Anotācija (ex-ante)

21-TA-34: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos, papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidenta 2021. gada 11. janvāra rezolūciju Nr. 12/2020-JUR-274, līdz 2021. gada 30. oktobrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma (2020. gada 17. decembra likuma "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" redakcijā) pārejas noteikumu 34. punktā minēto tiesību akta projektu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt  nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, noteikt regulējumu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma, kā arī novērst nelikumīgu taksometru pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā, precizēt atsevišķas likuma normas atbilstoši aktuālajai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
02.02.2022.
Pamatojums
Satiksmes ministrijas iniciatīva.
Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022. Nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 15.07.2020. Regulai (ES) 2020/1055 ir jānodrošina līdz 21.02.2022.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Autopārvadājumu likuma (turpmāk - Likums) 30.pants noteic prasības pārvadātājam pasažieru pārvadājumu ar autobusiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un licencēšanas kārtību.
Cita starpā Likuma 30.panta 5.1 daļa noteic, ka kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, nosaka attiecīgās valstspilsētas pašvaldība.

2. Par pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 34. punktu līdz 2021. gada 30. novembrim Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.

3. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
3.1. Likuma 29.panta ceturtā daļa noteic, ka  pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas".

3.2. Likuma 35.panta 6.3 daļa noteic, ka VSIA "Autotransporta direkcija" var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu. Lēmumu par licences kartītes anulēšanu VSIA "Autotransporta direkcija" pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.

3.3. Saskaņā ar Likuma 35.1 pantu pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst Likumā noteiktajām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi.
Šobrīd šāds regulējums darbojas starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā. Vienlaikus Likums neaizliedz pasažierim pieteikt pakalpojumu elektroniski uz lidostu ārpus teritorijas, kurai noteikta ierobežota piekļuve. 

4. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Šobrīd noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot N kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, nosakot nepieciešamību saņemt speciālo atļauju (licenci) pārvadājumu veikšanai. Lai veiktu starptautiskos pārvadājumus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula (EK) Nr.1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (turpmāk – Regula Nr.1072/2009) nosaka, ka pēc licences saņemšanas ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam un Eiropas Kopienas atļaujas kopija katram transportlīdzeklim, ja mehāniskā transportlīdzekļa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas.
Šobrīd Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.122 “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.122)  paredz prasību, ka Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā ir derīga arī Latvijas teritorijā (MK noteikumu Nr.122 4.punkts).

5. Autoostu regulējums.
Likuma 33.pants reglamentē prasības autoostu reģistrācijai un noteic autoostu darbības uzraudzības kārtību. 

6.Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus
Šobrīd transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā regulē Darba likuma 14.; 14.1. un 14.2 pants. Darba likuma pārejas noteikumu 21.punkts paredz, ka likuma 14., 14.1 un 14..2 pants ir piemērojams attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim, kad stājas spēkā autotransporta nozari regulējoši normatīvie akti, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) Nr.2020/1057.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu. 
Likuma 30.pants noteic pasažieru pārvadājumu licencēšanas kārtību pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Saskaņā ar šā panta 5.1 daļu kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, nosaka attiecīgās valstspilsētas pašvaldība.
Likuma 30.pantā veikti redakcionāli precizējumi atbilstoši Regulai Nr. 1071/2009, saskaņojot ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Likuma 6. pantā. 30.pants papildināts ar 3.1. daļu un  precizēta šā panta pirmā un 11.daļa (izvērsts pamatojums sniegts 4.punktā). 
Saskaņā ar Eiropas Savienības Regulas 1071/2009 26. panta 1. b) apakšpunktu dalībvalsts informē komisiju par
b) izsniegto atļauju skaitu pēc gada un veida, apturētās un anulētās atļaujas, paziņojumu par attiecīga pārvadājumu vadītāja nepiemērotību skaitu, kā arī attiecīgos iemeslus. Lai nodrošinātu regulāru, korektu informāciju vienotā informācijas avotā par pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem, Likumprojekts paredz noteikt pienākumu valstspilsētu pašvaldībām, kuras izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem regulāri katru gadu līdz 31. janvārim informēt VSIA "Autotransporta direkciju" par pārvadātājiem, norādot pārvadātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru komercreģistrā un speciālās atļaujas (licences) numuru, kuriem iepriekšējā kalendārā gada 31.decembrī ir derīga speciālā atļauja (licence), norādot derīgo licences kartīšu skaitu. 

2. Par pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma.
Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) 2019.-2020.gadā piedāvāja pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” ES līdzfinansētā projekta MAMBA ietvaros pēc pašlaik spēkā esošā normatīvā regulējuma – Autopārvadājumu likuma un ar to saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem. 
Projekts MAMBA tika īstenots sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Pilotprojekta mērķis bija uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku reģionos un tas tika finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. 
Divos Vidzemes novados – Alūksnē un Mazsalacā -   pilotprojekta laikā iedzīvotāji vietās, kur vairs nekursē autobusi, varēja pieteikt transportu sev vēlamajā maršrutā. Princips, kā darbojās šis pakalpojums, bija zvans mobilitātes centra koordinatorei, piesakot brauciena mērķi, tālāk koordinators saplānoja maršrutu. Alūksnes un Mazsalacas novadi testa modelim nebija izraudzīti nejauši, jo tās ir pierobežas teritorijas ar visai nelielu iedzīvotāju blīvumu. Pilotprojekta mērķis bija  noskaidrot, vai "transports pēc pieprasījuma" varētu  kļūt par daļu no pasažieru sabiedriskā pārvadājuma modeļa vietās, kur ir sarucis iedzīvotāju skaits. Tā kā šim pilotprojektam bija Eiropas Savienības finansējums, tad braucieni iedzīvotājiem tā laikā bija bez maksas.  Transports pēc pieprasījuma Alūksnes novadā tika organizēts  noteiktā nedēļas dienā, noteiktā laika intervālā un elastīgā maršrutā.
VPR ieskatā pakalpojums “transports pēc pieprasījuma” pēc būtības ir sabiedriskā transporta pakalpojums, pieejams ikvienam iedzīvotājam noteiktā teritorijā definētā laika intervālā elastīgā maršrutā, kas pielāgots iedzīvotāju vajadzībām, un par noteiktu braukšanas maksu, līdz ar to, lai šo pakalpojumu varētu piedāvāt mazapdzīvotās lauku teritorijās, tas ir jāparedz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (turpmāk - STP likums) kā viens no sabiedriskā transporta pakalpojuma veidiem.
Saskaņā ar STP likumā noteikto, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizē vienotā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, vai valstspilsētas administratīvajā teritorijā atbilstoši noslēgtiem pasūtījuma līgumiem. STP Likums noteic sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas principus, organizēšanas un finansēšanas kārtību un 6.panta ceturtā daļa noteic, ka maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā. 
Vienlaikus STP likumā noteikts, ka pārvadātājam tiek kompensēti zaudējumi un izdevumi, kas radušies saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma izpildi, ja ieņēmumi no pārdotajām biļetēm nesedz izdevumus, kas saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu valsts pasūtījums tiek plānots ilgtermiņā, un lai nodrošinātu likumā noteikto pakalpojumu apjomu, tam tiek paredzēti valsts budžeta līdzekļi, kas tomēr katru gadu ir nepietiekami, līdz ar to ieviest jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu veidu, kas tiktu finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, nav pamatoti. Ņemot vērā VPR sniegto informāciju tika secināts, ka pakalpojums tika sniegts vietās, kur vairs nekursē autobusi, piesakot  transportu sev vēlamajā maršrutā un maršruts un izpildes laiks katru reizi atšķīrās un tas iedzīvotājiem tika sniegts bez maksas
Lai pārrunātu regulējuma ieviešanu,  Satiksmes ministrija organizēja sanāksmes ar visiem plānošanas reģioniem, piedaloties biedrībai "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija", Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Pašvaldību savienībai, rosinot sniegt viedokli un priekšlikumus regulējuma ieviešanai.
Apkopojot iesniegto, tika secināts, ka Kurzemes reģionā tāda veida pārvadājumi jau tiek veikti, savukārt Zemgales plānošanas reģions kā risinājumu piedāvāja iespēju VSIA "Autotransporta direkcija" slēgt papildus vienošanos pie jaunajiem pasūtījuma līgumiem ar pārvadātājiem reģionos par papildus reisu veikšanu pēc pieprasījuma. Tas  nozīmētu pārvadātājam papildus uzturēt vismaz divus mazas ietilpības autobusus, bez prognozētas stabilas noslodzes. Citi, no jau spēkā esošā regulējuma atšķirīgi priekšlikumi par pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma veida ieviešanu netika iesniegti. 
Kopumā izvērtējot VPR organizētos pakalpojumus un to sniegšanas principus secināts, ka šāds pārvadājumu veids atbilst Likuma tvērumam kā neregulārs pasažieru pārvadājums vietējās pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot nokļūšanu iedzīvotāju noteiktajos galamērķos. Līdz ar to sagatavots priekšlikums par pārvadājumu veida "pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma" definīciju un par regulējuma ietveršanu Likumā, kā pašvaldības organizējams pārvadājums un tas ir finansējams no pašvaldības budžeta.

3. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
3.1. Precizējot Likuma 29.panta ceturto daļu, pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili atcelts ierobežojums pasažieru sēdvietu skaitam, ņemot vērā biedrības "Latvijas Mobilitātes asociācijas ierosinājumu". 
Vēsturiski sēdvietu skaita ierobežojums pasažieru  komercpārvadājumos ar vieglo automobili tika ieviests, lai mazinātu riskus, ka pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem automobiļiem ar sēdvietu skaitu līdz 9 sēdvietām, tiek komplektēti pasažieri braucieniem noteiktos maršrutos un noteiktos laikos, tādējādi potenciāli konkurējot ar subsidētiem transporta veidiem. Ņemot vērā prasību, ka pārvadājumus ar vieglo automobili var veikt tikai ar lietotņu starpniecību, t.sk. arī veicot norēķinus caur lietotnēm, kā arī prasību lietotnēm sniegt datus par visiem pārvadājumiem, vēsturiskie riski faktiski ir novērsti. Piedāvātās izmaiņas nodrošinās lielākas izvēles iespējas pasažieriem gadījumos, kad pārvadājuma pakalpojums nepieciešams pasažieru grupai, kas ir lielāka par četriem cilvēkiem, kā arī uzlabos pakalpojuma pieejamību, it īpaši valsts reģionos.

3.2. Ņemot vērā to, ka pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili licences kartītes saņemšana nav saistīta ar autotransporta līdzekļa reģistrācijas darbībām transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā tas ir taksometriem saņemot speciālās numura zīmes, ir iespējama autotransporta līdzekļa īpašnieka vai turētāja maiņa licences kartītes darbības laikā. Likumprojekts paredz precizēt  35.panta 6.3 daļu papildinot ar nosacījumu, ka  VSIA "Autotransporta direkcija" anulē autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja  konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
Vienlaikus, gadījumā, kad pārvadātājs iesniedz iesniegumu licences kartītes anulēšanai, VSIA "Autotransporta direkcijai" nebūs pienākums lēmumu par licences kartītes anulēšanu pieņemt 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem. 
Precizējums nepieciešams, jo praksē pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili licences kartīte zaudē spēku ar tās derīguma termiņa beigām, un atsevišķs iesniegums no pārvadātāja nav nepieciešams. Pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai administratīvo sodu nomaksas izpildi VSIA "Autotransporta direkcija" turpinās pārbaudīt atbilstoši Likuma 35.panta 61 daļas 2.punktā noteiktajam.  

3.3.Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst Likuma 351 pantā noteiktajām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas  lidostas  teritorijā. Vienlaikus Likums neaizliedz pasažierim izsaukt taksometru vai vieglo automobili uz lidostu ārpus teritorijas, kurai noteikta ierobežota piekļuve.
Tomēr, ņemot vērā starptautiskās lidostas “Rīga” sniegto informāciju, strauji atjaunojoties pasažieru skaitam, ir piepildījušās bažas par taksometru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālās licences kartītes iebraukšanai lidostas ierobežotas piekļuves teritorijā, bet aģitē pasažierus izvēlēties savus pakalpojumus. Pasažieru aģitēšana notiek, traucējot pasažieru kustībai, t.sk., pasažierus aizskarošā veidā, kas rada  negatīvu iespaidu gan par starptautiskās lidostas “Rīga”, gan lidostā sniegtajiem transporta pakalpojumiem, gan arī  par Latvijas valsti. Šāda taksometru pakalpojumu sniedzēju rīcības problemātika iezīmējas gan lidostas darbinieku ikdienas novērojumos, gan arī pasažieru (t.sk. diplomātiskā korpusa pārstāvju) sūdzībās. 
Lai to novērstu Likumprojekts paredz papildināt 35.2 pantu ar 41 daļu nosakot, ka autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā, nav Likuma 35.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi. 
Likuma 35.1.panta 4.1. daļā ietvertais aizliegums attiecināms uz visu  lidostas teritoriju plašākā nozīmē – gan taksometru pakalpojumu sniegšanai publiskiem mērķiem paredzēto objekta teritoriju, gan  termināļa ēku (tostarp termināļa ieejām), un jebkuru citu būvi, kuras adrese ir starptautiskā lidosta “Rīga”,   un starptautiskās lidostas “Rīga” teritoriju kopumā. 

4. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Šobrīd noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot N kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, nosakot nepieciešamību saņemt speciālo atļauju (licenci) pārvadājumu veikšanai. Lai veiktu starptautiskos pārvadājumus, Regula (EK) Nr.1072/2009 nosaka, ka pēc licences saņemšanas ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam un Eiropas Kopienas atļaujas kopija katram transportlīdzeklim, ja mehāniskā transportlīdzekļa vai tā sastāva pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas.
Savukārt Regula Nr.2020/1055 groza Regulā Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai, nosakot, ka no 2022.gada 21.februāra prasības attiecībā uz piekļuvi profesijai kļūst obligātas arī pārvadātājiem, kas izmanto starptautiskos pārvadājumos iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu sastāvus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa vai to sastāvu pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas.
Lai vienādotu prasības ar starptautisko regulējumu, Likumprojektā tiek noteikts, ka kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā licences kartīte ir nepieciešama N kategorijas transportlīdzeklim vai N kategorijas transportlīdzeklim vai tā sastāvam, kura pilna masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, atsakoties no mazāku N kategorijas transportlīdzekļu vai to sastāvu licencēšanas, ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā kravas pārvadājumu ietekme uz tirgu ar transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa nepārsniedz  2,5 tonnas, ir niecīga (uz šo brīdi izsniegtas 35 licences kartītes minētajiem transportlīdzekļiem). Attiecībā uz transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru  pilnā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, saskaņā ar Regulā Nr.2020/1055 noteikto starptautiskajos pārvadājumos tiek piemērotas samazinātās finansiālā nodrošinājuma prasības (1800 EUR par pirmo izmantoto transportlīdzekli un 900 EUR par katru papildu izmantoto transportlīdzekli), kas tiks piemērotas arī attiecībā uz licences kartītēm, tādējādi vienādojot finansiālā nodrošinājuma prasības pārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus tikai Latvijas teritorijā un pārvadātājiem, kuri veic starptautiskus pārvadājumus.
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Regulas Nr. 2020/1055 prasībām, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā (izteikt jaunā redakcijā likuma 6.panta pirmo un trešo daļu).
Lai nedublētu Regulā Nr.1071/2009 noteikto regulējumu saistībā ar pārvadājumu vadītāju, likumprojekts paredz svītrot pārvadājumu vadītāja definīciju Likuma 1.panta 5. punktā. Tāpat, izsakot jaunā redakcijā Likuma 6.panta pirmo daļu un 30.panta pirmo daļu, tiek svītrota prasība pārvadājumu vadītājam saņemt profesionālās kompetences sertifikātu, jo to nosaka Regula Nr. 1071/2009.
Šobrīd MK noteikumi Nr.122 paredz prasību, ka VSIA “Autotransporta direkcija” izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā ir derīga arī Latvijas teritorijā (MK noteikumu Nr.122 4.punkts). Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā prasība būtu jānosaka Likumā un tādējādi Likuma 6.pants tiek papildināts ar 3.1 daļu.
Izvērtējot pārvadātāju atbilstību labas reputācijas prasībai atbilstoši Regulas Nr.1071/2009 6. pantā  noteiktajam, kriminālsodāmības pārbaude ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt no Sodu reģistrā saņemamais  informācijas apjoms ir norādīts minēto noteikumu anotācijā, kurā norādīts, ka tiek saņemta informācija par kriminālsodāmību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā norma būtu jānosaka Likumā (Likuma 6.panta desmitā daļa).
Saskaņā ar Regulas Nr.1071/2009 6. pantā a) un b) apakšpunktā noteikto uzņēmums atbilst labas reputācijas prasībām, ja nav nopietna pamatojuma apstrīdēt pārvadājumu vadītāja vai attiecīgā transporta uzņēmuma labo reputāciju, ja tie, piemēram, nav tikuši notiesāti vai tiem nav piemērotas sankcijas par jebkādiem smagiem to valsts spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumiem šādās jomās:
i) komerctiesības;
ii) maksātnespējas tiesības;
iii) samaksu un nodarbināšanas nosacījumi profesijā;
iv) ceļu satiksme;
v) profesionālā atbildība;
vi) cilvēku vai narkotiku tirdzniecība, kā arī,
ja pārvadājumu vadītājs vai transporta uzņēmums vienā vai vairāk dalībvalstīs nav bijis notiesāts par smagu kriminālnoziegumu vai sodīts par Kopienas tiesību aktu smagiem pārkāpumiem, kas jo īpaši attiecas uz:
i) transportlīdzekļa vadīšanas laika un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas laika, darba laika un kontrolierīču uzstādīšanu un izmantošanu;
ii) starptautiskajā satiksmē izmantojamo komerciālo transportlīdzekļu maksimālajām masas un gabarītu normām;
iii) transportlīdzekļa vadītāju sākotnējo kvalifikāciju un turpmāko apmācību;
iv) komerciālo transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi uz ceļiem, tostarp mehānisko transportlīdzekļu obligātajām tehniskajām pārbaudēm;
v) piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum vai arī, atkarībā no gadījuma, piekļuvi pasažieru autopārvadājumu tirgum;
vi) bīstamu kravu autopārvadājumu drošību;
vii) ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos;
viii) transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
ix) profesionālās darbības atļaušanu;
x) dzīvnieku pārvadāšanu.
Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir nepieciešams lemt par sodāmības Apvienotajā Karalistē turpmākas iekļaušanas izvērtēšanu. Daudzi Latvijas pilsoņi ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē, kā arī arvien vairāk uzņēmumu valdēs tiek iecelti citu valstu pilsoņi, līdz ar to, pieturoties pie vienlīdzības principa, ir saskatāma nepieciešamība turpināt vērtēt kriminālsodāmību Apvienotajā Karalistē. Pēc noslēgtās vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti ir saglabātas vairākas prasības autopārvadājumos attiecībā uz abām teritorijām, arī kriminālsodāmības pārbaude Apvienotajā Karalistē būtu saglabājama.
Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19.pantu, Informācijas centrs iestādēm un privātpersonām ziņas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” sniedz šo iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās ziņas iekļautas Sodu reģistra aktuālajā vai arhīva datu bāzē.
Ziņu apmaiņa par personu sodāmībām Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek, pamatojoties uz 2009.gada 26.februāra Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI „Par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm” (turpmāk - Pamatlēmums). Datu apmaiņa ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti no 01.01.2021. turpinās Pamatlēmumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai.
Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.
Regula Nr.2020/1055 groza Regulu Nr.1072/2009, papildinot to ar 14.a pantu par atbildību, kurš nosaka dalībvalstīm paredzēt noteikumus par sankcijām nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļai, ja tie zināja vai, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzēja zināt, ka to uzdotie transporta pakalpojumi ietver šīs regulas pārkāpumus. Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par transporta pakalpojumiem un lai izpildītu šo regulas prasību, Likuma 25.pants tiek papildināts ar trešo daļu, paredzot nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja līdzatbildību, nododot kravu pārvadāšanai. Atbilstoši tiek precizēts arī Likuma 25.panta nosaukums. Autopārvadājumu likuma 1. pants papildināts ar terminu: Līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs - uzņēmums, kas noslēdzis līgumu ar kravas autopārvadātāju par transporta pakalpojumu un nav nosūtītājs vai ekspeditors.

5. Par autoostām.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto komerciālajos maršrutos (reisos) no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi un tie būtu pielīdzināmi pārvadājumiem, kas tiek izpildīti starptautiskajos maršrutos. Attiecīgi gadījumos, kad komerciālo maršrutu (reisu) autobusu kustības sarakstā ir iekļauta autoosta, par autoostas izmantojamo un sniedzamo pakalpojumu apjomu savā starpā patstāvīgi vienojās abi komersanti, t.i., pārvadātājs ar autoostu. Tostarp pārvadātājs vienojas ar autoostu par kārtību, kādā autoostu kasēs un / vai biļešu izplatīšanas aģentūrās pārdodamas un nododamas biļetes. Līdz ar to pusēm (pārvadātājam un autoostai) būtu tiesības arī vienoties par atsevišķu iebraukšanas maksu un atsevišķu biļešu tirdzniecības maksu. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams noteikt, ka Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 502 “Autoostu noteikumi” attiecas tikai uz dotētajiem reģionālās nozīmes maršrutiem. Tādējādi Likumprojekts paredz precizēt Likuma 33.pantu, paredzot precizēt nosacījumus, ka autoostu reģistrācijas noteikumos ietvertās prasības attiecināmas uz valsts dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanu. 
Autoostas valdītāja vai īpašnieka atbilstību Likuma 33.panta sestajā daļā noteiktajām prasībām - par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, neesamību, - VSIA “Autotransporta direkcija” pārbaudīs Valsts ieņēmumu dienesta administrēto  nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, izmantojot kuru saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 8.punktu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu (nodevu) informācijas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro.

6. Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus
Šobrīd transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā regulē Darba likuma 14.; 14.1. un 14.2 pants. Darba likuma pārejas noteikumu 21.punkts paredz, ka likuma 14., 14.1 un 14.2 pants ir piemērojams attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim, kad stājas spēkā autotransporta nozari regulējoši normatīvie akti, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Direktīva (ES) Nr.2020/1057.
​​​​2020.gada 15.jūlijā Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Direktīvu (ES) 2020/1057, kura dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2022.gada 2.februārim. Direktīvas Nr.2020/1057 mērķis ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību transportlīdzekļu vadītājiem un radīt atbilstošus uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļus pārvadātājiem.
Lai pārņemtu Direktīvu Nr.2020/1057, nepieciešams papildināt Likumu ar jaunu V1 nodaļu, nosakot specifiskas prasības par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību  un saglabātu vispārīgās normas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu uz citu valsti, Likumprojektā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo Likuma normas.
Likumprojekts definē, kas ir transportlīdzekļa vadītāja  nosūtīšana, kā arī paredz izņēmumus transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju, nosaka citā ES valstī reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā, kā arī nosaka Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā ES dalībvalstī. Likumprojektā ir noteikts, kāda informācija ir jānorāda transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā, kā arī pienākumi transportlīdzekļa vadītājam, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās iestāžu kompetences, vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve ar IMI[1] savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts robežsardzei;
3) Valsts darba inspekcijai;
4) VSIA "Autotransporta direkcija".
[1] Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”)
Direktīvas Nr.2020/1057 5.pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.
Sankciju apmēru par pārkāpumiem transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas jomā nepieciešams harmonizēt  ar grozījumiem Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu, kuri vēl ir izstrādes stadijā, un plānots, ka līdz 2022.gada 2.februārim spēkā nestāsies, tāpēc  piemērojamas Darba likuma 162. pantā  ietvertās sankcijas par citu darba tiesiskās attiecības regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu. Grozījumi Likumā, nosakot administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu, veicami pēc grozījumu Regulā (ES) Nr. 2016/403 stāšanās spēkā.
Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanai ir pārrobežu raksturs, tāpēc harmonizētas pieejas īstenošana visā ES teritorijā ir priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu uzlabošanai un konkurences izkropļojumu, ko rada noteikumu neievērošana, novēršanai.  

7. Par Ministru kabineta protokollēmuma projektu.
Sakarā ar Direktīvas (ES) 2020/1057 pārņemšanai noteikto termiņu Likumprojekts ir jāpieņem līdz 2022.gada 2.februārim, tādējādi no sākotnējā Likumprojekta izslēgtas normas par grozījumiem Likumā, kas skar regulējumu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un  vieglo automobili, kā arī papildinājumi regulējumā par administratīvo atbildību tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm, kas tika sagatavoti sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu un par kurām netika panākta vienošanās projekta saskaņošanas gaitā. Lai varētu ieviest izstrādāto un virzāmo konceptu pasažieru komercpārvadājumu jomā, Ministru kabineta protokollēmuma projektā iekļauts punkts, paredzot uzdevumu Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Likumā. Finanšu ministrija attiecīgu saistīto regulējumu nodokļu administrēšanas jomas normatīvajā aktā plāno virzīt oficiālajai saskaņošanai 2022.gada janvārī. 
Risinājuma apraksts
1. Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Projekts paredz izteikt 30.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, saskaņojot ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem 6. pantā pirmajā daļā, papildināt pantu ar 3.1 daļu, izteikt jaunā redakcijā panta 11.daļu, kā arī papildināt pantu ar 5.2 daļu nosakot pienākumu valstspilsētu pašvaldībām sniegt informāciju VSIA "Autotransporta direkcija" katru gadu līdz 31.janvārim par iepriekšējā gada 31.decembrī derīgajām speciālajām atļaujām (licencēm) un derīgo licences kartīšu skaitu.   
 
2. Par pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma
Likumprojekts paredz definēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma, papildinot Likuma 1.pantu ar 23.punktu, papildināt Likuma  29.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka pasažieru neregulāros pārvadājumus pēc pieprasījuma veic ar autobusu vai M1 kategorijas vieglo automobili. Likuma 34.1 pantu paredzēts papildināt ar otro daļu, nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības pašām vai slēdzot līgumu organizēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma, lai nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu līdz maršrutu apkalpes vietām vai novada centram normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā, ja nokļūšanai pieprasītajā galamērķī nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. 

3. Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.
3.1. Likumprojekts paredz precizēt Likuma 29.panta  ceturto daļu, izslēdzot vietu skaita ierobežojumu pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili. 

3.2. Likumprojekts paredz precizēt Likuma 35.panta 6.3 daļu nosakot, ka VSIA "Autotransporta direkcija" anulē autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu vai konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.

3.3.  Likumprojekts paredz papildināt Likuma 35.1 pantu ar 4.1 daļu, nosakot, ka autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā, nav Likuma 35.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi.  

4. Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.
Tiek precizēti atsevišķi Likuma panti V 1 nodaļā par administratīvo atbildību. 54.panta divdesmit devītajā daļā minētais atbildīgo subjektu loks ir papildināts, paredzot atbildību arī ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam.
Atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs nav pārliecinājies, ka pārvadātājs drīkst veikt pārvadājumus un ir saņēmis Eiropas Kopienas atļauju, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju un autovadītāja atestātu (ja autovadītājam tāds nepieciešams). Vienlaikus atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs organizē pārvadājumus tā, ka pārvadātājs ir spiests pārkāpt kabotāžas ierobežojumu vai nosaka piegādes termiņus, kurus nevar izpildīt, ievērojot darba un atpūtas nosacījumus.

5. Par autoostām.
Likumprojekts paredz precizēt Likuma 33.panta regulējumu, nosakot, ka autoostu reģistrācijas prasības attiecināmas uz valsts dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanu. 

6. Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.
Lai pārņemtu Direktīvu (ES) Nr.2020/1057, likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jaunu V1 nodaļu, nosakot specifiskas prasības par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā. Likumprojektā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.

Ar Direktīvas 2020/1057 2.pantu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2006/22/EK). Direktīvas 2006/22/EK prasības nacionālajā tiesību normu sistēmā pārņemtas ar  Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumiem Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.411). Direktīvas 2020/1057 2.pants nosaka informācijas apmaiņu starp kontroles iestādēm, izmantojot IMI sistēmu, līdz ar to pašreizējais deleģējums Autopārvadājumu likumā ir nepietiekams un 4.1 panta trešā daļa ir papildināma ar atsauci uz IMI sistēmu. Grozījumu MK noteikumos Nr.411 projektu izstrādā Satiksmes ministrija un 2021.gada 28.decembrī tas ievietots TAP portālā sabiedrības līdzdalībai. Tālāka grozījumu projekta virzība atkarīga no likumprojekta virzības.

7. Ministru kabineta protokollēmuma projekts papildināts ar 3.punktu, nosakot, ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu līdz 2022.gada 29.aprīlim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Autopārvadājumu likumā, nosakot regulējumu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto liegumu veikt komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili un paredzot administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumi.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji izteica priekšlikumu integrēt transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu esošajā sabiedriskā transporta sistēmā, piedāvājot šo pakalpojumu vietās, kur sabiedriskais transports nav pieejams un teritorijās, kurās esošie reisi gandrīz pilnībā tiek dotēti no valsts budžeta.
Izvērtējot projekta rezultātus tika secināts, ka pakalpojums tika sniegts vietās, kur vairs nekursē autobusi, piesakot  transportu sev vēlamajā maršrutā un maršruts un izpildes laiks katru reizi atšķīrās. Atbilstoši pakalpojuma sniegšanas pazīmēm secināts, ka šāds pārvadājumu veids atbilst Autopārvadājumu likuma tvērumam kā neregulārs pasažieru pārvadājums vietējās pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām nodrošinot nokļūšanu iedzīvotāju noteiktajos galamērķos.    Līdz ar to priekšlikums daļēji ņemts vērā, definējot regulējumu kā  "pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma"  un ietverot nevis Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, bet Autopārvadājumu likumā. 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Lai pārņemtu Direktīvas 2020/1057 2.panta prasības, jāprecizē noteikumos esošos regulējumus par autopārvadājumu kontroles kārtību, veicot  pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Direktīva 2020/1057 cita starpā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas 2.panta 9.punktu līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Līdz 2021.gada 23.decembrim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.
Tāpat arī Mobilitātes pakotnes ietvaros spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē. Regula piemērojama no 2022.gada 21.februāra. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Komisija jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri, papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem, var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Līdz ar to, lai varētu veikt atbilstošus grozījumus nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz pārkāpumu gradāciju, nepieciešama grozījumu pieņemšana Komisijas 2016.gada 18.marta Regulā (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Līdz 2021.gadam 23.decembrim minētie grozījumi Regulā (ES) 2016/403 vēl nav pieņemti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • pašvaldība
Ietekmes apraksts
Pašvaldības; komersanti, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem; Autoostu īpašnieki vai valdītāji; uzņēmumi, kas veic starptautiskos pārvadājumus un izmanto N kategorijas transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa ir no 2,5 tonnām līdz 3,5 tonnām;
citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti autopārvadājumu uzņēmumi, kuri nosūta transportlīdzekļa vadītājus uz Latviju;
Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri veic starptautiskos autopārvadājumus un nosūta transportlīdzekļu vadītājus darbā uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;
nosūtītie transportlīdzekļu vadītāji;
kompetentās institūcijas.
Nozare
Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Godīgas konkurences nodrošināšanai likumprojekts pozitīvi ietekmēs komersantus, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus starptautiskās lidostas “Rīga” publiski pieejamā teritorijā ar ierobežotu piekļuvi

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Administratīvās izmaksas (naudas izteiksmē) gada laikā mērķgrupai, ko veido juridiskas personas nepārsniedz 2000 euro.
pašvaldība
Administratīvās izmaksas (naudas izteiksmē) gada laikā mērķgrupai, ko veido juridiskas personas nepārsniedz 2000 euro.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ietekme uz pašvaldību budžetu pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma īstenošanai nav aprēķināma, jo nav zināms  pieprasījums, sniegšanas veids, biežums un apjoms.  

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".

Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas 2020/1057 2.panta prasības, jāprecizē noteikumos esošos regulējumus par autopārvadājumu kontroles kārtību, veicot  pārbaudes uz ceļiem un uzņēmumu telpās. Direktīva 2020/1057 cita starpā paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kuras pamatā ir attiecīgā uzņēmuma pieļauto Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai Regulas (ES) Nr. 165/2014, vai valsts noteikumu, ar ko transponē Direktīvu 2002/15/EK, pārkāpumu nosacītais skaits un smaguma pakāpe. Saskaņā ar minētās Direktīvas 2.panta 9.punktu līdz 2021. gada 2. jūnijam Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmuma riska novērtējuma aprēķināšanai. Minētā vienotā formula ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, un to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, kā arī to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Līdz 2021.gada 23.decembrim minētais īstenošanas akts nav vēl pieņemts.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.194 „Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”

Pamatojums un apraksts
Jāprecizē kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes autotransporta līdzekļiem, kas veic kravas komercpārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus ar autobusiem, un profesionālās kompetences sertifikātus komercpārvadājumiem. 
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 122 "Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāju atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā "

Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) 2020/1055 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr.1071/2009, (EK) Nr.1072/2009 un (ES) Nr.1024/2012., noteikumos jādefinē Eiropas Kopienas atļauju kopiju un transportlīdzekļa vadītāja atestātu starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
Mobilitātes pakotnes ietvaros spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 15.jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē. Regula piemērojama no 2022.gada 21.februāra. Saskaņā ar minēto regulu Eiropas Komisija jāpieņem īstenošanas akti, kuros nosaka smagu pārkāpumu kategoriju, veidu un smaguma pakāpju sarakstu, kuri, papildus IV pielikumā norādītajiem pārkāpumiem, var izraisīt labas reputācijas zaudēšanu. Līdz ar to, lai varētu veikt atbilstošus grozījumus nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz pārkāpumu gradāciju, nepieciešama grozījumu pieņemšana Komisijas 2016.gada 18.marta Regulā (ES) 2016/403,
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu. Līdz 2021.gadam 23.decembrim minētie grozījumi Regulā (ES) 2016/403 vēl nav pieņemti.
 
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R1055
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
Apraksts
Nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/1055 ir jānodrošina līdz 21.02.2022. 
 
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
Apraksts
Direktīvas (ES) 2020/1057 normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regula (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Regulu (ES) 2020/1055 grozītās Regulas Nr.1071/2009 1.panta 4.punkta aa) apakšpunkts;
3.pants, 6.pants
3.pants (6.panta pirmā, trešā, 3.1, desmitā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas Nr.1072/2009 14.a pants
 
6.pants (25.panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 5. panta 2. punktā paredzētās papildus prasības par to, lai:
a)         uzņēmuma telpās būtu ar uzņēmuma darbības apjomu samērīgs un pienācīgi kvalificēts administratīvais personāls vai ierastajā darba laikā sasniedzams pārvadājumu vadītājs;
b)         minētās dalībvalsts teritorijā būtu ar uzņēmuma darbības apjomu samērīga, funkcionāla infrastruktūra, kas nav Regulas 1071/2009 1. punkta f) apakšpunktā minētās tehniskās iekārtas, tostarp birojs, kas ir atvērts ierastajā darba laikā.
Ar Regulu Nr. 1055/2020 jau tiek ieviestas papildus prasības uzņēmējdarbības vietas nosacījumam, kas jau ir noteiktas regulā 1071/2009. Viena no jaunajām prasībām, kam regulas grozījumu izstrādes procesā un pieņemšanas gaitā Latvija nepiekrita, ir transportlīdzekļu atgriešana reģistrācijas dalībvalstī ik pa 8 nedēļām. Tādēļ Latvija neizvēlas pievienot  šajā punktā iespējamās papildu prasības, kuru kontrolēšana un pierādīšana var radīt strīdīgas situācijas.
Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 7.panta 1. punkta 3 daļā noteiktās tiesības pieprasīt uzņēmumiem N kategorijas transportlīdzekļiem vai N kategorijas transportlīdzekļiem apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pilna masa pārsniedz 2,5 t, finansiālo nodrošinājumu apliecināt ar summām, kas paredzētas transportlīdzekļiem vai to apvienojumiem, kuru pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 3.5 tonnas, lai nepasliktinātu Latvijas pārvadātāju konkurētspēju attiecībā pret citu valstu pārvadātājiem.
Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 7. panta 1.a punktā noteikto – papildus prasībām, kas izklāstītas 1. punktā, dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumam, pārvadājumu vadītājam vai jebkurai citai attiecīgai personai, kā dalībvalstis to var būt noteikušas, nebūtu nesamaksātu ar personu nesaistītu parādu, kuri tiem jāatdod publisko tiesību subjektiem, un tie nebūtu bankrotējuši vai pakļauti maksātnespējas vai likvidācijas procedūrām.
Latvija neievieš ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 8. panta 5. punktā noteikto – dalībvalstis var veicināt regulāru apmācību ik pa trim gadiem par I pielikumā minētajiem priekšmetiem, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā persona vai personas pietiekami iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē.
Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1071/2009 9. panta papildinājumu. Netiek saskatīta nepieciešamība pēc atbrīvojuma, jo līdz šim Latvija ir piemērojusi visas licencēšanas prasības arī uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot transportlīdzekļus vai to apvienojumus, kas nepārsniedz 3,5 tonnas.
Latvija neizmanto ar Regulu Nr. 2020/1055 grozītās Regulas 1072/2009 10. panta 7 punktā noteikto, ņemot vērā, ka Latvijas teritorija nav tik liela, lai tiktu saskatīta nepieciešamība kombinēto pārvadājumu veikšanai ieviest atvieglojumus kabotāžas ierobežojumiem, kas nepieciešami gadījumā, ja Latvijas pārvadātāji nespētu veikt kombinētā pārvadājuma autopārvadājuma daļu un būtu nepieciešams dot iespēju šos pārvadājums Latvijas teritorijā veikt citu valstu pārvadātājiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 [publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 31.07.2020.].
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 16.punkts
13.pants (52.7 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 9.punkts
13.pants (52.7 panta piektā daļa) 


 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta a) apakšpunkts
13.pants (52.3 panta pirmās daļas 1.punkts un 52.5 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta b) apakšpunkts
13.pants (52.3 panta 2.punkts un 52.6 panta 1.punkts)


 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms
 
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 11.punkta c) apakšpunkts
13.pants (52.4 panta 4.punkts un 52.7 panta otrā un trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, jo stingrāku prasību piemērošanu ierobežo direktīvā noteiktais prasību apjoms
 
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 7.punkts
13.pants (52.panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 8.punkts
13.pants (52.1 panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 10.punkts
13.pants (52.1 panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 12.punkts
13.pants (52.3 panta 3.punkts un 52.4 panta 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 2.punkts
13.pants (52.1 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta pirmā un otrā daļa
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 4.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta trešā un ceturtā daļa
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 5.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 3.punkta piektā daļa
13.pants (52.2 panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta pirmā un otrā daļa
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta trešā daļa
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 4.punkta ceturtā daļa
13.pants (52.2 panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 5.punkts
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 6.punkts
13.pants (52.2 panta pirmās daļas 6. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 13.punkts netiek pārņemts, ņemot vērā tajā paredzētās tiesības izvēlēties sniegt informāciju no IMI sistēmas  sociālajiem partneriem


 
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas Nr. 2020/1057 1.panta 15.punktā minēto prasību, kā arī tās 2.pantu  plānots ietvert grozījumos 2011.gada 24. maija MK noteikumos Nr.411 - Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība. 
Lai nodrošinātu, ka Latvijā reģistrēts pārvadātājs sniedz ar IMI sistēmas starpniecību pieprasīto informāciju par atbilstību transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas nosacījumiem, un ja informācijas sniegšanas pienākumu attiecīgais pārvadātājs nav izpildījis noteiktajā astoņu nedēļu termiņā no tiešā pieprasījuma saņemšanas dienas, Valsts darba inspekcija nosūta šim pārvadātājam prasījumu iesniegt tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai  25 darba dienu laikā no savstarpējas palīdzības pieprasījuma ar IMI starpniecību saņemšanas  dienas, kā arī nepieciešamības gadījumā veic darba tiesisko attiecību kontroli pārvadātāja uzņēmumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
 
Sankcijas par pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas jomā plānots ietvert Autopārvadājumu likumā pēc grozījumu publicēšanas Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu (indikatīvi 2022.gada februāris).

 
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai tiks dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.

6.4. Cita informācija


Latvijas Lielo pilsētu asociācija iesniedza iebildumus priekšlikums par regulējumu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru u vieglo automobili. Ņemot vērā to, ka Likumprojekts redakcionāli mainīts un minētās tiesību normas izslēgtas, izteiktie iebildumi un priekšlikumi nav aktuāli.

Latvijas Mobilitātes Asociācija (turpmāk – LMA) sabiedrības līdzdalībā izteikusi vairākus iebildumus un priekšlikums.
Satiksmes ministrija atbalsta ierosinājumu vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem un atcelt prasību pārvadājumos ar vieglajiem automobiļiem ierobežot sēdvietu skaitu.
LMA ir iesniegusi vairākus jaunus priekšlikumus grozījumiem Likumā:
- atbrīvot no prasības izmantot taksometra skaitītāju, ja komercpārvadājums pasūtīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni.
Ņemot vērā to, ka tikai kopš 2021.gada 1.jūlija uzsākta datu par veiktajiem pārvadājumiem tiešsaistē nodošana Valsts ieņēmumu dienestam, šobrīd saņemtie dati tiek analizēti, apkopoti konstatētie trūkumi un vērtēta ietekme uz budžeta ieņēmumiem, līdz ar to Satiksmes ministrija neatbalsta priekšlikumu, kas paredz noteiktos apstākļos nelietot taksometra skaitītāju, kā arī ierosinājums ir jāvērtē sadarbībā ar Finanšu ministriju un VID, kuru kompetencē ir ieņēmumu uzskaites un nodokļu nomaksas joma;
- vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem attiecībā uz skaidras naudas izmantošanu.
Ierosinājums ir jāvērtē Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, kuru kompetencē ir ieņēmumu uzskaites un nodokļu nomaksas joma.
Satiksmes ministrija norāda, šāds priekšlikums ir pretrunā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumiem Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.96) prasībām. Kārtību, kādā nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas noteic MK noteikumu Nr.96  82.punkts, kurā šāds risinājums  – nodokļu maksātājam (šajā gadījumā - pārvadātājam) saņemt skaidru naudu, nosūtot elektroniski sagatavotu rēķinu, nav paredzēts. Vienlaikus norādām, ka šajā gadījumā skaidro naudu saņems komersants, bet ieņēmums tiks uzskaitīts lietotnē, kas arī izsniegs rēķinu;
paplašināt pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo automašīnu klāstu.
LMA ierosina neierobežot pakalpojumu sniegšanā izmantojamo transportlīdzekļu īpašuma formu, pamatojot to ar administratīvām darbībām un grūtībām elastīgi iesaistīties pakalpojumos, izmantojot jebkuru pieejamo transportlīdzekli. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šāda situācija būtiski ierobežo jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū, it īpaši reģionos, kur kvalitatīvu un likuma prasībām atbilstošu automobiļu īpašuma īpatsvars ir zemāks.
            Satiksmes ministrija neatbalsta šādu priekšlikumu, Šāds regulējums nerada vienlīdzīgas prasības taksometriem un vieglajiem automobiļiem, jo taksometra skaitītājs tiek uzstādīts, reģistrēts VID un reizi gadā verificēts konkrētam transportlīdzeklim, līdz ar to taksometra pārvadājumos šāds atvieglojums nebūs piemērojams;   
- atbrīvot no prasības veikt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu, ja pārvadātājs izmanto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Satiksmes ministrija konceptuāli atbalsta šādu priekšlikumu. Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam pašlaik atbilstoši Mikrouzņēmuma nodokļa likumam mikrouzņēmums var būt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas pievienotās vērtības nodokļa maksātājas. Vienlaikus, lai uzsāktu izmantot saimnieciskās darbības kontu, tas jāatver komercbankā, kas nodrošina šāda konta apkalpošanu, bet pēc Satiksmes ministrijas rīcībā esošās informācijas, šādu pakalpojumu pašlaik neviena komercbanka nenodrošina.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā avansa iemaksa pasažieru komercpārvadājumiem noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, līdz ar to, lai noteiktu izņēmumu minētā maksājuma kārtībā un ieviestu šādu risinājumu, Satiksmes ministrija ir uzsākusi  konsultācijas ar Finanšu ministriju un VID.
- vienādot prasības pakalpojumu sniegšanai taksometriem un vieglajiem automobiļiem, centralizējot taksometru licenču kartīšu izsniegšanu. LMA aicina grozīt Likuma 35. pantu, pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem licenču izsniegšanu visā Latvijas teritorijā nodot VSIA “Autotransporta direkcija”.
Satiksmes ministrija neatbalsta šāda priekšlikuma ietveršanu Likumprojektā. Ņemot vērā to, ka Likuma 35.pants noteic, ka speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes izsniedz plānošanas reģioni un valstspilsētu pašvaldības, procesa nodrošināšanai šajās institūcijās paredzētas speciālas struktūras un noteikts ar pakalpojuma sniegšanu saistīts budžets. Ņemot to vērā, šādas radikālas kompetenču maiņas gadījumā ir nepieciešama diskusija ar valstspilsētu pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kā arī jāizvērtē VSIA “Autotransporta direkcijas” personāla kapacitāte, kā arī jāparedz finanšu resurss procesa nodrošināšanai.
- paplašināt pasažieru komercpārvadājumiem atļauto pārvadātāju juridiskās formas un noteikt, ka pārvadātājs pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili var būt arī fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;
Satiksmes ministrija neatbalsta šādu redakciju definīcijai, jo Likums  reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, autovadītāju, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju, ekspeditoru, nosūtītāju, saņēmēju un pasažieri, organizējot un izpildot pasažieru un kravas pārvadājumus kā profesionālu darbību. Līdz 2006.gada 20.jūlijam Likums paredzēja, ka pārvadātājs var būt  komersants - fiziskā vai juridiskā persona. Ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2006.gada 21.jūlijā, Likumā tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes direktīvas 76/914/EEK atcelšanu, attiecīgi tika mainīta arī pārvadātāja definīcija, izslēdzot fizisku personu.
 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Valsts policija
  • Valsts darba inspekcija
  • VSIA "Autotransporta direkcija"
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Valstspilsētu pašvaldībām būs pienākums regulāri 1x gadā sniegt informāciju par pārvadātājiem, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijušas derīgas speciālās atļaujas (licences) un jānorāda licences kartīšu skaitu.
Pašvaldībām būs tiesības organizēt  pasažieru komercpārvadājumus pēc pieprasījuma.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Likumprojekts paredz pienākumu Valsts darba inspekcijai kā kompetentajai iestādei nosūtīt prasījumu pārvadātājam iesniegt nepieciešamos dokumentus pārbaudei dalībvalstu savstarpējās palīdzības ietvaros.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi