23-TA-923: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiek izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (turpmāk - VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem un uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto Dabas resursu nodokli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka Dabas resursu nodokļa aprēķina pareizību pārbauda VVD. Dabas resursu nodokļa aprēķinu kontrolē VID, kas veic arī nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali. VVD un VID sadarbojas nodokļa administrēšanas procesā un regulāri savstarpēji sniedz informāciju un datus, kas saistīti ar nodokļa piemērošanu.
Esošā situācija rāda, ka līdzšinējā sadarbība dabas resursu nodokļa(turpmāk - DRN) administrēšanā nav bijusi pietiekama efektīva. To norāda arī Valsts kontrole 2023.gada 28.februāra revīzijas ziņojumā “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā”
(https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-latvija-tiek-nodrosinata-ilgtspejiga-derigo-izraktenu-parvaldiba).
Informācijas apmaiņa starp VID un VVD notiek, pamatojoties uz 2017.gadā noslēgto starpresoru vienošanos. Tā paredz, ka Valsts vides dienests Valsts ieņēmumu dienestam sniedz dabas resursu nodokļa maksātāju sarakstu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests Valsts vides dienestam sniedz datus par iepriekšējā ceturksnī samaksāto DRN.
Esošā informācijas apmaiņas kārtība starp VID un VVD, ko nosaka Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" 4.punkts, nedod to konkrētību, kuru varētu pārbaudīt attiecīgā objektā saskaņā ar uzrādīto ieguves uzskaiti. Lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu (DRN 31.panta pirmās daļas 1.punkts), VVD ir nepieciešami izvērsti dati par DRN aprēķina faktu par attiecīgo objektu un dabas resursu veidu, ko nodokļa maksātājs ieguvis vai par vidē ievadīto piesārņojuma apjomu pamatojoties uz saņemto atļauju vai licenci vai arī tāda bija jāsaņem nodokļa maksātājam.
Pēc spēkā esošo Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” (turpmāk – MK noteikumi Nr.404) prasībām, nodokļa maksātājam katru ceturksni ir jāiesniedz VID šo noteikumu 1.pielikums (Pārskats par aprēķināto DRN), ja šajā pārskata periodā ir iegūti dabas resursi.
MK noteikumi Nr.404 4.punkts nosaka, ka VID līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pēdējam datumam informē VVD par iepriekšējā ceturksnī samaksāto nodokli atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Tajā pašā laikā VVD nekontrolē dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinus pēc valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijas, bet gan pēc nodokļa maksātāja veiktās ieguves vai vidē ievadītā piesārņojuma apjoma uzskaites konkrētā objektā, kur ieguve vai emisijas vidē atļautas pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju, un aprēķiniem atbilstoši katram dabas veidam noteiktai nodokļa likmei. Piemēram, derīgo izrakteņu ieguves uzskaite notiek MK noteikumu Nr.404 2.1 un 2.2 pielikumos vai MK noteikumu Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” pielikumos noteiktā veidā. Savukārt, nodokļa aprēķins konkrētajā objektā tiek atspoguļots atbilstoši MK noteikumu Nr.404 6.pielikumam, kurā tiek norādīts aprēķinātais nodoklis par dabas resursu veida ieguvi konkrētā objektā pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju.
Ja dabas resursu nodokļa maksātājam ir izsniegta tikai viena licence vai viena piesārņojošas darbības atļauja, tad VVD var pārbaudīt VID šobrīd sniegto informāciju par nomaksāto DRN un tās atbilstību ar nodokļa maksātāja aprēķināto nodokli par iegūtiem dabas resursiem vai vides piesārņošanu. Lielākiem tirgus dalībniekiem ir izsniegtas vairākas atļaujas vai licences. Šādos gadījumos ar VID rīcībā esošo informāciju nevar noteikt, vai par katru objektu un iegūto dabas resursa veidu vai vides piesārņošanu atbilstoši uzskaitei dabas resursu nodoklis aprēķināts (VID sniegtajos datos – samaksāts) laikus un pilnā apmērā.
2.VVD un Auditoram pēc esošā normatīva pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram tas nebūtu tiešais pienākums. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ir ļoti šaura specializēta joma, kurās uz doto brīdi ir piecas izlietotā preču vai izstrādājumu iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu sistēmas, piecas videi kaitīgu preču sistēmas, divas elektrisko un elektronisko iekārtu sistēmas un viena sistēma par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Šī situācija izceļas ar augstām prasībām, kas jāizpilda, lai kļūtu par auditoru, jo katrai no šīm sistēmām ir specifiskas prasības auditoriem, lai tie iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Esošā situācija rāda, ka līdzšinējā sadarbība dabas resursu nodokļa(turpmāk - DRN) administrēšanā nav bijusi pietiekama efektīva. To norāda arī Valsts kontrole 2023.gada 28.februāra revīzijas ziņojumā “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā”
(https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-latvija-tiek-nodrosinata-ilgtspejiga-derigo-izraktenu-parvaldiba).
Informācijas apmaiņa starp VID un VVD notiek, pamatojoties uz 2017.gadā noslēgto starpresoru vienošanos. Tā paredz, ka Valsts vides dienests Valsts ieņēmumu dienestam sniedz dabas resursu nodokļa maksātāju sarakstu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests Valsts vides dienestam sniedz datus par iepriekšējā ceturksnī samaksāto DRN.
Esošā informācijas apmaiņas kārtība starp VID un VVD, ko nosaka Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" 4.punkts, nedod to konkrētību, kuru varētu pārbaudīt attiecīgā objektā saskaņā ar uzrādīto ieguves uzskaiti. Lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu (DRN 31.panta pirmās daļas 1.punkts), VVD ir nepieciešami izvērsti dati par DRN aprēķina faktu par attiecīgo objektu un dabas resursu veidu, ko nodokļa maksātājs ieguvis vai par vidē ievadīto piesārņojuma apjomu pamatojoties uz saņemto atļauju vai licenci vai arī tāda bija jāsaņem nodokļa maksātājam.
Pēc spēkā esošo Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” (turpmāk – MK noteikumi Nr.404) prasībām, nodokļa maksātājam katru ceturksni ir jāiesniedz VID šo noteikumu 1.pielikums (Pārskats par aprēķināto DRN), ja šajā pārskata periodā ir iegūti dabas resursi.
MK noteikumi Nr.404 4.punkts nosaka, ka VID līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pēdējam datumam informē VVD par iepriekšējā ceturksnī samaksāto nodokli atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Tajā pašā laikā VVD nekontrolē dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinus pēc valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijas, bet gan pēc nodokļa maksātāja veiktās ieguves vai vidē ievadītā piesārņojuma apjoma uzskaites konkrētā objektā, kur ieguve vai emisijas vidē atļautas pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju, un aprēķiniem atbilstoši katram dabas veidam noteiktai nodokļa likmei. Piemēram, derīgo izrakteņu ieguves uzskaite notiek MK noteikumu Nr.404 2.1 un 2.2 pielikumos vai MK noteikumu Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” pielikumos noteiktā veidā. Savukārt, nodokļa aprēķins konkrētajā objektā tiek atspoguļots atbilstoši MK noteikumu Nr.404 6.pielikumam, kurā tiek norādīts aprēķinātais nodoklis par dabas resursu veida ieguvi konkrētā objektā pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju.
Ja dabas resursu nodokļa maksātājam ir izsniegta tikai viena licence vai viena piesārņojošas darbības atļauja, tad VVD var pārbaudīt VID šobrīd sniegto informāciju par nomaksāto DRN un tās atbilstību ar nodokļa maksātāja aprēķināto nodokli par iegūtiem dabas resursiem vai vides piesārņošanu. Lielākiem tirgus dalībniekiem ir izsniegtas vairākas atļaujas vai licences. Šādos gadījumos ar VID rīcībā esošo informāciju nevar noteikt, vai par katru objektu un iegūto dabas resursa veidu vai vides piesārņošanu atbilstoši uzskaitei dabas resursu nodoklis aprēķināts (VID sniegtajos datos – samaksāts) laikus un pilnā apmērā.
2.VVD un Auditoram pēc esošā normatīva pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu, līdz ar to Auditoram tas nebūtu tiešais pienākums. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas ir ļoti šaura specializēta joma, kurās uz doto brīdi ir piecas izlietotā preču vai izstrādājumu iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu sistēmas, piecas videi kaitīgu preču sistēmas, divas elektrisko un elektronisko iekārtu sistēmas un viena sistēma par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Šī situācija izceļas ar augstām prasībām, kas jāizpilda, lai kļūtu par auditoru, jo katrai no šīm sistēmām ir specifiskas prasības auditoriem, lai tie iegūtu akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais normatīvais regulējums nenodrošina iespēju laikus un precīzi noteikt aprēķināto (VID sniegtajos datos) DRN par konkrētā objektā iegūtiem dabas resursiem. Attiecīgi, tas veicina VID sniegtajos pārskatos nenorādīt (slēpt) dabas resursu ieguvi vai izmantošanu. Rezultātā valsts noteikto DRN apjomu nesaņem vai saņem daļēji vai ar būtisku novēlošanos. Pat, ja VVD rodas aizdomas par iespējamu neatbilstību starp uzskaitīto ieguvi/aprēķinātiem nodokļiem un VVD uzrādīto DRN nomaksu, pierādīt, ka no visa samaksātā nav maksāts tieši par konkrēto objektu, nevar. Tādā gadījumā nāktos pārbaudīt pilnīgi visus objektus, kur, pamatojoties uz izsniegtām licencēm vai atļaujām, tiek veikta ieguve, un laikus nesamaksātais DRN jārēķina no kopējā iegūtā apjoma visos objektos. Normatīvie akti VVD nenosaka šādu summēšanu, jo VVD kontrolē atsevišķi katras licences vai atļaujas nosacījumu izpildi vai atsevišķus faktus par dabas resursu ieguvi konkrētā īpašumā.
Piemēram, konstatējot derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā īpašumā, kam nav vajadzīga atļauja vai licence, bet par ko ir jāaprēķina un jāmaksā DRN, VVD saņem informāciju, ka DRN ir maksāts un summa pārsniedz konstatētās ieguves apjomu. Tajā pašā laikā VVD nevar zināt, ka ir vēl kāds vai pat vairāki īpašumi, kur tiek iegūti derīgie izrakteņi bez atļaujas vai licences. Šādā reizē VVD uzskatīs, ka nodokļa maksātājs ir samaksājis DRN par konstatēto dabas resursu ieguvi. Tāpat arī gadījumos, kad tiek pārbaudīti nodokļa maksātāji, kam ir izsniegtas vairākas licences vai atļaujas vienā administratīvajā teritorijā. Šādā reizē nomaksātie nodokļi tiek attiecināti uz konkrēti pārbaudāmo ieguves objektu. Kaut gan DRN iespējams samaksāts daļēji un par visiem objektiem kopā.
Ja nodokļa aprēķinu pamato atsevišķi par katru darbību, kura reģistrēta vai kurai saņemta atļauja vai licence vai bija nepieciešams to reģistrēt vai saņemt (MK noteikumi Nr.404 43.punkts), tad nodokļa samaksai jāatspoguļojas tieši tā pat. Tad to var salīdzināt un informācijas apmaiņai starp VVD un VID ir jēga.
Atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam 3.1. aktivitātei - Veicināt informācijas apmaiņu un valsts iestāžu savstarpējo sadarbību zemes dzīļu resursu ieguves atbilstības nodrošināšanai, nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu sadarbību informācijas apmaiņā un kopēju kontroles pasākumu īstenošanā. Katrai iestādei savas kompetences ietvaros jākoordinē darbības ar citām saistītām iestādēm un jāinformē tās par konstatētajiem riskiem, kas ir citas iestādes kompetencē. Piemēram, VVD jānodrošina kontroli par faktiski iegūtajiem no karjera derīgo izrakteņu apjomiem; VID jāpārbauda dokumentus par karjera produkcijas realizācijas apjomiem – katras institūcijas iegūtie dati jāsalīdzina savā starpā.
Ar likumu noteiktās DRN administrēšanas funkcijas pilnvērtīgi var veikt, ja starp kontrolējošām iestādēm ir nodrošināta nepieciešamās informācijas apmaiņa. Informācijas apmaiņa ir nepieciešama arī, lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi vai izmantošanu (DRN likuma 31.panta pirmajā daļas 1.punkts)
Piemēram, konstatējot derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā īpašumā, kam nav vajadzīga atļauja vai licence, bet par ko ir jāaprēķina un jāmaksā DRN, VVD saņem informāciju, ka DRN ir maksāts un summa pārsniedz konstatētās ieguves apjomu. Tajā pašā laikā VVD nevar zināt, ka ir vēl kāds vai pat vairāki īpašumi, kur tiek iegūti derīgie izrakteņi bez atļaujas vai licences. Šādā reizē VVD uzskatīs, ka nodokļa maksātājs ir samaksājis DRN par konstatēto dabas resursu ieguvi. Tāpat arī gadījumos, kad tiek pārbaudīti nodokļa maksātāji, kam ir izsniegtas vairākas licences vai atļaujas vienā administratīvajā teritorijā. Šādā reizē nomaksātie nodokļi tiek attiecināti uz konkrēti pārbaudāmo ieguves objektu. Kaut gan DRN iespējams samaksāts daļēji un par visiem objektiem kopā.
Ja nodokļa aprēķinu pamato atsevišķi par katru darbību, kura reģistrēta vai kurai saņemta atļauja vai licence vai bija nepieciešams to reģistrēt vai saņemt (MK noteikumi Nr.404 43.punkts), tad nodokļa samaksai jāatspoguļojas tieši tā pat. Tad to var salīdzināt un informācijas apmaiņai starp VVD un VID ir jēga.
Atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam 3.1. aktivitātei - Veicināt informācijas apmaiņu un valsts iestāžu savstarpējo sadarbību zemes dzīļu resursu ieguves atbilstības nodrošināšanai, nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu sadarbību informācijas apmaiņā un kopēju kontroles pasākumu īstenošanā. Katrai iestādei savas kompetences ietvaros jākoordinē darbības ar citām saistītām iestādēm un jāinformē tās par konstatētajiem riskiem, kas ir citas iestādes kompetencē. Piemēram, VVD jānodrošina kontroli par faktiski iegūtajiem no karjera derīgo izrakteņu apjomiem; VID jāpārbauda dokumentus par karjera produkcijas realizācijas apjomiem – katras institūcijas iegūtie dati jāsalīdzina savā starpā.
Ar likumu noteiktās DRN administrēšanas funkcijas pilnvērtīgi var veikt, ja starp kontrolējošām iestādēm ir nodrošināta nepieciešamās informācijas apmaiņa. Informācijas apmaiņa ir nepieciešama arī, lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi vai izmantošanu (DRN likuma 31.panta pirmajā daļas 1.punkts)
Risinājuma apraksts
1.Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā DRN, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas"" (turpmāk - noteikumu projekts) paskaidrojumi 1.pielikuma zemsvītru atsaucēs papildināti ar prasību, ka pārskatā vienlaikus ar nodokļa objektu jānorāda arī nodokļa objekta kods. Saskaņā ar DRN likuma 27.panta pirmās daļas 3.punktu Ministru kabinets nosaka pārskata formu par aprēķināto DRN un tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumu Nr.404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”, kas izdoti, pamatojoties uz DRN likuma 27.panta pirmās daļas 3.punktu, 1.19.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka pārskata veidlapas paraugu par aprēķināto DRN un tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.Pārskatā ir ietverti objektu (preču) kodi, kurus katrai precei noteiks VID un šo kodu sarakstu plānots, ka uzturēs VID un maksātājam tas būs pieejams publiski. Ievērojot, ka objektu (preču) veidi patstāvīgi mainās, tad attiecīgi nostiprināt Ministru Kabineta noteikumos šādu kodu sarakstu nav lietderīgi, jo tas pastāvīgi tiks papildināts, kas radīs nesamērīgi daudz normatīvo aktu grozījumus.Nodokļa objektu kodus paredzēts izveidot, lai nodrošinātu ērtu pārskata datu apstrādi VID un VVD, kā arī lai nodokļu maksātājiem nodrošinātu iespēju grāmatvedības programmā izveidotā pārskata datu automatizētu pārsūtīšanu uz VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmu. Tas neradīs papildu administratīvo slogu, jo šī būs kā papildus iespēja datu iesniegšanai nevis obligāts pienākums veikt izmaiņas grāmatvedības programmās vai iegādāties jaunu grāmatvedības programmu.Kodu paredzēts izveidot nodokļa objektam un informācija par tiem tiktu publicēta gan VID, gan VVD tīmekļa vietnēs, tāpēc Ministru kabineta noteikumi Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" papildināti ar jaunu 5.1 un 103.punktu.
2. Noteikumu projekta 1.pielikums tiek apvienots ar 6.pielikumu, līdz ar to 6.pielikums tiek izslēgts. Plānotās izmaiņas 1.pielikuma redakcijā atspoguļos informāciju, pēc kuras VVD varēs pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem. VID iesniegto pārskatu salīdzinās pārbaudot konkrētā ieguves objektā iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli.
Tādā veidā varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Varēs skaidri un pierādāmi konstatēt, ka nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis uzskaites žurnālā vai gada pārskatā. Šīs izmaiņas paredz arī iesniegto datu automatizētu nodošanu VVD, veicot nepieciešamās izstrādes VID un VVD informācijas sistēmās
3.Noteikumu projektā 7.pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, saskaņā ar 01.06.2023. grozījumiem DRN likumā. Tabula tiek papildināta ar 7.4.1. un 7.4.2. punktiem, kuros tiek norādīti jauni nodokļa objekti fotoelementu paneļi un invertori.
4. Noteikumu projektā 92.11 punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, jo pašlaik ir tikai viens auditors, kurš ir saņēmis akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā. Šīs prasības pašreizējā situācijā šķiet ir pārāk augstas. Šāda stingrība rada nepieciešamību pārskatīt prasības, lai tās būtu pieejamākas potenciālajiem auditoriem. Pašreizējās akreditācijas izmaksas ir ievērojamas, un tas var būt kavēklis interesentiem. Ja prasības tiktu atvieglotas, tas veicinātu tirgus konkurenci, radot vairāk iespēju dažādiem uzņēmumiem piedalīties šajā nozarē. Tas ne tikai novērstu monopolstāvokli, bet arī veicinātu pakalpojumu pieejamību no dažādiem tirgus dalībniekiem. Šāds pasākums varētu būt solis uz priekšu, veicinot efektīvāku un konkurētspējīgāku sistēmu vērtēšanu un pārbaudi. Lai persona saņemtu lēmumu par tiesībām veikt apsaimniekošanas sistēmas auditora pienākumus, jāiesniedz VVD iesniegums un tam jāpievieno informācija vai dokumenti, kas apliecina, ka persona atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" 92.12 punktā noteiktajai apsaimniekošanas sistēmu auditora kompetencei. VVD pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un rakstveidā paziņo to iesniedzējam.
5.Noteikumu projektā 10.pielikums, 92.2 2. un 92.9 2.apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā un svītroti
92.3 1.,92.6 4., 92.7 4., 92.7 5., 92.7 6., 92.7 7., 92.12 2.3., 92.12 4. apakšpunkti, jo VVD un auditoram pēc esošā normatīva pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
6. Noteikumu projektā 92.1 un 92.4 punkti tika izteikti jaunā redakcijā, jo pārskati vairs netiek iesniegti papīra formātā.
2. Noteikumu projekta 1.pielikums tiek apvienots ar 6.pielikumu, līdz ar to 6.pielikums tiek izslēgts. Plānotās izmaiņas 1.pielikuma redakcijā atspoguļos informāciju, pēc kuras VVD varēs pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem. VID iesniegto pārskatu salīdzinās pārbaudot konkrētā ieguves objektā iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli.
Tādā veidā varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Varēs skaidri un pierādāmi konstatēt, ka nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis uzskaites žurnālā vai gada pārskatā. Šīs izmaiņas paredz arī iesniegto datu automatizētu nodošanu VVD, veicot nepieciešamās izstrādes VID un VVD informācijas sistēmās
3.Noteikumu projektā 7.pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, saskaņā ar 01.06.2023. grozījumiem DRN likumā. Tabula tiek papildināta ar 7.4.1. un 7.4.2. punktiem, kuros tiek norādīti jauni nodokļa objekti fotoelementu paneļi un invertori.
4. Noteikumu projektā 92.11 punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, jo pašlaik ir tikai viens auditors, kurš ir saņēmis akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā. Šīs prasības pašreizējā situācijā šķiet ir pārāk augstas. Šāda stingrība rada nepieciešamību pārskatīt prasības, lai tās būtu pieejamākas potenciālajiem auditoriem. Pašreizējās akreditācijas izmaksas ir ievērojamas, un tas var būt kavēklis interesentiem. Ja prasības tiktu atvieglotas, tas veicinātu tirgus konkurenci, radot vairāk iespēju dažādiem uzņēmumiem piedalīties šajā nozarē. Tas ne tikai novērstu monopolstāvokli, bet arī veicinātu pakalpojumu pieejamību no dažādiem tirgus dalībniekiem. Šāds pasākums varētu būt solis uz priekšu, veicinot efektīvāku un konkurētspējīgāku sistēmu vērtēšanu un pārbaudi. Lai persona saņemtu lēmumu par tiesībām veikt apsaimniekošanas sistēmas auditora pienākumus, jāiesniedz VVD iesniegums un tam jāpievieno informācija vai dokumenti, kas apliecina, ka persona atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" 92.12 punktā noteiktajai apsaimniekošanas sistēmu auditora kompetencei. VVD pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un rakstveidā paziņo to iesniedzējam.
5.Noteikumu projektā 10.pielikums, 92.2 2. un 92.9 2.apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā un svītroti
92.3 1.,92.6 4., 92.7 4., 92.7 5., 92.7 6., 92.7 7., 92.12 2.3., 92.12 4. apakšpunkti, jo VVD un auditoram pēc esošā normatīva pārklājas kontroles jomas. VVD, neatkarīgi no auditora atzinuma un veiktajām darbībām, veic atkritumu plūsmas uzraudzību un tās apstiprināšanu. Auditoram galvenokārt ir jāveic kontrole, vai nodokļu maksātāji veic pareizu nodokļa objektu uzskaiti un atskaitīšanos, kā arī jāpārliecinās par sagatavoto dokumentu (Ražotāju atbildības sistēmu sagatavotie gada pārskati) kvalitāti pirms tie tiek iesniegti VVD.
6. Noteikumu projektā 92.1 un 92.4 punkti tika izteikti jaunā redakcijā, jo pārskati vairs netiek iesniegti papīra formātā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Citi alternatīvie risinājumi nav paredzēti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
122 600 639
0
110 338 467
0
109 561 314
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
122 600 639
0
110 338 467
0
109 561 314
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
514 741
0
0
51 475
0
51 475
51 475
2.1. valsts pamatbudžets
514 741
0
0
51 475
0
51 475
51 475
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
122 085 898
0
110 338 467
-51 475
109 561 314
-51 475
-51 475
3.1. valsts pamatbudžets
122 085 898
0
110 338 467
-51 475
109 561 314
-51 475
-51 475
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-51 475
-51 475
-51 475
5.1. valsts pamatbudžets
0
-51 475
-51 475
-51 475
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Informācijas sistēmās veikto izmaiņu uzturēšanas izdevumu segšanai 2024.gadam un turpmākajos gados nepieciešams finansējums 51 475 EUR apmērā ir 10% no kopējiem izdevumiem izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 514 741 EUR.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamie līdzekļi 2023. gadā 514 741 EUR apmērā tiks nodrošināti budžeta apakšprogrammas 62.09.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežoto konkursu projekti (2014-2020)” projektam Nr.2.2.1.1/21/I/005 "Nodokļu pakalpojumu automatizācija" piešķirtā finansējuma ietvaros.
Finansējums informācijas sistēmās veikto izmaiņu uzturēšanas izdevumu segšanai 51 475 EUR apmērā tiks pieprasīts papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
Finansējums informācijas sistēmās veikto izmaiņu uzturēšanas izdevumu segšanai 51 475 EUR apmērā tiks pieprasīts papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/fa11ea26-3949-4c56-b285-ce994bd0d721
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks paātrināta informācijas un datu apmaiņa starp VVD un VID.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi