Anotācija (ex-ante)

Pašlaik pētniecības un inovācijas sistēmas attīstību kavē pārvaldības sadrumstalotība Latvijā. Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka cilvēkkapitāla nelīdzsvarotība, prasmju trūkums un vēl joprojām vājās saiknes starp pētniecību un rūpniecību, kā arī vājā sadarbība rūpniecības iekšienē, ir nozīmīgi faktori, kas kavē Latvijas pētniecības un inovāciju sistēmas attīstību1.

Jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis 2021.-2027.gada plānošanas periodā nosaka   ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk - P&A&I) pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai. 1.2.1.1.pasākuma 1.kārtas inovācijas pārvaldības sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot  kopējo P&A&I kapacitāti, turpinot P&A&I pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips).

Pilnvērtīgas P&A&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk – triple-helix)  saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) un Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) būs šo procesu nodrošinātājs. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips, kā rezultātā nepieciešams turpināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reforma “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” ietvaros RIS3 vērtības ķēžu (inovācijas klasteri) darbības pilnveide un no atbildīgā iestāde un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) puses monitoringa nodrošināšana, lai varētu rast iespēju izstrādāt mērķtiecīgas atbalsta programmas, attīstīt jaunas ekosistēmas un nodrošināt pilnvērtīgas uz uzņēmējdarbības atklājuma principa balstītas sadarbības platformas darbību.

Pasākuma ietvaros plānots turpināt pilnvērtīgu inovāciju pārvaldības modeli - RIS3 vadības grupu (inovācijas klasteri), lai kopīgi rastu ar RIS3 jomu attīstības saistīto problēmjautājumu risināšanu, piesaistīt privāto līdzfinansējumu vismaz 50 milj. EUR apmērā, radītu vismaz 100 jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus.  

RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A&I RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.

Noteikumu projekta un pasākuma īstermiņa ietekme būs noturīga un saglabāta sociālo partneru organizāciju spēja iesaistīties divpusējā un trīspusējā dialogā. Ilgtermiņa ietekme būs ieguldījums Latvijas sociālo partneru ilgtspējīgā iesaistē reformās un politikas veidošanas procesos un pakāpeniska Latvijas politiskās kultūras maiņa, pārejot no formālas uz saturisku. Uzlabota sociālā dialoga prakse atbalstītu un palielinātu sociālo partneru kapacitāti, veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību un atbildību Latvijā uzņēmumu, nozaru un tautsaimniecības līmenī, tādējādi uzlabojot pārvaldību un atbalstot demokrātisku Latvijas Republikas pārvaldības procesu valstī.

(1) Vispārīgie nosacījumi
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 8 235 296 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 298 914 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 000 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 104 077 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 1 235 296 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 194 837 euro). EM kā atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 8 235 296 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 235 296 euro, no kā:
a) Atbildīgai iestādei pieejamais finansējums ir 1 215 093 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 032 828 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 182 265 euro;
b) LIAA pieejamais finansējums ir 7 020 203 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 967 172 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 053 031 euro.

1.2.1.1. pasākumu 1.kārtas ietvaros plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā, apstiprinot divus projektus un sadalot visu pasākumam pieejamo finansējumu.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

a) līdz 2024.gada 31.decembrim sniegt vismaz 10 uzņēmumiem konsultācijas par dalību Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa un citās ES līmeņa inovāciju programmās;
b) līdz 2029.gada 31.decembrim sniegt vismaz 30 uzņēmumiem konsultācijas par dalību Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa un citās ES līmeņa inovāciju programmās
c) līdz 2029.gada 31.decembrim sniegt nefinansiālu atbalstu vismaz 30 uzņēmumiem tīklošanas pasākuma ietvaros;
d) līdz 2029.gada 31.decembrim publicēts uzraudzības ziņojums, kurā sniegta informācija par katru RIS3 jomu, inovācijas pārvaldības modeļa darbību un ilgtermiņa finansēšanu.

Intervences joma: 1.2.1.1.pasākuma 1.kārtas finansējums plānots intervences kodā Nr. 171 "Sadarbības uzlabošana ar partneriem gan dalībvalstī, gan ārpus tās".

Pasākuma ietvaros projekti nav uzskatāmi par stratēģiski svarīgi projektiem.

Pasākumam nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
a)         “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
b)         “Klimatdrošināšana”;
c)         “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
d)         “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

(2) Prasības projekta iesniedzējiem
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir atbildīgā iestāde un LIAA kā uzņēmējdarbības vides pilnveides un inovācijas pārvaldības sistēmā iesaistītās organizācijas.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs ir arī finansējuma saņēmējs.

Atbildīgā iestāde nodrošinās, ka uzdevumus un funkcijas, ko tā pilda kā finansējuma saņēmējs  tiktu nodalīti no uzdevumiem un funkcijām, kuras tā pilda kā nozares ministrija. Nozares ministrijas un finansējuma saņēmēja uzdevumus pilda atšķirīgas struktūrvienības un to uzdevumi, īstenojot pasākumu, nepārklājas. Pasākuma īstenošanai atbildīgās iestādes funkcijas tiks noteiktas  ar iekšējo normatīvo aktu.

Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu CFLA jāpieņem mazāk nekā 3 mēnešu laikā, anotācijā ir iekļauts atbilstošs pamatojums.

(3) Inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju pienākumi
Lai nodrošinātu RIS3 jomas analītisko kapacitāti mērķu un rīcības virzienu definēšanai, priekšlikumu izstrādei pētniecības un inovāciju, cilvēkresursu un internacionalizācijas attīstības veicināšanai un sasniegto rezultātu uzraudzībai, tiek nodrošināta RIS3 vadības grupas (inovācijas klasteris) darbība. RIS3 vadības grupa ar ietilpst – EM pārstāvis, vismaz divi pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvji (RIS3 jomas akadēmiskais vadītājs), vismaz pieci nozares asociāciju  eksperti RIS3 jomās, piemēram, nozares asociācijas, klastera vai kompetences centra pārstāvis (RIS3 jomas vadītājs), citu organizāciju kā IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, ja nepieciešams, kas sevī ietvers arī citas ministrijas atbilstošās jomās.

Lai nodrošinātu efektīvāku RIS3 jomas vadības grupas (inovācijas klasteru) iesaisti, 1.2.1.1.pasākuma ietvaros ir noteikti šādi pienākumi:

a) apvienot nozari, pētniecības organizācijas un valsts sektoru;
b) identificēt RIS3 jomas ietvaros esošos problēmjautājumus;
c) izstrādāt un precizēt viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģiju un ikgadējos rīcības plānus;
d) izstrādāt ar viedās specializācijas ilgtermiņa stratēģiju saistīto rīcību un normatīvā regulējuma iniciatīvu priekšlikumus.

Veicināt uzņēmumu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju iesaisti starptautiskās pētniecības un attīstības programmās un projektos, vienlaikus LIAA neveic atbalstāmās darbības uzņēmumu interesēs, atbalsts kurām kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un koordinēt RIS3 vadības grupas darbu, tai skaitā, koordinēt RIS3 specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas izstrādi ir atbildīga LIAA.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros EM pildīs atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja funkcijas. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka uzdevumus un funkcijas, ko tā pilda kā finansējuma saņēmējs tiktu nodalīti no uzdevumiem un funkcijām, kuras tā pilda kā nozares ministrija. Atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja uzdevumus pilda atšķirīgas struktūrvienības un to uzdevumi, īstenojot pasākumu, nepārklājas.  Atbildīgās iestādes ir šādi pienākumi kā finansējuma saņēmējam:

1.1. analītikas un monitoringa sistēmas izveide uzņēmējdarbības sektoram RIS3 specializācijas jomās, iekļaujot:
1.1.1. RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku datu ieguves mehānisma izveide vai pilnveide (saimniecisko darbības veicēju līmeņa dati), ja nepieciešams;
1.1.2. pastāvīga RIS3 specializācijas jomu analītikas procesa nodrošināšana un monitoringa ziņojumu sagatavošana;
1.1.3. pielāgot komersantiem pieejamo ar RIS3 saistīto atbalsta instrumentus, kas identificētas monitoringa procesā;
1.1.4. veikt pasākuma ietekmes novērtējumu;
1.2. nozaru politikas veidošana RIS3 specializācijas jomās, balstoties uz monitoringa procesa rezultātiem un RIS3 specializācijas jomu stratēģijām, iekļaujot:
1.2.1. nepieciešamās darbības nākotnes problēmu, vajadzību un izmaiņu prognozēšanai, ja tas ir nepieciešams RIS3 ekosistēmas ietvaros;
1.2.2. RIS3 ilgtermiņu stratēģijās identificēto problēmjautājumu risināšanu, īstermiņa rīcības plānā iekļauto aktivitāšu īstenošanu no valsts pārvaldes puses;
1.2.3. ar RIS3 jomu saistītās Eiropas Savienības līmeņa pārstāvniecības nodrošināšana. Latvijas interešu pārstāvēšana un informācijas aprites nodrošināšana;
1.3. sadarbībā ar IZM nodrošināt RIS3 specializācijas jomu analītikas procesu un sagatavot monitoringa ziņojumus;
1.4. nodrošināt šī ziņojuma 29.punktā noteikto pasākuma atskaites punktu un mērķu sasniegšanu;
1.5. nodrošināt ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas pieejamību, datu ticamību, izsekojamību un pamatotību;
1.6. uzlabot informācijas apriti un veidot ciešāku sadarbību starp publiskā sektora institūcijām, kas Latvijā ir atbildīgas par P&A&I politikas izstrādi (EM un IZM) un ieviešanu (LIAA un Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP));
1.7. analizēta inovāciju pārvaldības aktivitāšu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī analizēt politikas veidošanā un ieviešanā iesaistīto iestāžu sadarbības kvalitāte:
1.7.1. sniegt priekšlikumus jaunu ekosistēmu identificēšanā;
1.7.2. nodrošināt dalību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Produktivitāte, inovācijas un prasmes” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” 2.kārtas ietvaros pētniecības projektu atlases padomēs;
1.7.3. līdz 2029. gadā veiks ieviestā RIS3 pārvaldības modeļa (pasākuma ietvaros īstenoto aktivitāšu) sākotnējo izvērtējumu un tā pilnveidi.

Savukārt atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

a) pēc nepieciešamības sniegt informāciju sabiedrībai par pasākuma rezultātiem;
b) veikt nepieciešamos grozījumus pasākuma 2.kārtas regulējošajos normatīvajos aktos;
c) nodrošināt šī ziņojuma 27.punktā noteikto pasākuma atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un  pamatojošās dokumentācijas pārbaudi, t.sk. datu ticamības pārbaudi;
d) noslēgt vienošanos ar LIAA par projekta īstenošanu;
e) piedalīties Eiropai svarīgo kopīgo interešu projektu (turpmāk – IPCEI) politikas darba grupās.

Kā galvenais mehānisms inovāciju institucionālā un RIS3 pārvaldības modeļa pilnveidošanai tiek piedāvāts veidot sadarbības veicināšanas inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP), kas ir koleģiāls P&A&I politikas un RIS3 vadības līmenis un jauns elements P&A&I institucionālās pārvaldības uzlabošanai. IPPP pēc savas būtības nodrošinās stratēģisku zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 procesu vadības plānošanu, koordinēšanu, saskaņošanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu definēšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību. IPPP ir "tilts" starp Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes  un RIS3 jomas vadības grupām. IPPP struktūru veidos EM un IZM, nepieciešamības gadījumā iesaistot LZP un LIAA. Darba organizāciju IPPP nodrošinās abas ministrijas. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta nosacījumiem, IPPP ietvaros noslēdz starpresoru vienošanos starp EM, IZM, LIAA un LZP sadarbības veicināšanai. IPPP ir šādi pienākumi:

a) saskaņot LIAA un LZP rīcības plānu un stratēģijas, t.sk. uzdot uzdevumus LIAA un LZP;
b) saskaņot stratēģisko investīciju un lielo P&A&I projektu finansējumu;
c) nodrošināt stratēģisku zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 procesu vadības plānošanu, koordinēšanu, saskaņošanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu definēšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību.

(4) Atbalstāmās darbības un izmaksas

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējiem ir atbalstāmas šādas darbības:
a) projekta vadības nodrošināšana, tai skaitā iepirkumu organizēšana;
b) projekta īstenošanas nodrošināšana;
c) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību konsultāciju nodrošināšana;
d) informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus (informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana ir saskaņā ar saistošo normatīvo aktu un citu dokumentu noteiktajām prasībām);
e) viedās specializācijas datu analītikas nodrošināšana un monitoringu ziņojumu izstrāde;
f) inovācijas pārvaldības mehānisma ieviešana;
g) sadarbības nodrošināšana ar organizācijām un institūcijām, kas nepieciešama pasākuma mērķa sasniegšanai;
h) uzņēmumu datu bāzu iegāde, datu monitorings un analīze, pētījumi;
i) pasākumi jaunu partnerību un jaunu sadarbības projektu uzsākšanai un veicināšanai.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros LIAA sniedz atbalstu granta veidā sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersanti programmas “Apvārsnis Eiropa” un citu starptautisko pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvu ietvaros, kas ieguvuši virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu, bet nesaņēma finansējumu, atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību saistīto projektu konkrēta uzņēmuma pieteikuma sagatavošanas izmaksas, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 2. panta 2. punktu.

Pasākumam plānotas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētie izdevumi.

Tiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas atbilstoši noteiktajām atbalstāmajām darbībām – tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.

1.2.1.1. pasākuma ietvaros paredzēta atbildīgās iestādes izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika par EM un LIAA atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētajām personāla atlīdzības izmaksām, tai skaitā darba alga, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un atvaļinājuma izmaksas Minētā metodika tiks saskaņota ar vadošo iestādi. Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.

Personāla izmaksas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 23. punktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas izstrādāta saskaņā ar Vadlīnijām par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros un saskaņota ar vadošo iestādi.

Transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

Komandējumu un darba braucienu izmaksas. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".
Tiešās attiecināmās personāla izmaksas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 26. . apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas izstrādāta saskaņā ar Vadlīnijām par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros un saskaņota ar vadošo iestādi.

Darba samaksa, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, Izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas izstrādāta saskaņā ar Vadlīnijām par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros un saskaņota ar vadošo iestādi.

Nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantu un Kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tās nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 1.2.1.1. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

1.2.1.1. pasākuma projektos ir plānotas arī neparedzētās izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Par neparedzamiem apstākļiem uzskatāmi dabas apstākļi, piemēram, sals vai sniegputenis, kuru dēļ, piemēram, ir kavēta vai atcelta aviosatiksme un tādēļ tiek atcelta vai pārcelta projekta darbība, trešo personu radītie apstākļi, piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos un tehniski iemesli, piemēram, specifiski konstatējumi attiecībā uz mērķa grupas vajadzību nodrošināšanu.
Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Projekta ieviešanā nevar ieguldīt nepieciešamo līdzfinansējumu natūrā, ja attiecināms.

(5) Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtībai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus. Maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Finansējuma saņēmējam pieejamā maksimālā avansa un starpposma maksājuma kopsumma nepārsniedz 100 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

1. pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, atkarībā no līguma veida un satura var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 50 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);
2. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantu un Kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
3. ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
4. publiskos iepirkumus veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums);
5. ir atbildīgs par dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkācijas nodrošināšanu ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
6. īsteno vismaz vienu vispārīgās un vismaz vienu specifiskās darbības, kā arī nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par vismaz vienu rādītāju, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu;
7. nodrošina informācijas uzkrāšanu par šo noteikumu 8. punktā minēto rezultāta rādītāja izpildi;
8. projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu ES Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr. 2021/241) Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088  17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts  atbilst  principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. pielikuma principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Regulā Nr. 2021/241 noteikto.

Lai nodrošinātu pasākuma atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), atbalstu nepiešķir, ja projekta pieteikumā paredzētas šādas darbības:
    1) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtota izmantošana, tai skaitā projektus elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko norādījumu “nenodarīt būtisku kaitējumu” III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;
    2) darbības, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    3) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
    4) darbības, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
    5) darbības, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    6) darbības, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    7) darbības, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    8) darbības, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    9) darbības saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas.

Noteikumu projektā noteiktās darbības nodrošināšanai LIAA jāpārbauda projekta darbības veids pirms līguma parakstīšanas un granta piešķiršanas gala labuma guvējam, tādējādi atbalstu projektu īstenošanai var piešķirt tikai par tādiem projektiem, kuros iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

Pēc projekta ieviešanas inovācijas pārvaldības modeli un monitoringu plānots veikt valsts budžeta ietvaros.

Sinerģija un demarkācija

Lai LIAA un EM nedublēto vienādās aktivitātes starp 1.2.1.1.pasākumu un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reforma “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana”, atbildīgā iestāde plāno, ka 1.2.1.1.pasākuma līdzīgās aktivitātes tiks uzsāktas pēc Atveseļošanas fonda beigām.

(6) Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

Pasākuma ietvaros atbalsts EM un LIAA tiek piešķirta 100% no ERAF finansējuma saņēmējiem darbību segšanai, izņemot šo noteikumu 29.11.apakšpunktu izmaksu segšanai, kas tiek piešķirts kā komercdarbības atbalsts sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielajiem komersanti.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros LIAA sniedz atbalstu granta veidā sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielajiem komersanti programmas “Apvārsnis Eiropa” un citu starptautisko pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvu ietvaros, kas ieguvuši virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu, bet nesaņēma finansējumu, atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību saistīto projektu konkrēta uzņēmuma pieteikuma sagatavošanas izmaksas. Kopējais atbalsts minēto izmaksu segšanai ir 4 389 638 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 731 192 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 658 446 euro no šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētā finansējuma. Vienam komersantam maksimālais atbalsta apjoms ir 10 000 euro.