Anotācija (ex-ante)

Ir nepieciešams grozīt Noteikumus Nr. 972, lai atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam paplašinātu tvērumu, kuriem ceļiem būs jāveic ceļu drošības audits (turpmāk – audits), lai audita veikšanas procedūrā tiktu iekļauti jauni elementi, kas ir saistīti ar mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka galvenie ceļi ir Direktīvas 2019/1936 tvērumā un Direktīva 2019/1936 neparedz, ka galvenajiem ceļiem var neveikt kādu ceļu drošības audita (turpmāk – audits) stadiju, projekta 3. punkts paredz, ka valsts galvenajiem autoceļiem, tiek veikta Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumos Nr.972 “Ceļu drošības audita noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.972) iztrūkstošā – 5. audita stadija. Ņemot vērā, ka gandrīz visi valsts galvenie autoceļu posmi ietilpst Eiropas autoceļu tīklā, kā arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” jau šobrīd pēc būtības visiem valsts galvenā autoceļa posmiem veic 5. audita stadiju, un ņemot vērā, ka audita izmaksas proporcionāli būvniecības izmaksām ir niecīgas, šai normai  nav būtiskas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Projekta 4. punkts paredz atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam paplašināt tvērumu, kuriem ceļiem būs jāveic auditi, t.i. ceļiem, kas atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, komersantu un māju ceļus – tiek veikta 1., 2., 3., 4. un 5. audita stadija. Ceļi, kuri neapkalpo īpašumus, ir tādi ceļi, kuriem nav pievienojumi uz blakusteritorijām (piemēram uz lauksaimniecības zemēm un saimniecībām, degvielas uzpildes stacijām, dzīvojamām mājām, lauku viensētām, uzņēmumiem u.tml.). Viens šāda ceļa veida piemērs ir ātrgaitas ceļš. Ņemot vērā, ka šādu ceļu Latvijā vēl nav, šai normai nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Lai veicot auditus, tiktu pastiprināti vērtētas mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vajadzības, projekta 8., 9., 10. un 19. punkts atbilstoši Direktīva 2019/1936 noteiktajam paredz, ka audita veikšanas procedūrā tiek iekļauti jauni elementi, kas ir saistīti ar mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.
Papildus pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas projekta 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13., 14., 15., 16. 17., 18., 20. un 21. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, lai terminu “ceļu lietotājs” aizvietotu ar terminu “ceļu satiksmes dalībnieks”, lai ieviestu konsekvenci ar citiem normatīvajiem aktiem autosatiksmes jomā.
Pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas, lai uzlabotu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku infrastruktūras satiksmes drošību, projekta 2. punkts, paredz, ka 3. audita stadija tiek veikta arī ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektiem, kuros tiek paredzēts ceļš tikai mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku satiksmei. Liela daļa ceļu pārvaldītāji jau šobrīd paredz, ka ceļiem, kas paredzēti tikai mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, nepieciešams veikt 3. audita stadiju. Jānorāda, ka 3. audita stadiju pasūta būvprojekta izstrādātājs, tamdēļ šādai prasībai nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas projekta 5. punkts terminu “mazaizsargātais ceļu satiksmes lietotājs” aizvieto ar terminu “mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks”, lai ieviestu konsekvenci ar citiem normatīvajiem aktiem autosatiksmes jomā, kā arī projekta 5. punkts svītro šī termina skaidrojumu, jo tas ir iekļauts grozījumos Ceļu satiksmes likumā (21-TA-94).