25-TA-1849: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz likvidēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDZ) Liepājas un Ventspils ugunsdrošības un glābšanas brigādes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz likvidēt LDZ Liepājas ugunsdrošības un glābšanas brigādi un Ventspils ugunsdrošības un glābšanas mobilo brigādi, pagarinot Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot, tā veicinot optimizāciju un racionālo resursu izmantošanu, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldību un darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu dzelzceļa drošību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas teritorijā LDZ publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektos pašlaik ir izveidotas divas reģionālās ugunsdrošības un glābšanas vienības Daugavpilī un Jelgavā un četras ugunsdrošības un glābšanas brigādes Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā (turpmāk – UGV). Kaimiņvalstīs šādu resursu ir salīdzinoši mazāk, proti Igaunijas dzelzceļā ir 2 vienības (nav ugunsdzēsības vilcienu, tikai cisternas ar ūdeni) un Lietuvas dzelzceļā ir 3 vienības (ar trim ugunsdzēsības vilcieniem), tomēr jāņem vērā arī Baltijas valstu atšķirīgo tiesisko regulējumu šajā jomā.
Ņemot vērā ekonomisko lietderību, kā arī bīstamo kravu pārvadājumu samazinājuma tendenci pēdējos gados (10 gadu salīdzinājumā naftas un naftas produktu pārvadājumi samazinājās aptuveni 10 reizes) tiek plānots likvidēt Liepājas un Ventspils UGV un pagarināt Jelgavas reģionālās ugunsdrošības un glābšanas vienības apkalpojamos iecirkņus līdz Ventspils un Liepājas stacijām ieskaitot.
LDZ, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldību un darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu dzelzceļa drošību, veic optimizāciju un racionālo resursu izmantošanu. Sakarā ar to, ka bīstamo kravu pārvadājumu apjoms par pēdējiem 10 gadiem ir samazinājies aptuveni 10 reizes, un tieši Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums tagad nepārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumu Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 674) 2. pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, pie kura objektu iekļauj sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgo objektu sarakstā un attiecīgi jāizveido ugunsdrošības,ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ir iespējama UGV likvidācija Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās.
LDZ saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – Regula 402/2013) veica ietekmes risku novērtējumu attiecībā uz dzelzceļa satiksmes drošību un secināja, ka izmaiņas, likvidējot Liepājas un Ventspils UGV, nav uzskatāmas par būtiskām dzelzceļa satiksmes drošībai, tomēr LDZ paredz pagarināt Jelgavas UGV apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
LDZ organizēja tikšanos ar VUGD, kurā sniedza datus par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu samazināšanu, UGV izbraukumiem uz negadījumiem (ugunsgrēkiem, bīstamo kravu avārijām, dzelzceļa negadījumiem). VUGD pēc informācijas izskatīšanas, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu veikt UGV optimizāciju Ventspilī un Liepājā.
Ņemot vērā esošo situāciju ar bīstamo dzelzceļa kravu pārvadājumiem caur Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijām, LDZ lūdza VUGD izskatīt arī ierosinājumu par viena ugunsdzēsības vilciena likvidēšanu Rēzeknē vai Daugavpilī un tika saņemta VUGD konceptuāla piekrišana. Šobrīd šajās stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums pārsniedz MK Noteikumos Nr.674 noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, līdz ar to iepriekšminētā ierosinājuma virzīšana šobrīd nav iespējama. Tomēr šis jautājums, kā arī LDZ loma ugunsgrēku dzēšanas darbos tiks izskatīti pēc MK Noteikumu Nr.674 izstrādāšanas jaunā redakcijā, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, kā arī risku novērtējuma saskaņā ar Regulu 402/2013.
LDz atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 10 “Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 10) pēc valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma un noturības stratēģijas apstiprināšanas veiks riska pašnovērtējumu.
Satiksmes ministrija izvirzīja nosacījumu LDz saglabāt Ventspils un Liepājas UGV tehnisko aprīkojumu, pārvietojot to uz atlikušajiem UGV punktiem. Būtiska kravu pārvadājumu apjoma pieauguma gadījumā vai Ventspils un Liepājas UGV vienību atjaunošanas gadījumā, īstenojot noturības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanu MK noteikumu Nr. 10 ietvaros, būs iespējams izmantot saglabātās tehniskās rezerves.
Ņemot vērā ekonomisko lietderību, kā arī bīstamo kravu pārvadājumu samazinājuma tendenci pēdējos gados (10 gadu salīdzinājumā naftas un naftas produktu pārvadājumi samazinājās aptuveni 10 reizes) tiek plānots likvidēt Liepājas un Ventspils UGV un pagarināt Jelgavas reģionālās ugunsdrošības un glābšanas vienības apkalpojamos iecirkņus līdz Ventspils un Liepājas stacijām ieskaitot.
LDZ, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldību un darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu dzelzceļa drošību, veic optimizāciju un racionālo resursu izmantošanu. Sakarā ar to, ka bīstamo kravu pārvadājumu apjoms par pēdējiem 10 gadiem ir samazinājies aptuveni 10 reizes, un tieši Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums tagad nepārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumu Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 674) 2. pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, pie kura objektu iekļauj sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgo objektu sarakstā un attiecīgi jāizveido ugunsdrošības,ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ir iespējama UGV likvidācija Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās.
LDZ saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – Regula 402/2013) veica ietekmes risku novērtējumu attiecībā uz dzelzceļa satiksmes drošību un secināja, ka izmaiņas, likvidējot Liepājas un Ventspils UGV, nav uzskatāmas par būtiskām dzelzceļa satiksmes drošībai, tomēr LDZ paredz pagarināt Jelgavas UGV apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
LDZ organizēja tikšanos ar VUGD, kurā sniedza datus par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu samazināšanu, UGV izbraukumiem uz negadījumiem (ugunsgrēkiem, bīstamo kravu avārijām, dzelzceļa negadījumiem). VUGD pēc informācijas izskatīšanas, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu veikt UGV optimizāciju Ventspilī un Liepājā.
Ņemot vērā esošo situāciju ar bīstamo dzelzceļa kravu pārvadājumiem caur Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijām, LDZ lūdza VUGD izskatīt arī ierosinājumu par viena ugunsdzēsības vilciena likvidēšanu Rēzeknē vai Daugavpilī un tika saņemta VUGD konceptuāla piekrišana. Šobrīd šajās stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums pārsniedz MK Noteikumos Nr.674 noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, līdz ar to iepriekšminētā ierosinājuma virzīšana šobrīd nav iespējama. Tomēr šis jautājums, kā arī LDZ loma ugunsgrēku dzēšanas darbos tiks izskatīti pēc MK Noteikumu Nr.674 izstrādāšanas jaunā redakcijā, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, kā arī risku novērtējuma saskaņā ar Regulu 402/2013.
LDz atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 10 “Kritiskās infrastruktūras apzināšanas, darbības nepārtrauktības, drošības un noturības pasākumu plānošanas, īstenošanas un incidentu paziņošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 10) pēc valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma un noturības stratēģijas apstiprināšanas veiks riska pašnovērtējumu.
Satiksmes ministrija izvirzīja nosacījumu LDz saglabāt Ventspils un Liepājas UGV tehnisko aprīkojumu, pārvietojot to uz atlikušajiem UGV punktiem. Būtiska kravu pārvadājumu apjoma pieauguma gadījumā vai Ventspils un Liepājas UGV vienību atjaunošanas gadījumā, īstenojot noturības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanu MK noteikumu Nr. 10 ietvaros, būs iespējams izmantot saglabātās tehniskās rezerves.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK Noteikumiem Nr.674 LDZ pienākums ir uzturēt UGV kopā ar ugunsdzēsības vilcieniem un aprīkojumu, kuru primārais uzdevums ir ugunsgrēku dzēšana dzelzceļa infrastruktūrā (proti, Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijās). Ugunsdrošības brigādes veic ne tikai ūdens pievešanu, bet arī reaģē notikumos. LDZ varētu turpināt uzturēt minētās UGV Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijās iespējamai pielietošanai vajadzības gadījumā jebkurā paaugstinātās bīstamības objektā vai meža objektā minētajā reģionā, ja kravu pārvadājumu apjomi neturpinātu samazināties radot arvien lielākus zaudējumus un līdz ar to nepieciešamību pēc valsts finansējuma finanšu līdzsvara nodrošināšanai, ja vien šie drošības pasākumi netiek atzīti par valstiski būtiskiem un tiem netiek piešķirts atsevišķs finansējums valsts budžetā tieši šo pasākumu nodrošināšanai. Liepājas un Ventspils UGV uzturēšana bez praktiskā pielietojuma LDZ izmaksā aptuveni 300 000 EUR gadā, un šo vienību likvidēšana ļaus mazināt pieaugošos zaudējumus.
Satiksmes ministrija 2025. gada 6. jūnijā organizēja Bīstamo kravu aprites konsultatīvās padomes (turpmāk - Padome) sēdi (protokols Nr. 25). Atbilstoši sēdē sniegtajai LDZ statistikai kopš 2019. gada ugunsdrošības un glābšanas vienību (turpmāk - UGV) izbraukumi ir šādā apjomā:
- uz ugunsgrēkiem Ventspils UGV-6 ir veicis pa vienam izbraukumam 2020. un
2023. gadā;
- uz ugunsgrēkiem Liepājas UGV-4 ir bijuši četri izbraukumi 2022. gadā;
- uz bīstamo kravu negadījumiem Ventspils UGV-6 ir veicis trīs izbraukumus 2022. gadā un divus izbraukumus 2023. gadā.
Ņemot vērā pieejamo statistiku ir secināms, ka Liepājas un Ventspils UGV noslodze ir ļoti minimāla. 2024. gadā Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas teritorijā pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums ne reizi nepārsniedza MK Noteikumu Nr. 674 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Liepājas dzelzceļa stacijā vidēji diennaktī pienāk aptuveni 3000 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu, bet Ventspils stacijā aptuveni 400 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu. Piemēram, 2024. gada oktobrī Liepājas dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 2053 tonnas (vagoni ar Eļļas sēklu raušiem – 4.2. bīstamas kravas klase), bet Ventspils dzelzceļa stacijā vienlaikus maksimālais daudzums bija 3115 tonnas (vagoni ar Akrilnitrilu – 3. bīstamas kravas klase).
Satiksmes ministrija 2025. gada 6. jūnijā organizēja Bīstamo kravu aprites konsultatīvās padomes (turpmāk - Padome) sēdi (protokols Nr. 25). Atbilstoši sēdē sniegtajai LDZ statistikai kopš 2019. gada ugunsdrošības un glābšanas vienību (turpmāk - UGV) izbraukumi ir šādā apjomā:
- uz ugunsgrēkiem Ventspils UGV-6 ir veicis pa vienam izbraukumam 2020. un
2023. gadā;
- uz ugunsgrēkiem Liepājas UGV-4 ir bijuši četri izbraukumi 2022. gadā;
- uz bīstamo kravu negadījumiem Ventspils UGV-6 ir veicis trīs izbraukumus 2022. gadā un divus izbraukumus 2023. gadā.
Ņemot vērā pieejamo statistiku ir secināms, ka Liepājas un Ventspils UGV noslodze ir ļoti minimāla. 2024. gadā Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas teritorijā pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums ne reizi nepārsniedza MK Noteikumu Nr. 674 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Liepājas dzelzceļa stacijā vidēji diennaktī pienāk aptuveni 3000 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu, bet Ventspils stacijā aptuveni 400 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu. Piemēram, 2024. gada oktobrī Liepājas dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 2053 tonnas (vagoni ar Eļļas sēklu raušiem – 4.2. bīstamas kravas klase), bet Ventspils dzelzceļa stacijā vienlaikus maksimālais daudzums bija 3115 tonnas (vagoni ar Akrilnitrilu – 3. bīstamas kravas klase).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz likvidēt LDZ Liepājas UGV un Ventspils UGV, izslēdzot Liepājas dzelzceļa staciju (Emīlijas iela 1, Liepāja) un Ventspils dzelzceļa staciju (Depo iela 1, Ventspils) no MK Noteikumu Nr.674 1. pielikuma saraksta.
Likvidējot Liepājas UGV un Ventspils UGV, līdz ar to arī ugunsdzēsības vilcienus, tiks pagarināts Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī). Šo darbību rezultātā veidosies izmaksu ekonomija ap 300 000 EUR gadā, ko attiecīgi nebūs nepieciešams pieprasīt papildus no valsts budžeta.
Iespējams ierašanās laika negadījuma vietā palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
LDz un Satiksmes ministrija, izvērtējot iespējas mazināt izmaksas, ņemot vērā arī normatīvajos aktos pieļaujamās robežas, lai samazinātu pieaugošo nepieciešamību pēc papildus finansējuma finanšu līdzsvara nodrošināšanai ir atradusi iespēju veikt iepriekš minētos optimizācijas pasākumus, jo pie daudzkārtēja tranzītkravu apjoma samazinājuma attiecīgi ir samazinājušies ieņēmumi dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, un valsts budžetā pieejamais finansējums turpmākajiem gadiem nav pietiekams, lai kompensētu visu ieņēmuma samazinājumu. Iecerētās reformas varētu neveikt vienīgi tad, ja turpmākajos gados atsevišķi tiktu paredzēts garantēts valsts budžeta finansējums Ventspils un Liepājas dzelzceļa UGV darbības nodrošinājumam, tomēr, ievērojot ierobežotās valsts budžeta finansiālās iespējas un valdības noteiktās prioritātes, tas nav iespējams.
Likvidējot Liepājas UGV un Ventspils UGV, līdz ar to arī ugunsdzēsības vilcienus, tiks pagarināts Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī). Šo darbību rezultātā veidosies izmaksu ekonomija ap 300 000 EUR gadā, ko attiecīgi nebūs nepieciešams pieprasīt papildus no valsts budžeta.
Iespējams ierašanās laika negadījuma vietā palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
LDz un Satiksmes ministrija, izvērtējot iespējas mazināt izmaksas, ņemot vērā arī normatīvajos aktos pieļaujamās robežas, lai samazinātu pieaugošo nepieciešamību pēc papildus finansējuma finanšu līdzsvara nodrošināšanai ir atradusi iespēju veikt iepriekš minētos optimizācijas pasākumus, jo pie daudzkārtēja tranzītkravu apjoma samazinājuma attiecīgi ir samazinājušies ieņēmumi dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, un valsts budžetā pieejamais finansējums turpmākajiem gadiem nav pietiekams, lai kompensētu visu ieņēmuma samazinājumu. Iecerētās reformas varētu neveikt vienīgi tad, ja turpmākajos gados atsevišķi tiktu paredzēts garantēts valsts budžeta finansējums Ventspils un Liepājas dzelzceļa UGV darbības nodrošinājumam, tomēr, ievērojot ierobežotās valsts budžeta finansiālās iespējas un valdības noteiktās prioritātes, tas nav iespējams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēc VUGD pieprasījuma LDZ organizēs Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena nosūtīšanu (atkabinot lokomotīvi no kravas vilciena vai pieprasot no pārvadātajiem). Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena izbraukšanu no stāvvietas sagatavo ne vēlāk par 30 minūtēm pēc VUGD rīkojuma saņemšanas. Ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks (ieskaitot sagatavošanu) līdz Ventspils stacijai – 4 st., līdz Liepājas stacijai – 4,5 st. Nepieciešamības gadījuma var iesaistīt UGV ugunsdzēsības vilcienu arī no Šķirotavas dzelzceļa stacijas.
LDZ infrastruktūras drošību un ekspluatēšanu uztur atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem, lai neradītu kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai.
Satiksmes ministrija izvērtēja Valsts kancelejas 2026. gada 25. februāra atzinumu, ar kuru tika noraidīta Projekta tālākā virzība, un Ministru prezidentes uzdoto uzdevumu Nr. 26-MP-22 "Lūdzu izvērtēt Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā norādīto un attiecīgi precizēt tiesību akta projektu". Diemžēl jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde, kā ieteica Valsts kanceleja, nav Satiksmes ministrijas kompetencē. Normas, kas ietvertas grozījumos, atbildīgā ministrija plāno ietvert arī jaunajā normatīvajā aktā, kas tiks izdots uz Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumā paredzētā Ministru kabinetam deleģējuma pamata, bet šis regulējums nepieciešams jau šobrīd. Jauna normatīvā akta izstrāde vēl nav uzsākta.
Iebildumā norādīts, ka MK noteikumu Nr. 674 izdošanas deleģējošā norma ir zaudējusi spēku līdz ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma spēkā stāšanos 2025. gada 13. novembrī un līdz ar to Ministru kabinetam nav pilnvarojuma veikt grozījumus minētajos noteikumos.
Vēlamies norādīt, ka Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma pārejas noteikumu 2. punkts tieši paredz, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim, ir piemērojami MK noteikumi Nr. 674. Tādējādi likumdevējs ir apzināti nodrošinājis minētā regulējuma turpinātu piemērošanu pārejas periodā, lai nepieļautu tiesiskā regulējuma pārtraukumu ugunsdrošības jomā.
Ņemot vērā minēto, pārejas noteikumu regulējums uzskatāms par speciālu tiesību normu attiecībā pret Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu. Likumdevējs ar pārejas regulējumu ir saglabājis MK noteikumu Nr. 674 darbību tiesību sistēmā noteiktu laika periodu, līdz ar to minētie noteikumi nav uzskatāmi par spēku zaudējušiem šīs normas izpratnē.
Pārejas periodā piemērojama normatīvā akta saglabāšana ietver arī nepieciešamību nodrošināt tā faktisku piemērojamību un atbilstību aktuālajai tiesiskajai un faktiskajai situācijai. Pretēja interpretācija radītu situāciju, kurā Ministru kabineta noteikumi formāli būtu piemērojami, taču tos nebūtu iespējams aktualizēt, novēršot identificētās nepilnības vai nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu, kas būtu pretrunā labas likumdošanas un efektīvas valsts pārvaldes principiem.
Papildus norādāms, ka MK noteikumu Nr. 674 negrozīšana pārejas periodā rada būtiskas praktiskas un finansiālas sekas. Esošais regulējums uzliek pienākumus, kuru saglabāšana neatbilstoši faktiskajai riska situācijai rada VAS “Latvijas dzelzceļš” papildu izmaksas aptuveni 25 000 euro mēnesī. Līdz ar to grozījumu neveikšana radītu nepamatotu un nesamērīgu finanšu slogu valsts kapitālsabiedrībai, kas nav savienojams ar samērīguma principu un racionālu publisko resursu izmantošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Valsts kancelejai izskatīt Projektu Ministru kabineta sēdē.
LDZ infrastruktūras drošību un ekspluatēšanu uztur atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem, lai neradītu kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai.
Satiksmes ministrija izvērtēja Valsts kancelejas 2026. gada 25. februāra atzinumu, ar kuru tika noraidīta Projekta tālākā virzība, un Ministru prezidentes uzdoto uzdevumu Nr. 26-MP-22 "Lūdzu izvērtēt Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā norādīto un attiecīgi precizēt tiesību akta projektu". Diemžēl jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde, kā ieteica Valsts kanceleja, nav Satiksmes ministrijas kompetencē. Normas, kas ietvertas grozījumos, atbildīgā ministrija plāno ietvert arī jaunajā normatīvajā aktā, kas tiks izdots uz Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumā paredzētā Ministru kabinetam deleģējuma pamata, bet šis regulējums nepieciešams jau šobrīd. Jauna normatīvā akta izstrāde vēl nav uzsākta.
Iebildumā norādīts, ka MK noteikumu Nr. 674 izdošanas deleģējošā norma ir zaudējusi spēku līdz ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma spēkā stāšanos 2025. gada 13. novembrī un līdz ar to Ministru kabinetam nav pilnvarojuma veikt grozījumus minētajos noteikumos.
Vēlamies norādīt, ka Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma pārejas noteikumu 2. punkts tieši paredz, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim, ir piemērojami MK noteikumi Nr. 674. Tādējādi likumdevējs ir apzināti nodrošinājis minētā regulējuma turpinātu piemērošanu pārejas periodā, lai nepieļautu tiesiskā regulējuma pārtraukumu ugunsdrošības jomā.
Ņemot vērā minēto, pārejas noteikumu regulējums uzskatāms par speciālu tiesību normu attiecībā pret Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu. Likumdevējs ar pārejas regulējumu ir saglabājis MK noteikumu Nr. 674 darbību tiesību sistēmā noteiktu laika periodu, līdz ar to minētie noteikumi nav uzskatāmi par spēku zaudējušiem šīs normas izpratnē.
Pārejas periodā piemērojama normatīvā akta saglabāšana ietver arī nepieciešamību nodrošināt tā faktisku piemērojamību un atbilstību aktuālajai tiesiskajai un faktiskajai situācijai. Pretēja interpretācija radītu situāciju, kurā Ministru kabineta noteikumi formāli būtu piemērojami, taču tos nebūtu iespējams aktualizēt, novēršot identificētās nepilnības vai nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu, kas būtu pretrunā labas likumdošanas un efektīvas valsts pārvaldes principiem.
Papildus norādāms, ka MK noteikumu Nr. 674 negrozīšana pārejas periodā rada būtiskas praktiskas un finansiālas sekas. Esošais regulējums uzliek pienākumus, kuru saglabāšana neatbilstoši faktiskajai riska situācijai rada VAS “Latvijas dzelzceļš” papildu izmaksas aptuveni 25 000 euro mēnesī. Līdz ar to grozījumu neveikšana radītu nepamatotu un nesamērīgu finanšu slogu valsts kapitālsabiedrībai, kas nav savienojams ar samērīguma principu un racionālu publisko resursu izmantošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Valsts kancelejai izskatīt Projektu Ministru kabineta sēdē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- esošie un potenciālie ugunsdrošības un ugunsdzēsības glābšanas dienesta darbinieki
Ietekmes apraksts
Esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās tiks nosūtīti darbam citās ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stacijās vai pārtrauks darba tiesiskās attiecības, Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības ugunsdzēsības iecirkņa darbiniekiem paplašināts apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas stacijām. Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
LDz samazinās ugunsdzēsības tehnikas un brigādes uzturēšanas izdevumus, veicot līdzekļu optimizāciju. Kravu pārvadātājus ietekmē tas, ka ugunsdzēsības brigādei būs nepieciešams ilgāks ierašanās laiks notikuma vietā. Var tikt iesaistītas vietējās ugunsdzēsības biedrības.
Nozare
Transports un uzglabāšana, Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Nozaru ietekmes apraksts
Kravu pārvadātājus ietekmē tas, ka ugunsdzēsības brigādei būs nepieciešams ilgāks ierašanās laiks notikuma vietā, bet tiks optimizēti ugunsdzēsības iekārtu un brigādes uzturēšanas izdevumi LDz. Iespējams seku likvidēšanas laika palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4 st., līdz Liepājas stacijai – 4,5 st.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš", Iekšlietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/89a9b0c0-6b23-478c-a12b-2917f80953ce
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšlietu ministrija
- VAS "Latvijas dzelzceļš"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Tiks likvidēta ugunsdrošības un glābšanas brigāde Liepājas dzelzceļa stacijā (Emīlijas iela 1, Liepāja) un Ventspils dzelzceļa stacijā (Depo iela 1, Ventspils). Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī).
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks paplašinātas Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas brigādes funkcijas, pagarinot Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības ugunsdzēsības vilciena apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām (ieskaitot).
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi