22-TA-1727: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kara upuru apbedījumu likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aizsardzības ministrija (turpmāk – AM) ir izstrādājusi likumprojektu “Par kara upuru apbedījumiem” (turpmāk – likumprojekts), lai noteiktu kara upuru apbedījumu statusu Latvijas Republikā, nodrošinot kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī sekmētu kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
No I un II pasaules kara vācu apbedījumu skaits Latvijas Republikas teritorijā ir apmēram 100 tūkstoši, savukārt krievu ir ap 180 tūkstošiem. Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu, t.i. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Par abu minēto līgumu tehnisko izpildi ir atbildīga Brāļu kapu komiteja. Līgumos ir noteikts, ka katra Puse pēc saviem ieskatiem un ar otrās Puses piekrišanu var veikt savas valsts apbedījumu, kas atrodas otras Puses teritorijā, pārapbedīšanas, ierīkošanas, uzturēšanas u.c. darbus. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā būtu saskaņojami Krievijas vai Vācijas puses šādi izteiktie lūgumi. Jāmin, ka apbedījumu vietu ierīkošanas, labiekārtošanas un remonta jautājums ir visai komplicēts un ietver vairākus aspektus, t.sk.zemes īpašuma tiesību, finanšu, nacionālā un vēsturiskā aspekta ievērošana.
Kopumā Latvijas Republikas teritorijā kara upuru apbedījumu skaits ir ļoti liels un vietējām pašvaldībām nav pietiekošu līdzekļu, lai tos uzturētu. Turklāt kara upuru apbedījumu skaits katrā pašvaldībā ir gana atšķirīgs, proti, vienā pašvaldībā tas var būt tikai viens apbedījums, bet citā daudzreiz vairāk. Līdz ar to nepieciešamie līdzekļi apbedījumu uzturēšanā katras pašvaldības ietvaros var būt ļoti atšķirīgi. Norādāms, ka pastāv arī brīvprātīgās organizācijas, kuras cenšas sakopt savus krievu vai vācu kara upuru apbedījumus. Kā arī līdz šim Krievijas Federācijas vēstniecība katru gadu tērēja pat 800000 ASV dolāru, lai sakoptu krievu kara upuru apbedījumus Latvijas Republikas teritorijā.
Kopumā Latvijas Republikas teritorijā kara upuru apbedījumu skaits ir ļoti liels un vietējām pašvaldībām nav pietiekošu līdzekļu, lai tos uzturētu. Turklāt kara upuru apbedījumu skaits katrā pašvaldībā ir gana atšķirīgs, proti, vienā pašvaldībā tas var būt tikai viens apbedījums, bet citā daudzreiz vairāk. Līdz ar to nepieciešamie līdzekļi apbedījumu uzturēšanā katras pašvaldības ietvaros var būt ļoti atšķirīgi. Norādāms, ka pastāv arī brīvprātīgās organizācijas, kuras cenšas sakopt savus krievu vai vācu kara upuru apbedījumus. Kā arī līdz šim Krievijas Federācijas vēstniecība katru gadu tērēja pat 800000 ASV dolāru, lai sakoptu krievu kara upuru apbedījumus Latvijas Republikas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nav noteikta vienota tiesiskā regulējuma attiecībā uz kara upuru apbedījumiem Latvijas Republikas teritorijā, kas apgrūtina starptautisko līgumu izpildi, tādējādi ir nepieciešams noteikt kārtību gan kara upuru apbedījumu organizēšanā, reģistrācijā, uzturēšanā, aizsardzībā, pārapbedīšanā, gan kara upuru kapsētu un kapuvietu uzturēšanā, kā arī paredzot sodus par noteikto kara upuru apbedījumu saglabāšanas un aizsardzības prasību nepildīšanu.
Risinājuma apraksts
Izstrādājot likumprojektu tiek paredzēta kara upuru apbedījumu juridiskā aizsardzība, nodrošinot, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija, kuras uzdevumi uzskaitīti likumprojekta 3. panta trešajā daļā.
Likumprojekts arī paredz, ka vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas, neveic kara upuru pārapbedījumus, renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī neierīko jaunas kara upuru apbedījuma vietas.
Likumprojektā ietverti nosacījumi pārapbedīšanas veikšanai, proti, kara upuru pārapbedījumus veic saskaņā ar kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas izstrādātu sarakstu, kas nosaka tam paredzētas vietas. Kā arī kara upuru apbedījumu vietu izpētes veikšanai fiziskām un juridiskām personām ir jāsaņem atļauja no Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas.
Likumprojekts nosaka atbildību par kara upuru apbedījumu nesaglabāšanu un, ja notikusi aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, paredzot brīdinājumu, vai naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu veicot pašvaldības policijai vai Valsts policijai.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas un detalizētākas datu bāzes – kara upuru apbedījuma reģistra – izveidi, likumprojekts paredz, ka fiziskajām un juridiskajām personām bez maksas jāsniedz ziņas par kara upuru apbedījumiem līdz 2022. gada 31. decembrim. Fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu to iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā līdz 2022. gada 31. decembrim. Kā arī, noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim jāizdod likuma 3. panta pirmajā daļā, 4. panta otrajā daļā, 5. panta ceturtajā daļā, 6. panta piektajā daļā un 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likumprojekts nenosaka to Latvijas izcelsmes kara upuru apbedījumu aizsardzības tiesisko regulējumu, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Šo apbedījumu tiesisko regulējumu, kā arī ar to izpēti, uzturēšanu un kopšanu saistītos jautājumus nosaka noslēgtās starptautiskās vienošanās.
Likumprojekts arī paredz, ka vietējās pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas bez kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas, neveic kara upuru pārapbedījumus, renovācijas un remontdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī neierīko jaunas kara upuru apbedījuma vietas.
Likumprojektā ietverti nosacījumi pārapbedīšanas veikšanai, proti, kara upuru pārapbedījumus veic saskaņā ar kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas izstrādātu sarakstu, kas nosaka tam paredzētas vietas. Kā arī kara upuru apbedījumu vietu izpētes veikšanai fiziskām un juridiskām personām ir jāsaņem atļauja no Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas.
Likumprojekts nosaka atbildību par kara upuru apbedījumu nesaglabāšanu un, ja notikusi aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, paredzot brīdinājumu, vai naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu veicot pašvaldības policijai vai Valsts policijai.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas un detalizētākas datu bāzes – kara upuru apbedījuma reģistra – izveidi, likumprojekts paredz, ka fiziskajām un juridiskajām personām bez maksas jāsniedz ziņas par kara upuru apbedījumiem līdz 2022. gada 31. decembrim. Fiziskās un juridiskās personas sniedz datus par to īpašumā (valdījumā) esošo kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu to iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā līdz 2022. gada 31. decembrim. Kā arī, noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. janvārim jāizdod likuma 3. panta pirmajā daļā, 4. panta otrajā daļā, 5. panta ceturtajā daļā, 6. panta piektajā daļā un 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likumprojekts nenosaka to Latvijas izcelsmes kara upuru apbedījumu aizsardzības tiesisko regulējumu, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Šo apbedījumu tiesisko regulējumu, kā arī ar to izpēti, uzturēšanu un kopšanu saistītos jautājumus nosaka noslēgtās starptautiskās vienošanās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrības mērķgrupa skaitliski nav nosakāma, bet tajā ietilpst:
1) visas personas, kuru īpašumā (valdījumā) Latvijas Republikas teritorijā ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta;
2) visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir ziņas par kara upuru apbedījumiem;
3) visas personas, kuras vēlas iegūt ziņas vai piekļūt Latvijas Republikas teritorijā esošai kara upuru kapsētai vai atsevišķai kapuvietai, veikt kara upuru apbedījumu vietu izpēti vai nejauši uziet kara upuru mirstīgās atliekas.
Ar likumprojektu tiek noteikti pienākumi fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumā (valdījumā) ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta.
1) visas personas, kuru īpašumā (valdījumā) Latvijas Republikas teritorijā ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta;
2) visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir ziņas par kara upuru apbedījumiem;
3) visas personas, kuras vēlas iegūt ziņas vai piekļūt Latvijas Republikas teritorijā esošai kara upuru kapsētai vai atsevišķai kapuvietai, veikt kara upuru apbedījumu vietu izpēti vai nejauši uziet kara upuru mirstīgās atliekas.
Ar likumprojektu tiek noteikti pienākumi fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumā (valdījumā) ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Likumprojekts paredz, ka tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks: 1) kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisijas sastāvu un darba organizāciju; 2) informāciju par kara upuru apbedījumiem apzināšanas kārtību, kara upuru apbedījumu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, reģistra vešanas un uzturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas ziņas no reģistra un izsniedzamo ziņu apjomu; 3) kara upuru kapsētu un atsevišķu kapuvietu uzturēšanas un saglabāšanas kārtību; 4) lēmuma saturu, pieņemšanas termiņus un kritērijus, kā arī nosacījumus rīcībai jaunatklātas kara upuru apbedījuma vietas vai kara upuru mirstīgo atlieku atrašanas gadījumā; 5) kārtību, kādā izsniedz atļaujas kara upuru pārapbedīšanai, gadījumus, kad ir veicama pārapbedīšana, kā arī kritērijus pārapbedīšanas vietas noteikšanai.
Atbildīgā institūcija par attiecīgo tiesību aktu izstrādi būs Aizsardzības ministrija, kas projektu virzību uzsāks paralēli šī likumprojekta virzībai.
Atbildīgā institūcija par attiecīgo tiesību aktu izstrādi būs Aizsardzības ministrija, kas projektu virzību uzsāks paralēli šī likumprojekta virzībai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekts gan paredz virkni jaunu uzdevumu noteikšanu kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanas nolūkā. Tomēr paredzams, ka Aizsardzības ministrija šos uzdevumus ar līgumu deleģēs citai iestādei ( piemēram biedrībai Brāļu kapu komiteja, kā tas ir pašreiz) biedrībai vai nodibinājumam, kura šos uzdevumus (piemēram, kara upuru apbedījumu apzināšanu, izpēti un datu uzglabāšanu) varēs veikt efektīvāk, jo ar attiecīgajiem jautājumiem nodarbojas jau šobrīd.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi