23-TA-1250: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
"Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"" (turpmāk – projekts) paredz iekļaut tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk - TPL) piešķiršanas procesā ES fondu projekta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" Eiropas Sociālā fonda 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.2. pasākuma "Funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izveide un ieviešana" (turpmāk – ES fondu projekts) rezultātā izstrādātu instrumentu - Funkcionēšanas novērtēšanas laboratoriju padziļinātai personas funkcionēšanas izvērtēšanai, lai uzlabotu TPL pakalpojumu nodrošināšanu sarežģītos funkcionēšanas ierobežojumu gadījumos, kad nepieciešams papildus novērtēt personu, lai mērķētāk atbilstoši personas vajadzībām un TPL lietošanas mērķim izvēlētos valsts finansētā TPL veidu. Papildus projektā iekļautas normas, kas nosaka TPL nodrošināšanas principus hospisa aprūpē esošām pilngadīgām personām, kam TPL paredzēts nodrošināt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi""(turpmāk – Projekts) izstrādāts ar mērķi nodrošināt objektīvu funkcionēšanas novērtēšanu, lai veiktu mērķtiecīgu sociālo un veselības pakalpojumu un atbalsta pasākumu izvēli un to efektivitātes novērtēšanu, uzlabot TPL piešķiršanas procesu mērķētāk personām sociālās integrācijas un darbspēju uzlabošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu (turpmāk – likums), TPL ir aprīkojums vai dažādas tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti. TPL pakalpojums ir pieejams personām ar invaliditāti, personām, kurām TPL ir nepieciešams funkcionālās mazspējas novēršanai, personām ar prognozējamu invaliditāti (ja TPL nepieciešamība noteikta individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā), personām ar anatomiskiem defektiem (tiesības saņemt tādus TPL kā protēzes un ortopēdiskos apavus). TPL pakalpojumu atbilstoši deleģējumam likumā personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem sniedz VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk – VSIA NRC “Vaivari”), personām ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienība un personām ar redzes traucējumiem - Latvijas Neredzīgo biedrība. Kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti TPL, kā arī TPL veidus nosaka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk - Mk noteikumi Nr.878) un Ministru kabineta 2021. gada 20.aprīļa noteikumi Nr.250 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem).
Funkcionēšanas novērtēšana pieminēta likumā un MK noteikumos Nr.878 (funkcionēšanas novērtēšanas komisijas darba regulējums), kas dod tiesisku pamatu funkcijas kvalitatīvai pilnveidošanai atbilstoši ES fondu projekta rezultātiem. Lai identificētu personai atbilstošāko TPL, procesā ir iesaistītas ārstniecības personas - ārstējošais, t.sk, ģimenes ārsts, novērtējot personas funkcionēšanas stāvokli un identificējot TPL, kas vislabāk kompensēs funkcionēšanas ierobežojumu. Ārstējošais ārsts sniedz atzinumu par nepieciešamā TPL veidu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 89.pielikumam. Ārstniecības personām pacienta aktivitātes līmenis ir jāvērtē arī šobrīd, sniedzot atzinumu pat personai atbilstoša TPL saņemšanas nepieciešamību. Praksē VSIA NRC “Vaivari” Tehnisko palīglīdzekļu centra speciālistiem nereti nākas lūgt precizēt ārstējošo ārstu atzinumus, kas izraisa pamatotu klientu neapmierinātību un sūdzības par birokrātisko pieeju. Lai risinātu minēto problēmu, ES fondu projekta ietvaros VSIA NRC “Vaivari” veidoja funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, izstrādājot funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu un to aprobējot jaunizveidotajā funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijā (turpmāk – FNL). Lai uzlabotu TPL pakalpojumu, t.sk., lai TPL tiktu piešķirti mērķēti atbilstoši personas aktivitātes līmenim, izveidotā sistēma fokusējas uz personas aktivitātes (funkcionēšanas) novērtēšanu, attiecīgi personas individuālajām vajadzībām atbilstošākā TPL piešķiršanu, diferencējot personai sniedzamā valsts finansējuma TPL apjomu.
Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes nozares vadošie pētnieki asoc.prof. dr.med. Signes Tomsones vadībā, tika veikta funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprobēšana izmēģinājumprojekta veidā, iepirkti funkcionēšanas novērtēšanas instrumenti, projekta ietvaros notika speciālistu apmācības par funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, t.sk. ģimenes ārstu, funkcionālo speciālistu, sociālo darbinieku u.c. Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izmēģinājumprojektā līdz projekta beigām š.g. oktobrī plānots iesaistīt 3000 personas ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personas ar invaliditāti un personas ar prognozējamu invaliditāti.
Paredzēts, ka FNL ieviesīs Starptautiskajam funkcionēšanas klasifikatoram (SFK) atbilstošu uz pierādījumiem balstītu funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu Latvijā, nodrošinot, ka FNL speciālisti, izmantojot licencētus funkcionēšanas novērtēšanas instrumentus un ierīces un speciāli atbilstoši Latvijai izstrādātiem funkcionēšanas novērtēšanas protokoliem, novērtē un interpretē personu objektīvu funkcionēšanas līmeni starptautiskās funkcionēšanas kategorijās. Izmantojot FNL sagatavos objektīvus atzinumus par FNL novērtēto personu funkcionēšanas spējām un iekļaus tos ES fondu projekta ietvaros izstrādātā informācijas sistēmā, lai ilgtermiņā nodrošinātu datu uzkrāšanu. FNL datu bāzē tiks veikta FNL novērtēto personu novērtēšanas datu uzkrāšana un to analīze, kas ļaus dinamikā sekot un vērtēt konkrētu personu funkcionēšanas dinamikai, kā arī sekot novērtēšanas procesa kvalitātei. Funkcionēšanas novērtēšanas rezultāti tiks izmantoti par pamatu TPL pakalpojumu izvēlei, t.sk., paredzēts, ka datus būs iespējams tos izmantot arī citām iestādēm (piemēram Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts ārstu komisijā (VDEĀVK), Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) u.c.). Atbilstoši iegūtajiem datiem izveidota tālākā darbības stratēģija objektīvas funkcionēšanas sistēmas veidošanai un plānots nepieciešamais finansējums dažādiem sociāliem un ārstnieciskiem pakalpojumiem - palīgtehnoloģijām, medicīniskajai rehabilitācijai u.tml., kā arī kā šie dati tiks izmantoti kā arguments dažādu strīdīgu situāciju risināšanai u.c.
ES projektā izstrādāti kritēriji padziļinātai funkcionēšanas novērtēšanai - primāri jānosaka sarežģīti un kompleksi personas funkcionēšanas ierobežojumi aktivitāšu un dalības līmenī, kā arī jānosaka kontekstuālo faktoru ietekme, ņemot vērā veselības stāvokļa radītos ķermeņa funkciju un struktūru bojājumus, kā arī gadījumos, kad nepieciešami sarežģīti vai kombinēti tehniskie palīglīdzekļi. ES projektā tika piedāvāti šādi kritēriji personas nosūtīšanai uz padziļinātu FNL:
1) nodarbinātība un izglītība (dzīves jomas, kurās funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā ieteicama padziļināta izvērtēšana, jo aktivitātes notiek vairākās vidēs un jāizvērtē dažādi konteksta aspekti, t.sk. nepieciešamība pēc vairākiem TPL;
2) personai ir multipli vai ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (nepieciešamas būtiskas individuālas TPL modifikācijas, t.sk. individuāli izgatavojamas cietās ortozes un individuāli izgatavojami apavi - vismaz pirmreizējās rekomendācijas gadījumā vai TPL kombinācijas);
3) personai ir nepieciešami dārgi un sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi (piemēram, elektriskie riteņkrēsli, skuteri, alternatīvās komunikācijas ierīces, protēzes);
4) paaugstināts kļūdas risks personas un TPL atbilstības izvērtēšanai (izvērtēšanai nepieciešamas specifiskas speciālistu kompetences, piemēram TP izmēģināšana simulētā vai dabiskā vidē).
Funkcionēšanas novērtēšana pieminēta likumā un MK noteikumos Nr.878 (funkcionēšanas novērtēšanas komisijas darba regulējums), kas dod tiesisku pamatu funkcijas kvalitatīvai pilnveidošanai atbilstoši ES fondu projekta rezultātiem. Lai identificētu personai atbilstošāko TPL, procesā ir iesaistītas ārstniecības personas - ārstējošais, t.sk, ģimenes ārsts, novērtējot personas funkcionēšanas stāvokli un identificējot TPL, kas vislabāk kompensēs funkcionēšanas ierobežojumu. Ārstējošais ārsts sniedz atzinumu par nepieciešamā TPL veidu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 89.pielikumam. Ārstniecības personām pacienta aktivitātes līmenis ir jāvērtē arī šobrīd, sniedzot atzinumu pat personai atbilstoša TPL saņemšanas nepieciešamību. Praksē VSIA NRC “Vaivari” Tehnisko palīglīdzekļu centra speciālistiem nereti nākas lūgt precizēt ārstējošo ārstu atzinumus, kas izraisa pamatotu klientu neapmierinātību un sūdzības par birokrātisko pieeju. Lai risinātu minēto problēmu, ES fondu projekta ietvaros VSIA NRC “Vaivari” veidoja funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, izstrādājot funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu un to aprobējot jaunizveidotajā funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijā (turpmāk – FNL). Lai uzlabotu TPL pakalpojumu, t.sk., lai TPL tiktu piešķirti mērķēti atbilstoši personas aktivitātes līmenim, izveidotā sistēma fokusējas uz personas aktivitātes (funkcionēšanas) novērtēšanu, attiecīgi personas individuālajām vajadzībām atbilstošākā TPL piešķiršanu, diferencējot personai sniedzamā valsts finansējuma TPL apjomu.
Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprakstu izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes nozares vadošie pētnieki asoc.prof. dr.med. Signes Tomsones vadībā, tika veikta funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas aprobēšana izmēģinājumprojekta veidā, iepirkti funkcionēšanas novērtēšanas instrumenti, projekta ietvaros notika speciālistu apmācības par funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, t.sk. ģimenes ārstu, funkcionālo speciālistu, sociālo darbinieku u.c. Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izmēģinājumprojektā līdz projekta beigām š.g. oktobrī plānots iesaistīt 3000 personas ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personas ar invaliditāti un personas ar prognozējamu invaliditāti.
Paredzēts, ka FNL ieviesīs Starptautiskajam funkcionēšanas klasifikatoram (SFK) atbilstošu uz pierādījumiem balstītu funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu Latvijā, nodrošinot, ka FNL speciālisti, izmantojot licencētus funkcionēšanas novērtēšanas instrumentus un ierīces un speciāli atbilstoši Latvijai izstrādātiem funkcionēšanas novērtēšanas protokoliem, novērtē un interpretē personu objektīvu funkcionēšanas līmeni starptautiskās funkcionēšanas kategorijās. Izmantojot FNL sagatavos objektīvus atzinumus par FNL novērtēto personu funkcionēšanas spējām un iekļaus tos ES fondu projekta ietvaros izstrādātā informācijas sistēmā, lai ilgtermiņā nodrošinātu datu uzkrāšanu. FNL datu bāzē tiks veikta FNL novērtēto personu novērtēšanas datu uzkrāšana un to analīze, kas ļaus dinamikā sekot un vērtēt konkrētu personu funkcionēšanas dinamikai, kā arī sekot novērtēšanas procesa kvalitātei. Funkcionēšanas novērtēšanas rezultāti tiks izmantoti par pamatu TPL pakalpojumu izvēlei, t.sk., paredzēts, ka datus būs iespējams tos izmantot arī citām iestādēm (piemēram Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts ārstu komisijā (VDEĀVK), Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) u.c.). Atbilstoši iegūtajiem datiem izveidota tālākā darbības stratēģija objektīvas funkcionēšanas sistēmas veidošanai un plānots nepieciešamais finansējums dažādiem sociāliem un ārstnieciskiem pakalpojumiem - palīgtehnoloģijām, medicīniskajai rehabilitācijai u.tml., kā arī kā šie dati tiks izmantoti kā arguments dažādu strīdīgu situāciju risināšanai u.c.
ES projektā izstrādāti kritēriji padziļinātai funkcionēšanas novērtēšanai - primāri jānosaka sarežģīti un kompleksi personas funkcionēšanas ierobežojumi aktivitāšu un dalības līmenī, kā arī jānosaka kontekstuālo faktoru ietekme, ņemot vērā veselības stāvokļa radītos ķermeņa funkciju un struktūru bojājumus, kā arī gadījumos, kad nepieciešami sarežģīti vai kombinēti tehniskie palīglīdzekļi. ES projektā tika piedāvāti šādi kritēriji personas nosūtīšanai uz padziļinātu FNL:
1) nodarbinātība un izglītība (dzīves jomas, kurās funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā ieteicama padziļināta izvērtēšana, jo aktivitātes notiek vairākās vidēs un jāizvērtē dažādi konteksta aspekti, t.sk. nepieciešamība pēc vairākiem TPL;
2) personai ir multipli vai ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (nepieciešamas būtiskas individuālas TPL modifikācijas, t.sk. individuāli izgatavojamas cietās ortozes un individuāli izgatavojami apavi - vismaz pirmreizējās rekomendācijas gadījumā vai TPL kombinācijas);
3) personai ir nepieciešami dārgi un sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi (piemēram, elektriskie riteņkrēsli, skuteri, alternatīvās komunikācijas ierīces, protēzes);
4) paaugstināts kļūdas risks personas un TPL atbilstības izvērtēšanai (izvērtēšanai nepieciešamas specifiskas speciālistu kompetences, piemēram TP izmēģināšana simulētā vai dabiskā vidē).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā ES fondu projekta (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" Eiropas Sociālā fonda 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.2. pasākuma "Funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izveide un ieviešana"), kas nodrošina FNL darbu, noslēgums plānots š.g. septembrī, nepieciešams MK noteikumos Nr.878 izdarīt grozījumus un iekļaut TPL piešķiršanas normatīvajā regulējumā kārtību, kāda funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu un nepieciešamo TPL veidu noteikšanu, veic FNL, vienlaikus iekļaujot funkcionēšanas novērtēšanas komisijas darbu FNL darba apjomā.
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts pilnveidot valsts finansēto TPL piešķiršanas kārtību, ieviešot ES projekta laikā aprobēto funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu vispārējā praksē, attiecīgi uzlabojot TPL piešķiršanas procesu - padarot to mērķtiecīgāku, pieņemot lēmumu par TPL piešķiršanu, t.sk. atbilstoši personas dzīves aktivitātei, kā arī risinot strīdus situācijas par piešķirtā TPL funkcionalitāti.
Projektā paredzēts iekļaut MK noteikumos Nr.878 normas, kādos gadījumos un kārtībā veic personu padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu. Paredzēts, ka FNL speciālisti veic personas funkcionēšanas padziļinātu novērtēšanu:
- sarežģītos funkcionēšanas ierobežojumu gadījumos, nosakot TPL veidus;
- ja personai mainījies funkcionēšanas traucējumu veids un smaguma pakāpe;
- strīdu gadījumos;
- ja saskaņā ar personas iesniegumu nepieciešams mainīt TPL veidu;
- lai noteiktu īsāku laiku, nekā norādīts MK noteikumu Nr878 2. pielikumā, personas uzņemšanai jauna TPL rindā, ja šāda nepieciešamība ir medicīniski pamatota.
- personas funkcionēšanas ierobežojumu vai citu iemeslu dēļ ir atlikta tehniskā palīglīdzekļa piešķiršana.
FNL nepieciešamības gadījumos var iesaistīt arī citos gadījumos.
FNL galvenie darbības virzieni ir mobilitātes izvērtēšana (pārvietošanās gultā, dzīvoklī, ap māju, līdz veikalam, ārstam u.c.), ikdienas aktivitātes (pašaprūpe, algota darba strādāšana, rekreācija u.c.), komunikācija (ne tika redzes un dzirdes invaliditātes gadījumā, bet arī citu hronisku slimību gadījumā - insults, encefalīti, onkoloģiskas slimības u.c.), runa , dzirde, redze, raksti u.t.t, personas drošība vidē - nepieciešamība pēc klātbūtnes, fiziskas u.c. veida asistences u.t.t. Iespējami arī citi funkcionēšanas aspekti - kā spēja strādāt algotu darbu, iegūt citu profesiju vai samazināt slodzi, atkārtoti tikt vērtētam šoferu komisijā u.tml. Funkcionēšanas spējas tiks novērtētas pacientiem ar sirds - asinsvadu, neiroloģiskām, onkoloģiskām un endokrīnās sistēmas traucējumiem- diabēts, mioskeletālām u.c.
Apkopojot ekspertu viedokļus paredzams, ka padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu jāveic klientu grupām, kurām nepieciešami šādi TPL:
1. Protēzes augšējām un apakšējām ekstremitātēm;
2. Ortozes (piemēram - skoliozes korekcijai, dažādu etioloģiju muskuļu distrofijas korekcijai, Reciprokās gaitas ortoze, komplicētu apdegumu korekcijai u.c);
3. Elektropiedziņas riteņkrēsli;
4. Bimanuālie riteņkrēsli (aktīvie) u.c pirmreizējiem klientiem;
5. Alternatīvās komunikācijas TPL;
6. Individuāli izgatavoti ortopēdiski apavi pirmreizējiem klientiem un funkcionēšanas statusa izmaiņu gadījumos, kā arī gatavie ortopēdiskie apavi pēc nepieciešamības;
7. citi sarežģīti gadījumi.
Paredzēts, ka konkrētu personu loku, kuriem tiks veikta padziļināta funkcionēšanas novērtēšana, VSIA NRC “Vaivarai” noteiks iekšējā normatīvajā aktā. FNL sniegs ne tikai objektīvu atzinumu par personas funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši novērtējuma mērķim atbilstošajai fiziskajai un sociālajai personas videi, bet nepieciešamības gadījumā arī veiks datu interpretāciju un gatavos ieteikumus funkcionēšanas novērtēšanas rezultātu izmantošanā.FNL nodrošinās, ka TPL, nepieciešamie rehabilitācijas pakalpojumi u.c. tiks izvēlēti stingri individuāli atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojumiem un antroopomeriskiem rādījumiem. Pareizi izvēlēti TPL mazinās asistences nepieciešamību, palielinās cilvēka kapacitāti strādāt algotu darbu u.t.t.
Jaunās funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas mērķis ir veidot procesu, kurā personai tiks noteikts funkcionēšanas stāvoklim atbilstošākais TPL, vienlaikus atslogojot ģimenes ārstus un speciālistus personai nepieciešamā TPL izvērtēšanas procesā, kad personas stāvokļa uzlabošanai vai stabilizēšanai nepieciešami sarežģīti TPL. Ieviešot uzlaboto funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, FNL pārņems arī funkcionēšanas novērtēšanas komisijas, kas jau darbojās VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrā, funkcijas.
Paredzēts, ka VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs aicinās noteiktas personu grupas uz FNL. Uzaicinājumā uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu personai norāda padziļinātas funkcionēšanas novērtēšanas vietu un laiku. Ja lēmumā norādītajā laikā persona, nebrīdinot FNL par neierašanās iemesliem, neierodas uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu, VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs nosūta atkārtotu uzaicinājumu uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu.
VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt personai TPL un svītro personu no attiecīgā veida TPL rindas, ja divu nedēļu laikā pēc atkārtotā uzaicinājuma persona, nebrīdinot par neierašanās iemesliem, neierodas uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu.
FNL nepieciešamības gadījumā var veikt atkārtotu funkcionēšanas stāvokļa izvērtēšanu un konkrētā veida TPL piešķiršanu var atlikt. Tas nepieciešamas gadījumos, kad medicīnisku indikāciju dēl nav iespējams nekavējoties izvēlēties piemērotāko TPL.
Balstoties uz FNL speciālistu atzinumu, personu var atkātoti uzņemt rindā TPL saņemšanai, ja TPL ir kļuvis lietošanai nederīgs.
Projektā paredzēts iekļaut MK noteikumos Nr.878 normas, kādos gadījumos un kārtībā veic personu padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu. Paredzēts, ka FNL speciālisti veic personas funkcionēšanas padziļinātu novērtēšanu:
- sarežģītos funkcionēšanas ierobežojumu gadījumos, nosakot TPL veidus;
- ja personai mainījies funkcionēšanas traucējumu veids un smaguma pakāpe;
- strīdu gadījumos;
- ja saskaņā ar personas iesniegumu nepieciešams mainīt TPL veidu;
- lai noteiktu īsāku laiku, nekā norādīts MK noteikumu Nr878 2. pielikumā, personas uzņemšanai jauna TPL rindā, ja šāda nepieciešamība ir medicīniski pamatota.
- personas funkcionēšanas ierobežojumu vai citu iemeslu dēļ ir atlikta tehniskā palīglīdzekļa piešķiršana.
FNL nepieciešamības gadījumos var iesaistīt arī citos gadījumos.
FNL galvenie darbības virzieni ir mobilitātes izvērtēšana (pārvietošanās gultā, dzīvoklī, ap māju, līdz veikalam, ārstam u.c.), ikdienas aktivitātes (pašaprūpe, algota darba strādāšana, rekreācija u.c.), komunikācija (ne tika redzes un dzirdes invaliditātes gadījumā, bet arī citu hronisku slimību gadījumā - insults, encefalīti, onkoloģiskas slimības u.c.), runa , dzirde, redze, raksti u.t.t, personas drošība vidē - nepieciešamība pēc klātbūtnes, fiziskas u.c. veida asistences u.t.t. Iespējami arī citi funkcionēšanas aspekti - kā spēja strādāt algotu darbu, iegūt citu profesiju vai samazināt slodzi, atkārtoti tikt vērtētam šoferu komisijā u.tml. Funkcionēšanas spējas tiks novērtētas pacientiem ar sirds - asinsvadu, neiroloģiskām, onkoloģiskām un endokrīnās sistēmas traucējumiem- diabēts, mioskeletālām u.c.
Apkopojot ekspertu viedokļus paredzams, ka padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu jāveic klientu grupām, kurām nepieciešami šādi TPL:
1. Protēzes augšējām un apakšējām ekstremitātēm;
2. Ortozes (piemēram - skoliozes korekcijai, dažādu etioloģiju muskuļu distrofijas korekcijai, Reciprokās gaitas ortoze, komplicētu apdegumu korekcijai u.c);
3. Elektropiedziņas riteņkrēsli;
4. Bimanuālie riteņkrēsli (aktīvie) u.c pirmreizējiem klientiem;
5. Alternatīvās komunikācijas TPL;
6. Individuāli izgatavoti ortopēdiski apavi pirmreizējiem klientiem un funkcionēšanas statusa izmaiņu gadījumos, kā arī gatavie ortopēdiskie apavi pēc nepieciešamības;
7. citi sarežģīti gadījumi.
Paredzēts, ka konkrētu personu loku, kuriem tiks veikta padziļināta funkcionēšanas novērtēšana, VSIA NRC “Vaivarai” noteiks iekšējā normatīvajā aktā. FNL sniegs ne tikai objektīvu atzinumu par personas funkcionēšanas ierobežojumiem atbilstoši novērtējuma mērķim atbilstošajai fiziskajai un sociālajai personas videi, bet nepieciešamības gadījumā arī veiks datu interpretāciju un gatavos ieteikumus funkcionēšanas novērtēšanas rezultātu izmantošanā.FNL nodrošinās, ka TPL, nepieciešamie rehabilitācijas pakalpojumi u.c. tiks izvēlēti stingri individuāli atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojumiem un antroopomeriskiem rādījumiem. Pareizi izvēlēti TPL mazinās asistences nepieciešamību, palielinās cilvēka kapacitāti strādāt algotu darbu u.t.t.
Jaunās funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas mērķis ir veidot procesu, kurā personai tiks noteikts funkcionēšanas stāvoklim atbilstošākais TPL, vienlaikus atslogojot ģimenes ārstus un speciālistus personai nepieciešamā TPL izvērtēšanas procesā, kad personas stāvokļa uzlabošanai vai stabilizēšanai nepieciešami sarežģīti TPL. Ieviešot uzlaboto funkcionēšanas novērtēšanas sistēmu, FNL pārņems arī funkcionēšanas novērtēšanas komisijas, kas jau darbojās VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrā, funkcijas.
Paredzēts, ka VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs aicinās noteiktas personu grupas uz FNL. Uzaicinājumā uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu personai norāda padziļinātas funkcionēšanas novērtēšanas vietu un laiku. Ja lēmumā norādītajā laikā persona, nebrīdinot FNL par neierašanās iemesliem, neierodas uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu, VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs nosūta atkārtotu uzaicinājumu uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu.
VSIA NRC "Vaivari" Tehnisko palīglīdzekļu centrs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt personai TPL un svītro personu no attiecīgā veida TPL rindas, ja divu nedēļu laikā pēc atkārtotā uzaicinājuma persona, nebrīdinot par neierašanās iemesliem, neierodas uz padziļinātu funkcionēšanas novērtēšanu.
FNL nepieciešamības gadījumā var veikt atkārtotu funkcionēšanas stāvokļa izvērtēšanu un konkrētā veida TPL piešķiršanu var atlikt. Tas nepieciešamas gadījumos, kad medicīnisku indikāciju dēl nav iespējams nekavējoties izvēlēties piemērotāko TPL.
Balstoties uz FNL speciālistu atzinumu, personu var atkātoti uzņemt rindā TPL saņemšanai, ja TPL ir kļuvis lietošanai nederīgs.
Problēmas apraksts
Paliatīvās aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai Veselības ministrija (VM) paredzējusi īstenot dažādus pasākumus, kas ietverti gan konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā” (atstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 15. decembra rīkojumu Nr. 774 “Par konceptuālo ziņojumu “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā”” https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu-pi), gan arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359 “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” https://www.vestnesis.lv/op/2022/105.4).
Lai gan pacientiem ar paliatīvās aprūpes nepieciešamību ir pieejami atsevišķi veselības aprūpes pakalpojumi, tajā skaitā aprūpe stacionārā, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta sniegtā aprūpe mājās un konsultācijas paliatīvās aprūpes kabinetos, tomēr to pieejamība un organizācija pilnībā nenosedz šādu pacientu vajadzības, jo īpaši pacientiem ar neizārstējamām slimībām to terminālajās stadijās, kad nepieciešama hospisa aprūpe pacienta dzīvesvietā dzīves kvalitātes iespējami augstākai nodrošināšanai un ciešanu atvieglošanai.
Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināti arī TPL. Tā kā hospisa aprūpes laikā TPL nomaiņa notiks dinamiski, TPL nodrošināšanā nav iespējams piemērot MK noteikumos Nr. 878 iekļauto TPL nodrošināšanas sistēmu hroniskiem pacientiem. Līdz ar to hospisa aprūpē esošiem klientiem aprūpes un pārvietošanās TPL tiks nodrošināta atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. TPL, kas nebūs iekļauti sarakstā, tiks nodrošināti vispārējā MK noteikumos Nr.878 paredzētajā kārtībā.
Lai gan pacientiem ar paliatīvās aprūpes nepieciešamību ir pieejami atsevišķi veselības aprūpes pakalpojumi, tajā skaitā aprūpe stacionārā, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta sniegtā aprūpe mājās un konsultācijas paliatīvās aprūpes kabinetos, tomēr to pieejamība un organizācija pilnībā nenosedz šādu pacientu vajadzības, jo īpaši pacientiem ar neizārstējamām slimībām to terminālajās stadijās, kad nepieciešama hospisa aprūpe pacienta dzīvesvietā dzīves kvalitātes iespējami augstākai nodrošināšanai un ciešanu atvieglošanai.
Plānots, ka jaunieviešamajā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā tiks nodrošināta uz pacientu centrēta pieeja un nepieciešamie pakalpojumi tiks sniegti integrēti un koordinēti veselības un sociālā atbalsta sistēmu ietvaros, kur sociālā bloka ietvaros tiks nodrošināti arī TPL. Tā kā hospisa aprūpes laikā TPL nomaiņa notiks dinamiski, TPL nodrošināšanā nav iespējams piemērot MK noteikumos Nr. 878 iekļauto TPL nodrošināšanas sistēmu hroniskiem pacientiem. Līdz ar to hospisa aprūpē esošiem klientiem aprūpes un pārvietošanās TPL tiks nodrošināta atbilstoši īpašam sarakstam mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā ietvaros. TPL, kas nebūs iekļauti sarakstā, tiks nodrošināti vispārējā MK noteikumos Nr.878 paredzētajā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Lai veidotu hospisa aprūpes pacientu nodrošināšanas sistēmu ar TPL un TPL nodrošināšanu iekļautu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumā pacienta dzīvesvietā pakalpojumā, nepieciešams izdarīt izņēmumu MK noteikumos Nr.878, lai nepieļautu dubultā finansējuma risku. Līdz ar to projektā paredzēts, ka hospisa aprūpē esoši klienti, kas TPL saņem mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā ietvaros, pieprasa MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 1., 2., 6., 7. un 9. nodaļā iekļautus TPL, netiek nodrošināti ar minētajiem TPL. Savukārt lai saņemtu citus TPL, šie klienti izmanto MK noteikumos Nr.878 paredzēto pieteikšanās kārtību pēc TPL.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.878 stājās spēkā 2022.gada 1.janvāri un to piemērošanas laikā konstatētas vairākas problēmas.
1.Mk noteikumu Nr.878 14.5.apakšpunktā paredzēts, ka, ja personai nepieciešams MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 12., 13., 14., 65., vai 70. punktā minētais TPL, personu rindā uzņem ne agrāk kā vienu gadu pēc iepriekš izsniegtā TPL saņemšanas. Jebkurai ortozei, kas ir iekļauta MK noteikumos paredzēta tās nomaiņa antropometrisko rādītāju izmaiņu gadījumā. Ierobežojot TPL nomaiņu, pacienti tiek pakļauti iespējamam veselības stāvokļa pasliktinājumam, ja nav iespējams piešķirt jaunu TPL. Personas meklē atbalstu pie ziedotājiem vai gadījumā, ja nav iespējams līdzekļus atrast, klients paliek bez ortozes.
2.Labklājības ministrijā (turpmāk - LM) vērsās vecāki, kuru bērni izmanto pielāgotos autosēdeklīšus (MK noteikumu Nr.878 2.pielikuma 185.punkts), un lūdza precizēt punkta redakciju, jo atsevišķos gadījumos bērniem nav bijis iespējams saņemt autosēdeklīšus, jo bērnu antropometriskie rādītāji neatbilst Mk noteikumos Nr.878 norādītajiem.
3.Tā kā izmainīta Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 89.pielikuma redakcija (nosaka ārstniecības personu un funkcionālo speciālistu iesaisti un atbildību atzinuma sagatavošanā TPL piešķiršanai), paredzot, ka TPL var nozīmēt arī funkcionālie speciālisti, nepieciešams izdarīt precizējumus arī MK noteikumos Nr.878, nosakot speciālistu loku, kuri var izrakstīt noteiktus TPL veidus.
1.Mk noteikumu Nr.878 14.5.apakšpunktā paredzēts, ka, ja personai nepieciešams MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 12., 13., 14., 65., vai 70. punktā minētais TPL, personu rindā uzņem ne agrāk kā vienu gadu pēc iepriekš izsniegtā TPL saņemšanas. Jebkurai ortozei, kas ir iekļauta MK noteikumos paredzēta tās nomaiņa antropometrisko rādītāju izmaiņu gadījumā. Ierobežojot TPL nomaiņu, pacienti tiek pakļauti iespējamam veselības stāvokļa pasliktinājumam, ja nav iespējams piešķirt jaunu TPL. Personas meklē atbalstu pie ziedotājiem vai gadījumā, ja nav iespējams līdzekļus atrast, klients paliek bez ortozes.
2.Labklājības ministrijā (turpmāk - LM) vērsās vecāki, kuru bērni izmanto pielāgotos autosēdeklīšus (MK noteikumu Nr.878 2.pielikuma 185.punkts), un lūdza precizēt punkta redakciju, jo atsevišķos gadījumos bērniem nav bijis iespējams saņemt autosēdeklīšus, jo bērnu antropometriskie rādītāji neatbilst Mk noteikumos Nr.878 norādītajiem.
3.Tā kā izmainīta Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.265) 89.pielikuma redakcija (nosaka ārstniecības personu un funkcionālo speciālistu iesaisti un atbildību atzinuma sagatavošanā TPL piešķiršanai), paredzot, ka TPL var nozīmēt arī funkcionālie speciālisti, nepieciešams izdarīt precizējumus arī MK noteikumos Nr.878, nosakot speciālistu loku, kuri var izrakstīt noteiktus TPL veidus.
Risinājuma apraksts
1.2022.gadā ir pārskatītas ortožu bāzes cenas, MK noteikumu Nr.878 2.pielikuma 65. un 70. punktā (reciprokās gaitas ortozes un oglekļa atspere) dārgākā ortoze ir reciprokās gaitas ortoze 8263,21 EUR, tā tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Projektā paredzēts svītrot 4.5.apakšpunktu un 48.3.apakšpunktu, kas ierobežo TPL saņemšanu.
2. Atbilstoši uzkrātajai pieredzei autosēdeklīšu piešķiršanā, kas notiek no 2022.gada 1.janvāra, precizēta MK noteikumu Nr.878 185.punkta piezīmes redakcija.
3.Projektā precizēts personu loks, kuras var izrakstīt TPL. Paredzēts, ka persona var iesniegt kardiologa atzinumu (MK noteikumu Nr.265 98.pielikumu), ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 3. un 4. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta ergoterapeita atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,7.,145.-151.,152.-165.,208.,210.-211., 212.-215., 216.-224. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta fizioterapeita atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,7.,145.-151.,152.-165.,208.,212.-215., 223. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta tehniskā ortopēda atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,145.-151.,152.-165.,208.,212.-215., 223. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai un sertificēta audiologopēda atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 216.-224. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai.
4.Precizēti nosacījumi gadījumos, kad persona atgriež TPL pēc ilgstošas lietošanas. Lai mazinātu administratīvo slogu, redakcionāli mainīts MK noteikumu Nr. 878 64.punkts.
2. Atbilstoši uzkrātajai pieredzei autosēdeklīšu piešķiršanā, kas notiek no 2022.gada 1.janvāra, precizēta MK noteikumu Nr.878 185.punkta piezīmes redakcija.
3.Projektā precizēts personu loks, kuras var izrakstīt TPL. Paredzēts, ka persona var iesniegt kardiologa atzinumu (MK noteikumu Nr.265 98.pielikumu), ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 3. un 4. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta ergoterapeita atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,7.,145.-151.,152.-165.,208.,210.-211., 212.-215., 216.-224. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta fizioterapeita atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,7.,145.-151.,152.-165.,208.,212.-215., 223. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai, sertificēta tehniskā ortopēda atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 5.,6.,145.-151.,152.-165.,208.,212.-215., 223. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai un sertificēta audiologopēda atzinumu, ja persona piesakās MK noteikumu Nr.878 2. pielikuma 216.-224. un 225. punktā minētā TPL saņemšanai.
4.Precizēti nosacījumi gadījumos, kad persona atgriež TPL pēc ilgstošas lietošanas. Lai mazinātu administratīvo slogu, redakcionāli mainīts MK noteikumu Nr. 878 64.punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
-
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Finansējuma apjoms TPL nodrošināšanai no 4 290 115 euro 2016.gadā ir pieaudzis līdz 12 576 710 euro 2022.gadā, kā rezultātā ir pieaudzis arī TPL pakalpojumu saņēmušo personu skaits - 2016.gadā TPL saņēma 16 687 personas, bet 2022.gadā 22 451 personas, attiecīgi 2016.gadā izsniegti 18 567 TPL, bet 2022.gadā 27 812 TPL. Projekts tiks īstenots pakalpojuma nodrošina''snai pieškirto valsts budžeta līdzkļu ietvaros. LM plāno nodrošināt projektā paredzēto normu īstenošanu LM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”” valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem
Ietekmes apraksts
Atseviškos gadījumos TPL pakalpojuma nodrošināšnā tiks iesaistīta FNL, kas aizstāj līdzšinējās funkcionēšnas novērtēnas komisijas funkcijas, kopumā nemainot administratīvo slogu perosnām un institūcijām
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
LM plāno nodrošināt projektā paredzēto normu īstenošanu LM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”” valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA Nacionālis rehabilitācijas centrs 'Vaivari"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
TPL tiks piešķirti mērķētāk
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Izvērsta līdzšinējās funkcionēšanas novērtēšanas komisijas darbība, lai TPL piešķiršanas procesu padarītu mērķētāku
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabosies TPL nodrošināšanas process
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabosies TPL nodrošināšanas process
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi