Anotācija (ex-ante)

Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu. Šobrīd nav spēkā esoša Latvijas Republikas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Likumprojektā tiek skaidrots termins ”patvertne”, proti, tā ir būve vai būves daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Bīstamie faktori var būt dažādi: sprādziena triecienvilnis, siltumstarojums, šķembas, radioaktīvais starojums un radioaktīvais piesārņojums (putekļi), kaujas ķīmisko vielu un toksisko vielu tvaiki u.c.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.
I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. I kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu (spiediens patvertnē ir nedaudz lielāks par spiedienu ārpusē, kas neļauj ieplūst piesārņotajam gaisam) un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
II kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no I kategorijas patvertnēm, II kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām vielām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt III kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka I kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

II kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu būvniecību šādos objektos -  daudzdzīvokļu māja ar vairāk kā pieciem virszemes stāviem, publiskā ēka - vispārējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde, cita publiskā ēka ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.
Likumprojektā ar objektiem (pirmsskolas izglītības iestāde, pamatizglītības izglītības iestāde, vidējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde)  ir domātas ēkas, kuru galvenais lietošanas veids saskaņā ar Būvju klasifikāciju ir 1263 vai 1264.

Objekta īpašnieks vai valdītājs, uz kuru neattiecas obligātās prasības par I vai II kategorijas patvertnes izveidi, būtu tiesīgs ierīkot III kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas – I vai II kategorijas patvertni (tas attiektos arī iepriekšējos gados uzbūvētajām patvertnēm, kas ir saglabājušās labā stāvoklī un īpašnieks vēlētos tās atjaunot).

III kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.
Patvertnes, iespēju robežās, būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Patvertnes var tikt izmantotas kā divējādas lietošanas būves vai tās daļa, kuras ikdienas apstākļos tās var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, kā pazemes auto stāvvietas vai citas telpas, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā šīs telpas ir paredzētas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts paredz, ka prasība izbūvēt jaunas I un II kategorijas patvertnes, attiecas uz būvniecības iecerēm, kas ierosinātas pēc 2026. gada 1. janvāra. Likumprojektā termins "būvniecība" tiek lietots atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.

Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus – uzturēt informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi.  Pašvaldības mantu nodos, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto regulējumu.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, ka pašvaldība, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, lemj par to, ka II kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja patvertnes izbūve rada būvniecības izmaksas, kas pārsniedz 50% no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap būvējamo objektu jau ir patvertnes, kas nodrošina 100% patvērumu deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī nodrošina 100% patvērumu būvējamajā objektā paredzētajam cilvēku skaitam. Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā to, ka pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tajā esošo iedzīvotāju skaitu un to izvietojumu atbilstoši deklarētajām dzīves vietām, kā arī teritorijas attīstību.

Lai tērētu lietderīgi finanšu līdzekļus, likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka  pašvaldība lemj par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes izvietojums nodrošina tās sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem, nepārsniedzot 300 metru distanci līdz patvertnei. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī cilvēkietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Likumprojekts paredz, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne ir jāsaglabā. Ar būves atjaunošanu vai pārbūvi jāsaprot darbības, kas atrunātas Būvniecības likumā.

 

Izbūvētas patvertnes, veicot jaunu objektu būvniecību, kā arī pielāgojot esošas telpas un būves.

Apdraudējuma gadījumā iespējama vismaz 30% iedzīvotāju patveršanās patvertnēs.