23-TA-2637: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saistībā ar:
1) Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 07.03.2018. spriedumu lietā C-651/16 un tam sekojošo Latvijas Republikas Augstākās tiesas 18.06.2018. spriedumu lietā Nr. A420221414;
2) paternitātes pabalstu, ja personai ir vairāki darba devēji;
3) kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu neiekļaušanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanā;
4) Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adresi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi pielāgot normatīvo regulējumu atbilstoši EST 07.03.2018. spriedumam lietā C-651/16; noteikt tiesisko regulējumu saistībā ar paternitātes pabalstu, ja personai ir vairāki darba devēji; nostiprināt normatīvajā aktā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām neiekļaušanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2024.
Pamatojums
Lai noteikumu projektā piedāvātos grozījumus realizētu informācijas sistēmās (turpmāk - IS), izmaiņu ieviešanai IS nepieciešami vismaz 4 mēneši no normatīvā akta pieņemšanas brīža.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1) No EST sprieduma lietā C-651/16 izriet, ka darba ņēmējs, kurš, izmantojot Eiropas savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos, iepriekš ir bijis apdrošināts citas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, nedrīkst saņemt ievērojami zemāka apmēra pabalstu salīdzinājumā ar to, uz kuru tai būtu bijušas tiesības, ja viņa nebūtu izmantojusi savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un būtu bijusi nodarbināta tikai attiecīgajā dalībvalstī un būtu veikusi iemaksas tās sociālā nodrošinājuma sistēmā (personu brīva pārvietošanās, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 45. pants). Līdz ar to Latvijas nacionālie tiesību akti nedrīkstētu paredzēt nelabvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz pabalstu aprēķināšanu tām personām, kuras pirms nodarbinātības uzsākšanas Latvijā, bija nodarbinātas un apdrošinātas citā ES institūcijā. Tādējādi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" normas interpretējamas un piemērojamas tā, lai tās nenonāktu pretrunā ar LESD 45. pantu.
2) Iztrūkst tiesiskais regulējums par personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā Nr. A420253615, SKA-1063/2017 (par paternitātes pabalsta aprēķinu, ņemot vērā darba iemaksu algu pie visiem darba devējiem, pie kuriem persona ir izmantojusi paternitātes atvaļinājumu likumā noteiktajā termiņā), tiesību normās nav atrodams pamatojums viedoklim, ka paternitātes atvaļinājums ir jāizmanto vienlaicīgi pie visiem darba devējiem.
Augstākā tiesa atzīst par pareizu, ka bērna tēvam ir tiesības uz vienu paternitātes pabalstu par desmit kalendāra dienām (saskaņā ar 16.06.2022. grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10 darba dienas), neatkarīgi no tā, pie cik darba devējiem viņš ir strādājis. Tāpat Augstākā tiesa atzīst, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu nosaka, ņemot vērā pirmā paternitātes atvaļinājuma sākumu. Aprēķinot darba ņēmēja vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, iestādei jāņem vērā un jāieskaita visi ienākumi, kas bija gūti pie visiem darba devējiem.
Augstākās tiesas ieskatā - tas, ka ienākumu zaudējums paternitātes atvaļinājuma izmantošanas dēļ pie cita darba devēja, noticis vēlākā periodā, nevis vienlaikus ar ienākumu zaudējumu pie pirmā darba devēja, nevar būt pamats, lai, aprēķinot pieprasītāja vidējo iemaksu algu, netiktu ņemta vērā pieprasītāja iemaksu alga pie cita darba devēja.
Ja bērna tēvam ir vairāki darba devēji, bet piešķirot pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) rīcībā ir informācija, ka tikai viens no tiem ir piešķīris atvaļinājumu - tiek pieņemts lēmums, pamatojoties uz VSAA rīcībā esošo informāciju, proti, vidējo algu pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina tikai no ienākumiem, kuri gūti strādājot pie konkrētā darba devēja.
Ja vēlāk šī persona iesniedz atkārtotu iesniegumu un ir redzams, ka arī pie cita darba devēja ir piešķirts atvaļinājums bērna tēvam saskaņā ar Darba likuma 155. panta pirmo daļu, jāveic pabalsta pārrēķins, ņemot vērā Augstākās tiesas spriedumā noteikto. Proti, teritoriālā nodaļa, kura izdevusi lēmumu par paternitātes pabalsta piešķiršanu, pamatojoties uz papildus saņemto informāciju un tiesu praksi, pieņem pozitīvu lēmumu par paternitātes pabalsta pārrēķināšanu, ņemot vērā ienākumus, kas jau noteiktajā vidējās algas aprēķina periodā, gūti pie visiem darba devējiem, kuri piešķīruši atvaļinājumu bērna tēvam.
3) Piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, VSAA jau šobrīd ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.06.2014. spriedumā lietā Nr. A420689610, SKA-107/2014 un 03.07.2014. Rīcības sēdes Lēmumā lietā Nr. A420534210, SKA-525/2014 bija atzinis, ka atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts ir vienreizēja atlīdzība, kuru izmaksā papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba tiesiskās attiecības nebūtu izbeigtas. Augstākā tiesa minētajā spriedumā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt darbā gūto ienākumu zaudējumu, tāpēc vidējās iemaksu algas un pabalsta apmēru nevajadzētu ietekmēt ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Tādējādi ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts).
2) Iztrūkst tiesiskais regulējums par personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā Nr. A420253615, SKA-1063/2017 (par paternitātes pabalsta aprēķinu, ņemot vērā darba iemaksu algu pie visiem darba devējiem, pie kuriem persona ir izmantojusi paternitātes atvaļinājumu likumā noteiktajā termiņā), tiesību normās nav atrodams pamatojums viedoklim, ka paternitātes atvaļinājums ir jāizmanto vienlaicīgi pie visiem darba devējiem.
Augstākā tiesa atzīst par pareizu, ka bērna tēvam ir tiesības uz vienu paternitātes pabalstu par desmit kalendāra dienām (saskaņā ar 16.06.2022. grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10 darba dienas), neatkarīgi no tā, pie cik darba devējiem viņš ir strādājis. Tāpat Augstākā tiesa atzīst, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodu nosaka, ņemot vērā pirmā paternitātes atvaļinājuma sākumu. Aprēķinot darba ņēmēja vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, iestādei jāņem vērā un jāieskaita visi ienākumi, kas bija gūti pie visiem darba devējiem.
Augstākās tiesas ieskatā - tas, ka ienākumu zaudējums paternitātes atvaļinājuma izmantošanas dēļ pie cita darba devēja, noticis vēlākā periodā, nevis vienlaikus ar ienākumu zaudējumu pie pirmā darba devēja, nevar būt pamats, lai, aprēķinot pieprasītāja vidējo iemaksu algu, netiktu ņemta vērā pieprasītāja iemaksu alga pie cita darba devēja.
Ja bērna tēvam ir vairāki darba devēji, bet piešķirot pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) rīcībā ir informācija, ka tikai viens no tiem ir piešķīris atvaļinājumu - tiek pieņemts lēmums, pamatojoties uz VSAA rīcībā esošo informāciju, proti, vidējo algu pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina tikai no ienākumiem, kuri gūti strādājot pie konkrētā darba devēja.
Ja vēlāk šī persona iesniedz atkārtotu iesniegumu un ir redzams, ka arī pie cita darba devēja ir piešķirts atvaļinājums bērna tēvam saskaņā ar Darba likuma 155. panta pirmo daļu, jāveic pabalsta pārrēķins, ņemot vērā Augstākās tiesas spriedumā noteikto. Proti, teritoriālā nodaļa, kura izdevusi lēmumu par paternitātes pabalsta piešķiršanu, pamatojoties uz papildus saņemto informāciju un tiesu praksi, pieņem pozitīvu lēmumu par paternitātes pabalsta pārrēķināšanu, ņemot vērā ienākumus, kas jau noteiktajā vidējās algas aprēķina periodā, gūti pie visiem darba devējiem, kuri piešķīruši atvaļinājumu bērna tēvam.
3) Piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, VSAA jau šobrīd ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.06.2014. spriedumā lietā Nr. A420689610, SKA-107/2014 un 03.07.2014. Rīcības sēdes Lēmumā lietā Nr. A420534210, SKA-525/2014 bija atzinis, ka atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts ir vienreizēja atlīdzība, kuru izmaksā papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba tiesiskās attiecības nebūtu izbeigtas. Augstākā tiesa minētajā spriedumā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt darbā gūto ienākumu zaudējumu, tāpēc vidējās iemaksu algas un pabalsta apmēru nevajadzētu ietekmēt ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
Tādējādi ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumos Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" nav regulējuma sakarā ar EST 07.03.2018. spriedumu lietā C-651/16 un tam sekojošo Augstākās tiesas 18.06.2018. spriedumu lietā Nr. A420221414.
2) Nav noteikts tiesiskais regulējums situācijās par paternitātes pabalsta piešķiršanu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu, ja pabalsta pieprasītājam vienlaikus ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu. Līdz ar to noteikumu projektā atrunājama norma atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām.
3) Ņemot vērā, ka ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināma normatīvā akta regulējumā.
2) Nav noteikts tiesiskais regulējums situācijās par paternitātes pabalsta piešķiršanu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanu, ja pabalsta pieprasītājam vienlaikus ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu. Līdz ar to noteikumu projektā atrunājama norma atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām.
3) Ņemot vērā, ka ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināma normatīvā akta regulējumā.
Risinājuma apraksts
1) Grozījumi atrunā kārtību, kādā tiek aprēķināts maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsts (t.i., valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, kas saistīti ar bērna piedzimšanu) personām, kuras pirms minēto valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu pieprasīšanas ir bijušas nodarbinātas ES institūcijā (noteikumu projekta 1.1. un 1.2. apakšpunkts).
Pamatojoties uz minēto EST spriedumu un tam sekojošo Augstākās tiesas spriedumu, noteikumu projekts paredz, ka:
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas visā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā minētajā periodā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un ņem vērā ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā;
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā noteikto periodu. Abos gadījumos nepiemērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" 9. un 18. punktu periodam, kurā persona bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā.
Grozījumi vienlaikus paredz (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) arī personas pienākumu iesniegt VSAA atbilstošus nodarbinātības un sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu apliecinošus dokumentus, ja persona nodarbināta kādā no ES institūcijām, un ja informācija VSAA nav pieejama (jo informāciju par ES institūcijās nodarbinātām un apdrošinātām personām VSAA nevar iegūt no citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm (ES institūcijās nodarbinātās personas nav apdrošinātas valsts sistēmā)).
2) Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem, noteikumu projekts paredz noteikt, ka gadījumos, kad pabalsta pieprasītājam ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu, neņemot vērā, pie kura no darba devējiem persona ir atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, bet pie kura turpina būt nodarbināta, paternitātes pabalstu piešķir par vienu 10 darba dienu periodu (pirmo piešķirto), un personai vidējo iemaksu algu aprēķina no visiem ienākumiem, kuri gūti noteiktajā 12 kalendāro mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Ja vēlākā periodā kāds no darba devējiem piešķir atvaļinājumu par citu 10 darba dienu periodu, pabalsta piešķiršanu atsaka, jo paternitātes pabalsts jau ir piešķirts un tā apmērs noteikts no visiem algotā darbā gūtajiem ienākumiem (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).
Šāda risinājuma ieviešana nodrošinās tiesisko regulējumu atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām, nepasliktinot finansiālo ietekmi paternitātes pabalstu pieprasītājiem, ja ir vairāki darba devēji. Praksē var būt situācijas, kad persona nemaz neizmantos iespēju pieprasīt 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu pie otra (cita) darba devēja, turpinot gūt darba ienākumus. Pabalsts tiks piešķirts par pirmajām 10 atvaļinājuma dienām un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no personas ienākumiem pie visiem darba devējiem šajā periodā, arī tad, ja atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu pie kāda no darba devējiem nav piešķirts, tādejādi nepasliktinot personas situāciju sociālās apdrošināšanas iestāšanās gadījumā.
3) Noteikumu projekts paredz noteikt, ja apdrošinātajai personai likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā vai 32. pantā minētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā kādā no mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki kā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adreses nosaukumu (noteikumu projekta 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunkts).
Tostarp noteikumu projektā ietverta pārejas norma, kas paredz, ka šo noteikumu grozījumi 4.1, 4.2 un 24.1 punktos attiecināmi uz personām (maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta pieprasītāji), kurām attiecīgais apdrošināšanas gadījums iestāsies 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts).
Tas nozīmē, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena būs līdz 2024. gada 30. jūnijam, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu piešķirs, aprēķinās un izmaksās saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas būs spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Savukārt jaunā ar noteikumu grozījumiem noteiktā kārtība tiks piemērota, ja attiecīgā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena būs 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Pārejas regulējums netiek attiecināts uz noteikumu grozījumu 12.1 punktu, jo VSAA jau šobrīd ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Pamatojoties uz minēto EST spriedumu un tam sekojošo Augstākās tiesas spriedumu, noteikumu projekts paredz, ka:
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas visā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā minētajā periodā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par 12 mēnešu periodu pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas un ņem vērā ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā;
- ja apdrošinātā persona pirms maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta pieprasīšanas likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā ir bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra aprēķināšanai nosaka par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā un 32. pantā noteikto periodu. Abos gadījumos nepiemērojot Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 "Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi" 9. un 18. punktu periodam, kurā persona bijusi nodarbināta un veikusi iemaksas ES institūcijā.
Grozījumi vienlaikus paredz (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) arī personas pienākumu iesniegt VSAA atbilstošus nodarbinātības un sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu apliecinošus dokumentus, ja persona nodarbināta kādā no ES institūcijām, un ja informācija VSAA nav pieejama (jo informāciju par ES institūcijās nodarbinātām un apdrošinātām personām VSAA nevar iegūt no citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm (ES institūcijās nodarbinātās personas nav apdrošinātas valsts sistēmā)).
2) Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst tiesiskais regulējums personas tiesībām saņemt paternitātes pabalstu, ja personai vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu piešķir tikai viens no darba devējiem, noteikumu projekts paredz noteikt, ka gadījumos, kad pabalsta pieprasītājam ir vairāki darba devēji ar atšķirīgiem atvaļinājuma periodiem sakarā ar bērna piedzimšanu, neņemot vērā, pie kura no darba devējiem persona ir atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu, bet pie kura turpina būt nodarbināta, paternitātes pabalstu piešķir par vienu 10 darba dienu periodu (pirmo piešķirto), un personai vidējo iemaksu algu aprēķina no visiem ienākumiem, kuri gūti noteiktajā 12 kalendāro mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Ja vēlākā periodā kāds no darba devējiem piešķir atvaļinājumu par citu 10 darba dienu periodu, pabalsta piešķiršanu atsaka, jo paternitātes pabalsts jau ir piešķirts un tā apmērs noteikts no visiem algotā darbā gūtajiem ienākumiem (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).
Šāda risinājuma ieviešana nodrošinās tiesisko regulējumu atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām, nepasliktinot finansiālo ietekmi paternitātes pabalstu pieprasītājiem, ja ir vairāki darba devēji. Praksē var būt situācijas, kad persona nemaz neizmantos iespēju pieprasīt 10 darba dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu pie otra (cita) darba devēja, turpinot gūt darba ienākumus. Pabalsts tiks piešķirts par pirmajām 10 atvaļinājuma dienām un vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no personas ienākumiem pie visiem darba devējiem šajā periodā, arī tad, ja atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu pie kāda no darba devējiem nav piešķirts, tādejādi nepasliktinot personas situāciju sociālās apdrošināšanas iestāšanās gadījumā.
3) Noteikumu projekts paredz noteikt, ja apdrošinātajai personai likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31. panta pirmajā daļā vai 32. pantā minētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā kādā no mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki kā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla adreses nosaukumu (noteikumu projekta 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunkts).
Tostarp noteikumu projektā ietverta pārejas norma, kas paredz, ka šo noteikumu grozījumi 4.1, 4.2 un 24.1 punktos attiecināmi uz personām (maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta pieprasītāji), kurām attiecīgais apdrošināšanas gadījums iestāsies 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts).
Tas nozīmē, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena būs līdz 2024. gada 30. jūnijam, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu piešķirs, aprēķinās un izmaksās saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas būs spēkā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Savukārt jaunā ar noteikumu grozījumiem noteiktā kārtība tiks piemērota, ja attiecīgā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena būs 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Pārejas regulējums netiek attiecināts uz noteikumu grozījumu 12.1 punktu, jo VSAA jau šobrīd ņem vērā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām summu iekļaušanu vidējās apdrošināšanu iemaksu algas aprēķinā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pielāgo normatīvo regulējumu atbilstoši EST 07.03.2018. spriedumam lietā C-651/16; nosaka tiesisko regulējumu saistībā ar paternitātes pabalstu, ja personai ir vairāki darba devēji; nostiprina normatīvajā aktā izveidojušos tiesu praksi attiecībā uz darba devēju izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotām atvaļinājuma dienām neiekļaušanu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
27 650 491
0
27 980 401
0
28 293 951
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
27 650 491
0
27 980 401
0
28 293 951
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
27 650 491
33 396
27 980 401
0
28 293 951
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
27 650 491
33 396
27 980 401
0
28 293 951
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-33 396
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-33 396
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
33 396
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonnā "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un kolonnās "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīti speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" kopējie ieņēmumi un izdevumi saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai noteikumu projektā piedāvātos grozījumus realizētu IS, nepieciešams piesaistīt ārpakalpojumu provizoriski 60 cilvēkdienu apjomā, kam nepieciešami papildus līdzekļi IS izstrādes apmaksai 33 396 euro apmērā (60 c/d x 556,60 euro ar PVN).
Izstrādes paredz:
• vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu manuālai pielāgošanai gadījumos, kad persona ir strādājusi ES institūcijā – 15 c/d;
• jaunu dokumentu veidu fiksēšanu sistēmā, kas pierāda personas darbu ES institūcijā – 5 c/d;
• paternitātes pabalsta tiesību un apmēra noteikšanas izmaiņas – 40 c/d.
Izmaiņu ieviešanai IS nepieciešami vismaz 4 mēneši no normatīvā akta pieņemšanas brīža.
Izstrādes paredz:
• vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu manuālai pielāgošanai gadījumos, kad persona ir strādājusi ES institūcijā – 15 c/d;
• jaunu dokumentu veidu fiksēšanu sistēmā, kas pierāda personas darbu ES institūcijā – 5 c/d;
• paternitātes pabalsta tiesību un apmēra noteikšanas izmaiņas – 40 c/d.
Izmaiņu ieviešanai IS nepieciešami vismaz 4 mēneši no normatīvā akta pieņemšanas brīža.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošanai būs nepieciešami papildus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi apakšprogrammā 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 33 396 euro apmērā. VSAA minēto finansējumu nodrošinās tai piešķirto 2024. gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/00cc9167-24f4-4fc9-8902-fad84421feb3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskā līdzdalība par noteikumu projektu norisinājās no 24.11.2023. līdz 07.12.2023. Iebildumi un priekšlikumi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta pieprasīšanas un saņemšanas nolūkā apdrošinātai personai ir pienākums iesniegt VSAA šo noteikumu 4.1 un 4.2 punktā minētajā gadījumā informāciju (atbilstošus nodarbinātības vai sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanu apliecinošus dokumentus) par pabalsta pieprasītāja nodarbinātības vai sociālās apdrošināšanas periodiem ES institūcijā, ja vien šī informācija nav VSAA rīcībā. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 24. panta pirmā daļa un šo noteikumu 40.1 punkts. Personas datu apstrāde (VSAA trūkstošās informācijas saņemšana un izvērtēšana) ir obligāti nepieciešama, lai VSAA varētu objektīvi un pamatoti izvērtēt saņemto pieprasījumu par pabalsta piešķiršanu un to izmaksāt. Personas datu, kas nav VSAA rīcībā, nesniegšanas gadījumā VSAA nebūs spējīga un tiesīga piešķirt un izmaksāt pieprasīto pabalstu.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. VSAA ir saistoši Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punktā noteiktais attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņš, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Tāpat VSAA kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (VSAA) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Apdrošinātās personas iepriekš minētā VSAA iesniedzamā informācija glabāsies sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, kā tas ir noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 24.1 pantā, Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” un Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajam.
Tādējādi attiecībā uz personas datu glabāšanu noteikumu projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu glabāšanu saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktu.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemti vērā vairāki apstākļi: personas datu apstrādes nolūki un normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību, arhivēšanu un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. VSAA ir saistoši Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punktā noteiktais attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņš, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Tāpat VSAA kā pārzinim ir pienākums pierādīt savas rīcības ar datu subjekta personas datiem atbilstību datu aizsardzības prasībām (pārskatatbildības princips). Pārziņa pierādīšanas pienākums korelē ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 26. panta otrā daļā noteikto prasības celšanas noilgumu. Minētā tiesību norma kontekstā ar Regulas 5. panta 2. punktu uzliek pienākumu pārzinim (VSAA) pamatot savas personas datu apstrādes pamatotību un tiesiskumu.
Apdrošinātās personas iepriekš minētā VSAA iesniedzamā informācija glabāsies sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, kā tas ir noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 24.1 pantā, Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumos Nr. 117 “Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā” un Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 749 “Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā” noteiktajam.
Tādējādi attiecībā uz personas datu glabāšanu noteikumu projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu glabāšanu saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi