Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs informē, ka 06.10.2024 no plkst. 19:00 - 21:00 notiks tehniskie darbi FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) kā rezultātā tiks traucēta pilnvarošanas risinājuma darbība un autentifikācija izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
23-TA-594: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pašvaldības informatīvā izdevuma vizuālā noformējuma prasības" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Pašvaldības informatīvā izdevuma vizuālā noformējuma prasības” (turpmāk – noteikumu projekts), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 52. panta trešo daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienotas prasības pašvaldības informatīvā izdevuma vizuālajam noformējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Noteikumu projektam noteikts samērīgs spēkā stāšanās termiņš, sākot ar kuru pašvaldībām veidojot informatīvos izdevumus, jāievēro noteikumos ietvertās prasības.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd un arī līdz Pašvaldību likuma spēkā stāšanās brīdim nav pastāvējis vienots tiesiskais regulējums attiecībā uz prasībām pašvaldību informatīvo izdevumu vizuālajam noformējumam. Katra pašvaldība informatīvā izdevuma noformējumu ir veidojusi pēc saviem ieskatiem. 2023. gada 1. janvārī ir stājies spēkā Pašvaldību likums, kura 52. panta trešajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt pašvaldības informatīvā izdevuma vizuālā noformējuma prasības. Tādējādi vienotas vizuālā noformējuma prasības radīs sabiedrībai skaidru un nepārprotamu priekšstatu par informatīvā izdevuma piederību konkrētai pašvaldībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu 10. panta septīto daļu viens no valsts pārvaldes pienākumiem ir informēt sabiedrību par savu darbību. Arī Pašvaldību likuma 52. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu – periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju. No minētā izriet, ka attiecīgās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem jābūt informētiem ne tikai par funkciju izpildes noregulējumu (saistošie noteikumi, domes lēmumi u.tml.), bet arī par funkciju faktisko nodrošināšanu, kas tieši attiecas uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti (pakalpojumu sniegšana, teritorijas labiekārtošana utt.).
Tomēr praksē nākas saskarties, ka atsevišķos gadījumos šī tiesību norma tiek interpretēta paplašināti, proti, informatīvie izdevumi, kas izdoti par pašvaldības budžeta līdzekļiem, sevišķi, ja tie ietver konkrētu politiķu attēlus un slejas (rakstus), rada risku politiskās aģitācijas nosacījumu pārkāpumiem pirms vēlēšanām, kā arī vispār šādā veidā informatīvie izdevumi tiek izmantoti atsevišķu politiķu, pie varas esošās koalīcijas popularizēšanai, kā arī  izdevumi atgādina masu informācijas līdzekļus, sevišķi, presi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu informatīvā izdevuma vizuālo noformējumu. Informatīvā izdevuma titullapā (pirmajā lappusē) norādāms izdevuma nosaukums, ja tāds ir, un norāde, ka tas ir attiecīgās pašvaldības informatīvais izdevums, kā arī tā izdošanas datums, numurs un laidienu skaits. Titullapā atspoguļojama arī pašvaldības simbolika – Valsts heraldikas komisijā apstiprināts ģerbonis (turpmāk - ģerbonis). Gadījumā, ja pašvaldībām nav sava apstiprināta ģerboņa, tad tām ir tiesības lietot mazo valsts ģerboni, atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7. pantam.
Noteikumu projekta izstrādes procesā tika veikta izpēte jautājumā par pašvaldību ģerboņu izmantošanu. Izpētes procesā tika konstatēts, ka tikai 2 no 43 pašvaldībām (Limbažu un Saldus novada pašvaldībai) nav apstiprināts jauns pašvaldības ģerbonis pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā. Saskaņā ar Valsts heraldikas komisijas 2021. gada 29. janvāra vēstulē Nr. 121 sniegto viedokli, ja novadā, saglabājot tā līdzšinējo nosaukumu, ir notikušas būtiskas pārmaiņas, jaunievēlētajai pašvaldības domei šīs pārmaiņas ir jāizvērtē un jālemj vai tā izmantos jau esošo apstiprināto ģerboni vai tā nosaka, ka šāda izmantošana notiks tikai uz laiku, kamēr tiks izstrādātas izmaiņas esošajā ģerbonī vai tiks veidots pilnīgi jauns ģerbonis. Limbažu novada pašvaldības dome 2021. gada 8. jūlija lēmumā Nr. 13 “Par Limbažu novada ģerboni” (protokols Nr. 3, 1. §), kā arī ar Limbažu novada pašvaldības domes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr. 906 “Par Limbažu novada ģerboni” (protokols Nr. 13, 18. §) lēma izstrādāt jaunu Limbažu novada ģerboni. Tādējādi atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7. pantam pašvaldībai ir tiesība lietot mazo valsts ģerboni līdz jauna pašvaldības ģerboņa apstiprināšanai. Savukārt attiecībā uz Saldus novada pašvaldību norādām, ka pašvaldības dome 2021. gada 1. jūlijā lēmumā “Par Saldus novada ģerboni” (protokols Nr. 10, 11. §) lēma uz laiku izmantot esošo Valsts Heraldikas komisijā apstiprināto Saldus novada ģerboni, kamēr tiks izveidots pilnīgi jauns Saldus novada ģerbonis. Pamatojoties uz minēto izpēti, secināms, ja pašvaldībai ir savs ģerbonis, tad tas jāizmanto saziņā ar vietējiem iedzīvotajiem, tai skaitā informatīvajos izdevumos. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts nosaka minimālas prasības - informāciju, kas obligāti jāiekļauj pašvaldības informatīvā izdevuma titullapā, bet tas neizslēdz pašvaldībām iespējas papildināt izdevumu, tai skaitā tā titullapu, arī ar citiem sev nozīmīgiem simboliem vai saukļiem (piemēram, pašvaldības logo).
Tāpat noteikumu projekta mērķis nav ierobežot pašvaldības izvēli piešķirt savus nosaukumus informatīvajam izdevumam. Saglabāt tiesības pašvaldībām piešķirt informatīvajam izdevumam nosaukumu argumentēja arī noteikumu projekta tapšanas procesā veiktais apkopojums, kura ietvaros tika secināts, ka absolūtais vairākums pašvaldību ir piešķīrušas saviem informatīvajiem izdevumiem nosaukumus, kas citastarp izvēlēts ar vietējo iedzīvotāju iesaisti (balsojums, aptauja v.tml.). Vairākumam novada pašvaldību informatīvā izdevuma nosaukums veidots, attiecīgās administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “vēstis”, “vēstnesis” vai “ziņas”, piemēram, “Valkas novada vēstis”, “Bauskas novada vēstnesis” un “Balvu novada ziņas”. Vienlaikus ir arī pašvaldības, kuras informatīvā izdevuma nosaukumā ietver tikai pašvaldības vai teritorijas nosaukumu, piemēram “Valmieras novada pašvaldība”, “Ķekavas novads” un “Dienvidkurzeme”, kā arī tādas, kuras informatīvā izdevuma nosaukumā neiekļauj pašvaldības nosaukumu, piemēram, Ogres novada pašvaldības informatīvajam izdevumam ir dots nosaukums “Savietis”.
Sākotnēji noteikumu projektā tika paredzēta prasība, ka drukātiem pašvaldības informatīvajiem izdevumiem izmanto melnbaltu druku, tas ir, izdevuma fona krāsa -balta, rakstzīmju krāsa -melna, attēlu krāsa - pelēktoņu (grayscale) un titullapā ataino pašvaldības ģerboni vienkrāsas kontūrzīmējumā, nodrošinot labi saskatāmu un skaidri nolasāmu ģerboņa attēlojumu. Šāda iecere tika balstīta uz to, ka krāsainu ilustratīvo materiālu ievietošana informatīvajā izdevumā prasa lielāku finanšu resursu izlietojumu un pielīdzina to masu informācijas līdzekļiem. Attiecīga prasība gan nebūtu attiecināma uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski, bet gan tikai uz iespiedtehnikā izdotu informatīvo izdevumu. Saskaņošanas procesa ietvaros nosacījumi par informatīvā izdevuma drukas krāsas ierobežojumiem tika svītroti pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) iebildumiem un argumentācijas, ka informatīvā izdevuma izmaksu sadārdzinājums, lietojot krāsainu druku, ir nenozīmīgs. Līdz ar to melnbaltas vai krāsainas drukas krāsas izmantošana ir pašvaldības autonomas kompetences izlemšanas jautājums un atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām. Jau šobrīd pašvaldībām ir pienākums atbilstoši Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumam rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. Arī lemjot, vai informatīvais izdevums tiks drukāts daļēji vai pilnībā krāsains, pašvaldībām jāievēro minētā likuma normas par rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem.
Turklāt, lai objektivitāte un politiskā neitralitāte tiktu ievērota arī ilustratīvo materiālu, tostarp publicējamo fotoattēlu, izvēlē, noteikumu projektā ietverts regulējums, ka informatīvajā izdevumā var ievietot attēlus, kas papildina vai paskaidro informatīvajā izdevumā ietverto informāciju. Tādējādi tiek izslēgta iespēja izmantot tādus ilustratīvos materiālus, kas nepamatoti izceļ konkrētu domes deputātu vai citu pašvaldības amatpersonu un darbinieku aktivitātes.
Sākotnējā noteikuma projektā arī bija paredzēta prasība, ka informatīvos izdevumus drukā uz papīra, kas izmantojams otrreizējai pārstrādei. Iecere bija plānota, ņemot vērā arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas izpaužas kā pašvaldības ikdienas rīcība (piemēram, lēmumu pieņemšana, dokumentu izstrāde, sabiedrības informēšana utt.), kuras ietvaros jāņem vērā klimata aspekti, izejot no spēkā esošajiem tiesību aktiem. Informatīvā izdevuma druka uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādājams, viennozīmīgi ir videi draudzīgāks risinājums, kā arī nesadārdzina pašvaldības izmaksas, jo pašvaldības jau šobrīd informatīvos izdevumus tipogrāfijās drukā uz otrreizēji pārstrādājama papīra. Saskaņošanas posmā šī prasība pēc Tieslietu ministrijas iebilduma tika izslēgta.
Noteikumu projektā iestrādātās prasības nepalielinās pašvaldības izmaksas, kā arī nepalielinās pašvaldībām administratīvo slogu, ņemot vērā, ka pašlaik un arī līdz Pašvaldību likuma spēkā stāšanās brīdim pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu – periodisku iespiedtehnikā (drukātu) izdotu izdevumu – un ka informatīvā izdevuma izdošana tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Lai pašvaldības var sagatavoties un nodrošināt noteikumu prasību izpildi, noteikumu projektam ir atlikts spēkā stāšanās termiņš – 2023. gada 1. jūlijs.
Minētais regulējums nepieciešams, lai pēc vienotiem principiem veidotu pašvaldību informatīvo izdevumu. Līdzīgi un pēc vienotas pieejas veidots informatīvo izdevumu vizuālais noformējums visu pašvaldību teritorijās nodrošinās objektīvu un saprotamu informācijas pieejamību visā sabiedrībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pašvaldības iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Vienotu vizuālā noformējuma prasību ieviešana pašvaldību informatīvajos izdevumos ļaus sabiedrībai, kā arī attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem to skaidri un nepārprotami identificēt kā pašvaldības veidotu informatīvo izdevumu, nošķirot to no preses un citiem masu informācijas līdzekļiem.
Juridiskās personas
  • Pašvaldības teritorijā darbojošās juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Vienotu vizuālā noformējuma prasību ieviešana pašvaldību informatīvajos izdevumos ļaus juridiskām personām to skaidri un nepārprotami identificēt kā pašvaldības veidotu informatīvo izdevumu, nošķirot to no preses izdevumiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likumdevēja noteiktu pilnvarojumu Pašvaldību likumā, un pats par sevi neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas vai tādu regulējumu, kas radītu papildu slogu kādai sabiedrības grupai. Līdz ar to sabiedrības līdzdalības process netika organizēts, kā to pieļauj Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punkts. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 51. punktam un 52.2.3. apakšpunktam izstrādātais noteikumu projekts tika novirzīts saskaņošanai arī Latvijas Pašvaldību savienībai, kuras kompetencē ir pārstāvēt pašvaldību viedokli.
Atkārtotās saskaņošanas procesa ietvaros tika saņemti LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas atzinumi ar iebildumiem, kas tika ņemti vērā un atbilstoši tiem precizēts noteikumu projekts.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekts šo jomu neskar.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
samazinās
Vērtības nozīme:
Nav konstatējams administratīvo izmaksu pieaugums. Pašvaldībām arī pirms Pašvaldību likuma spēkā stāšanās bija noteiktas tiesības izdot informatīvos izdevumus (likuma “Par pašvaldībām” 14.1 prim pants). Sagatavotais noteikumu projekts paredz atsevišķas konkrētas informatīvo izdevumu vizuālā noformējuma prasības, kas pēc būtības nemaina esošos pašvaldību izdevumus. Vienlaikus nav iespējams precīzs izmaksu aprēķins, jo tas būtu vērtējams katrai pašvaldībai individuāli. Ietekmi uz informatīvā izdevuma izmaksām veido tādi kritēriji kā izdevumu skaits, izdevuma izmērs (papīra formāts), apdrukāto lapaspušu skaits, papīra veids un biezums, drukas krāsa. Noteikumu projektā ietvertā informācija par to, kas ir norādāms informatīvā izdevuma titullapā, pēc būtības nemaina arī šāda izdevuma administratīvās izmaksas pašvaldībai.
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības
Projektā ietverto atbilstības prasību izpilde nerada papildu izmaksas.
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē, jo netiek mainītas pašvaldību tiesības izdot informatīvos izdevumus, bet gan noteiktas šādu izdevumu vizuālā noformējuma prasības, kas pēc būtības nemaina ne pašvaldības funkcijas, ne uzdevumus.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi