Anotācija (ex-ante)

"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam" (Latvijas Republikas Saeima, 2010, turpmāk LIAS) viens no Latvijas mērķiem attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ģimene. Ģimene un bērni joprojām ir viena no centrālajām vērtībām Latvijā, tomēr ģimeņu un mājsaimniecību esošās struktūras un dzīvesveida izmaiņas rada ne tikai jaunu demogrāfisko situāciju mikrolīmenī, bet arī atklāj bērnu emocionālās attīstības problemātiku, kas tiešā veidā ietekmē jaunās paaudzes potenciāla pilnvērtīgu attīstību.

Atsaucoties uz Nacionālo attīstības plānu 2027 (turpmāk NAP2027), ciešas un emocionāli tuvas vecāku un bērnu attiecības ir neaizstājams kapitāls, kas dod pamatu ticībai sev un līdzcilvēkiem, apmierinātībai ar dzīvi, sekmē sasniegumus skolā un darbā, mazina nabadzības un nevienlīdzības riskus, kā arī samazina noziedzības un deviantas uzvedības veidošanās iespēju. Taču ne vienmēr prasme rūpēties par bērnu tiek nodota no paaudzes paaudzē, ne vienmēr vecāki zina, kā rīkoties sarežģītākās situācijās, tai skaitā situācijās, kas saistītas ar bērnu audzināšanu, līdz ar to šīs prasmes ir nepieciešams pilnveidot un attīstīt.

Analizējot datus un iepazīstoties ar 2021. gada Rīgas Stradiņa universitātes pētījuma "Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā"[1]  secinājumiem, ir aktualizētas vairākas būtiskas lietas, kas skar iedzīvotāju psiholoģisko veselību. Psiholoģiskā noturība dažādās Latvijas iedzīvotāju sociāldemogrāfiskajās grupās ir atšķirīga, zemāka tā ir bezdarbniekiem, cilvēkiem, kuri kādu veselības traucējumu dēļ nestrādā, ir pensijā vai saņem pabalstu, un arī studentiem. Pētnieki atzīst, ka viens no psiholoģiskās noturības svarīgiem faktoriem ir veiksmīga emociju regulēšana. Uzlabojot emociju regulēšanas prasmes, var paaugstināt arī psiholoģisko noturību. Pētījumā uzsvērts, ka nepieciešams mērķtiecīgi palīdzēt adaptēties krīzes izraisītajām pārmaiņām tiem, kuri ir kādā no riska grupām.

Situāciju neuzlabo arī dzimstības rādītāji. Kā liecina jaunākie CSP dati, pēdējo gadu laikā turpina samazināties dzimstība. Tā 2022. gadā dzimušo skaits sasniedza 16 tūkstošus, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Šo problēmu akcentē arī Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam[3], kurā norādīts – lai veidotu laimīgu, par sevi pārliecinātu un veiksmīgu nākamo paaudzi, nepieciešams atbalsts vecāku prasmju pilnveidei, kā arī nodrošināms visaptverošs, integrēts, uz indivīda vajadzībām orientēts profilakses aktivitāšu kopums bērnu emocionālajai attīstībai un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai.



[1] https://www.rsu.lv/projekts/covid-19-epidemijas-ietekme-uz-veselibas-aprupes-sistemu-un-sabiedribas-veselibu-latvija

[2]https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/202308/Nr_05_Berni_Latvija_2023_%2823_00%29_LV_EN_0.pdf

[3] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf, 20. lpp.
 

Augstākie valsts attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, LIAS, nosaka, ka ģimene un bērni joprojām ir viena no centrālajām vērtībām Latvijā un ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā ir tieši ģimene. Saskaņā ar NAP2027 Latvijai 2027. gadā jākļūst par valsti, kurā ikviens cilvēks jūtas labi. Cilvēkus vieno līdzīgas vērtības un izpratne par lietu kārtību pasaulē. Šeit mīt sabiedrība, kurā cilvēki rūpējas un atbalsta viens otru, un ikvienam ir nodrošināti pietiekami dzīves apstākļi un iespējas tos uzlabot. Cilvēki spēj uzturēt savu psiholoģisko un emocionālo veselību, salāgot ģimenes un darba dzīvi, baudīt kultūras dzīves bagātību un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Lai gan augstāka dzīves kvalitāte ir arī Latvijas priekšrocība starpvalstu konkurencē, tomēr situācija neuzrāda pozitīvu attīstības tendenci. 
Latvijā tiek šķirta gandrīz katra otrā laulība, vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanai ir 13 gadu[1], neizbēgami palielinās otro un trešo partnerību skaits. Veidojas jaunas radnieciskas attiecības – uz mazāku bērnu skaitu būs lielāks vecvecāku skaits un arī lielāks paaudžu skaits radnieciskajās vienībās, kuras gan, visticamāk, nedzīvos vienuviet. Šajā kontekstā īpaši jādomā par bērnu drošību un viņu interesēm atbilstošu psiholoģisko klimatu ģimenē, kas lielā mērā ir saistīts ne tikai ar indivīdu, bet arī kopējo sabiedrības psiholoģisko un emocionālo noskaņojumu. Šīs prasmes tradicionāli tiek veidotas jau ģimenē, līdz ar to būtiska ir ģimenes lomas stiprināšana, pēc iespējas agrīni iesaistot abus vecākus, tādējādi veidojot veselīgu un pilnvērtīgu personību, kas spēj īstenot savu attīstības potenciālu, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Lai nākotnē varētu panākt, ka iedzīvotāju skaits nesamazinās, bet ideālā gadījumā palielinās, ir būtiski veicināt veselīgas sabiedrības veidošanos, atbalstīt un godināt "Goda ģimenes" un aktualizēt ģimeņu kopā būšanas vērtības. Vērtējot statistikas rādītājus par nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, starp kuriem ir arī daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām[2], skaidri redzams, ka šo situāciju var palīdzēt risināt arī darba devēji, kas atbalsta darbiniekus, veidojot ģimenei draudzīgu vidi darba vietās, pielāgojot gan biroja telpas, gan darba laiku, kā arī pievēršot uzmanību kopā būšanai, kas ir ļoti svarīga ģimenes saikņu stiprināšanai un veselīgas vides veidošanai, to ietverot 4.3.6.9. pasākuma projektu darbībās.

Ņemot vērā, ka jau šobrīd tiek īstenots plašs aktivitāšu kopums sociālajā integrācijā, visas 4.3.6.9. pasākuma projektu darbības īstenošanas procesā tiek saskaņotas ar nozaru ministrijām, novēršot pārklāšanos un dubultā finansējuma riskus. Tādējādi kopā ar citu nozaru īstenotajām programmām veidotu sistēmisku un vienotu pieeju vecāku prasmju, savstarpējo attiecību pratības uzlabošanā un iesaistot darba devējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas veidotu bērniem un ģimenei draudzīgu sabiedrību, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei.
Aktualizējot psihoemocionālās veselības un vardarbības jautājumus, tiek piedāvāti risinājumi vardarbības risku mazināšanai skolas vidē un atbalsta sistēmu stiprināšana, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijas.

Paredzēts, ka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru un Sabiedrības integrācijas fonds, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, īstenos pasākumus šādos galvenajos konceptuālajos virzienos:

Pasākumus īsteno bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstībai:
 -sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
 -daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
-atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
-bērnu un jauniešu* raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem;
-platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība.
 
Izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm:
-bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības, savstarpējā komunikācija attiecībās u.c
-vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
-diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
-atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti;
 
Pētījumos balstītas ģimenes politikas sekmēšana:
-demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;

-komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
-projekta vadības  un projekta īstenošanas nodrošināšana; 

*turpmāk tekstā ar vārdu "jaunieši" tiek saprasts jaunieši līdz 18 gadu vecumam, lai iekļautos mērķa grupā.


Galveno konceptuālo virzienu definēšana, praktiski uzsākot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" (turpmāk – 4.3.6.9. pasākums) īstenošanu, lielā mērā balstās “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam” un “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”.


Sasniedzamie rādītāji:

Pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmuši:
 līdz 2024. gada 31. decembrim:
*bērni vecumā līdz 18 gadiem  – 1500;
*nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits – 1;
līdz 2029. gada 31. decembrim:
*bērni vecumā līdz 18 gadiem- 4500;
*nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits – 1;

otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmuši:
līdz 2024. gada 31. decembrim:
*bērni vecumā līdz 18 gadiem  -200;
*nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits – 1;
līdz 2029. gada 31. decembrim:
* bērni vecumā līdz 18 gadiem  -4000;
*nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits – 1;

Rezultāta rādītājs:
Bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 8500.
*pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņems 4500 bērni vecumā līdz 18 gadiem;
*otrās kārtas ietvaros atbalstu saņems 4000 bērni vecumā līdz 18 gadiem;

Atbilstoši SAM 4.3.6. rādītāju metodoloģijas aprakstam Programmas specifiskais rezultāta rādītājs r.4.3.6.c- Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija (definīcija-Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem pateicoties saņemtajiem pierādījumos balstītiem agrīnās intervences atbalsta pakalpojumiem, veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, mazinot riska faktoru ietekmi) , līdz ar to īstenojot pasākumā plānotās atbalstāmās darbības, tiks arī sasniegts rezultāta rādītājs - 8500 bērni, tajā skaitā arī bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija. Ņemot vērā, ka ikvienam bērnam var attīstīties risks veidoties attīstības grūtībām, ieviešot pasākumā plānotās darbības tiks veikti preventīvi pasākumi risku mazināšanā, līdz ar to pasākuma ietvaros nav plānots atsevišķi identificēt bērnus ar attīstības grūtībām vai nepietiekamībām.

Vienlaikus skaidrojam, ka ne visām MK noteikumu 3.punktā nosauktajām mērķa grupām ir definēti rezultatīvie rādītāji. Atsevišķi rādītāji būs definēti SIF un VK projekta iesniegumā. Mērķa grupas rezultāti atspoguļosies projekta līmenī.


4.3.6.9. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ar plānotajām investīcijām paredzēts sniegt atbalstu kopumā vismaz divām nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu institūcijām. Iznākuma rādītājs “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu” ir  “2” - Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts kanceleja, jo būs divi projekta iesniegumi.

Iznākuma rādītājam Bērni vecumā līdz 18 gadiem atbilstošās darbības:
1.Bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstība:
1.1. sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
1.2. daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
1.3. atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
1.4. bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem
1.5.platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība;  
2. Izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm:
2.1. bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs; t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības,savstarpējā komunikācija attiecībās u.c.;
2.2. vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
2.3. diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
2.4. atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti;
3.  demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;

Iznākuma rādītājam Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits atbilstošās darbības:
1.Bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstība:
1.1. sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
1.2. daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
1.3. atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
1.4. bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem
1.5.platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība.  
2. Izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm:
2.1. bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības, savstarpējā komunikācija attiecībās u.c.;
2.2. vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
2.3. diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
2.4. atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti;
3.  demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;


4.3.6.9. pasākuma mērķa grupa ir:

bērni vecumā līdz 18 gadiem*;
personas, kuru aprūpē ir bērni vecumā līdz 18 gadiem;
ģimenes ar bērniem;
vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls;
nevalstiskās organizācijas.

*Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Vienlaicīgi skaidrojam, ka MK noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā minētā persona, kura aprūpē bērnu varbūt arī persona, kura aprūpē bērnu, kurš stājies laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.  

Ņemot vērā, ka pasākumā plānotas darbības ar mērķi stiprināt ģimeni kā kopumu, tāpēc neskatoties uz to, ka ir izdalītas mērķa grupas gan bērni vecumā līdz 18 gadiem, gan arī personas, kuru aprūpē ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, papildus ir iekļauta mērķa grupa – ģimenes ar bērniem, ar mērķi veicināt dalību ģimenēm ar bērniem visdažādākajos tās veidolos.  

Informācija par mērķa grupu tiks iegūta:
par vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālu:
- ja dalībai pasākumā piesaka darba devējs, tas apliecina, ka persona nodarbināta pie darba devēja un atbilst mērķa grupai,
- ja dalībai pasākumā piesakās individuāli, tas iesniedz darba devēja apliecinājumu par nodarbinātību pie darba devēja un atbilstību pasākuma mērķa grupai.
Bērniem vecumā līdz 18 gadiem un personām, kuru aprūpē ir bērni vecumā līdz 18 gadiem :
-būs iespēja brīvprātīgi iesaistīties projekta atbalstāmajās darbībās, pateicoties kurām veicināta bērnu pozitīva attīstība un pašrealizācija, mazinot riska faktoru ietekmi.

Skaidrojam, ka piesakoties pasākumā, MK noteikumu 3.1.punktā minētās mērķa grupas dalībniekiem (vai bērna vecākiem/aizbildņiem) tiks lūgts aizpildīt dalībnieku lapas un dalībnieku aptaujas, kas būs finansējuma saņēmēja izstrādātas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 64 6. § 3. punkts) ministrijām dots uzdevums, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektus par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu, izvērtēt un, ja attiecināms, nodrošināt tiesisko ietvaru, kā arī tehnisko mehānismu, kādā finansējuma saņēmējs var pārbaudīt mērķa grupas dalībnieka atbilstību dalībai projektā, jo īpaši attiecībā uz fizisko personu datiem, kas reģistrēti valsts informācijas sistēmās un projekta īstenošanas laikā valsts informācijas sistēmās var tikt aktualizēti, līdz ar to, MK noteikuma projekta punktā 3.1., 3.2. un 3.3.mērķa grupas dalībniekiem var tikt lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un 3.5.mērķa grupas atbilstība tiks pārbaudīta Uzņēmuma reģistra un VID datu bāzēs.

Visa veida aktivitātes tiek īstenotas saskaņojot ar nozaru ministriju (Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Kultūras ministrija un Labklājības ministrija u.c.) īstenotajām aktivitātēm saistītajās jomās. Tādējādi, lai kopā ar citu nozaru īstenotajām programmām veidotu sistēmisku un vienotu pieeju vecāku prasmju, savstarpējo attiecību pratības uzlabošanā, iesaistot darba devējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas veidotu bērniem un  ģimenei draudzīgu sabiedrību, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei.



Atbalstāmās darbības un izmaksas
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam ir atbalstāmas šādas darbības:
1.bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstība:
1.1.sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
1.2.daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
1.3.atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem ;
1.4.platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība;

2.izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm:
2.1.bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības, savstarpējā komunikācija attiecībās u.c.;
2.2.vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
2.3.diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
2.4.atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti; 
3.demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;
4.komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
5.projekta vadības  un projekta īstenošanas nodrošināšana.


Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (ESO 4.12.) 4.3.6.9. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
(367) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā

1.Bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstība:
1.5.platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība;

(368) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās – (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē.

1.1.sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
1.2. daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
1.3. atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
1.4. bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem;

3.  demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;

(371) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes.


2. Izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm:
2.1. bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības, savstarpējā komunikācija attiecībās u.c.;
2.2. vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
2.3. diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
2.4. atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm,  saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti;

4.  komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
5. projekta vadības  un projekta īstenošanas nodrošināšana;

Saturiskais apraksts pasākumiem, kas izriet no atbalstāmajām darbībām

Bērniem un ģimenēm ar bērniem draudzīgas vides attīstība.
Sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju (NVO) projektu konkurss.
Sabiedrības informēšana par procesiem un esošo problēmu aktualizēšana ir ļoti būtiska, lai veicinātu izpratni un risinājumu meklēšanu ne tikai slēgtās kopienās, bet sabiedrībā kopumā. Ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību ģimenei un bērniem kā ģimenes vērtībai, kas ir veselīgas sabiedrības stūrakmens un pamatelements valsts attīstībai.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) nodrošina sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu – stiprinot valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību un nodrošinot plašu interešu pārstāvniecību. SIF mērķa grupas ir plašas, taču bieži vien tās ir sabiedrībā mazaizsargātākās grupas, piemēram, mazākumtautību, diasporas pārstāvji, maznodrošinātas vai trūcīgas personas, ģimenes un personas, kas nonākušas krīzes situācijās. Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021-2027 SIF ir līdzatbildīgs arī ģimeņu labklājības veicināšanā, lai mazinātu nabadzības risku mājsaimniecībās ar bērniem, prioritāri jaunajās ģimenēs, daudzbērnu un viena vecāka ģimenēs, un ģimenēs, kur kāds no vecākiem ir zaudējis darbspējas, papildus tam NAP paredz SIF iesaisti arī ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, t. sk. palielinot sociālo aizsardzību vecākiem, attīstot ģimenei draudzīgu vidi, godinot “kuplās” jeb daudzbērnu ģimenes, stiprinot tēva lomu ģimenē, pilnveidojot jauniešu izglītošanu un veicinot sabiedrības informētību par vecāku prasmju, attiecību pratības, ģimenes un laulības tematiku, kā arī paaudžu solidaritātes lomu tautas ilgtspējīgā izaugsmē.

Sasaistē ar SAM mērķi, proti, iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanu, sociālo iekļaušanu, kā arī vecāku prasmju pilnveidi, SIF vadībā tiks organizēti atklāti projektu konkursi NVO visos Latvijas plānošanas reģionos un dažādās pašvaldību teritoriālās vienībās. Katrā projektu konkursā tiks noteikts finansējums katram plānošanas reģionam, tādējādi nodrošinot iespējami vienmērīgu līdzekļu sadali un aktivitāšu teritoriālo pārklājumu. Projekta iesniedzējs konkursā var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu vienā plānošanas reģionā. Projekta aktivitātēs nav paredzēts komercdarbības atbalsts.
 Plānotās aktivitātes:
*Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi ar mērķi veicināt ģimenēm draudzīgi vidi;
*reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai (t.sk. Mātes diena, Tēva diena, Ģimenes diena, utt.).

Projektu konkursi paredzēti nozares (ģimeņu interešu un ģimeņu labklājības veicināšanas) NVO, kas ikdienā strādā ar dažādām ģimenes jomu aktivitātēm, paredzot informatīvi izglītojošas publicitātes un/ vai aktivitātes (tajā skaitā sabiedriskās diskusijas) par noteiktām ģimenes tēmām, piemēram, ko nozīmē būt “Kuplajai ģimenei”, par dzīvi ģimenē, kurā aug bērns ar invaliditāti (kāda ir vecāku un apkārtējās sabiedrības loma), u.tml., kā arī NVO projektu konkurss reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai (t.sk. Mātes diena, Tēva diena, Ģimenes diena, utt.).

ESF projektā plānots atklāts NVO projektu konkurss, kas saistāms tieši ar publicitāti, redzamību un sabiedriskām domapmaiņām.

SIF iegūtā pieredze līdzīgu projektu konkursu administrēšanā un nodrošināšanā ļāvusi secināt (pēc projektu īstenotāju sniegtajām atsauksmēm noslēgumu pārskatos), ka:
*ir liels pieprasījums pēc šāda veida tematiskajiem reģionālajiem pasākumiem, kas pamatā ir ne tikai izglītojošs – ar saturisko pievienoto vērtību, ar iespēju būt kopā ģimenēm (zinot, ka ir tik dažādi ģimeņu modeļi);
*šāda veida projektu konkursi ir piemēroti arī organizācijām ar mazāku pieredzi projektu īstenošanā;
konkursi tiek vērtēti kā ļoti nozīmīgs ieguldījums ģimenes kā vērtības aktualizēšanai sabiedrībā;
*projektu īstenošana ļauj aktualizēt NVO sektora nozīmīgumu sabiedrībai svarīgu jautājumu aktualizēšanā un ģimenisku vērtību stiprināšanā.

Daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana.
Atsaucoties uz “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”, sasaistē ar valstiskuma apziņas un piederības sajūtas stiprināšanu, svētku svinēšana, līdz ar to arī godināšanas pasākumi, ir viens no vienojošiem elementiem saliedētas sabiedrības potenciālam. Ņemot vērā šos secinājumus un pozitīvo ietekmi, ir nepieciešams turpināt un attīstīt šāda veida pasākumu kopumus un aktivitātes, tostarp iekļaujot mērķgrupā ģimenes, kas ir “Latvijas Goda ģimenes apliecība” īpašnieki (tai skaitā ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti), tādējādi stiprinot ģimenes kā vērtības nostiprināšanos sabiedrībā, veicinot ģimeņu kopā būšanu un sekmējot iekļaujošas un saliedētas sabiedrības vērtību popularizēšanu, tāpēc SIF organizēs godināšanas pasākumus dažādos Latvijas reģionos:
*daudzbērnu ģimeņu godināšana 17 Latvijas dzemdību namos (sadarbībā ar NVO);
*Goda ģimeņu godināšanas pasākumi (daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti).

Plānots izvērst ģimeņu godināšanas pasākumus un projekta ietvaros, organizējot iepirkumu, paredzēt kuplo ģimeņu godināšanu visos 17 Latvijas dzemdību namos, proti, ja ģimenē ienāk trešais, ceturtais utt. Šādā veidā arī valstiski tiks novērtēta katra lielā ģimene kā vērtība.
Paredzēti ne tikai regulāri ģimeņu godināšanas pasākumi, kurā satiksies daudzbērnu  ģimenes (darbnīcas, izglītojoša daļa), bet arī starptautiska demogrāfijas konference par sarežģījumiem un iespējām, ar kurām ģimenes saskaras ikdienā Latvijā un ārpus tās. 2018. gadā tika rīkota starptautiska konference "Laiks bērniem", kas bija labs sākums starptautiskai, plašākai sadarbībai ģimenēm un nozares organizācijām visā Eiropā un ārpus tās.

Ģimenei draudzīgas darba vides attīstība, atbalstot ģimenei draudzīgos darba devējus, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem
Vērtējot statistikas rādītājus par nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, starp kuriem ir arī daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, skaidri redzams, ka šo situāciju var palīdzēt risināt arī darba devēji, kas atbalsta darbiniekus, veidojot ģimenei draudzīgu vidi darba vietās, pielāgojot gan biroja telpas, gan darba laiku, kā arī pievēršot uzmanību kopā būšanai, kas ir ļoti svarīga ģimenes saikņu stiprināšanai un veselīgas vides veidošanai, to ietverot 4.3.6.9. pasākuma projektu darbībās.

Arī straujais ikdienas temps pieprasa risinājumus ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanai, tai skaitā, lai nodrošinātu veiksmīgu atgriešanos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, plašākas iespējas elastīgam darba laikam, attālinātam darbam, iespējas strādāt daļēju slodzi arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā u.c. Nepieciešams veicināt tādu darba devēju praksi un/ vai organizācijas kultūru, kas ir orientēta uz atbalstu vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem, ne vien piedāvājot elastīgākas darba laika iespējas, bet, galvenokārt, darba devēja atbalstu vecākam ģimenei svarīgos, sarežģītos vai kritiskos brīžos, informēt vecākus par viņiem Darba likumā jau noteiktajām tiesībām, kā arī iedrošinājumu izmantot savas tiesības.

2023. gada decembrī, programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta”, statusu ir saņēmuši 252 darba devēji. Programmā, darba devējiem tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv, ir iespēja pieteikties savas darba vides izvērtējamam un iegūt publisku ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, kā arī saņemt atbalstu dažādu ģimenei draudzīgu prakšu ieviešanai organizācijā, piesakoties grantu konkursā.  Grantu konkursa mērķis ir atbalstīt Programmas statusu ieguvušos darba devējus, lai ieviestu ģimenēm draudzīgas darba organizācijas prakses un popularizētu ģimenei draudzīgu attieksmi sabiedrībā. Grantu konkurss ir sava veida atbalsts darba devēju un darba ņēmēju sociālajam dialogam, sniedzot iespēju veicināt darba ņēmēju darba vides kvalitātes pieaugumu darba devējiem sekmējot drošākas darba vietas, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības, darbinieku darba un privātās dzīves saskaņošanu u.c. Savukārt esošajiem un potenciālajiem darba ņēmējiem ir iespēja iepazīties ar informāciju par ģimenēm draudzīgām darbavietām un to labās prakses piemēriem, kā darba devēji var palīdzēt saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm.

Jau līdz šim programmā tiek organizētas labās prakses pieredzes apmaiņas, informatīvi izglītojoši pasākumi, piemēram, pieredzes apmaiņas vizītes pie citiem darba devējiem. Savukārt, grantu konkursa mērķis ir atbalstīt statusa “Ģimenei draudzīga darbavieta” ieguvušos darba devējus ģimenēm draudzīgu darba organizācijas prakšu ieviešanā un popularizēt ģimenei draudzīgu attieksmi sabiedrībā. Līdz šim viena granta pieteikuma maksimāli pieejamais atbalsts – 3 000,00 EUR. Divos grantu konkursos (2022. un 2023. gadā) finansējumu saņēmuši 43 darba devēji. 2022. gada grantu konkursa ietvaros vispopulārākās aktivitātes darba devēju vidū bija bērnu telpu ieviešana – stūrīšu un rotaļlaukuma iekārtošana, kā arī saliedēšanās un informatīvi izglītošanās aktivitātes dabā, sākot ar pārgājieniem, līdz pat meža stādīšanai darbiniekiem kopā ar ģimenēm. 2023. gadā tika organizēti izglītojoši pasākumi par drošību, labbūtību, veselību un veselīgu uzturu, darba un dzīves līdzsvaru, ģimenes dienas pasākumi ar mērķi stiprināt ģimeniskās vērtības un savstarpējo komunikāciju. Izveidotas atpūtas telpas darbiniekiem, grūtniecēm un vecākiem ar maziem bērniem, kā arī  īpašas bērnu uzturēšanās telpas darbavietās.

Nereti Grantu konkursa aktivitātes tikai daļēji tiek segtas no konkursā pieejamā finansējuma, kas ir kā labs motivators darba devējiem papildus līdzfinansēt savas plānotās aktivitātes. Darba devēji novērtē iespēju paplašināt ģimenei draudzīgas un iekļaujošas darba vides praksi ar grantu jeb projektu konkursā saņemto finansējumu un norāda, ka tas ir pozitīvs ieguvums programmā “Ģimenei draudzīga darba vieta”, tādējādi sekmējot labvēlīgus apstākļus darba un privātās dzīves saskaņošanai un ģimeņu sociālai iekļaušanai. Līdz ar to grantu konkurss ir attīstāms un ieviešams regulārā programmas praksē, ko paredzēts finansēt no ESF projekta budžeta.
2023. gada nogalē tika veikta ikgadējā darba devēju aptauja (atbildes sniedza 116 respondenti no 252 programmas dalībniekiem) ar mērķi noskaidrot kādi ieguvumi ir gūti pēc pievienošanās programmai, kā arī identificētu papildus aktivitātes, kas varētu atbalstīt darba devējus, pilnveidot ģimenei draudzīgas un iekļaujošas darba vides attīstību. Organizācijas un uzņēmumi norādījuši trīs būtiskākos ieguvumus ģimenei draudzīgas darbavietas politikas īstenošanā: 
•           32 % uzlabojies darba un privātās dzīves līdzsvars; 
•           17 % paaugstinājusies darba lojalitāte;
•           12 % palielinājusies darba produktivitāte.
Aptaujas rezultāti atklāj vairākas svarīgas tendences –  organizācijas un uzņēmumi vēlas paplašināt zināšanas par tādiem aspektiem kā darbinieku labbūtība, komunikācija starp darbiniekiem un vadību, kolektīva saliedēšana, darbinieku veselība, veselīgas vides veidošana darba vietā, kā arī par darba apvienošanu ar vecāku, bērna vai tuvinieka aprūpi. Minētās atbildes ļauj secināt, ka darba devējiem nepieciešams piedāvāt visaptverošu aktivitāšu klāstu, kas veicinātu darba devēju izpratni un zināšanas.

Papildus programmas turpināšanai tiks organizēti atbalsta un atzinības pasākumi darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem. Šāda aktivitāte nepieciešama ne vien, lai novērtētu programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” un “Latvijas Goda ģimenes apliecība” devumu sabiedrībai un ģimenēm, bet arī, lai veicinātu darba devēju kopienas veidošanos un savstarpējo labās prakses apmaiņu, tādējādi stiprinot šādus darba devējus. Projekta aktivitātēs nav paredzēts komercdarbības atbalsts.

Programmai līdz šim ir labas iestrādnes, kas iepriekš īstenotas valsts budžeta ietvaros. Ņemot vērā, ka programmai tika samazināts valsts budžeta finansējums (daļa no SIF ģimenes atbalsta programmas finansējuma tika pārdalīta  Veselības ministrijas budžetā veselības aprūpes pasākumu nodrošināšanas vajadzībām  valstī, jo bija situācija kad no visu valsts iestāžu budžetiem tika pārdalītas noteiktas summas Veselības nozares vajadzībām, tādēļ SIF ģimenes atbalsta programmas budžets tika samazināts, taču, ņemot vērā, ka šī programma “Ģimenei draudzīgs darba devējs” ir atzinīgi novērtēta no iesaistītajām pusēm, jo katru gadu programmā vēlas piedalīties un iesaistās arvien jauni dalībnieki, tad tā būtu turpināma, rodot tai finansējumu, šobrīd ir rasts risinājums, piesaistot citu finansējuma avotu – ESF finansējumu), tad šobrīd programmā var nodrošināt standarta pasākumus, taču pieprasījums pēc programmas statusa iegūšanas un atbalsta pasākumiem ar katru gadu pieaug. Programmu ir mērķis  saglabāt arī pēc 2029. gada, izvērtējot pieprasījumu un pieejamā finansējuma iespējas.
Ņemot vērā auditorijas pieprasījumu programmas piedāvātos pasākumus nepieciešams uzlabot un papildināt, ieviešot izvērstākus ģimenei draudzīgu darba devēja atbalsta pasākumus: 
*Ikgadēju Grantu konkursu Ģimenei draudzīga darbavieta programmas dalībniekiem;
*Izglītojošus pasākumus programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” darba devējiem (tajā skaitā pieredzes apmaiņas, seminārus, konferences, mācības u.c.);
*Ģimenei draudzīgu darba devēju godināšanas/ sumināšanas pasākumu reizi gadā.

Bērnu un jauniešu raidījumu pieejamības nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem
Papildus sabiedrības integrācijai ir būtiski nodrošināt iespēju bērniem un jauniešiem ar ierobežotām spējām (vājredzīgi, neredzīgi, vājdzirdīgi vai nedzirdīgi u.c.) redzēt vai klausīties vecumam un uztveres īpatnībām pielāgotus raidījumus (televīzijā, radio, interneta vidē), kas būtu pielāgoti spējai tās uztvert – vieglajā valodā, ar titriem, ar surdotulkojumu, pārveidoti no vizuālā uz audiofailu u.tml. Atsaucoties uz NEPLP ziņojumu, kas liecina, ka konceptuāli lielākā daļa elektronisko plašsaziņas līdzekļu savos pakalpojumos ir gatavi ieviest dažādus pieejamības risinājumus, taču šobrīd to pieejamība ir kritiski maza, kā arī tam trūkst finansējuma. Aktivitātes mērķis ir atbalstīt privātos medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša un pieejama satura veidošanā un pilnveidē. Projekta aktivitātēs nav paredzēts komercdarbības atbalsts.

“Latvijas Goda ģimenes apliecības” īpašnieku mērķgrupas vērš uzmanību un vajadzību uzlabot ģimeniskas un pieejamas vides nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā, kur ar vidi tiek saprasta ne vien fiziskā telpa, bet arī informatīvā vide, tāpēc ar publisku iepirkumu par esošo bērnu un jauniešu raidījumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem un attīstības traucējumiem tiks sekmēta ģimeņu piekļūstamību informācijas un kultūras telpai.

Pirms konkrētās aktivitātes tiks veikta fokusgrupas diskusija un/vai ekspertu intervijas ar pārstāvjiem, kuri pārstāv konkrēto mērķgrupu intereses, piemēram, Latvijas nedzirdīgo savienību un LNS jauniešu centru, Latvijas Neredzīgo biedrību un jauniešu grupu, Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, Vieglās valodas aģentūru, Latvijas Autisma apvienību, Latvijas Jaunatnes padomi u.c. tostarp iesaistot arī Latvijas Goda ģimeņu apliecības īpašniekus, lai precīzi noteiktu kuri raidījumi un kurām vajadzībām būtu pielāgojami – surdotulkojums, titri, vieglā valoda, audio apraksts u.c. Kādiem konkrētiem raidījumiem un kurās platformās tiks noteikts pēc fokusgrupu diskusijas, iegūstot informāciju no mērķgrupas.

Bērnu, jauniešu un vecāku izglītošana par savstarpējām attiecībām;
Platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība;
Piedāvājot informatīvas un izglītojošas aktivitātes, kas vērstas gan uz bērnu un  jauniešu vecuma grupu un vecāku auditoriju, būs iespējams panākt visaptverošāku pieeju ģimenes kompetenču veicināšanā. Piedāvātās aktivitātes ne vien sekmē NVO atpazīstamību, bet arī veicina līdzdalību un pilsoniskumu, ļaujot dalībniekiem izrādīt iniciatīvu un iesaistīties NVO darbībā un no zināšanu “turētājiem” kļūt par zināšanu (kompetenču) “nesējiem” un “izplatītājiem”.

Būtiski, ka izglītojošais darbs tiek veikts jau agrīnā vecumā, bērniem un jauniešiem veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni, ietverot arī krietni plašāku vecāku un bērnu savstarpējo pienākumu un atbildības jautājumu loku, vienlaikus izglītojot bērnus un jauniešus par dažādiem ar attiecībām saistītiem jautājumiem. Sociālo un veselīgu attiecību prasmju trūkums vēlāk vērojams arī pieaugušo vecumā. Latvijā tiek šķirta gandrīz katra otrā laulība, vidējais laulības ilgums līdz tās šķiršanai ir 13 gadu, neizbēgami palielinās otro un trešo partnerību skaits.[1], Veidojas jaunas radnieciski pietuvinātas attiecības, situācijas, ka bērns dzīvo daudz paplašinātākā ģimenes tvērumā, jo (bioloģiskajiem) vecākiem veidojas citas partnerattiecības. Šajā kontekstā īpaši jādomā par bērnu drošību un viņu interesēm atbilstošu psiholoģisko klimatu ģimenē. Piemēram, bērniem, kuri aug mājsaimniecībās, kurās ir augsts laulības konfliktu līmenis, ir paaugstinātas internalizācijas uzvedības problēmas (piemēram, trauksme un depresija) un ārējās uzvedības problēmas (piemēram, agresija un hiperaktivitāte), vājāka pašregulācija (prasmes, kas vajadzīgas, lai atbilstoši pārvaldītu emocijas, uzvedību un uzmanību) un iespējami sliktāki rezultāti skolā.[2]Vieni no iemesliem, kas noved pie laulības šķiršanas ir finansiālas problēmas, atkarības, vardarbība, nespēja pārdzīvot emocionālus satricinājumus u.c.Lai arī daži no nosauktajiem iemesliem paredz praktiskas prasmes, tomēr sociālām prasmēm ir būtiska loma attiecību apmierinātībā[3] – spēja sarunāties, sadzirdēt, veidot dialogu, spēt cieņpilni izturēties vienam pret otru, būt saliedētiem.[4]

[1] Tautas Ataudzes stratēģijas ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050) | Pārresoru koordinācijas centrs (pkc.gov.lv) projekta analītika, Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2022
[2] https://www.acf.hhs.gov/opre/report/supporting-healthy-marriage-evaluation-family-strengthening-program-low-income-0
[3] https://www.researchgate.net/publication/270435512_Marital_Satisfaction_The_Role_of_Social_Skills_of_Husbands_and_Wives
[4] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4852543/


NAP2027 minēts, prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” mērķa sasniegšana ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, gūto pieredzi bērnībā, emocionālo labklājību un personīgo pašapziņu, nodrošinātām pamatvajadzībām, tostarp pietiekamiem ienākumiem un finansiālu stabilitāti, kvalitatīvu izglītību un pašrealizēšanās iespējām darbā, kultūrā u.c. Sabiedrība nevar būt vienota, droša un atvērta, ja sabiedrībā netiek stiprināta sociālā iekļaušana un attīstīta empātija. Lai stiprinātu piederības sajūtu gan valstij, gan ģimenei, nepieciešami dažādi resursi, ne tikai finanšu instrumenti, bet arī cilvēkkapitāla resursi – zināšanas, prasmes un attieksme, kuras nepieciešams attīstīt, uzlabot un nostiprināt.

SIF iepriekš ir īstenojis atklātus projektu konkursus NVO ģimenes kā vērtības stiprināšanai, nodrošinot dažādas aktivitātes, tomēr jautājumu klāsts, kuriem nepieciešami uzlabojumi vēl aizvien ir plašs. Tostarp ir būtiski veicināt pāru un ģimenes komunikācijas un sadarbības prasmes, konfliktu risināšanas prasmes, prasmes veidot “veselīgas”, drošas un emocionāli atbalstošas attiecības, kā arī veidot solidaritāti paaudžu starpā. Uzskatām, ka, lai veiksmīgi uzlabotu ģimenes sistēmas labklājību, psihoemocionālo noturību, kā arī, lai veicinātu sabiedrības saliedētību caur ģimenes kodola stiprināšanu ir nepieciešams strādāt ar holistisku pieeju – piedāvājot aktivitātes gan vecākiem, gan bērniem un jauniešiem. SIF īpašumā esošajā platformā www.vietagimenei.lv tiks iekļauta atsevišķa sadaļa, kas paredz iespēju pieteikties gan tiešsaistes, gan klātienes mācībām (nodarbībām). Tiks izstrādāts saturisko tēmu piedāvājuma grozs, kura piedāvājumu www.vietagimene.lv izglītības iestādes un jauniešu centri varēs izvēlēties tēmas, par kurām jomu speciālisti (t.sk. NVO), interaktīvās nodarbībās klātienē, varēs runāt ar bērniem un jauniešiem viņu ierastajā vidē, bet vecākiem, paredzot iespējas kompetences attīstīt gan tiešsaistes formātā, gan klātienē. Pirms darbības aktīvās fāzes tiks veikts sākotnējais novērtējums, bet pēc darbību īstenošanas – gala izvērtējums
Platformā www.vietagimenei.lv tiks izveidots ērti pieejams piedāvājums ģimenes kā vērtības stiprināšanai, lai stiprinātu paaudžu sadarbības un komunikācijas prasmes, veicinot drošas un atbalstošas savstarpējās attiecības.

Lai īstenotu aprakstītās aktivitātes, tiks organizēti publiskie iepirkumi:
1. tīmekļvietnes www.vietagimenei.lv IT risinājuma izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu pakalpojuma groza piedāvājumu un izvēli;
2. ekspertu – jomas profesionāļu (NVO) piedāvājuma izstrāde un piesaiste pakalpojuma īstenošanai visā Latvijas teritorijā.

Attīstot jaunu darbības virzienu, kas saistīts  ar sociālo prasmju un veiksmīgu attiecību paradumu veicināšanu bērnu, jauniešu un vecāku mērķgrupās projektā plānotas aktivitātes:

1. Bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni kā vērtību, t.sk. par tēmām – savstarpējā komunikācija un veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē. Bērnu un jauniešu izglītošanai paredzēts veidot saturisko tēmu piedāvājuma grozu, kurā gan izglītības iestādes, gan citas iesaistītās organizācijas (piemēram, jauniešu centri) digitālajā platformā www.vietagimenei.lv varēs izvēlēties tēmas, par kurām jomu speciālisti (t.sk. NVO) interaktīvās nodarbībās klātienē varēs runāt ar bērniem/ jauniešiem viņu ierastajā vidē. Jauniešiem, kuriem interesēs kāda no konkrētajām tēmām, tiks piedāvāta iespēja pašiem kļūt par “vēstnešiem” un turpināt izglītot citus jauniešiem, šādā veidā veicinot pilsonisko līdzdalību. Platformā www.vietagimenei.lv tiks izveidota skolām un jauniešu centriem publiski pieejama datubāze, kurā varēs iepazīties ar piedāvāto tēmu aprakstu, detalizēta satura informāciju, kā arī aizpildīt pieteikšanās formu, lai ar konkrēto informatīvi izglītojošo aktivitāti iepazīstinātu savas skolas, jauniešu centra bērnus un jauniešus. Bērniem un jauniešiem potenciāli piedāvātās izglītojošās tēmas: veselīgas un drošas attiecības, līdztiesība u.c. Šāda veida izglītojošas aktivitātes nodrošina nevaldības organizācijas (NVO), taču izglītības iestādēm ne vienmēr ir informācija par tām, vai netiek paredzēts pietiekams budžets, lai tās īstenotu. Līdz ar to SIF caur šo projekta aktivitāti nodrošinās Latvijas bērniem, jauniešiem un vecākiem pilnveidot savas kompetences ģimenes kā vērtības stiprināšanas jautājumos un no tā izrietošajām tēmām.     

2.Vecāku izglītošana par attiecību pratības/ prasmju tematiku – ģimeni kā vērtību, paaudžu solidaritāti, pāra komunikāciju,  apzinātām vecāka prasmēm, katra pieaugušā (t.sk. vecāku, vecvecāku un audžuvecāku) nozīmi bērna dzīvē, u.tml.
Ir būtiski veicināt gan pāru/ gan ģimenes komunikācijas un sadarbības prasmes, konfliktu risināšanas prasmes, prasmes veidot veselīgas attiecības, sniedzot un saņemot emocionālo atbalstu, kā arī veidojot solidaritāti paaudžu starpā. Arī vecākiem būs iespēja platformā www.vietagimenei.lv izvēlēties sev interesējošās tēmas. Izglītojošie pasākumi plānoti trīs līmeņos:
1.        līmenī – iespēja noklausīties attālināto jeb tiešsaistes kursu (piemēram, tiešsaistē vai iepriekš sagatavotos video/ audio materiālos).
2.        līmenī – tiem, kuriem ir interese par tēmu padziļinātāku izpratni, plānota iespēja apmeklēt reģionālas klātienes mācības.
3.        līmenī – vecāki varēs paši būt par “informācijas nesējiem” citiem vecākiem, iesaistoties arī NVO darbībā.

Diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē
Vienaudžu savstarpējās vardarbības jeb bulinga līmenis Latvijas izglītības iestādēs pēc 2018.gada OECD datiem bija augstākais Eiropas savienības dalībvalstīs. [1] Arī 2022.gada apkopotie dati norāda, ka Latvijā aizvien vienaudžu savstarpējā vardarbība notiek bieži.[2] Lai mazinātu bulinga izplatību Latvijas izglītības iestādēs, kā arī rastu risinājumus, kā stiprināt sadarbību starp institūcijām, 2023.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādājusi Informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību.[3] Bulings var radīt ilgstošas, negatīvas sekas bērnu un pusaudžu psihoemocionālajā veselībā, kavēt kognitīvos procesus, veicināt trauksmi, grūtības adaptēties, radīt dažādas veselības problēmas, tajā skaitā depresīvu traucējumu un pašnāvniecisku domu attīstības risku, turklāt bērni, kuri cietuši no bulinga, biežāk noslēdzas un izolējas no apkārtējiem, sliktāk iekļaujas skolas vidē, un ir novērota lielāka antisociālas uzvedības varbūtība nākotnē. [4],[5]

UNESCO 2019.gada izveidotajā materiālā par bulinga mazināšanu norādītas vairākas komponentes, kas veicina bulinga attīstīšanās risku mazināšanu, kā arī sekmē jau pastāvošās vardarbības mazināšanos izglītības iestādēs - apmācības un atbalsts pedagogiem, kuri iesaistīti bulinga risināšanā, izglītības iestādes personāla izglītošana, droša psiholoģiska un fiziska skolas vide, politikas veidotāju un vecāku aktīva iesaiste, izglītošana par bulingu, sadarbība starp izglītības sektoru un plašu partneru klāstu (citi valsts sektori, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās aprindas, digitālās platformas), u.c.[6] Veselības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas ņirgāšanās jeb bulinga izplatības mazināšanai divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupai un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās izglītības iestādes vecuma grupai, kuru galvenais mērķis ir mazināt vardarbības izplatību izglītības vidē.[1]  Tāpat šobrīd pieejamas vairākas starptautiski atzītas programmas, kas veidotas ar mērķi mazināt bulingu skolas vidē, palīdzēt izglītības iestādes personālam risināt augsta līmeņa konfliktsituācijas, izglītojot skolēnus par bulinga jautājumiem, veikt preventīvo darbu, kas palīdzētu mazināt bulinga rašanās riskus. Tāpat arī Latvijas izglītības iestādēs tiek izmantoti dažādi programmu elementi un atšķirīgas metodes, lai veicinātu veselīgu skolas un klases vidi.

Vienaudžu savstarpējā vardarbība var atstāt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa negatīvas sekas gan bērnu attīstībā, gan spējā veidot attiecības un iekļauties skolas vidē, gan pašvērtējumā un citos būtiskos dzīves aspektos. Nereti bērniem trūkst izpratnes par savu emociju atpazīšanu un regulāciju, adaptīviem veidiem, kā risināt konfliktus, kā arī nav pietiekamas izpratnes par savas rīcības sekām. Lai sekmētu bērnu izpratni, veicinātu empātiju un līdzjūtību, sociālās prasmes, konfliktu risināšanas stratēģijas, būtiski iekļaut nepieciešamo informāciju un prasmju apguvi jau agrīni. Veicinot iekļaujošu vidi, preventīvi sniedzot ne tikai informāciju bērnu vecumposmiem atbilstošā, saistošā un saprotamā veidā, bet arī ieviešot atbalsta un palīdzības mehānismus, kad bērns vēršas pēc atbalsta, iespējams mazināt vardarbības riskus, kā arī sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes par rīcību situācijās, kad bērns saskāries ar vardarbību. Nozīmīga loma kognitīvās izziņas, prasmju apguves un palīdzības saņemšanas posmos ir izglītības iestāžu personālam, kuriem nepieciešamas padziļinātas zināšanas un prasmes, lai spētu veicināt bērnu emocionālo un kognitīvo attīstību, kā arī nodrošinātu veselīgu un drošu skolas vidi mācību procesam. Bieži skolas personāls par vardarbību uzzina tad, kad tas jau noticis ilgstoši un tā rezultātā cietis ne tikai konkrēts bērns, bet negatīvas sekas izjutuši gan bērni, kuri rīkojušies vardarbīgi, gan tie bērni, kuri bijuši liecinieki vardarbībai. Šādos gadījumos bērni izjūt samazinātu drošības sajūtu izglītības iestādē, var justies apjukuši, nobijušies un nezina, kā rīkoties un kā vardarbību pārtraukt, kā rezultātā var pastiprināties savstarpējā vardarbība. Vienlaikus būtiski norādīt, ka vardarbības riski aizvien pieaug arī interneta vidē – nozīmīgi izglītot gan izglītības iestādes personālu, gan pašus bērnus un viņu vecākus gan par iespējamiem riskiem, gan sekām kā arī izpētīt un ieviest interaktīvas, bērnu vecumposmam un izpratnei atbilstošas metodes, kas ļauj padziļināti apgūt drošas interneta vides lietošanas paradumus. Sniedzot atbalstu gan pašiem bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, gan bērniem, kuri veikuši vardarbību, iespējams mazināt turpmāku vardarbības izplatību, kā arī uzlabot emocionālo klimatu un drošības izjūtu izglītības iestādē.

Laicīgai atbalsta nodrošināšanai gan pašiem bērniem, gan arī speciālistiem, tajā skaitā pedagogiem, ir īpaši svarīga nozīme, lai efektīvi spētu risināt vardarbības iespējamos pirmos aizdīgļus, sniegtu visām iesaistītajām pusēm viņu vajadzībās balstītu palīdzību un risinājumus, tādā veidā potenciāli novēršot turpmāku vardarbības atkārtošanos vai smagu vardarbības gadījumu eskalāciju nākotnē.

Lai sekmīgi izglītības iestādēs būtu iespējams risināt vardarbības gadījumus (tajā skaitā e- vidē), atrastu efektīvus un bērna vajadzībām atbilstošus un ilgtspējīgus risinājumus, šobrīd trūkst vardarbības incidentu atpazīšanas, fiksēšanas kārtība. Neveicot sistemātisku darbu pie vardarbības incidentu pamanīšanas, fiksēšanas, ir apgrūtināta efektīvāko risinājumu atrašana un turpmāka vardarbības gadījumu novēršana. Šāda instrumenta izmantošana izglītības iestādēs ļautu vienlaicīgi monitorēt vardarbības problemātiku un pielāgot jau esošos instrumentus to efektīvākai pielietošanai. Īstenojot pasākumu, tiek ņemts vērā, ka jau šobrīd eksistē specifiskas programmas un instrumenti vardarbības monitorēšanai, kas ir apzinātas un aktivitātes īstenošanas laikā tiek ņemtas vērā, tādejādi saturiski nepārklājoties, bet viena otru papildinot vispusīgāk spēj mazināt plašo vardarbības problemātikas spektru.
Bērni vardarbības veicēja lomā nonāk dažādu iemeslu dēļ, bet visbiežāk viņi paši nereti ir bijuši emocionālas un fiziskas vardarbības upuri, kuri nav laicīgi saņēmuši nepieciešamo atbalstu, jo pieaugušie līdzcilvēki laicīgi nav pamanījuši bērna problemātisko uzvedību vai izaicinošas uzvedības riskus. Šiem bērniem nereti nav bijusi piesaistes persona, kkura veidotu drošus dzīves pamatus un sociālās prasmes, kas būtu balstītas uz cieņpilnu attiecību veidošanu.

Ņemot vērā minēto, speciālistiem darbā ar bērniem būtu ļoti svarīga individuāla pieeja bērnu funkcionālai novērtēšanai, kas ļautu izprast katra bērna spējas, prasmes un noteiktu viņu vajadzības labākā risinājuma pielāgošanai. Kopumā tas mazinātu vardarbības riskus izglītības iestādēs, kā arī e-vidē un novērstu bērnu atkārtotu iesaistīšanos vardarbības incidentos.  Pasākuma ietvarā:
*Tiks izstrādāta un ieviesta vardarbības incidentu atpazīšanas un fiksēšanas kārtība, kas būs pieejama digitālā, interaktīvā formātā;
*Tiks atrasts, adaptēts un ieviests bērnu individuālās funkcionalitātes novērtēšanas instruments izglītības iestāžu speciālistiem;
*Organizēti nacionāla un starptautiska līmeņa pieredzes apmaiņas un labās prakses piemēru dalīšanās un pārneses pasākumi valsts un pašvaldību speciālistiem (piemēram, pašvaldību izglītības pārvaldes, izglītības iestāžu, sociālā dienesta speciālistiem, kā arī Bērnu aizsardzības centra ekspertiem, u.c.), kuru rezultātā stiprinātu visu iesaistīto pušu iesaistīšanos un veidotu vienotu izpratni par vardarbības mazināšanas pasākumiem izglītības iestāžu vidē un e-vidē;
*Attīstīta visaptveroša pieeja vardarbības novēršanā izglītības iestādēs, radot drošu un atbilstošu mācību vidi, kurā ikviens bērns var justies aizsargāts un atbalstīts;
*Ieviests palīdzības saņemšanas mehānisms vardarbībā cietušajiem bērniem un vardarbības veicējiem.

Atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm,  saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti
Bērni un pusaudži ikdienā saskaras ar dažādām krīzes situācijām ģimenēs, izglītības iestādēs, kas var radīt emocionālus pārdzīvojumus un atstāt iespaidu uz bērna turpmāko attīstību un labbūtību kopumā. Īpaši smagi ģimeni un bērnu ietekmē ģimenes locekļa, drauga, skolas biedra zaudējums, kas var radīt pēkšņas, spēcīgas izmaiņas bērna uzvedībā, emocionālajā, kognitīvajā un sociālajā sfērā. Nereti bērni sastopas ar zaudējumu, piedzīvo traģiskus notikumus – autoavārija, slepkavība, nāvējoša trauma, smaga saslimšana, u.c., kuros bērni var būt bijuši arī aculiecinieki notikušajam, kas var atstāt traumatisku ietekmi uz visu turpmāko bērna dzīvi un prasīt ļoti ilgu laiku, lai atgūtu dzīves kvalitāti. Nereti arī ģimenes locekļiem trūkst zināšanu, lai izprastu bērna vajadzības zaudējuma gadījumā un izprastu traumatiskā notikuma ietekmi uz bērnu, kā arī izvērtētu konkrētās palīdzības nepieciešamību vai piesaisti. Atbilstoši Centrālās statistikas datiem, 2022.gadā apgādnieka zaudējuma pensija piešķirta 15 002 personām līdz 24 gadu vecumam, savukārt 2021.gadā 14 875 personām līdz 24 gadu vecuma. Proti, gada laikā aptuveni 127 bērni ir zaudējuši vienu vai abus vecākus.

Šobrīd Latvijā bezmaksas atbalsta sniegšana zaudējuma gadījumos bērniem un ģimenē tiek īstenota no dažādu pakalpojumu sniedzēju puses un piedāvātie pakalpojumi ir dažādi. Viens no pieejamiem resursiem ir katras pašvaldības sociālā dienesta piedāvātie pakalpojumi, piemēram, psihologa konsultācijas. Tomēr, kā liecina prakse, psihologa pakalpojums nereti nav pietiekams atbalsts, jo nepieciešams komplekss risinājums, piedāvājot arī cita veida pakalpojumus un paredzot tos ilgtermiņā.

Kopš 2009.gada Bērnu aizsardzības centrā (turpmāk – centrs) ir izveidota Krīzes intervences komanda, kuras speciālisti sniedz psiholoģisku palīdzību (krīzes intervenci) un atbalstu gadījumos, kas saistīti ar bērna nāvi (piemēram, suicīds, ceļu satiksmes negadījumi, noslīkšana, nāve pēc ilgstošas saslimšanas, u.c.). Palīdzība tiek nodrošināta gan izglītības iestāžu kontekstā (cietušā klases biedriem, draugiem, pedagogiem, speciālistiem), gan arī ģimenes ietvaros – palīdzība ir būtiska gan vecākiem, gan citiem radiniekiem. Sniegtais pakalpojums ir vienreizējs, pēc kā seko ieteikumi turpmākam darbam. Palīdzība tiek nodrošināta visā Latvijā.

VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS) Paliatīvās aprūpes dienests sadarbībā ar Bērnu paliatīvās aprūpes biedrību, nodrošinot ikvienai paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošai ģimenei atbalsta grupas (vecākiem, brāļiem, māsām un sērojošām ģimenēm), kā arī psihosociālu un garīgu atbalstu ģimenēm bērna slimības laikā un sērošanas periodā (24 mēnešus pēc bērna zaudēšanas). Tāpat BKUS “Vecāku māja”, kas darbojas kā nevalstiska organizācija,  nodrošina atbalsta grupas sērojošiem vecākiem, kuri ir piedzīvojuši bērna zaudējumu.

Atbalsts bērniem un ģimenēm zaudējuma gadījumos tiek īstenots arī caur citām nevalstiskajām organizācijām – piemēram, SOS Bērnu ciematu asociācijas īstenotā programma “Kalniem pāri”, kas nodrošina atbalstu ģimenei kopumā, piedāvājot gan individuālas konsultācijas, gan grupu nodarbības dažādiem bērnu vecumposmiem, kā arī tiek nodrošināti dažādi kopīgi, vienojoši terapeitiski pasākumi.

Centra Krīzes intervences komandas speciālistu ikdienas prakse liecina, ka bērni un pusaudži ne vienmēr saņem tūlītēju, koordinētu palīdzību un atbalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā. Zaudējuma gadījumu ietvaros pašvaldības sociālais dienests, iesaistītais izglītības iestādes atbalsta personāls un krīžu centra speciālisti var piesaistīt psiholoģisku atbalstu bērnam un ģimenei, tomēr pakalpojumi mēdz būt sadrumstaloti un neietver pēctecīgu intervenci arī ilgtermiņā, vai sadarbībā ar citiem speciālistiem. Kopumā trūkst vienots pakalpojumu tīkls, kas paredzētu bērniem koordinētu, uz viņu vajadzībām balstītu palīdzības nodrošināšanu tuvinieka zaudējuma gadījumā ilgtermiņā.

Lai mazinātu riskus un sniegtu atbalstu, ir nepieciešams stiprināt ģimenes un sniegt profesionālu atbalstu bērnam tuvinieka zaudējuma gadījumā, sniedzot  tūlītēju palīdzību, nodrošinot speciālistu  individuālās konsultācijas bērniem, kā arī izglītojot sabiedrību par sērošanas aspektiem ģimenēs ar bērniem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams izveidot atbalsta sistēmu, paredzot:
*izveidots atbalsta sistēmu bērniem, nosakot minimālo pakalpojuma grozu, kurā izvērtējot bērna individuālās vajadzības,  tiek nodrošināts atbilstošs pakalpojums. Atbalsta sistēma sastāv no: a) tūlītējas psiholoģiskas palīdzības bērnam (piemēram, pirmā psiholoģiskā palīdzība, krīzes intervence, u.c.); b) izvērtējot bērna turpmākās vajadzības, viņa vecumposmu, tiek nodrošināts pakalpojums, ko īsteno speciālists ilgtermiņā (piemēram, klīniskais psihologs, mākslas terapeits, smilšu spēļu terapeits, u.c.). Par pieejamo pakalpojuma klāstu informēta sabiedrība, speciālisti un vecāki;
*speciālistu (piemēram, psihologs, psihoterapeits, psihoterapijas speciālists, u.c.) mācību programmas izstrāde vai esošas mācību programmas pielāgošana vai iegāde un mācību organizēšana darbam ar zaudējumu, sērām, tādējādi nodrošinot speciālistu pieejamību tuvāk bērna dzīvesvietai;
*sniegts atbalsta pakalpojums bērnam dzīvesvietā, nodrošinot 500 bērnu sasniegšanu (paredzot, ka pakalpojums tiek nodrošināts bērniem, bērna ģimenes locekļiem, kā arī pēc vajadzības bērna klases biedriem, u.c.), nodrošinot terapijas 10 sesiju kursu, paredzot atbilstošāko pakalpojumu bērnam un ģimenei, balstoties uz viņu vajadzībām;
*izveidots pakalpojumu katalogs, kur vienkopus būtu apkopoti visi pakalpojumu veidi zaudējumu gadījumos, kas pieejami Latvijā. Katalogs būtu publiski pieejams gan speciālistiem, gan bērnu vecākiem, kā arī tas regulāri tiktu atjaunots ar aktuālāko informāciju

Demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu;
Diskusijas par nabadzības mazināšanas, sociālās iekļaušanas un demogrāfijas atbalsta pasākumos ieguldītā un vēl papildus nepieciešamā finansējuma efektīvu izlietojumu tiek aktualizētas katru gadu valsts budžeta veidošanas procesā. Lai arī Latvijā pēdējos gados īstenoti vairāki atsevišķi pētījumi, tomēr šie pētījumi atklāj galvenokārt konkrētā brīža situācijas izvērtējumu – “momentuzņēmumu”, bet nesniedz pierādījumos balstītu informāciju par to, kāda ir īstenoto politikas iniciatīvu un līdz ar to – ieguldīto finanšu līdzekļu – ietekme uz  mērķu sasniegšanu.
2018. gadā Latvija pirmo reizi piedalījās starptautiskā salīdzinošā longitudinālā pētījuma “Generations and Gender Survey" (GGP) 1. vilnī, kura ietvaros 2018.gadā izstrādāts analītiskais ziņojums “Latvijas ģimenes paaudzēs 2018”, ievērojot GGP prasības un pilnībā izmantojot šī starptautiskā pētījuma metodoloģiju.
2025.gadā plānots uzsākt dalību pētījuma otrajā vilnī, tādējādi identificējot un verificējot efektīvākos nacionāla un municipāla līmeņa risinājumi ģimeņu atbalstam, t.sk. emigrācijas un augsta nabadzības riska mazināšanai, kā arī padziļināti analizētu ģimeņu situāciju valstī. Papildus dalībai minētajā starptautiskajā salīdzināmā pētījuma 2.vilnī, nepieciešamības gadījumā tiks iniciēti arī citi analītiskie pētījumi, ar mērķi novērtēt esošo demogrāfijas politiku un tās ietekmi uz politikas rādītājiem, tematiski tos saskaņojot ar nozares ministrijām, radot iespēju pieņemt pierādījumos balstītus lēmumu un tādējādi sekmējot demogrāfijas attīstību Latvijā.

[1] Vadlīnijas un rekomendācijas ņirgāšanās izplatības mazināšanai izglītības vidē | Esparveselibu.lv
[1] Tautas Ataudzes stratēģijas ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050) | Pārresoru koordinācijas centrs (pkc.gov.lv), Šķirtās laulības vidējais ilgums ir 13 gadi | Oficiālās statistikas portāls;
[2] Tautas Ataudzes stratēģijas ĢIMENE – LATVIJA – 2030 (2050) | Pārresoru koordinācijas centrs (pkc.gov.lv)
[1] PISA 2018 Results (Volume III)What School Life Means for Students’ Lives Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/education/pisa-2018-results-volume-iii_acd78851-en

[2] Pisa 2022 Insights and Interpretations Pieejams:httpsPISA%202022%20Insights%20and%20Interpretations.pdf

[3] Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/646058d7-55d8-43df-b416-bc4a79d74b80

[4] Profilakses un agrīnās qintervences programmas KiVa monitoringa pētījums. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/17100/download?attachment

[5] https://www.ekidz.eu/bullying-and-mobbing-at-school-understanding-the-reasons-and-consequences-for-your-children

[6] Pieejams:https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000374794/PDF/374794eng.pdf.multi


Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai (telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c.). Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
• kancelejas preces, biroja piederumi;
• telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
• telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
• IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
• citas izmaksas atbilstoši 4.3.6.9. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.
Pasākuma ietvaros attiecināmas ir gan izmaksas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai, gan arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u.tml.


Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas), kas minētas MK noteikumu 20.5.punktā.


4.3.6.9. pasākuma finansējums

Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās iesniegumu atlases kārtās, katrā kārtā iesniedzot vienu projekta iesniegumu par tajā pieejamo finansējumu.
Lai nodrošinātu kārtās sadalītā pasākuma finansējuma atbilstību norādītai proporcijai (nepārsniedz 85%), par 1 euro  ir palielināta nacionālā finansējuma daļa. Attiecīgi palielinās arī pasākuma kopsumma par 1 euro.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 225 001 euro (no tā elastības finansējums 2 402 125 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 12 941 250 euro (no tā elastības finansējums 2 041 807 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 2 283 751 euro (no tā elastības finansējums 360 318 euro):

pirmajā kārtā plānotais kopējais finansējums Sabiedrības integrācijas fondam ir 9 970 671  euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 8 475 070 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 495 601 euro.
 Projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 8 397 548 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 259 633 euro apmērā;

otrajā kārtā plānotais kopējais finansējums Valsts kancelejai ir 5 254 330 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4 466 180 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 788 150 euro. 
Projekta iesniegumā  kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 4 425 328 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums  3 761 528 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 663 800 euro apmērā

Sadarbības partneris tam deleģēto atbildības jomu un darbību īstenošanai saņem publisko finansējumu atbilstoši starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumā paredzētajam.

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām.

Projektu plānots ieviest no 2024. gada 1. ceturkšņa līdz 2029. gada 31. decembrim. Pirmajā ieviešanas gadā plānots mazākais finansējums.

4.3.6.9. pasākumam ir sekojošs dalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu:
atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) – 2 007 214 euro,
pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) – 2 641 071 euro;
pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158) - 3 539 036 euro;
Pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem un apgādājamu personu aprūpei (kods 143) - 4 753 929 euro apmērā;
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - 12 941 250 euro apmērā;
“Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” ir bez teritoriālā sadalījuma (kods 33)  - 12 941 250 euro apmērā;
"ESF+ sekundāras tēmas” (9 kods)- 10 400 000 euro, (6 kods)- 2 541 250 euro;
“Dzimumu līdztiesība” ir dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (kods 02) – 12 941 250  euro apmērā.

Sadalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu pa kārtām:

atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) – 2 007 214 euro, (1.kārta 1 271 260 euro , 2.kārta 735 954 euro); 
pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) – 2 641 071 euro; (1.kārta 1 695 014 euro, 2.kārta 946 057 euro);
pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158) - 3 539 036 euro; ( 1.kārta 2 288 268 euro, 2.kārta 1 250 768 euro);
Pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem un apgādājamu personu aprūpei (kods 143) - 4 753 929 euro apmērā; (1.kārta 3 051 025 euro, 2.kārta 1 702 904 euro);
 
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - 12 941 250 euro apmērā. ( 1.kārta 8 475 070 euro , 2.kārta 4 466 180 euro);
 
“Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” ir bez teritoriālā sadalījuma (kods 33)  ( 1.kārta  8 475 070 euro , 2.kārta 4 466 180 euro);
"ESF+ sekundāras tēmas” (9 kods)- 10 400 000 euro,  (1.kārta 8 320 000 euro, 2.kārta 2 080 000 euro),  (6 kods)- 2 541 250 euro ( 1.kārta 2 033 000 euro, 2.kārta 508 250 euro);
Dzimumu līdztiesība” ir dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (kods 02) – 12 941 250  euro apmērā (1.kārta  8 475 070 euro , 2.kārta 4 466 180 euro).

Indikatīvais finansējuma sadalījums pa atbalstāmo darbību blokiem:
1.bērniem un ģimenei (ģimenēm ar bērniem) draudzīgas vides attīstība: (indikatīvi 5 818 000 euro)
1.1.sabiedrības izpratnes veidošana par bērniem un ģimenēm draudzīgu, atbalstošu vidi, tajā skaitā nevalstisko organizāciju projektu konkurss, reģionālu pasākumu organizēšanai;
1.2.daudzbērnu ģimeņu un ģimeņu, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, godināšana un kopā būšanas veicināšana;
1.3.atbalsta pasākumi ģimenei draudzīgiem darba devējiem, kuri nodrošina ģimenei draudzīgu darba vidi un ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus ar atvieglotiem nosacījumiem;
1.4.platformas (www.vietagimenei.lv) pilnveide un attīstība;

2.izglītojoši un atbalsta pasākumi bērniem un ģimenēm: (indikatīvi 6 162 823 euro)
2.1.bērnu un jauniešu izglītošana, veidojot izpratni par jauniešu savstarpējām attiecībām, kā arī veicinot veselīgu savstarpējo attiecību stiprināšanu ģimenēs, t.sk. par tēmām – veselīgas savstarpējās attiecības ģimenē, drošas attiecības, savstarpējā komunikācija attiecībās u.c.;
2.2.vecāku un citu personu, kuri ir iesaistīti bērnu aprūpē, izglītošana par savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē un vecāku lomu veselīgai bērnu attīstībai;
2.3.diskriminācijas un vardarbības mazināšana izglītības iestādēs un e-vidē;
2.4. atbalsta sistēmas izveide bērniem, viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti;

3.demogrāfijas politikas attīstības vajadzībām nepieciešamo pētījumu īstenošana un pētījumu rezultātu popularizēšana, valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu; (indikatīvi 500 000 euro)
4.komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
5.projekta vadības  un projekta īstenošanas nodrošināšana; (indikatīvi 2 744 178 euro)

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai ir izvēlēts piemērot vienotā personāla izmaksu likmi līdz 20 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu.
 
Lai neveidotos pārkompensācija projekta iesniegumā katrā kārtā plāno piemērot atšķirīgu vienoto personāla izmaksu likmi- Sabiedrības integrācijas fondam 13, savukārt Valsts kancelejai un sadarbības partnerim Bērnu aizsardzības centram - 20 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas;


Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz mēnešalgu grupu viduspunktu pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VK veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VK veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.3.6.9. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.3.6.9. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Kvalitatīvai ieviešanai katrā projektā būtu nepieciešams:
Projekta vadītājs 
projekta vadītāja asistents 
projekts koordinatori    
vecākais eksperts
eksperti 
iepirkumu speciālists (jurists)    
finansists 
vadošais grāmatvedis 
sabiedrisko attiecību vadītājs;
Atlīdzība tiks piemērota atbilstoši katram amatam noteiktajai saimei, līmenim un noslodzei, piemērojot no 9. – 12. mēnešalgu grupai.

Algu likmes nosakāmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, par pamatu ņemot mēnešalgu grupas skalas viduspunktu. Detalizēts likmes aprēķins ir saskaņots ar vadošo iestādi.

Skaidrojam, ka saistībā ar darba vietas iekārtošanas izmaksām daļlaikā iesaistītajiem nodarbinātajiem projektā tiks vērtēts iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz nodarbinātajiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.

Sadarbības partneri:

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri(-iem) tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, tai skaitā kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējusi sadarbības iestāde, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējis finansējuma saņēmējs.

Finansējuma saņēmējs vienosies ar sadarbības partneri par sadarbības jomām, kurā tas tiks iesaistīts vai par konkrētu darbību īstenošanu projektā. Tiek plānots, ka noteikumu projektā minētās ministrijas deleģēto funkciju ietvaros tiks iesaistītas kā viedokļa sniedzējas kvalitatīvas visaptverošas intervences programmas ieviešanai, savukārt pastāv iespēja, ka citi sadarbības partneri tiks piesaistīti arī konkrētu darbību ieviešanā.
Sadarbības partneru izvēlē tiks ievērots 13.07.2023. Ministru kabineta noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 3.3.apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Tātad sadarbības partneriem piešķirtais finansējums tiks izlietots izdevumu kompensēšanai nevis samaksai par pakalpojumu sniegšanu, kas atbilstu publiska iepirkuma līguma pazīmēm. 4.3.6.9. pasākumā plānots iesaistīt to nozaru institūcijas, kurām ir vistiešākā sasaiste ar pasākuma ieviešanu.
Tiek plānots, ka sadarbības partneriem tiks segti radušies izdevumi saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2.pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā, kā rezultātā 4.3.6.9. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu


Finansējuma saņēmējs vienosies ar sadarbības partneri par sadarbības jomām, kurā tas tiks iesaistīts, vai par konkrētu darbību īstenošanu projektā. Tiek plānots, ka noteikumu projektā minētās ministrijas deleģēto funkciju ietvaros tiks iesaistītas kā viedokļa sniedzēji, eksperti, savukārt citi sadarbības partneri tiks piesaistīti arī konkrētu darbību ieviešanā.

Valsts atbalsts
Komercdarbības atbalsts:
Finansējuma saņēmējs ir Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus, līdz ar to negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Savukārt finansējuma saņēmējs Sabiedrības integrācijas fonds ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (publisks nodibinājums), kas šobrīd neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus. Sabiedrības integrācijas fonds īsteno darbības atbilstoši noteiktajam statusam un Sabiedrības integrācijas fonda likumam, taču nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs un negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.

Sinerģija un demarkācija
Atsevišķas darbības pasākumos ir līdzīgas, tomēr problēmas fokuss pasākumiem ir atšķirīgs un pārklāšanās nav iespējama:
-4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi
 -4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” īstenošanas noteikumi
-4.3.4.3. pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" īstenošanas noteikumi.
-4.2.3.1. pasākuma “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi.
Lai jau sākotnēji tiktu novērsts dubultā finansējuma risks, norādām, ka sinerģija ir nodrošināma un uzraugāma abos virzienos  starp iepriekšminētajiem pasākumiem, attiecīgo atbildīgo institūciju starpā uzturot regulāru dialogu un atgriezenisko saiti par abu pasākumu ieviešanas praktiskajiem aspektiem.

Ekonomiskais pamatojums
Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek noteikta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, jo 4.3.6.9. pasākuma ietvaros netiek plānots komercdarbības atbalsts vai neto ienākumi, netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanu, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes, preventīvu atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, kā arī cilvēkkapitāla attīstību.

Kā rāda pētījumi, bērnībā īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir daudzas iespējamās ekonomiskās ietekmes, taču ne visas ir vienkārši izmērāmas. Vairums atbalsta programmu tiek īstenotas ar mērķi uzlabot bērna attīstību un labbūtību. Tas nozīmē, ka rezultātu novērtēšanai var tikt - izmantota informācija par bērna:
- izglītības sasniegumiem (piemēram, iegūtais izglītības līmenis, iesaiste speciālās izglītības programmās, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, skolas kavējumi utt.);
- pamešanu novārtā un piedzīvoto vardarbību;
- veselību (piemēram, traumatisms, slimnīcas apmeklējumi);
- iesaisti nepilngadīgo noziedzībā.
Nereti bērnu atbalsta programmu ietekmes noteikšanai tiek izmantoti dati par bērnu sagatavotību skolai, tomēr tie nav novērtējami monetārā izteiksmē. Līdz ar to ar datiem, kas iegūstami īstermiņā, ir grūti pierādīt īstenoto atbalsta programmu ekonomiskos ieguvumus jeb precīzāk atbalsta instrumentu ietekme nav vienmēr vērtējama, izmantojot izmaksu ieguvumu argumentus. Monetārā izteiksmē ir novērtējami dati par iegūto izglītības līmeni, iesaisti noziedzībā, nodarbinātību u.c. līdzīga rakstura informācija, kas par bērnu iegūstama pamatā pēc pilngadības sasniegšanas. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams uzkrāt longitudinālus datus par bērna dzīves gājumu, lai, ņemot vērā informāciju par dzīves notikumiem (iesaisti  noziedzīgu nodarījumu veikšanā, iegūto izglītības līmeni, nodarbinātību un ienākumiem) tālākā nākotnē, bērnam pieaugot, varētu retrospektīvi aprēķināt to agrīno intervenču ietekmi, kas nodrošinātas bērnībā [1],[2]. ([1] Aos S, Lieb, R., Mayfield, J., Miller, M. and Pennucci, A. Benefits and Costs of Prevention and Early Intervention Programs for Youth. In: Washington State Institute for Public Policy, editor. Olympia, Washington: Washington State Institute for Public Policy, 2004; [2] Aos S, Miller M, Drake E. Evidence based public policy options to reduce future prison construction, criminal justice costs, and crime rates.  Olympia, WA: Washington State Institute for Public Policy 2006.)
Lai gan šādi retrospektīvie pētījumi uzrāda ciešāku saiti starp problēmām bērnībā un sagaidāmo iznākumu pieaugušo vecumā, ekonomiskās ietekmes noteikšanai tiek izmantoti arī prospektīvie pētījumi. Tā, piemēram, Feinšteins ar kolēģiem ir parādījuši, ka sociālās izmaksas un nelabvēlīgās sekas pieaugušo vecumā var paredzēt, ņemot vērā ģimenes kontekstu un datus par bērna attīstību līdz 11 gadu vecumam.[3]
([3] Feinstein L, Duckworth K, Sabates R. A model of the intergenerational transmission of educational success. Wider Benefits of Learning Research Report, 2004.).
Pierādījumi par jauno cilvēku turpmākās dzīves trajektorijām saistībā ar problēmām agrīnā bērnībā uzrāda, ka ar augstu varbūtību ir prognozējama bērna turpmākā dzīve tad, ja bērnībā ir konstatētas uzvedības grūtības vai bijuši nelabvēlīgi ģimenes apstākļi bērnībā. [4][5][6].([4] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.
[5] Colman I, Murray J, Abbott R, Maughan B, Kuh D, Croudace T, et al. Outcomes of conduct problems in adolescence: forty year follow-up of a national cohort. British Medical Journal 2009;338(a2981).[6] Murray J, Irving B, Farrington DP, Colman I, Bloxsom CAJ. Very early predictors of conduct problems and crime: results from a national cohort study. Journal of child psychology and psychiatry 2010;51(11):1198-207.).
Pastāv arī saikne starp uzvedības problēmām 10 un 16 gadu vecumā un zemāku iegūtās izglītības pakāpi un bezdarbu nākotnē[8]. ([8] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.) Tāpat ir arī pierādījumi par nepārtrauktu emocionālo grūtību saistību ar būtiskām nākotnē prognozējamām izmaksām psihiskās veselības aprūpes nodrošināšanai pieaugušā vecumā[9]. ([9] McCrone P, Dhanasiri S, Knapp M, Lawton-Smith S. Paying the price: The cost of mental health care in England to 2026, 2008.). Ir arī konstatēts, ka bērnu psihiskās veselības traucējumi paši par sevi nosaka veselības rezultātus pieaugušo vecumā, un šī saistība tiek uzskatīta par galveno, kas veido nevienlīdzību veselības jomā.
Atbalsta programmas ģimenei un bērniem agrā vecumā ne tikai uzlabo rezultātus bērniem, kuri piedalās programmā, bet arī var uzlabot rezultātus viņu vecākiem, parasti bērna mātei, jo daudzi riska grupas bērni dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir tikai māte. Pētījumos konstatēts, ka mātēm, kuras kopā ar bērnu piedalījušās atbalsta programmu īstenošanā, vēlākos gados ir uzlabotas vecāku prasmes, sasniegts augstāks izglītības līmenis, labāka darba  karjera, viņām ir veselīgāki dzīvesveida paradumi, viņas mazāk izmanto valsts palīdzību un retāk veic noziedzīgas darbības (Karoly et al., 1998, un Brooks-Gunn, Berlin un Fuligni, 2000).

Ekonomiskie ieguvumi

Pētnieki Loeber & Farrington uzskata, ka nekad nav par agru vai par vēlu nodrošināt pasākumus, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanos nākotnē[11]. ([11] Heckman JJ Masterov DV The productivity argument for investing in young children, 2007:98). Pētījumos konstatēts, ka bērna dalībai pirmsskolas vecumā atbalsta programmās ir salīdzinoši liela un ilgstoša ietekme uz jaunā cilvēka tālākiem sasniegumiem skolā un labklājību kopumā. Atkarībā no programmas kvalitātes un mērķa, tās rada nozīmīgu ekonomisko atdevi, sākot no aptuveni 4 USD par vienu ieguldīto dolāru līdz vairāk nekā 10 USD par vienu ieguldīto dolāru[12]. ([12] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Sinklērs aprēķinājis, ka izmaksu ietaupījumi no īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir jūtami jau aptuveni 12 gadu vecumā vispirms caur krimināltiesību sistēmu, vēlāk veselības aprūpes sistēmā saistībā ar narkotiku, alkohola un citu apreibinošo vielu patēriņa samazināšanos, kā arī saistībā ar agrīnu grūtniecības skaita samazinājumu. Savukārt pieaugušo vecumā ieguvumi no īstenotajiem atbalsta pasākumiem bērnībā jūtami caur lielākiem valstij nomaksātajiem nodokļiem un pieprasījuma samazinājumu pēc sociāliem pabalstiem[13]. ([13] Olds DL, Henderson CR, Phelps C, Kitzman H, Hanks C. Effect of prenatal infancy nurse home visitation on government spending. Medical Care 1993;31(2):155-74.)

Turpretim citos pētījumos, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi dažādām atbalsta programmām, kuras uzrādījušas pozitīvu ietekmi, atdeve par katru ieguldīto dolāru tiek rēķināta no 1,80 līdz 17,07 USD[14]. ([14] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Lielākie tīrie ieguvumi konstatēti programmām ar ilgāku novērtēšanas periodu, jo šajos pētījumos mērīta ietekme uz rezultātiem, ko vieglāk izteikt kā ieguvumus monetārā izteiksmē (piemēram, nodarbinātībā gūtie ienākumi, sociālo pabalstu samazinājums, noziedzības samazināšanās). Liela ekonomiskā atdeve konstatēta programmām, kurām bijuši nepieciešami lielāki ieguldījumi (vairāk nekā 40 000 USD uz vienu bērnu), taču pozitīva atdeve konstatēta arī programmām, kas izmaksājušas ievērojami mazāk (zem 2 000 USD uz vienu bērnu). Ekonomiskā atdeve labāka vērojama programmām, kas paredz bērna un ģimenes apmeklēšanu viņu dzīvesvietā vai vecāku izglītošanu, kā arī programmām, kas apvienojušas šos pakalpojumus ar pirmsskolas izglītības ieguvi.
Lai izmantotu minētās analīzes investīciju pamatošanai, galvenais ierobežojums ir vispārinātu rezultātu rādītāju trūkums esošajos primārajos pētījumu datos[15]. ([15] Kilian R, Losert C, Park A, McDaid D, Knapp M. Cost-effectiveness analysis in child and adolescent mental health problems: An updated review of literature. International Journal of Mental Health Promotion 2010;12(4)).

Tabulā zemāk ir parādīts ar atbalsta programmu (saistībā ar agrīno intervenču īstenošanu) īstenošanu saistīto potenciālo papildu ieguvumu diapazons, kas attiecināms arī uz plašāku ģimeņu un bērnu atbalsta programmu klāstu, kad tiek vērtēti ieguvumi mērķa grupai, valdībai un sabiedrībai kopumā no šo programmu īstenošanas. Tajā ir apkopoti galvenie iznākumi, ko var gūt no dalības atbalsta programmās, un ar tiem saistītie papildu ieguvumi (vai izmaksas), ko var novērtēt monetārā izteiksmē.
Lai gan atbalsta programmas var uzlabot bērnu kognitīvās funkcijas vai uzvedību, veidot veselīgas attiecības ģimenēs, kā arī nodrošināt citus sociāli emocionālus rezultātus, šie uzlabojumi ne bērnam kā programmas dalībniekam, ne ģimenei, ne arī kādai citai iesaistītai personai nepārvēršas monetārā ieguvumā. Turklāt gandrīz visi tabulā norādītie iznākumi, kas attiecas uz iesaistītajiem bērniem, netiek novēroti, kamēr bērns nav izaudzis, tostarp daudzi netiek novēroti pat līdz pilngadības sasniegšanai. Tas gan neattiecas uz vecāku iznākumiem, jo tie var uzlaboties pat tad, kad bērni ir ļoti mazi. Līdz ar to, lai novērtētu tabulā norādītos papildu ieguvumus, ir nepieciešams vai nu atbalsta programmu dalībnieku ilgtermiņa monitorings, vai jāspēj izteikt prognozes par uzlabojumiem ilgtermiņa iznākumos, pamatojoties uz uzlabojumiem jau agrīnākā bērna vecumā.

Iespējamie papildu ieguvumi un izmaksas, kas saistītas ar agrīno intervenču īstenošanu un plānoto iznākumu sasniegšanu[16]. ([16]Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation)

Atbalsta programmu ilgtermiņa ietekme un potenciālo ieguvumu (monetāro un nemonetāro) veidošanās uz bērnu, ģimenes un sabiedrības labbūtību un tautsaimniecības attīstību tiks pētīta ilgtermiņā, tai skaitā 4.3.6.9. pasākuma ietvaros īstenojot demogrāfijas politikas attīstības pētījumus un pētījumu rezultātu popularizēšanu, tādējādi valsts attīstības politikas izstrādē sekmējot uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādi un īstenošanu. Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, kā arī lai nodrošinātu datu ticamību, kas praktiski izmantojams tālākajā demogrāfijas politikas plānošanā, šobrīd nav iespējams veikt padziļinātāku ekonomisko ieguvumu analīzi vai arī noteikt šādu pienākumu finansējuma saņēmējiem uz projekta iesniegšanas brīdi. Kopumā paredzams, ka 4.3.6.9. pasākuma ietvaros īstenotie projekti ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs šādus rezultātus:
- samazināsies to bērnu skaits, kas pamesti novārtā;
- samazināsies to bērnu skaits, kas guvuši traumas un negadījumus ģimeņu nepienācīgas aprūpes dēļ;
- samazināsies to bērnu skaits, kas rada papildus slogu izglītības un sociālā atbalsta sistēmai saistībā ar to, ka viņi nespēj pilnvērtīgi un savlaicīgi iekļauties pamata un vispārējās izglītības programmās saistībā ar vecāku nepietiekamu iesaisti un atbalstu bērnu izglītības procesos;
- samazināsies to bērnu skaits, kuri iesaistās noziedzīgās darbībās un saskaras ar krimināltiesību sistēmu jau agrīnā vecumā;
- samazināsies to bērnu skaits, kas rada papildus slogu veselības aprūpes sistēmai saistībā ar to, ka viņi jau agrīnā vecumā sāk smēķēt, lietot apreibinošas vielas vai citos veidos nodara kaitējumu savai veselībai.
Rūpes par bērnu un ģimeņu labbūtību ir viens no pirmajiem un galvenajiem soļiem ceļā uz attīstītu, izglītotu, veselīgu, pārtikušu, drošu sabiedrību un ekonomiski stabilu valsts izaugsmi ilgtermiņā.

[1] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf, 28. lpp.

[2] https://www.esparveselibu.lv/aktualizes-alkohola-lietosanas-izplatibu-pusaudzu-vidu

[3] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/TAS_Plans%2009.11%20projekts.pdf, 7. lpp.

[4] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/laulibas/2634-noslegtas-un-skirtas-laulibas?themeCode=IL

[5] https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-10/Nr_05_Demografija_2022_%2822_00%29_LV.pdf, 10.lpp.

[1] https://likumi.lv/ta/id/323703

[2] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/TAS_Plans%2009.11%20projekts.pdf, 8. lpp.