24-TA-2758: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ierobežojuma noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai, veicot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 3. pantu un 33. panta pirmo daļu, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8. panta pirmo daļu, 10. panta divpadsmito daļu, 26. panta piekto daļu, Nacionālās drošības likuma 3. panta otrās daļas 1. punktu un 10. panta otrās daļas 2. punktu, kā arī ņemot vērā nacionālās drošības apdraudējumus, ko rada organizēti pasažieru grupu ceļojumi uz Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas teritoriju un atpakaļ, kuru laikā šīs grupas dalībnieki tiek pakļauti ievērojamam izlūkošanas un vervēšanas riskam ir nepieciešams noteikt ierobežojumus, lai nodrošinātu Latvijas Republikas, kā arī citu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstu iedzīvotāju drošību.
Neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums, transportlīdzekļu rindas uz autoceļiem Latvijas pierobežā un ar to saistītie drošības riski, tostarp nelegālās imigrācijas draudi, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanai, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās.
Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” konsultējās ar Iekšlietu ministriju kā kompetento institūciju jautājumos, kas saistīti ar iedzīvotāju drošu pārvietošanos un nelegālās imigrācijas novēršanu uz valsts ārējām robežām. Veiktais monitorings un apkopotie statistikas dati liecina par neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem uz Baltkrieviju un Krieviju pieaugumu, kas saasina drošības situāciju un rada nelegālās imigrācijas riskus uz valsts ārējās robežas.
Ārlietu ministrija ir stingri aicinājusi Latvijas iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz Baltkrieviju un Krieviju, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ko izraisījusi Krievijas karadarbība pret Ukrainu, kā arī drošības riskus, tostarp Baltkrievijas specdienestu izlūkošanas un kaimiņvalstu pilsoņu vervēšanas aktivitātes un provokācijas, kas var tikt vērstas pret ceļotājiem.
Neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums, transportlīdzekļu rindas uz autoceļiem Latvijas pierobežā un ar to saistītie drošības riski, tostarp nelegālās imigrācijas draudi, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanai, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās.
Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” konsultējās ar Iekšlietu ministriju kā kompetento institūciju jautājumos, kas saistīti ar iedzīvotāju drošu pārvietošanos un nelegālās imigrācijas novēršanu uz valsts ārējām robežām. Veiktais monitorings un apkopotie statistikas dati liecina par neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem uz Baltkrieviju un Krieviju pieaugumu, kas saasina drošības situāciju un rada nelegālās imigrācijas riskus uz valsts ārējās robežas.
Ārlietu ministrija ir stingri aicinājusi Latvijas iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz Baltkrieviju un Krieviju, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ko izraisījusi Krievijas karadarbība pret Ukrainu, kā arī drošības riskus, tostarp Baltkrievijas specdienestu izlūkošanas un kaimiņvalstu pilsoņu vervēšanas aktivitātes un provokācijas, kas var tikt vērstas pret ceļotājiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt Latvijas un citu ES/EEZ dalībvalstu iedzīvotāju drošu pārvietošanos un novērst nelegālās imigrācijas un drošības apdraudējumus uz valsts ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ierobežojot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim.
Spēkā stāšanās termiņš
01.11.2025.
Pamatojums
Pašreizējais neregulāro pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums un transportlīdzekļu rindas uz autoceļiem pierobežā. Papildu drošības riski, kas var novest pie iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās saistībā ar transporta plūsmas pieaugumu, tostarp pasažieru skaita pieaugums, kas vēlēsies izmantot pārvadātāju piedāvātos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Baltkrievijas un Krievijas virzienā, neskatoties uz Ārlietu ministrijas aicinājumu izvērtēt drošības riskus un šādu ceļojumu nepieciešamību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2024. gada 1. marta, kad Lietuvā stājās spēkā aizliegums šķērsot Lietuvas–Latvijas robežu ar autobusiem neregulāro pārvadājumu uz Baltkrieviju ietvaros, Pāternieku robežšķērsošanas vietā neregulāro autobusu plūsmu lielākoties veido Latvijā reģistrēto uzņēmumu organizētie pārvadājumi, kuri veic tūrisma pārvadājumus uz Baltkrieviju, tostarp personu nogādāšanu uz Baltkrievijas rehabilitācijas iestādēm un sanatorijām. Papildus ir neliels skaits Baltkrievijas pārvadātāju organizēto tūrisma pārvadājumu uz Latvijas Republiku un citām ES valstīm. Atsevišķos gadījumos neregulārie pārvadājumi tiek veikti ar Moldovā, Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem autobusiem. Notiek intensīvi neregulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem starp Moldovu un Krieviju tranzītā caur Latvijas teritoriju, šķērsojot valsts ārējo robežu Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās.
Vienlaikus Valsts robežsardze turpina konstatēt Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumus un tendenci šādu gadījumu skaitam pieaugt. Visi minētie apstākļi saasina drošības situāciju pierobežā.
Līdz 2025. gada sākumam Moldovas neregulāro autobusu maršrutu pārvadātāji valsts robežu šķērsoja Terehovas vai Grebņevas robežsķērsošanas vietās, tomēr sākot ar 2025. gadu šī tendence ir mainījusies. Šobrīd Moldovas neregulāro autobusu maršrutu pārvadājumi pamatā notiek, izmantojot Pāternieku robežšķērsošanas vietu, lai tranzītā caur Baltkrieviju nokļūtu uz/no Krievijas. Līdz ar to radot būtisku slogu kompetento iestāžu amatpersonām, kā arī samazinot Pāternieku robežšķērsošanas vietas caurlaidību.
Vienlaikus Valsts robežsardze turpina konstatēt Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumus un tendenci šādu gadījumu skaitam pieaugt. Visi minētie apstākļi saasina drošības situāciju pierobežā.
Līdz 2025. gada sākumam Moldovas neregulāro autobusu maršrutu pārvadātāji valsts robežu šķērsoja Terehovas vai Grebņevas robežsķērsošanas vietās, tomēr sākot ar 2025. gadu šī tendence ir mainījusies. Šobrīd Moldovas neregulāro autobusu maršrutu pārvadājumi pamatā notiek, izmantojot Pāternieku robežšķērsošanas vietu, lai tranzītā caur Baltkrieviju nokļūtu uz/no Krievijas. Līdz ar to radot būtisku slogu kompetento iestāžu amatpersonām, kā arī samazinot Pāternieku robežšķērsošanas vietas caurlaidību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem plūsmas pieaugums un rindas uz autoceļiem Latvijas pierobežā saasina drošības situāciju, tostarp rada kavēšanos regulāro pārvadājumu grafikiem robežkontroles punktos. Situācijas monitorings un statistikas dati liecina par neregulāro pārvadājumu pieaugumu uz Baltkrieviju un Krieviju, kas rada nelegālās imigrācijas un drošības riskus, tostarp Latvijas un citu ES/EEZ dalībvalstu iedzīvotāju vervēšanas draudus. Tūrisma firmu piedāvātie lētie ceļojumi uz šīm valstīm apdraud ceļotāju un valsts drošību, un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šādu ekskursiju organizēšana ir bezatbildīga.
Jāņem vērā arī Ārlietu ministrijas aicinājumu rūpīgi vērtēt kontaktu nepieciešamību un to apjomu ar Krieviju un Baltkrieviju, tos iespējami minimizējot un turpinot praktisko sadarbību ar šīm valstīm tikai jomās, kuras būtu Latvijas pusei kritiski nepieciešamas.
Ievērojot to, ka saskaņā ar ES regulējumu personu pārvietošanās, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir atļauta, kā arī Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī Padomes 2025. gada 18. jūlija Regula (ES) 2025/1472, kas groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, nav noteiktas sankcijas pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem jomā, vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt minimālas un regulētas pārvietošanās iespējas, šķērsojot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Šāda iespēja ir regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kuru ietvaros persona, iegādājoties biļeti, iepriekš sniedz ziņas par sevi, un pārvadātājam ir pienākums pārbaudīt derīgu ceļošanas dokumentu esamību. Regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek organizēti, pamatojoties uz starpvaldību divpusējo nolīgumu nosacījumiem un saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajiem tiesību aktiem. Šos pārvadājumus atļauts veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis terminētu atļauju pārvadājumu veikšanai noteiktā maršrutā. Izsniedzot atļauju regulāriem pārvadājumiem uz Baltkrieviju un Krieviju, VSIA “Autotransporta direkcija” rūpīgi izvērtē pārvadājumos iesaistītos uzņēmumus, ievērojot visus potenciālos drošības riskus, kā arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atļaujas izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Pašlaik tiek apkalpoti 3 regulārie maršruti uz Baltkrieviju un 6 maršruti uz Krieviju.
Savukārt neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz valstīm ārpus Eiropas Savienības teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstis var veikt vai nu atbilstoši Nolīgumam par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS) vai arī saskaņā ar noslēgtajiem divpusējiem starpvaldību nolīgumiem par starptautiskajiem autopārvadājumiem. Tā kā Krievija un Baltkrievija nav INTERBUS dalībvalstis, kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kas tiek organizēti divpusējo nolīgumu ietvaros, nav aizliegti, tos iespējams veikt, izvēloties maršrutu, kas neietver Latvijas–Krievijas vai Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas punktus. Neregulārie pārvadājumi tiek veikti saskaņā ar 1994. gada 13. janvāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1994. gada 9. februārī) un 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1996. gada 21. martā). Šie nolīgumi paredz iespēju veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tostarp bez atsevišķām atļaujām slēgtām pasažieru grupām, kuru sastāvs brauciena laikā nemainās. Tomēr šie nolīgumi neierobežo Latvijas tiesības noteikt nacionālās drošības apsvērumu dēļ pagaidu ierobežojumus robežšķērsošanai konkrētos robežpunktos, kā tas paredzēts šajā projektā.
Jāņem vērā arī Ārlietu ministrijas aicinājumu rūpīgi vērtēt kontaktu nepieciešamību un to apjomu ar Krieviju un Baltkrieviju, tos iespējami minimizējot un turpinot praktisko sadarbību ar šīm valstīm tikai jomās, kuras būtu Latvijas pusei kritiski nepieciešamas.
Ievērojot to, ka saskaņā ar ES regulējumu personu pārvietošanās, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir atļauta, kā arī Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī Padomes 2025. gada 18. jūlija Regula (ES) 2025/1472, kas groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, nav noteiktas sankcijas pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem jomā, vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt minimālas un regulētas pārvietošanās iespējas, šķērsojot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Šāda iespēja ir regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kuru ietvaros persona, iegādājoties biļeti, iepriekš sniedz ziņas par sevi, un pārvadātājam ir pienākums pārbaudīt derīgu ceļošanas dokumentu esamību. Regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek organizēti, pamatojoties uz starpvaldību divpusējo nolīgumu nosacījumiem un saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajiem tiesību aktiem. Šos pārvadājumus atļauts veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis terminētu atļauju pārvadājumu veikšanai noteiktā maršrutā. Izsniedzot atļauju regulāriem pārvadājumiem uz Baltkrieviju un Krieviju, VSIA “Autotransporta direkcija” rūpīgi izvērtē pārvadājumos iesaistītos uzņēmumus, ievērojot visus potenciālos drošības riskus, kā arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atļaujas izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Pašlaik tiek apkalpoti 3 regulārie maršruti uz Baltkrieviju un 6 maršruti uz Krieviju.
Savukārt neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz valstīm ārpus Eiropas Savienības teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstis var veikt vai nu atbilstoši Nolīgumam par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS) vai arī saskaņā ar noslēgtajiem divpusējiem starpvaldību nolīgumiem par starptautiskajiem autopārvadājumiem. Tā kā Krievija un Baltkrievija nav INTERBUS dalībvalstis, kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, kas tiek organizēti divpusējo nolīgumu ietvaros, nav aizliegti, tos iespējams veikt, izvēloties maršrutu, kas neietver Latvijas–Krievijas vai Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas punktus. Neregulārie pārvadājumi tiek veikti saskaņā ar 1994. gada 13. janvāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1994. gada 9. februārī) un 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1996. gada 21. martā). Šie nolīgumi paredz iespēju veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tostarp bez atsevišķām atļaujām slēgtām pasažieru grupām, kuru sastāvs brauciena laikā nemainās. Tomēr šie nolīgumi neierobežo Latvijas tiesības noteikt nacionālās drošības apsvērumu dēļ pagaidu ierobežojumus robežšķērsošanai konkrētos robežpunktos, kā tas paredzēts šajā projektā.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, risinājums ir noteikt aizliegumu pārvadātājiem veikt starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežu Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietās no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim. Aizliegums attiecas uz visiem pārvadātājiem neatkarīgi no juridiskās personas vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts. Valsts kancelejai uzdots nodrošināt sabiedrības informēšanu par lēmumu, publicējot informāciju sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Regulārie pasažieru pārvadājumi, kas organizēti saskaņā ar starpvaldību nolīgumiem un Latvijas tiesību aktiem, tiek saglabāti kā droša alternatīva.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Samazināsies transportlīdzekļu rindas uz autoceļiem pierobežā, tiks nodrošināta starptautisko regulāro pasažieru pārvadājumu grafiku ievērošana, tiks nodrošināta Latvijas un citu valstu ceļotāju drošība un sabiedriskā kārtība robežšķērsošanas vietās.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pārvadātāju uzņēmumi noteiktajā ierobežojuma laikā nevarēs organizēt pasažieru neregulāros pārvadājumus ar autobusiem caur Pāternieku, Grebņevas un Terehovas robežšķērsošanas vietām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tiesību akta projekts ir rūpīgi izvērtēts attiecībā uz tā atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām, tostarp divpusējiem nolīgumiem par starptautisko automobiļu satiksmi, ES tiesisko regulējumu un citām starptautiskajām saistībām.
Atbilstība divpusējiem nolīgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju:
Projekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no šādiem divpusējiem nolīgumiem:
1994. gada 13. janvāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1994. gada 9. februārī);
1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1996. gada 21. martā).
Šie nolīgumi paredz neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanu, tostarp bez atsevišķām atļaujām slēgtām pasažieru grupām, kuru sastāvs brauciena laikā nemainās (piemēram, tūrisma grupām). Tomēr nolīgumi neuzliek pienākumu nodrošināt robežšķērsošanu caur visiem robežpunktiem vai aizliegt nacionālās drošības apsvērumu dēļ noteiktus pagaidu ierobežojumus. Projekts paredz aizliegumu neregulārajiem pārvadājumiem tikai caur konkrētiem robežpunktiem (Pāternieki, Grebņeva, Terehova), saglabājot iespēju veikt pārvadājumus caur alternatīviem maršrutiem. Tas ir saskaņā ar nolīgumu noteikumiem, kas neaizliedz dalībvalstīm noteikt drošības pasākumus, tostarp robežpunktu izmantošanas ierobežojumus, un neparedz obligātu pienākumu nodrošināt pārvadājumus caur Latvijas robežu. Tādējādi projekts neietekmē Latvijas saistību izpildi saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.
Atbilstība ES tiesiskajam regulējumam:
Projekts atbilst šādiem ES tiesību aktiem:
Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī Padomes 2025. gada 18. jūlija Regula (ES) 2025/1472, kas groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu: Ne šajās regulās, ne citos ES tiesību aktos nav noteikts aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz Krieviju un Baltkrieviju. Tādējādi projekts ir saskaņā ar ES sankciju režīmu, vienlaikus ieviešot papildu drošības pasākumus nacionālā līmenī, kas ir dalībvalsts prerogatīva.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss): Regula atļauj dalībvalstīm īstenot stingru kontroli uz ārējām robežām, tostarp atteikt iebraukšanu drošības apsvērumu dēļ (5. pants: ārējo robežu šķērsošana tikai noteiktās vietās un laikos, ar sankcijām par neatļautu šķērsošanu; 14. pants: atteikums ieceļot, ja persona rada draudus iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai). Projekts atbilst šim principam, jo ierobežojumi tiek ieviesti, lai novērstu drošības riskus, tostarp nelegālās imigrācijas draudus, un ir ierobežoti laikā (no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 14. oktobrim) un apjomā (attiecas tikai uz neregulārajiem pārvadājumiem caur konkrētiem robežpunktiem, saglabājot regulāros un alternatīvus maršrutus).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum: Šī regula attiecas uz pārvadājumiem ES ietvaros un neierobežo dalībvalstu tiesības noteikt nacionālās drošības pasākumus attiecībā uz trešo valstu pārvadājumiem, kā tas ir šajā gadījumā. Tādējādi projekts neietekmē ES iekšējos pārvadājumus un ir saskaņā ar regulu.
Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS): Krievija un Baltkrievija nav INTERBUS nolīguma dalībvalstis, tāpēc neregulārie pasažieru pārvadājumi uz šīm valstīm tiek regulēti ar divpusējiem starpvaldību nolīgumiem. Projekts neaizliedz neregulāros pasažieru pārvadājumus, kas tiek organizēti saskaņā ar šiem divpusējiem nolīgumiem, bet nosaka, ka tos iespējams veikt, izvēloties maršrutus, kas neietver Latvijas–Krievijas vai Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas punktus. Tas nodrošina atbilstību starptautiskajām saistībām, vienlaikus ievērojot nacionālās drošības apsvērumus.
Atbilstība divpusējiem nolīgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju:
Projekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no šādiem divpusējiem nolīgumiem:
1994. gada 13. janvāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1994. gada 9. februārī);
1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi (stājās spēkā 1996. gada 21. martā).
Šie nolīgumi paredz neregulāro pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanu, tostarp bez atsevišķām atļaujām slēgtām pasažieru grupām, kuru sastāvs brauciena laikā nemainās (piemēram, tūrisma grupām). Tomēr nolīgumi neuzliek pienākumu nodrošināt robežšķērsošanu caur visiem robežpunktiem vai aizliegt nacionālās drošības apsvērumu dēļ noteiktus pagaidu ierobežojumus. Projekts paredz aizliegumu neregulārajiem pārvadājumiem tikai caur konkrētiem robežpunktiem (Pāternieki, Grebņeva, Terehova), saglabājot iespēju veikt pārvadājumus caur alternatīviem maršrutiem. Tas ir saskaņā ar nolīgumu noteikumiem, kas neaizliedz dalībvalstīm noteikt drošības pasākumus, tostarp robežpunktu izmantošanas ierobežojumus, un neparedz obligātu pienākumu nodrošināt pārvadājumus caur Latvijas robežu. Tādējādi projekts neietekmē Latvijas saistību izpildi saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.
Atbilstība ES tiesiskajam regulējumam:
Projekts atbilst šādiem ES tiesību aktiem:
Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī Padomes 2025. gada 18. jūlija Regula (ES) 2025/1472, kas groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu: Ne šajās regulās, ne citos ES tiesību aktos nav noteikts aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz Krieviju un Baltkrieviju. Tādējādi projekts ir saskaņā ar ES sankciju režīmu, vienlaikus ieviešot papildu drošības pasākumus nacionālā līmenī, kas ir dalībvalsts prerogatīva.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss): Regula atļauj dalībvalstīm īstenot stingru kontroli uz ārējām robežām, tostarp atteikt iebraukšanu drošības apsvērumu dēļ (5. pants: ārējo robežu šķērsošana tikai noteiktās vietās un laikos, ar sankcijām par neatļautu šķērsošanu; 14. pants: atteikums ieceļot, ja persona rada draudus iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai). Projekts atbilst šim principam, jo ierobežojumi tiek ieviesti, lai novērstu drošības riskus, tostarp nelegālās imigrācijas draudus, un ir ierobežoti laikā (no 2025. gada 15. oktobra līdz 2026. gada 14. oktobrim) un apjomā (attiecas tikai uz neregulārajiem pārvadājumiem caur konkrētiem robežpunktiem, saglabājot regulāros un alternatīvus maršrutus).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum: Šī regula attiecas uz pārvadājumiem ES ietvaros un neierobežo dalībvalstu tiesības noteikt nacionālās drošības pasākumus attiecībā uz trešo valstu pārvadājumiem, kā tas ir šajā gadījumā. Tādējādi projekts neietekmē ES iekšējos pārvadājumus un ir saskaņā ar regulu.
Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS): Krievija un Baltkrievija nav INTERBUS nolīguma dalībvalstis, tāpēc neregulārie pasažieru pārvadājumi uz šīm valstīm tiek regulēti ar divpusējiem starpvaldību nolīgumiem. Projekts neaizliedz neregulāros pasažieru pārvadājumus, kas tiek organizēti saskaņā ar šiem divpusējiem nolīgumiem, bet nosaka, ka tos iespējams veikt, izvēloties maršrutus, kas neietver Latvijas–Krievijas vai Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas punktus. Tas nodrošina atbilstību starptautiskajām saistībām, vienlaikus ievērojot nacionālās drošības apsvērumus.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka risinājums saistīts ar valsts iestādes dokumentu izstrādi drošības risku mazināšanai uz valsts ārējās robežas un tam nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
