ir tikai aizdevuma apmērs, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru.
Eiropas Komisija norādīja, ka kārtība, kad kopējais subsīdijas ekvivalents tiek aprēķināts, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas, kurā daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, un daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu, subsīdijas ekvivalentu aprēķina, par bāzi ņemot tikai attiecīgo kopējā aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, ir atbilstoša turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014 5.panta 2.daļas b) un j) punktā norādītajām pārredzamām atbalsta kategorijām.
Savukārt, aprēķina kārtība, kad aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, ir pamatota ar Eiropas Komisijas 2022. gada 5. aprīlī sniegto viedokli, ka subsīdijas ekvivalents var būt arī visa aizdevuma summa, neatkarīgi no tā, vai kapitāla atlaide tiks piemērota pilnā apmērā.
Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-584 un 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka finansējuma saņēmējam jāuzkrāj informācija par gala saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos gala saņēmējos trīs gadus laikā no gala saņēmēju noslēguma pārskata iesniegšanas.
Noteikumu projekta ietvaros ar produktivitāti tiek saprasts - gala saņēmēju algu fonda pieaugums, summējot gan jaunradīto darbavietu algas, gan esošo darbavietu algas un to pieaugumu gadā pirms atbalsta saņemšanas gada un pēc projekta pabeigšanas secīgos pārskata gadus.
Plānots, ka gala saņēmējam jānodrošina produktivitātes pieaugums vismaz 10% apmērā sākot no pirmā gadu un ik gadu trīs gadu laika periodā. Saņēmējiem tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu trīs gadu griezumā pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, Finansējuma saņēmējs, izmantojot šādu formulas, nosaka katra gala saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka gala saņēmējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu gala saņēmēja līmenī trīs gadu laikā pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs pēc gala saņēmēja noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda gala saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Ja eksporta un produktivitātes rādītāji netiks sasniegti, tad kapitāla atlaides apmērs no piešķirtās aizdevuma summas netiks piešķirts un komersantiem būs saistības tikai pret sabiedrības "Altum" kā aizdevums.
Finansējuma saņēmējam jāparedz līgumā ar gala saņēmēju atruna, ka gala saņēmējs trīs gadu laikā sniedz informāciju Finansējuma saņēmējam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Ekonomikas ministrija pēc gala saņēmēju projektu pabeigšanas, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, apkopo un uzskaita datus par šādiem RIS3 rādītājiem katrā no RIS3 jomām:
pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izdevumu apjoms – publiskais finansējums (EUR);
P&A izdevumu apjoms – privātās investīcijas (EUR);
kopējie P&A izdevumi (EUR):
iekšējie izdevumi veiktajiem P&A darbiem;
kārtējie izdevumi (EUR):
darbaspēka izmaksas (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, EUR);
citi kārtējie izdevumi (EUR);
kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (EUR);
ārējie izdevumi P&A darbiem, kas pasūtīti citās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās;
kopējais P&A personāls (pilna laika ekvivalents):
iekšējais P&A personāls:
pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi);
P&A tehniskais un P&A atbalsta personāls;
ārējais P&A personāls;
pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi);
pētniecības un attīstības tehniskais un atbalsta personāls;
piesaistītais ārvalstu finansējums (EUR) (no starptautiskām pētniecības programmām vai no ārvalstu partneriem) pētniecībai;
rūpnieciskie pētījumi (P&A izdevumu apjoms, EUR);
tehniski ekonomiskā priekšizpēte (P&A izdevumu apjoms, EUR);
jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas) (skaits);
eksperimentālās izstrādes (P&A izdevumu apjoms, EUR);
jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
radītie rūpnieciskā īpašuma objekti:
patents un patentu pieteikumi (skaits);
reģistrēts dizainparaugs (skaits);
pusvadītāja izstrādājums vai tā pieteikums (skaits);
preču zīme (ieskaitot kolektīvās zīmes) un sertifikācijas zīme (skaits);
licences līgumi (skaits);
augu šķirne (skaits);
ar projekta īstenošanu saistīto jaunradīto darba vietu P&A skaits;
neto apgrozījums (EUR) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas;
gala saņēmēju eksports (EUR) no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas.
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā no Noteikumu projekta apstiprināšanas dienas Ministru kabinetā iesniegs paziņojumu Eiropas komisijai SANI2 sistēmā par 1.2.1.2. atbalsta pasākumu.
Vienlaikus noteikumu projektā tiek lietots NACE 2.1. red. oficiālā statistika, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Atbalsta programma tiek izstrādātā pamatojoties uz tirgus nepilnību analīzi, kurā ir izvērtēta esošā situācija tautsaimniecībā un sniegtas rekomendācijas šo nepilnību novēršanai
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētā kārtība ļauj pārliecināties, ka ieguldījumi tiek veikti pārdomāti un atbilstoši gala labuma guvēja individuālajām vajadzībām. Tāpat, prasības ļauj nodrošināties, ka ieguldījumu rezultātā tiks sasniegti pasākuma mērķi un komersants būs veicis inovāciju uzņēmējdarbībā. Turklāt, pat, ja inovācija netiek veikta noteiktajā laika posmā un tāpēc komersants nesaņem kapitāla atlaidi, ieguldījumi tiek veikti un pozitīvais efekts uz komersanta pamatdarbību tiek saglabāts.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- mikrouzņēmumi
- lielie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Gala labuma guvēji, kas vēlas veikt inovācijas savā saimnieciskajā darbībā. Plānots, ka aizdevumu saņems vismaz 40 komersanti. Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības. Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo ar inovācijām, tiek nodrošinātas uz produktivitāti vērstas darbības, kas kāpinās komersantu ražošanas un sniegto pakalpojumu jaudu un veicinās konkurētspējīgākus uzņēmumus starptautiskajā tirgū.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka Noteikumu projektā paredzētās investīcijas īstenošanas rezultātā uzņēmējdarbībā palielināsies produktivitāte, konkurētspēja un eksportspēja.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sabiedrības "Altum" sniegtais atbalsts palīdzēs samazināt ražošanas izmaksas, palielināt uzņēmuma pamatdarbības ekonomisko labumu, kāpinās komersantu ražošanas un sniegto pakalpojumu jaudu un veicinās konkurētspējīgākus uzņēmumus starptautiskajā tirgū.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs uzņēmumus, jo veicinās mazo un vidējo uzņēmumu produktivitāti, darba ražīgumu un konkurētspēju. Atbalsta programmas ietvaros paredzēts atbalstīt 40 uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 50 milj. EUR apmērā, tādējādi sniedzot Latvijas uzņēmumiem konkurētspēju pasaulē produktivitātes ziņā. Pēc programmas īstenošanas paredzēts, ka kopumā:
- tiks izveidoti 40 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 EUR apjomā;
- radītas vismaz 240 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 EUR gadā;
- 5 milj. EUR apmērā ik gadu sagaidāms valsts budžeta darbaspēka nodokļu ieņēmumi;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 EUR gadā.
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā sabiedrības “Altum” sniegtos datus, pēc atbalsta programmas beigām veiks produktivitātes rādītāju izvērtējumu uzņēmuma līmenī, lai novērtētu programmas ietekmi uzņēmumu līmenī, vai produktivitāte pieaug par 10%.
Attiecībā uz atbalsta programmā paredzētajām administratīvajām procedūrām, gala labuma guvējiem būs nepieciešams sagatavot un iesniegt sabiedrībā “Altum” projekta pieteikumu un saistītos dokumentus, kas nepieciešami, lai kvalificētos komercdarbības atbalstam, līdzīgi kā tas ir citās ES struktūrfondu programmās. Minēto dokumentu sagatavošanai MVU un lielajiem komersantiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni četras stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU un lielajiem komersantu darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR (26,78 EUR x 4 = 107,12 EUR).
- tiks izveidoti 40 jauni produkti;
- veiktas investīcijas vismaz 100 000 000 EUR apjomā;
- radītas vismaz 240 jaunas augstāk kā vidējā tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas;
- nodrošinās eksporta pieaugumu sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 000 000 EUR gadā;
- 5 milj. EUR apmērā ik gadu sagaidāms valsts budžeta darbaspēka nodokļu ieņēmumi;
- veiktas ieguldījumus pētniecībā un attīstībā vismaz 8 000 000 EUR gadā.
Ekonomikas ministrija, ņemot vērā sabiedrības “Altum” sniegtos datus, pēc atbalsta programmas beigām veiks produktivitātes rādītāju izvērtējumu uzņēmuma līmenī, lai novērtētu programmas ietekmi uzņēmumu līmenī, vai produktivitāte pieaug par 10%.
Attiecībā uz atbalsta programmā paredzētajām administratīvajām procedūrām, gala labuma guvējiem būs nepieciešams sagatavot un iesniegt sabiedrībā “Altum” projekta pieteikumu un saistītos dokumentus, kas nepieciešami, lai kvalificētos komercdarbības atbalstam, līdzīgi kā tas ir citās ES struktūrfondu programmās. Minēto dokumentu sagatavošanai MVU un lielajiem komersantiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni četras stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU un lielajiem komersantu darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR (26,78 EUR x 4 = 107,12 EUR).
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un attīstībai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
4 284,80
mazie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
15
uzņēmumi
1
reizes
1 606,80
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR.
vidējie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
15
uzņēmumi
1
reizes
1 606,80
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR.
mikrouzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
5
uzņēmumi
1
reizes
535,60
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stundu veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka MVU darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR.
lielie uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
4,00
h
5
uzņēmumi
1
reizes
535,60
Minēto dokumentu sagatavošanai MVU aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 4 stundas. Saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1 stunda veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka lieliem darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 EUR.
Kopā
4 284,80
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
29 267 392
0
27 176 865
0
27 176 865
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
29 267 392
0
27 176 865
0
27 176 865
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
34 432 227
0
31 972 782
0
31 972 782
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
34 432 227
0
31 972 782
0
31 972 782
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-5 164 835
0
-4 795 917
0
-4 795 917
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-5 164 835
0
-4 795 917
0
-4 795 917
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-5 164 835
-4 795 917
-4 795 917
0
5.1. valsts pamatbudžets
-5 164 835
-4 795 917
-4 795 917
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projektā pieejamais finansējums, kas pieejams līdz 2029. gada 31.decembrim saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumiem Nr.510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" ir 98 377 791 EUR apmērā (tai skaitā ERAF finansējums 83 621 121 EUR un valsts budžeta finansējums 14 756 670 EUR).
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.gads – 34 432 227 EUR
2026.gads – 31 972 782 EUR
2027.gads – 31 972 782 EUR
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.gads – 34 432 227 EUR
2026.gads – 31 972 782 EUR
2027.gads – 31 972 782 EUR
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu ministrija nepieciešamo finansējumu lūgs pārdalīt no 74.resora ,,Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pieejamais finansējumu 1.2.1.2. pasākumam Ministru kabineta noteikumu līmenī tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”.
Pieejamais finansējumu 1.2.1.2. pasākumam Ministru kabineta noteikumu līmenī tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1058
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas parlamenta un padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk- Komisijas regulas Nr.2021/1058)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R1017
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās iesniegs pasākuma kopsavilkuma informāciju Eiropas Komisijai izmantojot SANI2 sistēmu.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 651/2014 2. panta 23. punkts
Noteikumu projekta 2.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 2.11.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2.11.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 2.11.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkts
Noteikumu projekta 2.11.3., 40.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta “a” un “b” apakšpunkti
Noteikumu projekta 2.11.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pants
Noteikumu projekta 21., 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punkts
Noteikumu projekta 22.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punkts
Noteikumu projekta 22.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta a) apakšpunkts
Noteikumu projekta 23.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 23.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 23.3. apakšpunkts, 23.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 23.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 50. punkts
Noteikumu projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 52. punkts
Noteikumu projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punkts
Noteikumu projekta 29.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 29.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punkts
Noteikumu projekta 40.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punkts
Noteikumu projekta 40.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 40.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. pants
Noteikumu projekta 45.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" punkti
Noteikumu projekta 53.10 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 53.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 8., 9., 10. un 11. punkti
Noteikumu projekta 53.11 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta a) apakšpunkts
Noteikumu projekta 53.12, 53.13 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta b) apakšpunkts
Noteikumu projekta 53.12., 53.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 13., 43. un 43.a punkti
Noteikumu projekta 53.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. un 130. punkti
Noteikumu projekta 53.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkti
Noteikumu projekta 55.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 30.1., 38.1., 53.9., apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunkti
Noteikumu projekta 30.2., 38.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 30.2., 38.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 30.4., 30.5., 38.4. apakšpunkts, 50.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr.2023/2831 3. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 30.4. 30.5., 38.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr.2023/2831 3. panta 9. punkts
Noteikumu projekta 30.4., 30.5., 38.4 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 4. pants
Noteikumu projekta 45.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 5. panta 1. un 3. punkts
Noteikumu projekta 50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas parlamenta un padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk- Komisijas regulas Nr.2021/1058)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr.2021/1058 7. panta 1. punktā
Noteikumu projekta 30.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr.2015/1017 2. panta 6. un 7 punkti
Noteikumu projekta 2.11.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
"Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriede
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz radīt papildus administratīvo slogu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība ir viena no Nacionālā attīstības plāna prioritātēm un tajā definētais rīcības virziens “Produktivitāte un inovācija” paredz, ka Globālajā inovācijas indeksā kategorijā “Zināšanu un tehnoloģiju izlaide” Latvija no 45. vietas 2019. gadā sasniegs 39. vietu 2027. gadā. Tāpat Nacionālajā attīstības plānā paredzēts, ka šī indeksa kategorijā “Uzņēmējdarbības izsmalcinātība” Latvija no 41. vietas 2019. gadā pakāpsies uz 30. vietu 2027. gadā. 1.2.1.2. pasākuma īstenošanai ir būtiska nozīme šo rādītāju uzlabošanai.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros 34.punkts paredz pieprasīt personu apliecinošus datus no Valsts ieņēmumu dienesta.
Datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta nosacījumiem, nodrošinot, ka dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā un ievērojot datu drošības, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība
Datu apstrādes nolūks: aizdevumu kapitāla atlaides piemērošanas un uzraudzības vajadzībām, atbilstoši šo noteikumu projekta 34.2.apakšpunktam;
Datu subjekti: gala saņēmēji un to nodarbinātie, kas pieņemti darbā uz biznesa projekta rezultātā jaunradītajām darba vietām;
Datu veids: vārds, uzvārds un personas kods;
Datu glabāšanas termiņš: 10 gadi, sākot no dienas, kad ir piešķirts atbalsts;
Institūcijas, kam dati tiks nodoti pēc pieprasījuma: Altum.
Datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta nosacījumiem, nodrošinot, ka dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā un ievērojot datu drošības, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība
Datu apstrādes nolūks: aizdevumu kapitāla atlaides piemērošanas un uzraudzības vajadzībām, atbilstoši šo noteikumu projekta 34.2.apakšpunktam;
Datu subjekti: gala saņēmēji un to nodarbinātie, kas pieņemti darbā uz biznesa projekta rezultātā jaunradītajām darba vietām;
Datu veids: vārds, uzvārds un personas kods;
Datu glabāšanas termiņš: 10 gadi, sākot no dienas, kad ir piešķirts atbalsts;
Institūcijas, kam dati tiks nodoti pēc pieprasījuma: Altum.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
1.2.1.2. pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Vienlaikus pasākuma īstenošanā tiks ievēroti vispārīgi nosacījumi, kas netieši veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pasākuma nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
* “Klimatdrošināšana”;
* “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
* “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi