23-TA-1436: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai vienādotu Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi) prasības būvniecības ieceres saskaņošanai paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir vienādot prasības būvniecības ieceres saskaņošanai paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā, precizēt gadījumus, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami, kā arī novērst citas konstatētās neprecizitātes Ēku būvnoteikumos.
Vienveidojot prasības, būvniecības ierosinātājiem atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu, kā arī būvvaldēm samazināsies atšķirīga regulējuma piemērošana, tai skaitā lēmuma pieņemšana, viena veida ēku būvdarbiem.
Vienveidojot prasības, būvniecības ierosinātājiem atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu, kā arī būvvaldēm samazināsies atšķirīga regulējuma piemērošana, tai skaitā lēmuma pieņemšana, viena veida ēku būvdarbiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, izņemot grozījumu Ēku būvnoteikumu 7.13. apakšpunktā (projekta 5.punkts), kas piemērojams ar 2024. gada 1. jūliju, lai nodrošinātu būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pielāgošanu (projekts 22.punkts).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ēku būvnoteikumos būvniecības ieceres saskaņošanai paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā ir ietverti vairāki vienkāršoto procedūru piemērošanas izņēmumi, kas padara procesu smagnēju. Vairāki izņēmumi ir tapuši normatīvā akta saskaņošanas procesā un nav vērtēts to samērīgums. Lai mazinātu dažāda veida izņēmumus, kuru kontrole nav iespējama no būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk - BIS) būvniecības lietā reģistrētajiem datiem, nepieciešams precizēt paziņošanas un paskaidrojuma raksta kārtībā noteiktos izņēmumus.
Ēku būvnoteikumos ir noteikti gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami. Arī šajos gadījumos ir noteikti vairāki piemērošanas izņēmumi, kas tapuši normatīvā akta saskaņošanas procesā, līdz ar to rada normatīvā akta sadrumstalotību.
Projekts paredz salāgot prasības vienāda veida ēku būvdarbiem, kurus var realizēt paziņošanas vai paskaidrojuma raksta būvniecības procesā, neizvirzot atšķirīgus piemērošanas nosacījumus, kuru kontrole nav iespējama no būvniecības informācijas sistēmas būvniecības lietā reģistrētajiem datiem, kas padara procesu smagnēju.
Ēku būvnoteikumos ir noteikti gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami. Arī šajos gadījumos ir noteikti vairāki piemērošanas izņēmumi, kas tapuši normatīvā akta saskaņošanas procesā, līdz ar to rada normatīvā akta sadrumstalotību.
Projekts paredz salāgot prasības vienāda veida ēku būvdarbiem, kurus var realizēt paziņošanas vai paskaidrojuma raksta būvniecības procesā, neizvirzot atšķirīgus piemērošanas nosacījumus, kuru kontrole nav iespējama no būvniecības informācijas sistēmas būvniecības lietā reģistrētajiem datiem, kas padara procesu smagnēju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami.
1. Ēku būvnoteikumu 7.punktā ir noteikti gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami. Tā 7.3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem, ja paredzēta ēkas vai tās daļas atjaunošana vai pārbūve: 1. ārpus publiskās ārtelpas, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu; 2. publiskajā ārtelpā, nemainot būvapjomu, lietošanas veidu vai arhitektonisko veidolu. Ministru kabineta 19.08.2014. gada 19.agusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā paredzēts, ka pirmās grupas ēkas ir vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas. Vērtējot noteiktos izņēmumus, secināms, ka, veicot šādus būvdarbus, netiek mainīts būvapjoms, respektīvi, ēkā tiek nomainīti nolietojušies konstruktīvie elementi, izbūvētas vai nojauktas starpsienas vai veikti būvdarbi nesošajās konstrukcijās, un ēkas lietošanas veids. Tā kā tās ir vienstāva ēkas, veikto būvdarbu riski ir niecīgi un noteikt izņēmumus publiskā ārtelpā un ārpus publiskās ārtelpas veiktiem būvdarbiem ir nesamērīgi, līdz ar to ir jāprecizē būvdarbu veidi, ko var veikt gan publiskā ārtelpā, gan ārpus publiskās ārtelpas.
2. Šobrīd pirmās grupas sezonas ēkām ir piemērojams atšķirīgs būvniecības process atkarībā no tā atrašanās vietas – meža zemē, publiskā ārtelpā vai ārpus tās, kur vienas ēkas būvē bez dokumentiem, bet tādas pašas ēkas publiskā ārtelpā – ar paskaidrojuma rakstu. Ēku būvnoteikumu 7.3.2.apakšpunkts paredz, ka būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai nojaukšanai. Sezonas ēka ir vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku (skat. Ēku būvnoteikumi, 1.1 4. punktu). Vērtējot pirmās grupas sezonas ēkas kalpošanas laiku, Ekonomikas ministrija nesaredz risku, ja sezonas ēka tiktu izvietota ne tikai meža zemēs vai ārpus publiskās ārtelpas, bet arī publiskā ārtelpā. Jānorāda, ka praksē ir konstatēta dažāda izpratne par Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietoto terminoloģiju "publiskā ārtelpa", kā arī šo nosacījumu nevar pārbaudīt arī no BIS reģistrētajiem datiem, tādēļ nepieciešams precizēt un vienādot prasības. Personai, veicot būvdarbus, ir jāievēro arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus. Regulējums nemaina būvvaldes tiesības un pienākumus būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā.
1. Ēku būvnoteikumu 7.punktā ir noteikti gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami. Tā 7.3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem, ja paredzēta ēkas vai tās daļas atjaunošana vai pārbūve: 1. ārpus publiskās ārtelpas, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu; 2. publiskajā ārtelpā, nemainot būvapjomu, lietošanas veidu vai arhitektonisko veidolu. Ministru kabineta 19.08.2014. gada 19.agusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā paredzēts, ka pirmās grupas ēkas ir vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas. Vērtējot noteiktos izņēmumus, secināms, ka, veicot šādus būvdarbus, netiek mainīts būvapjoms, respektīvi, ēkā tiek nomainīti nolietojušies konstruktīvie elementi, izbūvētas vai nojauktas starpsienas vai veikti būvdarbi nesošajās konstrukcijās, un ēkas lietošanas veids. Tā kā tās ir vienstāva ēkas, veikto būvdarbu riski ir niecīgi un noteikt izņēmumus publiskā ārtelpā un ārpus publiskās ārtelpas veiktiem būvdarbiem ir nesamērīgi, līdz ar to ir jāprecizē būvdarbu veidi, ko var veikt gan publiskā ārtelpā, gan ārpus publiskās ārtelpas.
2. Šobrīd pirmās grupas sezonas ēkām ir piemērojams atšķirīgs būvniecības process atkarībā no tā atrašanās vietas – meža zemē, publiskā ārtelpā vai ārpus tās, kur vienas ēkas būvē bez dokumentiem, bet tādas pašas ēkas publiskā ārtelpā – ar paskaidrojuma rakstu. Ēku būvnoteikumu 7.3.2.apakšpunkts paredz, ka būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai nojaukšanai. Sezonas ēka ir vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku (skat. Ēku būvnoteikumi, 1.1 4. punktu). Vērtējot pirmās grupas sezonas ēkas kalpošanas laiku, Ekonomikas ministrija nesaredz risku, ja sezonas ēka tiktu izvietota ne tikai meža zemēs vai ārpus publiskās ārtelpas, bet arī publiskā ārtelpā. Jānorāda, ka praksē ir konstatēta dažāda izpratne par Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietoto terminoloģiju "publiskā ārtelpa", kā arī šo nosacījumu nevar pārbaudīt arī no BIS reģistrētajiem datiem, tādēļ nepieciešams precizēt un vienādot prasības. Personai, veicot būvdarbus, ir jāievēro arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus. Regulējums nemaina būvvaldes tiesības un pienākumus būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā.
Risinājuma apraksts
[1] Gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami.
1. Projekts paredz svītrot atšķirīgos nosacījumus pirmās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem, ja būvniecība paredzēta ārpus publiskās ārtelpas vai publiskā ārtelpā, līdz ar to vienādojot prasības visās atļautās teritorijās (noteikumu projekta 2.punkts).
2. Projekts paredz, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu varēs veikt visās atļautās teritorijās, svītrojot līdz šim noteikto nosacījumu “meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas”. Tādējādi turpmāk visas pirmās grupas sezonas ēkas varēs būvēt bez dokumentiem (bez būvvaldes saskaņojuma) (noteikumu projekta 3.punkts).
1. Projekts paredz svītrot atšķirīgos nosacījumus pirmās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem, ja būvniecība paredzēta ārpus publiskās ārtelpas vai publiskā ārtelpā, līdz ar to vienādojot prasības visās atļautās teritorijās (noteikumu projekta 2.punkts).
2. Projekts paredz, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu varēs veikt visās atļautās teritorijās, svītrojot līdz šim noteikto nosacījumu “meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas”. Tādējādi turpmāk visas pirmās grupas sezonas ēkas varēs būvēt bez dokumentiem (bez būvvaldes saskaņojuma) (noteikumu projekta 3.punkts).
Nosacījumi | Šobrīd | Turpmāk |
meža zemēs | Bez dokumentiem | Bez dokumentiem |
ārpus publiskās ārtelpas | Bez dokumentiem | Bez dokumentiem |
publiskā ārtelpā | Paskaidrojuma raksts | Bez dokumentiem |
Problēmas apraksts
[2] Paziņošanas būvniecības process.
1. Ēku būvnoteikumos ir noteikti vairāki gadījumi, kad piemērojama paziņošanas kārtības process, ar dažādiem nosacījumiem (izņēmumiem), no kuriem daļu nav iespējams pārbaudīt to atbilstību regulējuma prasībām no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem.
Šobrīd Ēku būvnoteikumu 7.1 punkts nosaka, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta:
1) otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana;
2) ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) pirmās grupas ēkās, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās jauna būvniecība (izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē), pārbūve vai nojaukšana ārpus publiskās ārtelpas;
3) pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana;
4) palīgēkas (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana ārpus publiskās ārtelpas (izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā);
5) nojumes (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana meža zemēs.
Kā aizliegums tiek minēts ēkas ailu jauna būvniecība ielas fasādē vai būvdarbu veikšana pilsētas teritorijā un publiskā ārtelpā. Šobrīd var būvēt palīgēkas, kas atbilst mazēkai, tikai teritorijā, kas atrodas ārpus pilsētas un publiskās ārtelpas. Pārējos gadījumos šādu ēku būvniecības jāveic ar paskaidrojuma rakstu. Arī ailas var būvēt, pārbūvēt pirmās grupas ēkas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās tikai teritorijā, kas atrodas ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nav ēkas ielas fasādē. Pārējos gadījumos šādu ailu būvdarbus jāveic ar paskaidrojuma rakstu.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri (apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs un apbūves augstums), kā arī noteiktas prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.1 daļai būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:
1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.
Būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktās prasības. Līdz ar to, būvvaldei ir pienākums izvērtēt būvniecības ieceri atbilstoši kompetencei, savukārt par būvprojekta risinājumu atbild būvprojekta izstrādātājs.
2. Šobrīd otrās grupas palīgēkas var nojaukt paziņošanas kārtībā, bet līdzīga veida ēkas kā otrās grupas lauksaimniecības ēkas – paskaidrojuma rakstu. Ņemot vērā, ka šīs būves pilda līdzīgu funkciju, nepieciešams vienādot prasības, nosakot vienādus nosacījumus piemērojamam būvniecības procesam.
3. Šobrīd Ēku būvnoteikumu 22. punktā ir noteikts, kādi dokumenti ir pievienojami ierosinot paziņojuma par būvniecību gadījumā. Ēkā veiktie būvdarbi var ietekmēt esošos ēkas ugunsdrošības risinājumus, kā arī ietekmēt citas būves būtiskās prasības. Lai būvniecības ieceri varētu vieglāk uztvert ir nepieciešams vispārīgs ieceres apraksts, ko šobrīd jau jāpievieno ikvienai būvniecības iecerei, taču paziņošanas būvniecības procesā šāds dokuments nav jāpievieno. Skaidrojošā aprakstā būtu jānorāda vispārīgs apraksts par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
4. Ēku būvnoteikumu 156.2 punkts nosaka, ka pabeidzot jaunas palīgēkas būvniecības vai novietošanas būvdarbus paziņojuma par būvniecību gadījumā būvniecības ierosinātājam ir jāsagatavo ēkas novietojuma izpildmērījuma plāns atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka visai būvniecības dokumentācijai ir jāatrodas būvniecības lietā, ir jānosaka pienākums būvniecības ierosinātājam ēkas novietojuma izpildmērījuma plānu pievienot BIS būvniecības lietai.
1. Ēku būvnoteikumos ir noteikti vairāki gadījumi, kad piemērojama paziņošanas kārtības process, ar dažādiem nosacījumiem (izņēmumiem), no kuriem daļu nav iespējams pārbaudīt to atbilstību regulējuma prasībām no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem.
Šobrīd Ēku būvnoteikumu 7.1 punkts nosaka, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta:
1) otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana;
2) ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) pirmās grupas ēkās, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās jauna būvniecība (izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē), pārbūve vai nojaukšana ārpus publiskās ārtelpas;
3) pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana;
4) palīgēkas (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana ārpus publiskās ārtelpas (izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā);
5) nojumes (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana meža zemēs.
Kā aizliegums tiek minēts ēkas ailu jauna būvniecība ielas fasādē vai būvdarbu veikšana pilsētas teritorijā un publiskā ārtelpā. Šobrīd var būvēt palīgēkas, kas atbilst mazēkai, tikai teritorijā, kas atrodas ārpus pilsētas un publiskās ārtelpas. Pārējos gadījumos šādu ēku būvniecības jāveic ar paskaidrojuma rakstu. Arī ailas var būvēt, pārbūvēt pirmās grupas ēkas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās tikai teritorijā, kas atrodas ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nav ēkas ielas fasādē. Pārējos gadījumos šādu ailu būvdarbus jāveic ar paskaidrojuma rakstu.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri (apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs un apbūves augstums), kā arī noteiktas prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.1 daļai būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:
1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.
Būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktās prasības. Līdz ar to, būvvaldei ir pienākums izvērtēt būvniecības ieceri atbilstoši kompetencei, savukārt par būvprojekta risinājumu atbild būvprojekta izstrādātājs.
2. Šobrīd otrās grupas palīgēkas var nojaukt paziņošanas kārtībā, bet līdzīga veida ēkas kā otrās grupas lauksaimniecības ēkas – paskaidrojuma rakstu. Ņemot vērā, ka šīs būves pilda līdzīgu funkciju, nepieciešams vienādot prasības, nosakot vienādus nosacījumus piemērojamam būvniecības procesam.
3. Šobrīd Ēku būvnoteikumu 22. punktā ir noteikts, kādi dokumenti ir pievienojami ierosinot paziņojuma par būvniecību gadījumā. Ēkā veiktie būvdarbi var ietekmēt esošos ēkas ugunsdrošības risinājumus, kā arī ietekmēt citas būves būtiskās prasības. Lai būvniecības ieceri varētu vieglāk uztvert ir nepieciešams vispārīgs ieceres apraksts, ko šobrīd jau jāpievieno ikvienai būvniecības iecerei, taču paziņošanas būvniecības procesā šāds dokuments nav jāpievieno. Skaidrojošā aprakstā būtu jānorāda vispārīgs apraksts par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
4. Ēku būvnoteikumu 156.2 punkts nosaka, ka pabeidzot jaunas palīgēkas būvniecības vai novietošanas būvdarbus paziņojuma par būvniecību gadījumā būvniecības ierosinātājam ir jāsagatavo ēkas novietojuma izpildmērījuma plāns atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka visai būvniecības dokumentācijai ir jāatrodas būvniecības lietā, ir jānosaka pienākums būvniecības ierosinātājam ēkas novietojuma izpildmērījuma plānu pievienot BIS būvniecības lietai.
Risinājuma apraksts
[2] Paziņošanas būvniecības process.
1. Projekts paredz svītrot nosacījumus paziņošanas kārtības procesā, ko nav iespējams pārbaudīt no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem:
- vienādojot prasības par ailu būvniecību neatkarīgi no tā izvietojuma un ēkas atrašanās vietas, svītrojot nosacījumus "izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē" un "ārpus publiskās ārtelpas", tās varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS (noteikumu projekta 4.punkts);
- vienādojot prasības mazēku jaunai būvniecībai gan palīgēkām, gan nojumēm visā Latvijas teritorijā, svītrojot nosacījumu "izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā" un "meža zemēs" (noteikumu projekta 6. un 7. punkts). Turpmāk mazēkas, kas atbilst palīgēkai un nojumei, neatkarīgi no atrašanās vietas varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS.
Jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" palīgēkas klasificē četrzīmju kodā 1274, bet nojumēm atkarībā no tā lietošanas var klasificēt vairākos - nojume ēdināšanai – 1211, nojume tirdzniecībai - 1230, nojume (transporta pietura), nojume specifiskam transportam (lidmašīnām, vilcieniem) un to apkopei kā arī nojume trošu ceļu infrastruktūrā – 1241, nojume automašīnām, traktoriem, kombainiem, velosipēdu, laivu un citai tehnikai – 1242, nojume – noliktava (dēļiem, šķeldai, malkai, dažāda veida produkcijai) – 1252, nojume bērnudārzam vai dienas centriem bērniem, jauniešiem, invalīdiem, senioriem un citām sabiedrības grupām – 1263 utml.
2. Projekts paredz papildināt ar līdzvērtīgu regulējumu, ka nojaukt otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamo ēku varēs tāpat kā otrās grupas palīgēku ar paziņojumu par būvniecību (noteikumu projekta 5.punkts).
Tā kā plānotās izmaiņas skar BIS funkcionalitāti, ir noteikts, ka attiecībā uz paziņojuma par būvniecību izmantošanu, ja paredzēta otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana piemērojams ar 2024. gada 1. jūliju (noteikumu projekta 22. punkts).
3. Precizēti iesniedzamie dokumenti ar skaidrojošo aprakstu par būvniecības ieceri, tādējādi vienveidojot prasības ar cita veida būvniecības ieceres dokumentu sastāvu, kas satur šāda veida tekstuāla informāciju un palīdz saprast plānotās būvniecības ieceres būtību, kā arī var sniegt informāciju, ko nav iespējams attēlot grafiskajā dokumentā (noteikumu projekta 11. punkts). Šī informācija būs noderīga gan būvvaldēm tiesiskuma kontrolei, gan Valsts zemes dienestam pakalpojuma izpildei, veicot kadastra datu reģistrēšanu vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
4. Projekts papildināts ar pienākumu izpildmērījuma plāna pievienošanu būvniecības lietai, lai tas būtu pieejams ne tikai būvvaldei, bet lai nodrošinātu, ka vienota iesnieguma procesa ietvaros Valsts zemes dienestam sava pakalpojuma izpildei būtu pieejams BIS izpildmērījuma plāns, uz kā pamata tiek veikta objekta reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (noteikumu projekta 20. punkts). Vienlaikus ir saglabāts Ēku būvnoteikumu 156.3 punktā noteiktie nosacījumi nojumes būvdarbu pabeigšanai meža zemēs, proti, nav nepieciešams izpildmērījuma plāns.
1. Projekts paredz svītrot nosacījumus paziņošanas kārtības procesā, ko nav iespējams pārbaudīt no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem:
- vienādojot prasības par ailu būvniecību neatkarīgi no tā izvietojuma un ēkas atrašanās vietas, svītrojot nosacījumus "izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē" un "ārpus publiskās ārtelpas", tās varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS (noteikumu projekta 4.punkts);
Nosacījumi | Šobrīd | Turpmāk |
ārpus publiskās ārtelpas | Paziņojums par būvniecību | Paziņojums par būvniecību |
publiskā ārtelpā | Paskaidrojuma raksts | Paziņojums par būvniecību |
ēkas ielas fasādē | Paskaidrojuma raksts | Paziņojums par būvniecību |
- vienādojot prasības mazēku jaunai būvniecībai gan palīgēkām, gan nojumēm visā Latvijas teritorijā, svītrojot nosacījumu "izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā" un "meža zemēs" (noteikumu projekta 6. un 7. punkts). Turpmāk mazēkas, kas atbilst palīgēkai un nojumei, neatkarīgi no atrašanās vietas varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS.
Nosacījumi | Šobrīd | Turpmāk |
ārpus publiskās ārtelpas, meža zemēs | Paziņojums par būvniecību | Paziņojums par būvniecību |
publiskā ārtelpā | Paskaidrojuma raksts | Paziņojums par būvniecību |
pilsētā | Paskaidrojuma raksts | Paziņojums par būvniecību |
2. Projekts paredz papildināt ar līdzvērtīgu regulējumu, ka nojaukt otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamo ēku varēs tāpat kā otrās grupas palīgēku ar paziņojumu par būvniecību (noteikumu projekta 5.punkts).
Ēkas veids | Šobrīd | Turpmāk |
palīgēka | Paziņojums par būvniecību | Paziņojums par būvniecību |
lauksaimniecības nedzīvojamā ēka | Paskaidrojuma raksts | Paziņojums par būvniecību |
Tā kā plānotās izmaiņas skar BIS funkcionalitāti, ir noteikts, ka attiecībā uz paziņojuma par būvniecību izmantošanu, ja paredzēta otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana piemērojams ar 2024. gada 1. jūliju (noteikumu projekta 22. punkts).
3. Precizēti iesniedzamie dokumenti ar skaidrojošo aprakstu par būvniecības ieceri, tādējādi vienveidojot prasības ar cita veida būvniecības ieceres dokumentu sastāvu, kas satur šāda veida tekstuāla informāciju un palīdz saprast plānotās būvniecības ieceres būtību, kā arī var sniegt informāciju, ko nav iespējams attēlot grafiskajā dokumentā (noteikumu projekta 11. punkts). Šī informācija būs noderīga gan būvvaldēm tiesiskuma kontrolei, gan Valsts zemes dienestam pakalpojuma izpildei, veicot kadastra datu reģistrēšanu vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
4. Projekts papildināts ar pienākumu izpildmērījuma plāna pievienošanu būvniecības lietai, lai tas būtu pieejams ne tikai būvvaldei, bet lai nodrošinātu, ka vienota iesnieguma procesa ietvaros Valsts zemes dienestam sava pakalpojuma izpildei būtu pieejams BIS izpildmērījuma plāns, uz kā pamata tiek veikta objekta reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (noteikumu projekta 20. punkts). Vienlaikus ir saglabāts Ēku būvnoteikumu 156.3 punktā noteiktie nosacījumi nojumes būvdarbu pabeigšanai meža zemēs, proti, nav nepieciešams izpildmērījuma plāns.
Problēmas apraksts
[3] Paskaidrojuma raksta būvniecības process.
1. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 6.1. apakšpunktu viens no būvniecības ieceres iesnieguma veidiem ir paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.2 punktā minētajos gadījumos, kā arī Ēku būvnoteikumu 12. punkts paredz, ka šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus. Ēku būvnoteikumu 7.2 punktā nav noteikts, ka paskaidrojuma raksts piemērojams lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai. Būvniecības procesam nevajadzētu atšķirties otrās grupas palīgēkas un otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas būvniecības procesa ierosināšanā, tādējādi nepieciešams precizēt attiecīgo punktu.
2. Ēku būvnoteikumu 7.2 2. apakšpunkts nosaka, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu. Tā kā projektā tiek precizēts noteikumu 7.3.2.apakšpunkts (noteikumu projekta 3.punkts), nosakot, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentus (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts), līdz ar to paskaidrojuma raksts nav jāizstrādā pirmās grupas sezonas ēkas būvniecībai.
1. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 6.1. apakšpunktu viens no būvniecības ieceres iesnieguma veidiem ir paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.2 punktā minētajos gadījumos, kā arī Ēku būvnoteikumu 12. punkts paredz, ka šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus. Ēku būvnoteikumu 7.2 punktā nav noteikts, ka paskaidrojuma raksts piemērojams lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai. Būvniecības procesam nevajadzētu atšķirties otrās grupas palīgēkas un otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas būvniecības procesa ierosināšanā, tādējādi nepieciešams precizēt attiecīgo punktu.
2. Ēku būvnoteikumu 7.2 2. apakšpunkts nosaka, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu. Tā kā projektā tiek precizēts noteikumu 7.3.2.apakšpunkts (noteikumu projekta 3.punkts), nosakot, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentus (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts), līdz ar to paskaidrojuma raksts nav jāizstrādā pirmās grupas sezonas ēkas būvniecībai.
Risinājuma apraksts
[3] Paskaidrojuma raksta būvniecības process.
1. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 7.2 1. apakšpunktu, to salāgojot ar 6.1. apakšpunktu un 12. punktu, proti, paskaidrojuma rakstā procesā piemērošanu lauksaimniecības nedzīvojamām ēkām līdzīgi kā tas noteikts palīgēkām (noteikumu projekta 8. punkts).
2. Projekts paredz precizēt 7.2 2. apakšpunktu, nosakot, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu, līdz ar to izslēdzot pirmās grupas sezonas ēkas, jo to būvdarbus var veikt neizstrādājot būvniecības ieceres dokumentus (noteikumu projekta 9. punkts).
1. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 7.2 1. apakšpunktu, to salāgojot ar 6.1. apakšpunktu un 12. punktu, proti, paskaidrojuma rakstā procesā piemērošanu lauksaimniecības nedzīvojamām ēkām līdzīgi kā tas noteikts palīgēkām (noteikumu projekta 8. punkts).
2. Projekts paredz precizēt 7.2 2. apakšpunktu, nosakot, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu, līdz ar to izslēdzot pirmās grupas sezonas ēkas, jo to būvdarbus var veikt neizstrādājot būvniecības ieceres dokumentus (noteikumu projekta 9. punkts).
Problēmas apraksts
[4] Citas konstatētās neprecizitātes:
1. Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" četrzīmju kodā 1271 tiek lietots termins - Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas ir apjumtas ēkas un telpu grupas, tai skaitā nojumes, kas tiek izmantotas lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī ēkas, kurās uzglabā lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi, lauksaimniecības produkcijas noliktavas, siltumnīcas, lauksaimniecības tehnikas garāžas u.tml. Tā kā būvniecības jomas normatīvajos aktos terminoloģija tiek lietota atbilstoši būvju klasifikācijai, Ēku būvnoteikumos lietoto terminoloģiju "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" lietotai terminoloģijai.
2. Ēku būvnoteikumu 14. punkts nosaka, ka līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu un būvprojekta minimālā sastāva neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. To, vai, izstrādājot būvprojektu, projektētājs ir ievērojis projektēšanas uzdevumu vērtē būvniecības ierosinātājs pirms būvprojekta iesniegšanas būvvaldē, līdz ar to būvvaldei nav kompetences vērtēt būvprojektu, vai projektētājs ir izpildījis projektēšanas uzdevuma prasības. Nepieciešams precizēt attiecīgo prasību Ēku būvnoteikumus.
3. Ēku būvnoteikumu 16. punkts nosaka, ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu. Regulējums paredz, ka projektēšanas uzdevumā jānorāda informācijā par objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, kas nav zināma pirms projekta izstrādes uzsākšanas. Šāda informācija tiek atspoguļota vēlākos būvprojekta izstrādes posmos, ja tāda ir nepieciešamība.
4. Ēku būvnoteikumu 23. un 24. punkts nosaka, ka, iesniedzot institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), paskaidrojuma raksta I daļu būvniecības ierosinātājs pievieno skaidrojošu aprakstu. Skaidrojošā aprakstā sniedz vispārīgu informāciju un aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, piemēram, par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem. Šobrīd skaidrojošā aprakstā ir jāsniedz arī informācija par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu). Būvdarbu veicējs, uzsākot būvdarbus, sagatavo darbu veikšanas projektu, kurā atbilstoši Ēku būvnoteikumu 114.2 punktam norāda darbu veikšanas kalendāra grafiku u.c. informāciju, līdz ar to, pirms saņemta atzīme par paskaidrojuma raksta akceptu, informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu) nav iespējams iesniegt un tā var būt tikai plānotā informācija par būvdarbu veikšanas laiku.
Ēku būvnoteikumu 24.3. apakšpunkts nosaka, ka, veicot ēkas vai tās daļas atjaunošanu, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno fasādes krāsu risinājumu (krāsu pase). Ņemot vērā, ka atjaunošanas gadījumā ne vienmēr veic fasādes krāsošanu, līdz ar to ir precizējams regulējums.
5. Ar 2022. gada 1. martu Ēku būvnoteikumos tika ieviesta jauna vienkāršota būvniecības procedūra – paziņojums par būvniecību, kas paredz, ka būvniecības ierosināts ir tiesīgs uzsākt plānotos būvdarbus, kad BIS ir iesniegts paziņojums par būvniecību. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli par BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Būvdarbu tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei ir tiesības pārbaudīt vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma paziņošanas kārtība, kā arī vai veiktie būvdarbi atbilst paziņojumam par būvniecību. Būvvaldes kompetencē ir atcelt paziņojumu par būvniecību un uzsākt lietu par patvaļīgo būvniecību – ja būvdarbi neatbilst paziņošanas kārtībai un ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai būvatļauja. Tā arī, ja persona savlaicīgi nepaziņo par būvdarbu pabeigšanu vai nepieciešamību pagarināt būvdarbu izpildes termiņu, proti, notekot minētajam termiņam, personai izbeidzas tiesības veikt būvdarbus un tie ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Būvvalde būvniecības informācijas sistēmā saņem paziņojumus gan par paziņojuma par būvniecību iesniegšanu, lai varētu veikt darbības savas kompetences ietvaros, gan arī par paziņojuma par būvniecību būvdarbu termiņa izpildi vai pagarinājumu, kā arī par paziņojuma par būvniecību atcelšanu.
Neskatoties uz to, ka, izstrādājot attiecīgo regulējumu, anotācijā tika sniegta iespējamā būvvaldes rīcība, Ekonomikas ministrija bieži saņem jautājumus no būvvaldēm par tiesiskuma kontroli, kā arī tās aicināja precizēt regulējumu, nosakot, kādus lēmumus tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei var pieņemt, vērtējot BIS saņemto paziņojumu par būvniecību.
Proti, ja tiesiskuma kontroles ietvaros konstatē, ka attiecīgo būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību, būvvaldei ir tiesības lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Būvniecību attiecīgajā teritorijā var ierobežot vai aizliegt ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas un izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī citu jomu normatīvie akti, piemēram, Aizsargjoslu likums.
Tomēr ņemot vērā tiesu praksē nostiprinātās atziņas par Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, ka paredzētās tiesiskās sekas – iepriekšējā stāvokļa atjaunošana – attiecināmas vienīgi uz normā tieši paredzētajiem gadījumiem (būvatļaujai). Ja konkrētā veida būvei saskaņā ar tiesisko regulējumu nav nepieciešama būvatļauja (bet ir nepieciešams iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu), nav pamata apsvērt šīs normas piemērošanu. Uz tādiem gadījumiem attiecināma vienīgi minētā panta piektās daļas 2.punkta norma, kas uzliek būvvaldei pienākumu lemt par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes. No likumprojekta izskatīšanas apstākļiem secināms, ka likumdevējs nav vēlējies jebkurā patvaļīgas būvniecības gadījumā uzdot personai nekavējoties atjaunot iepriekšējo stāvokli, kā arī secināms, ka būvatļauja nepieciešama tādu objektu būvniecībai, kas no potenciālā sabiedrības interešu apdraudējuma viedokļa ir būtiskāka, salīdzinot ar tiem objektiem, kuru būvniecībai ir pietiekami iesniegt apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu. Tas izskaidro likumdevēja izšķiršanos bargāk vērsties tieši pret šādiem pārkāpumiem. Ievērojot to, ka paziņošanas kārtībā atļauti nebūtiski (mazsvarīgi) būvdarbi esošās ēkās vai mazēku būvniecība, kas nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, regulējums nosaka būvvaldei tiesības veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli, tādēļ lēmuma pieņemšanā paredz rīcības brīvību, ievērojot Administratīvā procesa likuma 65.panta otro daļu. Būvvaldei nav pienākums pārbaudīt katru BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Tādējādi būvvaldei lemjot, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, jāapsver tā izdošanas lietderība. Ja būvvalde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kas novērš patvaļīgo būvniecību. Ja būvvalde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz (Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punkts).
Tā, piemēram, ja konstatē, ka veikta ēkas iekšējo telpu pārplānošana, kura ietvaros veikti būvdarbi arī nesošajās sienās, kuriem regulējums nosaka paskaidrojuma raksta būvniecības procesu, būvvaldei ir tiesības izlemt administratīvā akta izdošanas lietderību, ar kuru tikai noteiktu pienākumu iesniegt paskaidrojuma rakstu, ja būvniecības ieceres dokumentācija satur visu informāciju un risinājumus par veiktajiem būvdarbiem, ko izstrādājis būvspeciālists. Šādā situācijā nebūtu lietderīgi izdot administratīvo aktu un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli. Arī gadījumā, ja mazēka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam drīkst pastāvēt, bet tā novietojums nav saskaņots ar personām, kuru intereses skar, būtu jāvērtē vai nav citi samērīgāki risinājumi kā sasniegt mērķi (saņemt trūkstošos saskaņojumus vai mainīt tā novietojumu) pirms uzdot personai atjaunot iepriekšējo stāvokli - nojaukt mazēku.
6. Ēku būvnoteikumu 103. punkts nosaka, ka pēc tam, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija. Atbilstoši būvniecības jomas normatīvajiem aktiem viens no būvatļaujas nosacījumiem ir būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, kurā būvniecības ierosinātājs sniedz ziņas par būvdarbu veicēju un atbildīgajiem būvspeciālistiem. Tā kā punktā ir neprecizitāte, jo nav "būvdarbu nosacījumi", bet ir "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi", līdz ar to ir jāprecizē regulējums.
1. Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" četrzīmju kodā 1271 tiek lietots termins - Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas ir apjumtas ēkas un telpu grupas, tai skaitā nojumes, kas tiek izmantotas lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī ēkas, kurās uzglabā lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi, lauksaimniecības produkcijas noliktavas, siltumnīcas, lauksaimniecības tehnikas garāžas u.tml. Tā kā būvniecības jomas normatīvajos aktos terminoloģija tiek lietota atbilstoši būvju klasifikācijai, Ēku būvnoteikumos lietoto terminoloģiju "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" lietotai terminoloģijai.
2. Ēku būvnoteikumu 14. punkts nosaka, ka līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu un būvprojekta minimālā sastāva neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. To, vai, izstrādājot būvprojektu, projektētājs ir ievērojis projektēšanas uzdevumu vērtē būvniecības ierosinātājs pirms būvprojekta iesniegšanas būvvaldē, līdz ar to būvvaldei nav kompetences vērtēt būvprojektu, vai projektētājs ir izpildījis projektēšanas uzdevuma prasības. Nepieciešams precizēt attiecīgo prasību Ēku būvnoteikumus.
3. Ēku būvnoteikumu 16. punkts nosaka, ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu. Regulējums paredz, ka projektēšanas uzdevumā jānorāda informācijā par objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, kas nav zināma pirms projekta izstrādes uzsākšanas. Šāda informācija tiek atspoguļota vēlākos būvprojekta izstrādes posmos, ja tāda ir nepieciešamība.
4. Ēku būvnoteikumu 23. un 24. punkts nosaka, ka, iesniedzot institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), paskaidrojuma raksta I daļu būvniecības ierosinātājs pievieno skaidrojošu aprakstu. Skaidrojošā aprakstā sniedz vispārīgu informāciju un aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, piemēram, par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem. Šobrīd skaidrojošā aprakstā ir jāsniedz arī informācija par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu). Būvdarbu veicējs, uzsākot būvdarbus, sagatavo darbu veikšanas projektu, kurā atbilstoši Ēku būvnoteikumu 114.2 punktam norāda darbu veikšanas kalendāra grafiku u.c. informāciju, līdz ar to, pirms saņemta atzīme par paskaidrojuma raksta akceptu, informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu) nav iespējams iesniegt un tā var būt tikai plānotā informācija par būvdarbu veikšanas laiku.
Ēku būvnoteikumu 24.3. apakšpunkts nosaka, ka, veicot ēkas vai tās daļas atjaunošanu, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno fasādes krāsu risinājumu (krāsu pase). Ņemot vērā, ka atjaunošanas gadījumā ne vienmēr veic fasādes krāsošanu, līdz ar to ir precizējams regulējums.
5. Ar 2022. gada 1. martu Ēku būvnoteikumos tika ieviesta jauna vienkāršota būvniecības procedūra – paziņojums par būvniecību, kas paredz, ka būvniecības ierosināts ir tiesīgs uzsākt plānotos būvdarbus, kad BIS ir iesniegts paziņojums par būvniecību. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli par BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Būvdarbu tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei ir tiesības pārbaudīt vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma paziņošanas kārtība, kā arī vai veiktie būvdarbi atbilst paziņojumam par būvniecību. Būvvaldes kompetencē ir atcelt paziņojumu par būvniecību un uzsākt lietu par patvaļīgo būvniecību – ja būvdarbi neatbilst paziņošanas kārtībai un ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai būvatļauja. Tā arī, ja persona savlaicīgi nepaziņo par būvdarbu pabeigšanu vai nepieciešamību pagarināt būvdarbu izpildes termiņu, proti, notekot minētajam termiņam, personai izbeidzas tiesības veikt būvdarbus un tie ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Būvvalde būvniecības informācijas sistēmā saņem paziņojumus gan par paziņojuma par būvniecību iesniegšanu, lai varētu veikt darbības savas kompetences ietvaros, gan arī par paziņojuma par būvniecību būvdarbu termiņa izpildi vai pagarinājumu, kā arī par paziņojuma par būvniecību atcelšanu.
Neskatoties uz to, ka, izstrādājot attiecīgo regulējumu, anotācijā tika sniegta iespējamā būvvaldes rīcība, Ekonomikas ministrija bieži saņem jautājumus no būvvaldēm par tiesiskuma kontroli, kā arī tās aicināja precizēt regulējumu, nosakot, kādus lēmumus tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei var pieņemt, vērtējot BIS saņemto paziņojumu par būvniecību.
Proti, ja tiesiskuma kontroles ietvaros konstatē, ka attiecīgo būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību, būvvaldei ir tiesības lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Būvniecību attiecīgajā teritorijā var ierobežot vai aizliegt ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas un izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī citu jomu normatīvie akti, piemēram, Aizsargjoslu likums.
Tomēr ņemot vērā tiesu praksē nostiprinātās atziņas par Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, ka paredzētās tiesiskās sekas – iepriekšējā stāvokļa atjaunošana – attiecināmas vienīgi uz normā tieši paredzētajiem gadījumiem (būvatļaujai). Ja konkrētā veida būvei saskaņā ar tiesisko regulējumu nav nepieciešama būvatļauja (bet ir nepieciešams iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu), nav pamata apsvērt šīs normas piemērošanu. Uz tādiem gadījumiem attiecināma vienīgi minētā panta piektās daļas 2.punkta norma, kas uzliek būvvaldei pienākumu lemt par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes. No likumprojekta izskatīšanas apstākļiem secināms, ka likumdevējs nav vēlējies jebkurā patvaļīgas būvniecības gadījumā uzdot personai nekavējoties atjaunot iepriekšējo stāvokli, kā arī secināms, ka būvatļauja nepieciešama tādu objektu būvniecībai, kas no potenciālā sabiedrības interešu apdraudējuma viedokļa ir būtiskāka, salīdzinot ar tiem objektiem, kuru būvniecībai ir pietiekami iesniegt apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu. Tas izskaidro likumdevēja izšķiršanos bargāk vērsties tieši pret šādiem pārkāpumiem. Ievērojot to, ka paziņošanas kārtībā atļauti nebūtiski (mazsvarīgi) būvdarbi esošās ēkās vai mazēku būvniecība, kas nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, regulējums nosaka būvvaldei tiesības veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli, tādēļ lēmuma pieņemšanā paredz rīcības brīvību, ievērojot Administratīvā procesa likuma 65.panta otro daļu. Būvvaldei nav pienākums pārbaudīt katru BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Tādējādi būvvaldei lemjot, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, jāapsver tā izdošanas lietderība. Ja būvvalde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kas novērš patvaļīgo būvniecību. Ja būvvalde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz (Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punkts).
Tā, piemēram, ja konstatē, ka veikta ēkas iekšējo telpu pārplānošana, kura ietvaros veikti būvdarbi arī nesošajās sienās, kuriem regulējums nosaka paskaidrojuma raksta būvniecības procesu, būvvaldei ir tiesības izlemt administratīvā akta izdošanas lietderību, ar kuru tikai noteiktu pienākumu iesniegt paskaidrojuma rakstu, ja būvniecības ieceres dokumentācija satur visu informāciju un risinājumus par veiktajiem būvdarbiem, ko izstrādājis būvspeciālists. Šādā situācijā nebūtu lietderīgi izdot administratīvo aktu un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli. Arī gadījumā, ja mazēka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam drīkst pastāvēt, bet tā novietojums nav saskaņots ar personām, kuru intereses skar, būtu jāvērtē vai nav citi samērīgāki risinājumi kā sasniegt mērķi (saņemt trūkstošos saskaņojumus vai mainīt tā novietojumu) pirms uzdot personai atjaunot iepriekšējo stāvokli - nojaukt mazēku.
6. Ēku būvnoteikumu 103. punkts nosaka, ka pēc tam, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija. Atbilstoši būvniecības jomas normatīvajiem aktiem viens no būvatļaujas nosacījumiem ir būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, kurā būvniecības ierosinātājs sniedz ziņas par būvdarbu veicēju un atbildīgajiem būvspeciālistiem. Tā kā punktā ir neprecizitāte, jo nav "būvdarbu nosacījumi", bet ir "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi", līdz ar to ir jāprecizē regulējums.
Risinājuma apraksts
[4] Citas konstatētās neprecizitātes:
1.Precizēta terminoloģija atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", aizstājot "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" ar "lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas" (kods 1271) (noteikumu projekta 1. punkts).
2. Noteikumu projekts paredz, ka projektēšanas uzdevums nav jāpievieno izstrādātam būvprojektam, līdz ar to Ēku būvnoteikumi 14. punktā tiek svītroti vārdi "un būvprojekta minimālā sastāvā" (noteikumu projekta 10. punkts).
3.precizēts projektēšanas uzdevumā norādāmā informācija par būves kārtām, svītrojot Ēku būvnoteikumu 16.punktu (noteikumu projekta 11. punkts).
4. Projekts paredz Ēku būvnoteikumu 23.1. un 24.1.apašpunktā svītrot skaidrojošā aprakstā iesniedzamo informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu), tā kā šādu dokumentu gatavo būvdarbu veicējs darbu veikšanas projektā (noteikumu projekta 14. un 15. punkts).
Projekts precizē 24.3.1.apakšpunktu, nosakot, ka fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) iesniedz, ja paredzētas izmaiņas fasādē (noteikumu projekta 16. punkts).
5. Projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumi 46.1 punktu ar jaunu teikumu par to, kādus lēmumus būvvalde ir tiesīga pieņemt, veicot paziņojuma par būvniecību tiesiskuma kontroli (noteikumu projekta 17. punkts).
6. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 103. punktu, vārdus "būvdarbu nosacījumi" aizstāt ar vārdiem "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi" (noteikumu projekta 18. punkts).
1.Precizēta terminoloģija atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", aizstājot "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" ar "lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas" (kods 1271) (noteikumu projekta 1. punkts).
2. Noteikumu projekts paredz, ka projektēšanas uzdevums nav jāpievieno izstrādātam būvprojektam, līdz ar to Ēku būvnoteikumi 14. punktā tiek svītroti vārdi "un būvprojekta minimālā sastāvā" (noteikumu projekta 10. punkts).
3.precizēts projektēšanas uzdevumā norādāmā informācija par būves kārtām, svītrojot Ēku būvnoteikumu 16.punktu (noteikumu projekta 11. punkts).
4. Projekts paredz Ēku būvnoteikumu 23.1. un 24.1.apašpunktā svītrot skaidrojošā aprakstā iesniedzamo informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu), tā kā šādu dokumentu gatavo būvdarbu veicējs darbu veikšanas projektā (noteikumu projekta 14. un 15. punkts).
Projekts precizē 24.3.1.apakšpunktu, nosakot, ka fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) iesniedz, ja paredzētas izmaiņas fasādē (noteikumu projekta 16. punkts).
5. Projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumi 46.1 punktu ar jaunu teikumu par to, kādus lēmumus būvvalde ir tiesīga pieņemt, veicot paziņojuma par būvniecību tiesiskuma kontroli (noteikumu projekta 17. punkts).
6. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 103. punktu, vārdus "būvdarbu nosacījumi" aizstāt ar vārdiem "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi" (noteikumu projekta 18. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- būvniecības ierosinātāji
Ietekmes apraksts
Projekts precizē nosacījumus, kādos gadījumos piemērojama paziņošanas un paskaidrojuma raksta būvniecības procesa kārtība, kas atvieglo atsevišķu ēkas būvdarbu ierosināšanu, kā arī precizē gadījumus, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami. Dažādu izņēmumu precizēšana, vienveidojot prasības vienādos objektos veicamajiem būvdarbiem, personām atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu.
Būvniecības ierosinātājiem atsevišķos būvniecības gadījumos, piemēram, palīgēkas būvniecībai pilsētā, mainoties dokumentam, uz kura pamata ierosina būvniecību (paziņojums par būvniecību iepriekš paskaidrojuma raksts), samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai uzsāktu būvdarbus un tos pabeigtus, jo nebūs nepieciešams saņemt būvvaldes pieņemtu lēmumu, ko tās pieņem 10 darbdienu laikā.
Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
Būvniecības ierosinātājiem atsevišķos būvniecības gadījumos, piemēram, palīgēkas būvniecībai pilsētā, mainoties dokumentam, uz kura pamata ierosina būvniecību (paziņojums par būvniecību iepriekš paskaidrojuma raksts), samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai uzsāktu būvdarbus un tos pabeigtus, jo nebūs nepieciešams saņemt būvvaldes pieņemtu lēmumu, ko tās pieņem 10 darbdienu laikā.
Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
Juridiskās personas
- būvniecības ierosinātāji
Ietekmes apraksts
Projekts precizē nosacījumus, kādos gadījumos piemērojama paziņošanas un paskaidrojuma raksta būvniecības procesa kārtība, kas atvieglo atsevišķu ēkas būvdarbu ierosināšanu, kā arī precizē gadījumus, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami. Dažādu izņēmumu precizēšana, vienveidojot prasības vienādos objektos veicamajiem būvdarbiem, personām atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu.
Būvniecības ierosinātājiem atsevišķos būvniecības gadījumos, piemēram, palīgēkas būvniecībai pilsētā, mainoties dokumentam, uz kura pamata ierosina būvniecību (paziņojums par būvniecību iepriekš paskaidrojuma raksts), samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai uzsāktu būvdarbus un tos pabeigtus, jo nebūs nepieciešams saņemt būvvaldes pieņemtu lēmumu, ko tās pieņem 10 darbdienu laikā.
Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
Būvniecības ierosinātājiem atsevišķos būvniecības gadījumos, piemēram, palīgēkas būvniecībai pilsētā, mainoties dokumentam, uz kura pamata ierosina būvniecību (paziņojums par būvniecību iepriekš paskaidrojuma raksts), samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai uzsāktu būvdarbus un tos pabeigtus, jo nebūs nepieciešams saņemt būvvaldes pieņemtu lēmumu, ko tās pieņem 10 darbdienu laikā.
Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka projekts precizē tikai atsevišķus gadījumus, kad paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā ierosina būvniecību, bet nemaina būvniecības ierosinātāja pienākumu iesniegt dokumentus, kā arī nemaina tā izstrādātāja tiesības un pienākumus, ko atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu "Ēku būvnoteikumi" 12.punktam, ir tiesīgs izstrādāts pats būvniecības ierosinātājs, nepiesaistot būvkomersantu, kas piedāvā projektēšanas pakalpojumus.
Tādējādi būvkomersantiem, kuri piedāvā projektēšanas pakalpojumus būvniecības ierosinātājiem, projektā ietvertās izmaiņas neierobežo to konkurenci tirgū sniegt attiecīgos pakalpojumus, kā arī nemaina būvkomersantu strādājošo tiesības un darba apstākļus.
Vienlaikus projekts maina pirmās grupas sezonas ēkas (vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2) būvniecību publiskajā ārtelpā, bet kuras nav saistītas ar ēkas novietošanu uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku, paredzot, ka turpmāk nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Tas netieši varētu mazināt būvkomersantiem projektēšanas pakalpojumu nepieciešamību, bet to apjoms varētu būt ļoti neliels, jo visbiežāk sezonas ēkas publiskajā ārtelpā novieto uz publiskā pasākuma vai ielu tirdzniecības laiku, kuram piemērojams cits normatīvais regulējums.
Tādējādi būvkomersantiem, kuri piedāvā projektēšanas pakalpojumus būvniecības ierosinātājiem, projektā ietvertās izmaiņas neierobežo to konkurenci tirgū sniegt attiecīgos pakalpojumus, kā arī nemaina būvkomersantu strādājošo tiesības un darba apstākļus.
Vienlaikus projekts maina pirmās grupas sezonas ēkas (vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2) būvniecību publiskajā ārtelpā, bet kuras nav saistītas ar ēkas novietošanu uz publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā norādīto laiku, paredzot, ka turpmāk nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Tas netieši varētu mazināt būvkomersantiem projektēšanas pakalpojumu nepieciešamību, bet to apjoms varētu būt ļoti neliels, jo visbiežāk sezonas ēkas publiskajā ārtelpā novieto uz publiskā pasākuma vai ielu tirdzniecības laiku, kuram piemērojams cits normatīvais regulējums.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
16 265
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
16 265
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-16 265
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-16 265
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
16 265
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Būvniecības informācijas sistēmas izstrādātājs ir novērtējis, ka izmaiņu apjoms atbilst 30,55 cilvēkdienām.
30,55 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1.21 = 16 264,82 eiro (ieskaitot PVN)
30,55 cilvēkdienas x 440 eiro par cilvēkdienu x 1.21 = 16 264,82 eiro (ieskaitot PVN)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums 16 265 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" 2024. gadā sistēmas uzturēšanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a3e2b644-85ef-48fb-a31a-7b57444eec63
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros ārpus TAP tika saņemts viedoklis no Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra par sezonas ēkas regulējumu un būvprojektēšanu savām vajadzībām otrās grupas ēkām bez būvspeciālista piesaistes, ar kuru var iepazīties TAP lietai pievienotajā viedokļu pārskatā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnveidota būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi