Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu 10. panta septīto daļu viens no valsts pārvaldes pienākumiem ir informēt sabiedrību par savu darbību. Arī Pašvaldību likuma 52. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu – periodisku iespiedtehnikā izdotu izdevumu, kurā tā informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, kā arī publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto informāciju. No minētā izriet, ka attiecīgās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem jābūt informētiem ne tikai par funkciju izpildes noregulējumu (saistošie noteikumi, domes lēmumi u.tml.), bet arī par funkciju faktisko nodrošināšanu, kas tieši attiecas uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti (pakalpojumu sniegšana, teritorijas labiekārtošana utt.).
Tomēr praksē nākas saskarties, ka atsevišķos gadījumos šī tiesību norma tiek interpretēta paplašināti, proti, informatīvie izdevumi, kas izdoti par pašvaldības budžeta līdzekļiem, sevišķi, ja tie ietver konkrētu politiķu attēlus un slejas (rakstus), rada risku politiskās aģitācijas nosacījumu pārkāpumiem pirms vēlēšanām, kā arī vispār šādā veidā informatīvie izdevumi tiek izmantoti atsevišķu politiķu, pie varas esošās koalīcijas popularizēšanai, kā arī  izdevumi atgādina masu informācijas līdzekļus, sevišķi, presi.

Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu informatīvā izdevuma vizuālo noformējumu. Informatīvā izdevuma titullapā (pirmajā lappusē) norādāms izdevuma nosaukums, ja tāds ir, un norāde, ka tas ir attiecīgās pašvaldības informatīvais izdevums, kā arī tā izdošanas datums, numurs un laidienu skaits. Titullapā atspoguļojama arī pašvaldības simbolika – Valsts heraldikas komisijā apstiprināts ģerbonis (turpmāk - ģerbonis). Gadījumā, ja pašvaldībām nav sava apstiprināta ģerboņa, tad tām ir tiesības lietot mazo valsts ģerboni, atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7. pantam.
Noteikumu projekta izstrādes procesā tika veikta izpēte jautājumā par pašvaldību ģerboņu izmantošanu. Izpētes procesā tika konstatēts, ka tikai 2 no 43 pašvaldībām (Limbažu un Saldus novada pašvaldībai) nav apstiprināts jauns pašvaldības ģerbonis pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā. Saskaņā ar Valsts heraldikas komisijas 2021. gada 29. janvāra vēstulē Nr. 121 sniegto viedokli, ja novadā, saglabājot tā līdzšinējo nosaukumu, ir notikušas būtiskas pārmaiņas, jaunievēlētajai pašvaldības domei šīs pārmaiņas ir jāizvērtē un jālemj vai tā izmantos jau esošo apstiprināto ģerboni vai tā nosaka, ka šāda izmantošana notiks tikai uz laiku, kamēr tiks izstrādātas izmaiņas esošajā ģerbonī vai tiks veidots pilnīgi jauns ģerbonis. Limbažu novada pašvaldības dome 2021. gada 8. jūlija lēmumā Nr. 13 “Par Limbažu novada ģerboni” (protokols Nr. 3, 1. §), kā arī ar Limbažu novada pašvaldības domes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr. 906 “Par Limbažu novada ģerboni” (protokols Nr. 13, 18. §) lēma izstrādāt jaunu Limbažu novada ģerboni. Tādējādi atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7. pantam pašvaldībai ir tiesība lietot mazo valsts ģerboni līdz jauna pašvaldības ģerboņa apstiprināšanai. Savukārt attiecībā uz Saldus novada pašvaldību norādām, ka pašvaldības dome 2021. gada 1. jūlijā lēmumā “Par Saldus novada ģerboni” (protokols Nr. 10, 11. §) lēma uz laiku izmantot esošo Valsts Heraldikas komisijā apstiprināto Saldus novada ģerboni, kamēr tiks izveidots pilnīgi jauns Saldus novada ģerbonis. Pamatojoties uz minēto izpēti, secināms, ja pašvaldībai ir savs ģerbonis, tad tas jāizmanto saziņā ar vietējiem iedzīvotajiem, tai skaitā informatīvajos izdevumos. Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts nosaka minimālas prasības - informāciju, kas obligāti jāiekļauj pašvaldības informatīvā izdevuma titullapā, bet tas neizslēdz pašvaldībām iespējas papildināt izdevumu, tai skaitā tā titullapu, arī ar citiem sev nozīmīgiem simboliem vai saukļiem (piemēram, pašvaldības logo).
Tāpat noteikumu projekta mērķis nav ierobežot pašvaldības izvēli piešķirt savus nosaukumus informatīvajam izdevumam. Saglabāt tiesības pašvaldībām piešķirt informatīvajam izdevumam nosaukumu argumentēja arī noteikumu projekta tapšanas procesā veiktais apkopojums, kura ietvaros tika secināts, ka absolūtais vairākums pašvaldību ir piešķīrušas saviem informatīvajiem izdevumiem nosaukumus, kas citastarp izvēlēts ar vietējo iedzīvotāju iesaisti (balsojums, aptauja v.tml.). Vairākumam novada pašvaldību informatīvā izdevuma nosaukums veidots, attiecīgās administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “vēstis”, “vēstnesis” vai “ziņas”, piemēram, “Valkas novada vēstis”, “Bauskas novada vēstnesis” un “Balvu novada ziņas”. Vienlaikus ir arī pašvaldības, kuras informatīvā izdevuma nosaukumā ietver tikai pašvaldības vai teritorijas nosaukumu, piemēram “Valmieras novada pašvaldība”, “Ķekavas novads” un “Dienvidkurzeme”, kā arī tādas, kuras informatīvā izdevuma nosaukumā neiekļauj pašvaldības nosaukumu, piemēram, Ogres novada pašvaldības informatīvajam izdevumam ir dots nosaukums “Savietis”.
Sākotnēji noteikumu projektā tika paredzēta prasība, ka drukātiem pašvaldības informatīvajiem izdevumiem izmanto melnbaltu druku, tas ir, izdevuma fona krāsa -balta, rakstzīmju krāsa -melna, attēlu krāsa - pelēktoņu (grayscale) un titullapā ataino pašvaldības ģerboni vienkrāsas kontūrzīmējumā, nodrošinot labi saskatāmu un skaidri nolasāmu ģerboņa attēlojumu. Šāda iecere tika balstīta uz to, ka krāsainu ilustratīvo materiālu ievietošana informatīvajā izdevumā prasa lielāku finanšu resursu izlietojumu un pielīdzina to masu informācijas līdzekļiem. Attiecīga prasība gan nebūtu attiecināma uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniski, bet gan tikai uz iespiedtehnikā izdotu informatīvo izdevumu. Saskaņošanas procesa ietvaros nosacījumi par informatīvā izdevuma drukas krāsas ierobežojumiem tika svītroti pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) iebildumiem un argumentācijas, ka informatīvā izdevuma izmaksu sadārdzinājums, lietojot krāsainu druku, ir nenozīmīgs. Līdz ar to melnbaltas vai krāsainas drukas krāsas izmantošana ir pašvaldības autonomas kompetences izlemšanas jautājums un atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām. Jau šobrīd pašvaldībām ir pienākums atbilstoši Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumam rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. Arī lemjot, vai informatīvais izdevums tiks drukāts daļēji vai pilnībā krāsains, pašvaldībām jāievēro minētā likuma normas par rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem.
Turklāt, lai objektivitāte un politiskā neitralitāte tiktu ievērota arī ilustratīvo materiālu, tostarp publicējamo fotoattēlu, izvēlē, noteikumu projektā ietverts regulējums, ka informatīvajā izdevumā var ievietot attēlus, kas papildina vai paskaidro informatīvajā izdevumā ietverto informāciju. Tādējādi tiek izslēgta iespēja izmantot tādus ilustratīvos materiālus, kas nepamatoti izceļ konkrētu domes deputātu vai citu pašvaldības amatpersonu un darbinieku aktivitātes.
Sākotnējā noteikuma projektā arī bija paredzēta prasība, ka informatīvos izdevumus drukā uz papīra, kas izmantojams otrreizējai pārstrādei. Iecere bija plānota, ņemot vērā arī Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas izpaužas kā pašvaldības ikdienas rīcība (piemēram, lēmumu pieņemšana, dokumentu izstrāde, sabiedrības informēšana utt.), kuras ietvaros jāņem vērā klimata aspekti, izejot no spēkā esošajiem tiesību aktiem. Informatīvā izdevuma druka uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādājams, viennozīmīgi ir videi draudzīgāks risinājums, kā arī nesadārdzina pašvaldības izmaksas, jo pašvaldības jau šobrīd informatīvos izdevumus tipogrāfijās drukā uz otrreizēji pārstrādājama papīra. Saskaņošanas posmā šī prasība pēc Tieslietu ministrijas iebilduma tika izslēgta.
Noteikumu projektā iestrādātās prasības nepalielinās pašvaldības izmaksas, kā arī nepalielinās pašvaldībām administratīvo slogu, ņemot vērā, ka pašlaik un arī līdz Pašvaldību likuma spēkā stāšanās brīdim pašvaldība ir tiesīga izdot informatīvu izdevumu – periodisku iespiedtehnikā (drukātu) izdotu izdevumu – un ka informatīvā izdevuma izdošana tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Lai pašvaldības var sagatavoties un nodrošināt noteikumu prasību izpildi, noteikumu projektam ir atlikts spēkā stāšanās termiņš – 2023. gada 1. jūlijs.
Minētais regulējums nepieciešams, lai pēc vienotiem principiem veidotu pašvaldību informatīvo izdevumu. Līdzīgi un pēc vienotas pieejas veidots informatīvo izdevumu vizuālais noformējums visu pašvaldību teritorijās nodrošinās objektīvu un saprotamu informācijas pieejamību visā sabiedrībā.