Anotācija (ex-ante)

[1] Gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami.
1. Ēku būvnoteikumu 7.punktā ir noteikti gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami. Tā 7.3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem, ja paredzēta  ēkas vai tās daļas atjaunošana vai pārbūve: 1. ārpus publiskās ārtelpas, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu; 2. publiskajā ārtelpā, nemainot būvapjomu, lietošanas veidu vai arhitektonisko veidolu. Ministru kabineta 19.08.2014. gada 19.agusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā paredzēts, ka pirmās grupas ēkas ir vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā mazēkas. Vērtējot noteiktos izņēmumus, secināms, ka, veicot šādus būvdarbus, netiek mainīts būvapjoms, respektīvi, ēkā tiek nomainīti nolietojušies konstruktīvie elementi, izbūvētas vai nojauktas starpsienas vai veikti būvdarbi nesošajās konstrukcijās, un ēkas lietošanas veids. Tā kā tās ir vienstāva ēkas, veikto būvdarbu riski ir niecīgi un noteikt izņēmumus publiskā ārtelpā un ārpus publiskās ārtelpas veiktiem būvdarbiem ir nesamērīgi, līdz ar to ir jāprecizē būvdarbu veidi, ko var veikt gan publiskā ārtelpā, gan ārpus publiskās ārtelpas.

2. Šobrīd pirmās grupas sezonas ēkām ir piemērojams atšķirīgs būvniecības process atkarībā no tā atrašanās vietas – meža zemē, publiskā ārtelpā vai ārpus tās, kur vienas ēkas būvē bez dokumentiem, bet tādas pašas ēkas publiskā ārtelpā – ar paskaidrojuma rakstu. Ēku būvnoteikumu 7.3.2.apakšpunkts paredz, ka būvniecības ieceres dokumenti (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts) nav nepieciešami pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai nojaukšanai. Sezonas ēka ir vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku (skat. Ēku būvnoteikumi, 1.¹ 4. punktu). Vērtējot pirmās grupas sezonas ēkas kalpošanas laiku, Ekonomikas ministrija nesaredz risku, ja sezonas ēka tiktu izvietota ne tikai meža zemēs vai ārpus publiskās ārtelpas, bet arī publiskā ārtelpā. Jānorāda, ka praksē ir konstatēta dažāda izpratne par Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietoto terminoloģiju "publiskā ārtelpa", kā arī šo nosacījumu nevar pārbaudīt arī no BIS reģistrētajiem datiem, tādēļ nepieciešams precizēt un vienādot prasības. Personai, veicot būvdarbus, ir jāievēro arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tai skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus. Regulējums nemaina būvvaldes tiesības un pienākumus būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā.

[1] Gadījumi, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami.
1. Projekts paredz svītrot atšķirīgos nosacījumus pirmās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem, ja būvniecība paredzēta ārpus publiskās ārtelpas vai publiskā ārtelpā, līdz ar to vienādojot prasības visās atļautās teritorijās (noteikumu projekta 2.punkts).
 
2. Projekts paredz, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu varēs veikt visās atļautās teritorijās, svītrojot līdz šim noteikto nosacījumu “meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas”. Tādējādi turpmāk visas pirmās grupas sezonas ēkas varēs būvēt bez dokumentiem (bez būvvaldes saskaņojuma) (noteikumu projekta 3.punkts).

Nosacījumi	Šobrīd	Turpmāk
meža zemēs	Bez dokumentiem	Bez dokumentiem
ārpus publiskās ārtelpas	Bez dokumentiem	Bez dokumentiem
publiskā ārtelpā	Paskaidrojuma raksts	Bez dokumentiem

[2] Paziņošanas būvniecības process.
1. Ēku būvnoteikumos ir noteikti vairāki gadījumi, kad piemērojama paziņošanas kārtības process, ar dažādiem nosacījumiem (izņēmumiem), no kuriem daļu nav iespējams pārbaudīt to atbilstību regulējuma prasībām no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem.
Šobrīd Ēku būvnoteikumu 7.¹ punkts nosaka, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta:
1) otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana;
2) ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) pirmās grupas ēkās, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās jauna būvniecība (izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē), pārbūve vai nojaukšana ārpus publiskās ārtelpas;
3) pirmās grupas ēkas nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana;
4) palīgēkas (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana ārpus publiskās ārtelpas (izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā);
5) nojumes (mazēkas) jauna būvniecība vai novietošana meža zemēs.
Kā aizliegums tiek minēts ēkas ailu jauna būvniecība ielas fasādē vai būvdarbu veikšana pilsētas teritorijā un publiskā ārtelpā. Šobrīd var būvēt palīgēkas, kas atbilst mazēkai, tikai teritorijā, kas atrodas ārpus pilsētas un publiskās ārtelpas. Pārējos gadījumos šādu ēku būvniecības jāveic ar paskaidrojuma rakstu. Arī ailas var būvēt, pārbūvēt pirmās grupas ēkas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās tikai teritorijā, kas atrodas ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nav ēkas ielas fasādē. Pārējos gadījumos šādu ailu būvdarbus jāveic ar paskaidrojuma rakstu.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā esošajos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri (apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs un apbūves augstums), kā arī noteiktas prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.¹ daļai būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu:
1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē;
2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības.
Būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktās prasības. Līdz ar to, būvvaldei ir pienākums izvērtēt būvniecības ieceri atbilstoši kompetencei, savukārt par būvprojekta risinājumu atbild būvprojekta izstrādātājs.

2. Šobrīd otrās grupas palīgēkas var nojaukt paziņošanas kārtībā, bet līdzīga veida ēkas kā otrās grupas lauksaimniecības ēkas – paskaidrojuma rakstu. Ņemot vērā, ka šīs būves pilda līdzīgu funkciju, nepieciešams vienādot prasības, nosakot vienādus nosacījumus piemērojamam būvniecības procesam.

3. Šobrīd Ēku būvnoteikumu 22. punktā ir noteikts, kādi dokumenti ir pievienojami ierosinot paziņojuma par būvniecību gadījumā. Ēkā veiktie būvdarbi var ietekmēt esošos ēkas ugunsdrošības risinājumus, kā arī ietekmēt citas būves būtiskās prasības. Lai būvniecības ieceri varētu vieglāk uztvert ir nepieciešams vispārīgs ieceres apraksts, ko šobrīd jau jāpievieno ikvienai būvniecības iecerei, taču paziņošanas būvniecības procesā šāds dokuments nav jāpievieno. Skaidrojošā aprakstā būtu jānorāda vispārīgs apraksts par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu.

4. Ēku būvnoteikumu 156.² punkts nosaka, ka pabeidzot jaunas palīgēkas būvniecības vai novietošanas būvdarbus paziņojuma par būvniecību gadījumā būvniecības ierosinātājam ir jāsagatavo ēkas novietojuma izpildmērījuma plāns atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka visai būvniecības dokumentācijai ir jāatrodas būvniecības lietā, ir jānosaka pienākums būvniecības ierosinātājam  ēkas novietojuma izpildmērījuma plānu pievienot BIS būvniecības lietai.

[2] Paziņošanas būvniecības process.
1. Projekts paredz svītrot nosacījumus paziņošanas kārtības procesā, ko nav iespējams pārbaudīt no BIS reģistrētajiem strukturizētajiem datiem:
- vienādojot prasības par ailu būvniecību neatkarīgi no tā izvietojuma un ēkas atrašanās vietas, svītrojot nosacījumus "izņemot jaunu būvniecību ēkas ielas fasādē" un "ārpus publiskās ārtelpas", tās varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS (noteikumu projekta 4.punkts);

Nosacījumi	Šobrīd	Turpmāk
ārpus publiskās ārtelpas	Paziņojums par būvniecību	Paziņojums par būvniecību
publiskā ārtelpā	Paskaidrojuma raksts	Paziņojums par būvniecību
ēkas ielas fasādē	Paskaidrojuma raksts	Paziņojums par būvniecību

- vienādojot prasības mazēku jaunai būvniecībai gan palīgēkām, gan nojumēm visā Latvijas teritorijā, svītrojot nosacījumu "izņemot gadījumu, ja minētā būvniecība paredzēta pilsētā" un "meža zemēs" (noteikumu projekta 6. un 7. punkts). Turpmāk mazēkas, kas atbilst palīgēkai un nojumei, neatkarīgi no atrašanās vietas varēs būvēt paziņošanas kārtībā - par būvniecību paziņojot tikai BIS.

Nosacījumi	Šobrīd	Turpmāk
ārpus publiskās ārtelpas, meža zemēs	Paziņojums par būvniecību	Paziņojums par būvniecību
publiskā ārtelpā	Paskaidrojuma raksts	Paziņojums par būvniecību
pilsētā	Paskaidrojuma raksts	Paziņojums par būvniecību

Jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" palīgēkas klasificē četrzīmju kodā 1274, bet nojumēm atkarībā no tā lietošanas var klasificēt vairākos - nojume ēdināšanai – 1211, nojume tirdzniecībai - 1230, nojume (transporta pietura), nojume specifiskam transportam (lidmašīnām, vilcieniem) un to apkopei kā arī nojume trošu ceļu infrastruktūrā – 1241, nojume automašīnām, traktoriem, kombainiem, velosipēdu, laivu un citai tehnikai – 1242, nojume – noliktava (dēļiem, šķeldai, malkai, dažāda veida produkcijai) – 1252, nojume bērnudārzam vai dienas centriem bērniem, jauniešiem, invalīdiem, senioriem un citām sabiedrības grupām – 1263 utml.

2. Projekts paredz papildināt ar līdzvērtīgu regulējumu, ka nojaukt otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamo ēku varēs tāpat kā otrās grupas palīgēku ar paziņojumu par būvniecību (noteikumu projekta 5.punkts).

Ēkas veids	Šobrīd	Turpmāk
palīgēka	Paziņojums par būvniecību	Paziņojums par būvniecību
lauksaimniecības nedzīvojamā ēka	Paskaidrojuma raksts	Paziņojums par būvniecību

Tā kā plānotās izmaiņas skar BIS funkcionalitāti, ir noteikts, ka attiecībā uz paziņojuma par būvniecību izmantošanu, ja paredzēta otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas nojaukšana piemērojams ar 2024. gada 1. jūliju (noteikumu projekta 22. punkts).

3. Precizēti iesniedzamie dokumenti ar skaidrojošo aprakstu par būvniecības ieceri, tādējādi vienveidojot prasības ar cita veida būvniecības ieceres dokumentu sastāvu, kas satur šāda veida tekstuāla informāciju un palīdz saprast plānotās būvniecības ieceres būtību, kā arī var sniegt informāciju, ko nav iespējams attēlot grafiskajā dokumentā (noteikumu projekta 11. punkts). Šī informācija būs noderīga gan būvvaldēm tiesiskuma kontrolei, gan Valsts zemes dienestam pakalpojuma izpildei, veicot kadastra datu reģistrēšanu vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

4. Projekts papildināts ar pienākumu izpildmērījuma plāna pievienošanu būvniecības lietai, lai tas būtu pieejams ne tikai būvvaldei, bet lai nodrošinātu, ka vienota iesnieguma procesa ietvaros Valsts zemes dienestam sava pakalpojuma izpildei būtu pieejams BIS izpildmērījuma plāns, uz kā pamata tiek veikta objekta reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (noteikumu projekta 20. punkts). Vienlaikus ir saglabāts Ēku būvnoteikumu 156.³ punktā noteiktie nosacījumi nojumes būvdarbu pabeigšanai meža zemēs, proti, nav nepieciešams izpildmērījuma plāns.

 

[3] Paskaidrojuma raksta būvniecības process.
1. Saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 6.1. apakšpunktu viens no būvniecības ieceres iesnieguma veidiem ir paskaidrojuma raksts (1. pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.² punktā minētajos gadījumos, kā arī Ēku būvnoteikumu 12. punkts paredz, ka šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajos gadījumos būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai, kuras parametri (stāvu skaits, apbūves laukums, būvtilpums) nepārsniedz šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minētos parametrus. Ēku būvnoteikumu 7.² punktā nav noteikts, ka paskaidrojuma raksts piemērojams lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai. Būvniecības procesam nevajadzētu atšķirties otrās grupas palīgēkas un otrās grupas lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas būvniecības procesa ierosināšanā, tādējādi nepieciešams precizēt attiecīgo punktu.

2. Ēku būvnoteikumu 7.² 2. apakšpunkts nosaka, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu. Tā kā projektā tiek precizēts noteikumu 7.3.2.apakšpunkts (noteikumu projekta 3.punkts), nosakot, ka pirmās grupas sezonas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentus (paziņojums, paskaidrojuma raksts, būvprojekts), līdz ar to paskaidrojuma raksts nav jāizstrādā pirmās grupas sezonas ēkas būvniecībai.

[3] Paskaidrojuma raksta būvniecības process.
1. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 7.² 1. apakšpunktu, to salāgojot ar 6.1. apakšpunktu un 12. punktu, proti, paskaidrojuma rakstā procesā piemērošanu lauksaimniecības nedzīvojamām ēkām līdzīgi kā tas noteikts palīgēkām (noteikumu projekta 8. punkts).

2. Projekts paredz precizēt 7.² 2. apakšpunktu, nosakot, ka paskaidrojuma rakstu izmanto, ja paredzēta otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana, izņemot šo noteikumu 7.punktā minēto gadījumu, līdz ar to izslēdzot pirmās grupas sezonas ēkas, jo to būvdarbus var veikt neizstrādājot būvniecības ieceres dokumentus (noteikumu projekta 9. punkts).

[4] Citas konstatētās neprecizitātes:
1. Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" četrzīmju kodā 1271 tiek lietots termins - Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas ir apjumtas ēkas un telpu grupas, tai skaitā nojumes, kas tiek izmantotas lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī ēkas, kurās uzglabā lauksaimniecības produkciju vai veic tās pirmapstrādi, lauksaimniecības produkcijas noliktavas, siltumnīcas, lauksaimniecības tehnikas garāžas u.tml. Tā kā būvniecības jomas normatīvajos aktos terminoloģija tiek lietota atbilstoši būvju klasifikācijai, Ēku būvnoteikumos lietoto terminoloģiju "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" lietotai terminoloģijai.

2. Ēku būvnoteikumu 14. punkts nosaka, ka līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādāšanu un būvprojekta minimālā sastāva neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. To, vai, izstrādājot būvprojektu, projektētājs ir ievērojis projektēšanas uzdevumu vērtē būvniecības ierosinātājs pirms būvprojekta iesniegšanas būvvaldē, līdz ar to būvvaldei nav kompetences vērtēt būvprojektu, vai projektētājs ir izpildījis projektēšanas uzdevuma prasības. Nepieciešams precizēt attiecīgo prasību Ēku būvnoteikumus.

3. Ēku būvnoteikumu 16. punkts nosaka, ja būvniecības iecere paredz objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katrā kārtā ietveramo apjomu. Regulējums paredz, ka projektēšanas uzdevumā jānorāda informācijā par objekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, kas nav zināma pirms projekta izstrādes uzsākšanas. Šāda informācija tiek atspoguļota vēlākos būvprojekta izstrādes posmos, ja tāda ir nepieciešamība.

4. Ēku būvnoteikumu 23. un 24. punkts nosaka, ka, iesniedzot institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), paskaidrojuma raksta I daļu būvniecības ierosinātājs pievieno skaidrojošu aprakstu. Skaidrojošā aprakstā sniedz vispārīgu informāciju un aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, piemēram, par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem. Šobrīd skaidrojošā aprakstā ir jāsniedz arī informācija par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu). Būvdarbu veicējs, uzsākot būvdarbus, sagatavo darbu veikšanas projektu, kurā atbilstoši Ēku būvnoteikumu 114.² punktam norāda darbu veikšanas kalendāra grafiku u.c. informāciju, līdz ar to, pirms saņemta atzīme par paskaidrojuma raksta akceptu, informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu) nav iespējams iesniegt un tā var būt tikai plānotā informācija par būvdarbu veikšanas laiku.
Ēku būvnoteikumu 24.3. apakšpunkts nosaka, ka, veicot ēkas vai tās daļas atjaunošanu, būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma raksta I daļai pievieno fasādes krāsu risinājumu (krāsu pase). Ņemot vērā, ka atjaunošanas gadījumā ne vienmēr veic fasādes krāsošanu, līdz ar to ir precizējams regulējums.

5. Ar 2022. gada 1. martu Ēku būvnoteikumos tika ieviesta jauna vienkāršota būvniecības procedūra – paziņojums par būvniecību, kas paredz, ka būvniecības ierosināts ir tiesīgs uzsākt plānotos būvdarbus, kad BIS ir iesniegts paziņojums par būvniecību. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli par BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Būvdarbu tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei ir tiesības pārbaudīt vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma paziņošanas kārtība, kā arī vai veiktie būvdarbi atbilst paziņojumam par būvniecību. Būvvaldes kompetencē ir atcelt paziņojumu par būvniecību un uzsākt lietu par patvaļīgo būvniecību – ja būvdarbi neatbilst paziņošanas kārtībai un ir nepieciešams paskaidrojuma raksts vai būvatļauja. Tā arī, ja persona savlaicīgi nepaziņo par būvdarbu pabeigšanu vai nepieciešamību pagarināt būvdarbu izpildes termiņu, proti, notekot minētajam termiņam, personai izbeidzas tiesības veikt būvdarbus un tie ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Būvvalde būvniecības informācijas sistēmā saņem paziņojumus gan par paziņojuma par būvniecību iesniegšanu, lai varētu veikt darbības savas kompetences ietvaros, gan arī par paziņojuma par būvniecību būvdarbu termiņa izpildi vai pagarinājumu, kā arī par paziņojuma par būvniecību atcelšanu.
Neskatoties uz to, ka, izstrādājot attiecīgo regulējumu, anotācijā tika sniegta iespējamā būvvaldes rīcība, Ekonomikas ministrija bieži saņem jautājumus no būvvaldēm par tiesiskuma kontroli, kā arī tās aicināja precizēt regulējumu, nosakot, kādus lēmumus tiesiskuma kontroles ietvaros būvvaldei var pieņemt, vērtējot BIS saņemto paziņojumu par būvniecību.
Proti, ja tiesiskuma kontroles ietvaros konstatē, ka attiecīgo būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi neatbilst paziņojumam par būvniecību, būvvaldei ir tiesības lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Būvniecību attiecīgajā teritorijā var ierobežot vai aizliegt ne tikai vietējās pašvaldības teritorijas un izmantošanas un apbūves noteikumi, bet arī citu jomu normatīvie akti, piemēram, Aizsargjoslu likums.
Tomēr ņemot vērā tiesu praksē nostiprinātās atziņas par Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, ka paredzētās tiesiskās sekas – iepriekšējā stāvokļa atjaunošana – attiecināmas vienīgi uz normā tieši paredzētajiem gadījumiem (būvatļaujai). Ja konkrētā veida būvei saskaņā ar tiesisko regulējumu nav nepieciešama būvatļauja (bet ir nepieciešams iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu), nav pamata apsvērt šīs normas piemērošanu. Uz tādiem gadījumiem attiecināma vienīgi minētā panta piektās daļas 2.punkta norma, kas uzliek būvvaldei pienākumu lemt par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes. No likumprojekta izskatīšanas apstākļiem secināms, ka likumdevējs nav vēlējies jebkurā patvaļīgas būvniecības gadījumā uzdot personai nekavējoties atjaunot iepriekšējo stāvokli, kā arī secināms, ka būvatļauja nepieciešama tādu objektu būvniecībai, kas no potenciālā sabiedrības interešu apdraudējuma viedokļa ir būtiskāka, salīdzinot ar tiem objektiem, kuru būvniecībai ir pietiekami iesniegt apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu. Tas izskaidro likumdevēja izšķiršanos bargāk vērsties tieši pret šādiem pārkāpumiem. Ievērojot to, ka paziņošanas kārtībā atļauti nebūtiski (mazsvarīgi) būvdarbi esošās ēkās vai mazēku būvniecība, kas nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai, regulējums nosaka būvvaldei tiesības veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli, tādēļ lēmuma pieņemšanā paredz rīcības brīvību, ievērojot Administratīvā procesa likuma 65.panta otro daļu. Būvvaldei nav pienākums pārbaudīt katru BIS saņemto paziņojumu par būvniecību. Tādējādi būvvaldei lemjot, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, jāapsver tā izdošanas lietderība. Ja būvvalde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kas novērš patvaļīgo būvniecību. Ja būvvalde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz (Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punkts).
Tā, piemēram, ja konstatē, ka veikta ēkas iekšējo telpu pārplānošana, kura ietvaros veikti būvdarbi arī nesošajās sienās, kuriem regulējums nosaka paskaidrojuma raksta būvniecības procesu, būvvaldei ir tiesības izlemt administratīvā akta izdošanas lietderību, ar kuru tikai noteiktu pienākumu iesniegt paskaidrojuma rakstu, ja būvniecības ieceres dokumentācija satur visu informāciju un risinājumus par veiktajiem būvdarbiem, ko izstrādājis  būvspeciālists. Šādā situācijā nebūtu lietderīgi izdot administratīvo aktu un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli. Arī gadījumā, ja mazēka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam drīkst pastāvēt, bet tā novietojums nav saskaņots ar personām, kuru intereses skar, būtu jāvērtē vai nav citi samērīgāki risinājumi kā sasniegt mērķi (saņemt trūkstošos saskaņojumus vai mainīt tā novietojumu) pirms uzdot personai atjaunot iepriekšējo stāvokli - nojaukt mazēku.

6. Ēku būvnoteikumu 103. punkts nosaka, ka pēc tam, kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija. Atbilstoši būvniecības jomas normatīvajiem aktiem viens no būvatļaujas nosacījumiem ir būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, kurā būvniecības ierosinātājs sniedz ziņas par būvdarbu veicēju un atbildīgajiem būvspeciālistiem. Tā kā punktā ir neprecizitāte, jo nav "būvdarbu nosacījumi", bet ir "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi", līdz ar to ir jāprecizē regulējums.

[4] Citas konstatētās neprecizitātes:
1.Precizēta terminoloģija atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", aizstājot "lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas" ar "lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas" (kods 1271) (noteikumu projekta 1. punkts).

2. Noteikumu projekts paredz, ka projektēšanas uzdevums nav jāpievieno izstrādātam būvprojektam, līdz ar to Ēku būvnoteikumi 14. punktā tiek svītroti vārdi "un būvprojekta minimālā sastāvā" (noteikumu projekta 10. punkts).

3.precizēts projektēšanas uzdevumā norādāmā informācija par būves kārtām, svītrojot Ēku būvnoteikumu 16.punktu (noteikumu projekta 11. punkts).

4. Projekts paredz Ēku būvnoteikumu 23.1. un 24.1.apašpunktā svītrot skaidrojošā aprakstā iesniedzamo informāciju par plānoto būvdarbu veikšanas laiku (kalendāra plānu), tā kā šādu dokumentu gatavo būvdarbu veicējs darbu veikšanas projektā (noteikumu projekta 14. un 15. punkts).
Projekts precizē 24.3.1.apakšpunktu, nosakot, ka fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) iesniedz, ja paredzētas izmaiņas fasādē (noteikumu projekta 16. punkts).

5. Projekts paredz papildināt Ēku būvnoteikumi 46.¹ punktu ar jaunu teikumu par to, kādus lēmumus būvvalde ir tiesīga pieņemt, veicot paziņojuma par būvniecību tiesiskuma kontroli (noteikumu projekta 17. punkts).

6. Projekts paredz precizēt Ēku būvnoteikumu 103. punktu, vārdus "būvdarbu nosacījumi" aizstāt ar vārdiem "būvdarbu uzsākšanas nosacījumi" (noteikumu projekta 18. punkts).