Anotācija (ex-ante)

24-TA-287: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdes protokollēmumā dotais uzdevums (prot. Nr.1, 95.§ ”Informatīvais ziņojums ”Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” (23-TA-687), 3. punkts).



 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest iedzīvotāju aizsardzības veidu – patveršanās patvertnēs, lai nodrošinātu aizsardzību no bīstamiem faktoriem vai mazinātu to ietekmi katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas teritorijā Padomju Savienības pastāvēšanas laikā tika izbūvētas civilās aizsardzības aizsargbūves (patvertnes), kas bija paredzētas cilvēku aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieroču postošajiem faktoriem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) 2008.gadā apzināja situāciju saistībā ar patvertnēm, ko atspoguļoja informatīvajā ziņojumā ”Par civilās aizsardzības aizsargbūvju turpmāko izmantošanu”. VUGD bija noskaidrojis, ka valstī ir 311 patvertnes, no kurām 24% aizsargbūvju ir uzkrājies ūdens, 25% - konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi, 36% - drenāžas sistēmas bojājumi, 35% - demontēti hermētiskie aizsargslēģi, 28% - demontētas durvis, 37% - demontēta apkures sistēma, 44% - demontēta ventilācijas sistēma, 38% - demontēta kanalizācijas sistēma, 40% - demontēta elektroapgādes sistēma, 100% - nav nomainīti filtrācijas – ventilācijas iekārtu absorbcijas filtri. Minētajās patvertnēs, ņemot vērā to ietilpību, varētu patverties mazāk kā 5% Latvijas iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka savulaik patvertnes tika būvētas galvenokārt republikas pilsētās ar attīstītu ražošanu un ievērojamu iedzīvotāju skaitu, turklāt tās bija paredzētas lielo uzņēmumu strādājošo lielākās maiņas un svarīgu iestāžu nodarbināto aizsardzībai. Ministru kabinets 2008.gada 28.oktobrī skatīja minēto informatīvo ziņojumu (prot.Nr.76, 37.§) un lēma par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas.
2023.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr. 658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju””, kas noteic, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni jāpapildina ar sadaļu par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, tai skaitā ar informācija par pašvaldības teritorijā esošajām patvertnēm un citām ēkām, kas atbilst patvertnes prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu. Šobrīd nav spēkā esoša Latvijas Republikas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek skaidrots termins ”patvertne”, proti, tā ir būve vai būves daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Bīstamie faktori var būt dažādi: sprādziena triecienvilnis, siltumstarojums, šķembas, radioaktīvais starojums un radioaktīvais piesārņojums (putekļi), kaujas ķīmisko vielu un toksisko vielu tvaiki u.c.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.
I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. I kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu (spiediens patvertnē ir nedaudz lielāks par spiedienu ārpusē, kas neļauj ieplūst piesārņotajam gaisam) un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
II kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no I kategorijas patvertnēm, II kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām vielām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt III kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka I kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

II kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu būvniecību šādos objektos -  daudzdzīvokļu māja ar vairāk kā pieciem virszemes stāviem, publiskā ēka - vispārējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde, cita publiskā ēka ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.
Likumprojektā ar objektiem (pirmsskolas izglītības iestāde, pamatizglītības izglītības iestāde, vidējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde)  ir domātas ēkas, kuru galvenais lietošanas veids saskaņā ar Būvju klasifikāciju ir 1263 vai 1264.

Objekta īpašnieks vai valdītājs, uz kuru neattiecas obligātās prasības par I vai II kategorijas patvertnes izveidi, būtu tiesīgs ierīkot III kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas – I vai II kategorijas patvertni (tas attiektos arī iepriekšējos gados uzbūvētajām patvertnēm, kas ir saglabājušās labā stāvoklī un īpašnieks vēlētos tās atjaunot).

III kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.
Patvertnes, iespēju robežās, būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Patvertnes var tikt izmantotas kā divējādas lietošanas būves vai tās daļa, kuras ikdienas apstākļos tās var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, kā pazemes auto stāvvietas vai citas telpas, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā šīs telpas ir paredzētas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts paredz, ka prasība izbūvēt jaunas I un II kategorijas patvertnes, attiecas uz būvniecības iecerēm, kas ierosinātas pēc 2026. gada 1. janvāra. Likumprojektā termins "būvniecība" tiek lietots atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.

Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus – uzturēt informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi.  Pašvaldības mantu nodos, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto regulējumu.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, ka pašvaldība, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, lemj par to, ka II kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja patvertnes izbūve rada būvniecības izmaksas, kas pārsniedz 50% no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap būvējamo objektu jau ir patvertnes, kas nodrošina 100% patvērumu deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī nodrošina 100% patvērumu būvējamajā objektā paredzētajam cilvēku skaitam. Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā to, ka pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tajā esošo iedzīvotāju skaitu un to izvietojumu atbilstoši deklarētajām dzīves vietām, kā arī teritorijas attīstību.

Lai tērētu lietderīgi finanšu līdzekļus, likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka  pašvaldība lemj par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes izvietojums nodrošina tās sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem, nepārsniedzot 300 metru distanci līdz patvertnei. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī cilvēkietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Likumprojekts paredz, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne ir jāsaglabā. Ar būves atjaunošanu vai pārbūvi jāsaprot darbības, kas atrunātas Būvniecības likumā.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Likumprojektā ietverts jauns tiesiskais regulējums, lai ieviestu iedzīvotāju aizsardzības veidu – patveršanās patvertnēs, kā arī patvertņu izveidi. Minētajam ir būtiska ietekme uz iekšējo drošību, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
 
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Iekšlietu ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
60
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Izbūvētas patvertnes, veicot jaunu objektu būvniecību, kā arī pielāgojot esošas telpas un būves.
Rādītājs
Apdraudējuma gadījumā iespējama vismaz 30% iedzīvotāju patveršanās patvertnēs.

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Patvertņu izveidošana fizisko personu īpašumā esošajās būvēs.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Patvertņu izveidošana juridisko personu īpašumā esošajās būvēs.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Jaunu patvertņu būvniecība un esošo būvju pielāgošana patvertnēm var prasīt ievērojamus finanšu līdzekļus. taču jāatzīmē, ka I un II kategorijas patvertnes izbūve paredzēta kā pienākums, veicot jaunu būvniecību. Minētais būs jāīsteno pēc noteikta perioda pēc likumprojekta spēkā stāšanas datuma. Līdz ar ko šobrīd nav iespējams aprēķināt un pieprasīt papildus finansējumu par ēkām, kurām pēc vairākiem gadiem tiks uzsākta būvniecība. Savukārt III kategorijas patvertņu izveide, pielāgojot telpas, likumprojektā ir noteikta kā tiesības.

Izpildot Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra protokollēmuma “Informatīvais ziņojums “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā”” (prot. Nr. 1, 95.§) 6. punktā doto uzdevumu - Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavoja informatīvā ziņojuma projektu ”Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai” (24-TA-1044), kurā iekļauta informācija par indikatīvo finansējuma apjomu patvertņu (atbilst III kategorijai) un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai. Informatīvajam ziņojumam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz jautājumu par nepieciešamo finansējumu valsts atbalsta programmas īstenošanai izskatīt likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem gadiem sagatavošanas procesā, attiecīgajai ministrijai sagatavojot un iesniedzot izskatīšanai atbilstošu prioritārā pasākuma pieteikumu.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu visām iesaistītajām institūcijām skatāms Ministru kabinetā, valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Papildus jāatzīmē, ka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskā komitejas 2024.gada 27.augusta sēdē (prot.Nr.1., 2. §, Par civilās aizsardzības patvertņu izveidi, 3.p.) attiecībā uz jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu esošo būvju pielāgošanai patvertnēm panākta vienota izpratne un vienošanās, ka tai fiskāla ietekme netiek paredzēta.






 




 

4.1.1. Minimālās prasības telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnei, kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, un kārtība, kādā veic patvertņu pārbaudes.

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 3.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka minimālās prasības telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnei, kārtību, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, un kārtību, kādā veic patvertņu pārbaudes.

Minimālās prasības telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnei tiktu noteiktas, balstoties uz jau izstrādātajām vadlīnijām ”Vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai”.
Kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, saturētu šādas normas:
- būves īpašnieks, ierīkojot III kategorijas patvertni, iesniegtu iesniegumu VUGD, lai tas veiktu ierīkotās patvertnes apsekošanu;
- VUGD pēc apsekošanas apliecinātu, ka ierīkotā patvertne atbilst III kategorijai un nodotu Valsts zemes dienestam informāciju par to, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā izdarāma atzīme, ka objektā ir III kategorijas patvertne;
- gadījumā, ja ierīkotā patvertne neatbilstu III kategorijai, VUGD objekta īpašniekam sniegtu ieteikumus patvertnes uzlabošanai;
- būves īpašnieks, uz kuru neattiecas obligātās prasības par I vai II kategorijas patvertnes izveidi, brīvprātīgi ierīkojot (vai atjaunojot iepriekšējos gados būvētu patvertni) I vai II kategorijas patvertni, iesniegtu iesniegumu būvvaldē vai Būvniecības valsts kontroles birojā, lai tā veiktu ierīkotās patvertnes apsekošanu un pieņemšanu ekspluatācijā;
- būvvalde vai Būvniecības valsts kontroles birojs pēc ) I vai II kategorijas patvertnes pieņemšanas ekspluatācijā nodotu Valsts zemes dienestam informāciju par to, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā izdarāma atzīme, ka objektā ir I vai II kategorijas patvertne;
Kārtība, kādā veic patvertņu pārbaudes, saturētu šādas normas:
- patvertņu pārbaudes veiktu periodiski, piemēram reizi trijos gados;
- patvertņu pārbaudēs tiktu veikta esošā aprīkojuma darbspējas pārbaude, iedarbinot attiecīgās sistēmas un tehniku;
- I un II kategorijas patvertnēs pārbaudes veiktu VUGD amatpersonas;
- III kategorijas patvertnēs pārbaudes veiktu pašvaldību institūcijas;
- pirms pārbaudes pārbaudošā institūcija informētu patvertnes īpašnieku par gaidāmo pārbaudi;
- pārbaudes rezultāti tiktu fiksēti pārbaudes aktā.
 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Civilās aizsardzības zīmju saraksts un izvietošanas prasības.

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 3.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka civilās aizsardzības zīmju sarakstu un izvietošanas prasības.

Minētie noteikumi ietvertu civilās aizsardzības jomā izmantojamo zīmju sarakstu un to izvietošanas prasības, piemēram, iekļaujot zīmes ”Patvertne” tehniskās prasības (lielums, krāsa, izgatavošanas materiāls) un aprakstot zīmes izvietošanas vietas (kādos gadījumos izvieto zīmi, tās augstumu, izvietošanas regularitāti utt.).
 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.3. 2017. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 658 "Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju".

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Likumprojektā noteikto uzdevumu pašvaldībām plānot patvertņu izvietojumu pašvaldības teritorijā, ir nepieciešams noteikt vienotu pieeju visām pašvaldībām, ka informācija par patvertņu izvietojumu un citus ar tām saistošos jautājumus ir jāiekļauj pašvaldību sadarbību teritoriju civilās aizsardzības plānos, kur atspoguļo:
- patvertņu izvietojumu un kapacitāti;
- patvertnes tehniskā stāvokļa novērtējumu;
- patvertņu apziņošanas kārtību.
 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/577743e9-342b-4bff-b448-f2a8235d637b

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultātā saņemtie sabiedrības viedokļi ir apkopoti viedokļu pārskatā (datne: viedoklu_parskats_24-TA-287.docx), kas ir pievienoti likumprojektam. Iesniegtais viedoklis izvērtēts, nav ņemts vērā, jo nav attiecināms uz likumprojektu.
Sabiedrības līdzdalība ir nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvjus aicinot līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk