Anotācija (ex-ante)

24-TA-694: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta regulas (ES) Nr. 2024/886, ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230, un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk arī – Regula 2024/886) piemērošanas nodrošināšanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir pārņemt Regulā 2024/886 iekļautās direktīvas 98/26/EK grozījumus un tādējādi veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu tālāku attīstību, dodot tiesības Latvijā un citās ES dalībvalstīs un EEZ valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst šajā likumā noteiktajam terminam “maksājumu un finanšu instrumentu sistēma”, tādējādi vēl vairāk veicinot konkurenci un nodrošinot vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 98/5/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), kas tika tālāk pilnveidota un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), tika izveidota vienota Eiropas Savienības maksājumu pakalpojumu vide un maksājumu pakalpojumu sniegšana tika atļauta licencētiem un reģistrētiem nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm. Lai veiksmīgi piedāvātu un attīstītu maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniedzējam nepieciešama iespēja kļūt par dalībnieku maksājumu sistēmās, tai skaitā sistēmiski nozīmīgās maksājumu sistēmās, kuras ir noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (turpmāk – Direktīva 98/26/EK) prasības.

2023. gada 1. martā Regulējuma kontroles padomes apstiprinātajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Direktīva 2015/2366) ietekmes novērtējumā konstatēts, ka, neraugoties uz Direktīvas 2015/2366 ieviešanas pozitīvajiem rezultātiem, maksājumu tirgū Eiropas Savienībā pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp kredītiestādēm un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz šim Direktīva 98/26/EK un Latvijas likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”, ar kuru ieviesta Direktīva 98/26/EK, nedeva iespēju maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par tādu maksājumu sistēmu dalībniecēm, kas atbilst šajā likumā noteiktajam terminam “maksājumu un finanšu instrumentu sistēma” (turpmāk – NGL maksājumu sistēma).

Lai nodrošinātu maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm iespēju piedalīties maksājumu sistēmās, kuras ir noteiktas par sistēmām saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības, 2024. gada 13. martā tika pieņemta Regula 2024/886, ar kuru tiek grozīta Direktīva 98/26/EK, tajā iekļaujot maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes.

Ņemot vērā minēto, lai pārņemtu Regulā 2024/886 iekļautās Direktīvas 98/26/EK grozījumus, ir izstrādāts Likumprojekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta pirmās daļas 2. punktā ir iekļauta iestādes definīcija ar izsmeļošu to institūciju uzskaitījumu, kuras var piedalīties maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās un atbild par to finanšu saistību izpildi, kuras radušās saskaņā ar pārveduma rīkojumiem šajās sistēmās. Pašlaik tās ir: a) Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, filiāle, ārvalsts kredītiestādes filiāle, centrālā banka, krājaizdevu sabiedrība vai pasta komersants, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus; b) dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, filiāle vai ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle; c) valsts pārvaldes institūcija vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība. Minētais uzskaitījums neietver maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Līdz ar to maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes nevar kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībniecēm. Tā kā šobrīd visas Latvijā darbojošās maksājumu sistēmas ir NGL maksājumu sistēmas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes nevar arī kļūt par dalībniecēm nevienā no maksājumu sistēmām Latvijā, līdzīgi kā citās dalībvalstīs nevar kļūt par dalībniecēm maksājumu sistēmās, kuras par sistēmām noteiktas saskaņā ar nacionālo regulējumu, kas ievieš Direktīvas 98/26/EK prasības. Tas, ka nav iespējama piekļuve noteiktām būtiskām maksājumu sistēmām, var traucēt maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm rezultatīvi, konkurētspējīgi un neatkarīgi no kredītiestādēm sniegt maksājumu pakalpojumus saviem klientiem.
Risinājuma apraksts
Ar Likumprojektu tiek papildināta likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta pirmās daļas 2. punktā ietvertā termina “iestāde” definīcija, tajā iekļaujot dalībvalstī licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Likumprojektā paredzēts, ka maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedalīties tikai maksājumu sistēmās, bet ne finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, jo, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, nepieciešama pieeja tieši maksājumu sistēmām.

Uz tādām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kuras piedalīsies maksājumu sistēmās norēķinu galīguma izpratnē, tiks attiecinātas arī pārējās likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” normas, tai skaitā attiecībā uz ieskaita un norēķinu galīgumu un neatsaucamību maksājumu sistēmās, arī gadījumā, kad pret šādu maksājumu iestādi un elektroniskās naudas iestādi sākta maksātnespējas procedūra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Maksājumu pakalpojumu izmantotāji – fiziskās personas, kas izmanto maksājumu pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.
Juridiskās personas
  • Juridiskās personas, kas sniedz maksājumu pakalpojumus un kas dalībvalstī ir saņēmušas licenci maksājumu pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā SEPA kredīta pārvedumu veikšanai.
  • Maksājumu pakalpojumu izmantotāji – juridiskās personas, kas izmanto maksājumu pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada iespēju dalībvalstī licencētai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei kļūt par NGL maksājumu sistēmu dalībnieci. Lai kļūtu par šādu sistēmu dalībnieci, iestādei būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos.

Likumprojekts nodrošina vienlīdzīgākus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt pakalpojumu cenas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā

Pamatojums un apraksts
Regulas 2024/886 5. pants paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis (turpmāk – dalībvalstis) ne vēlāk kā līdz 2025. gada 9. aprīlim pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 3. un 4. pantam.

Lai pārņemtu Regulas 2024/886 3. pantā iekļautās Direktīvas 2015/2366 grozījumus, vienlaikus ar Likumprojektu ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, kurā ir noteiktas prasības, kādām iestādei jāatbilst, lai tā kļūtu par NGL maksājumu sistēmu dalībnieci.

Šim Likumprojektam un likumprojektam “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” jāstājas spēkā vienlaikus.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2024/886 (2024. gada 13. marts), ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230, un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Skat. 5.4. apakšpunkta 1. tabulu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Regulā 2024/886 iekļautās Direktīvas 98/26/EK transponēšanas termiņš ir 2025. gada 9. aprīlis.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2024/886 (2024. gada 13. marts), ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) Nr. 2021/1230, un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2024/886 4. panta 1. punkts (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “b” apakšpunkts)
Likumprojekta 1. pants
(Likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2024/886 4. panta 2. punkts (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “f” apakšpunkts)
Likuma 7. pants
Likuma 1. panta pirmās daļas 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar Regulu 2024/886 veiktie grozījumi Direktīvā 98/26/EK paredz šādu izvēles iespēju dalībvalstīm:
Regulas 2024/886 4. panta 2. punkta trešā daļa (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “f” apakšpunkta trešā daļa) nosaka, ka šīs direktīvas nolūkos dalībvalsts netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks, tomēr tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, ar kura starpniecību netiešais dalībnieks nodod pārveduma rīkojumus sistēmai;
Latvija saglabā savu izvēli neizmantot dalībvalstij piešķirtās tiesības ieviest Regulas 2024/886 4. panta 2. punkta trešo daļu. Līdz šim šī izvēle nav radījusi problēmas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Norādītas tikai konkrēti uz Likumprojektu tieši attiecināmās normas.
Regulas 2024/886 4. panta 2. punkts (Direktīvas 98/26/EK 2. panta “f” apakšpunkts) jau ir ieviests nacionālajā normatīvajā regulējumā ar likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” noteikumiem (Likuma 7. pants un 1. panta pirmās daļas 6. punkts).

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Banka
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi