Anotācija (ex-ante)

Noteikumu mērķis ir izstrādāt kārtību, kādā  tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes “Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra”  3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “ Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākums “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība".
 

Vispārējā kārtība

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 3.1.prioritātes "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra”  3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru”  ietvaros ir divi pasākumi- 3.1.1.1.pasākums “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” un 3.1.1.3.pasākums “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība”.Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir viens-  VAS "Latvijas dzelzceļš", kā arī to, ka abu pasākumu ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir jāsasniedz rezultāta rādītājs “Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras – 5 dienas gadā”, tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi kopā par abiem pasākumiem. 

3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” ietvaros  ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos. 3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos” ietvaros LDZ īsteno  vienu projektu "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija" un tā ietvaros tiek nodrošināta iznākuma rādītāja “Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T” – 130 km" sasniegšana.

Projekts "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija".
Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa izaicinājumus un transporta attīstības mērķi veidot dzelzceļu par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kā arī mobilitātes attīstības tendences, ir būtiski nodrošināt mūsdienām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, kas spētu apmierināt esošās un nākotnē nepieciešamās pasažieru un kravu pārvadājumu vajadzības.

Viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ir dzelzceļa tīkla elektrificēto līniju kapacitāte un iespējas to paplašināt.

Projekts paredz veikt ieguldījumus esošā elektrificētā tīkla modernizācijā un elektrificētās zonas paplašināšanā,  pārejot uz  25kV sistēmu iecirkņos Rīga – Jelgava un Rīga – Krustpils (projekta tvērums indikatīvs).

Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība.

Dzelzceļa satiksme spēj nodrošināt pārvietošanās ātrumu un precizitāti, kas pasažieriem atvieglo laika plānošanu, jo nav jāparedz situācijas, kad transports varētu nokļūt sastrēgumā, tas saistīts ar dzelzceļa transporta augsto caurlaides spēju. Mūsdienās cilvēku mobilitātes iespējas pakāpeniski ir kļuvušas daudz plašākas, kas ļauj pārvarēt ievērojamus attālumus relatīvi nelielā laika periodā. Tāpat pieaug pieprasījums pēc multimodāliem transporta nodrošinājumiem. Ņemot vērā, ka dzelzceļš ir  viegli kombinējams ar citiem transporta veidiem, attīstoties dzelzceļa infrastruktūrai un maršrutu piedāvājumam dzelzceļš kļūs par mugurkaulu pasažieru pārvadājumos.

Ņemot vērā mobilitātes attīstības tendences, ir būtiski nodrošināt mūsdienām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, kas spētu apmierināt esošās un nākotnē nepieciešamās pasažieru un kravu pārvadājumu vajadzības.

Šobrīd pasažieru pārvadājumi, izmantojot elektrovilcienus,  tiek veikti  iecirkņos: Rīgas Pasažieru stacija – Jelgava, Torņakalns – Tukums II, Rīgas Pasažieru stacija – Zemitāni – Skulte, Rīgas Pasažieru stacija – Aizkraukle, un kopumā ar 3,3kV līdzstrāvas kontakttīklu ir elektrificēti 251 km pasažieru pārvadājumiem (kopējais sliežu ceļu garums  - 1779 km), kas ļoti zems rādītājs salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropā ((LV – 14%, ES vidējais – 64%).

Kravu pārvadājumi šobrīd tiek veikti tikai ar dīzeļvilcieniem.

Latvijas dzelzceļa elektrificētā tīkla nodošana ekspluatācijā sākās 1950.gadā, un jaunākais no posmiem ir nodots ekspluatācijā 1972.gadā. Tādējādi pašlaik elektrificētā Latvijas dzelzceļa tīkla infrastruktūra ir kalpojusi 40-60 gadus, un tuvojas tās darbības cikla kritiskais robežpunkts.

Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa noteiktos mērķus - līdz 2050. gadam Eiropa kļūs par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un vismaz par 55 % mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju 2030.gadā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī izaicinājumu dzelzceļam kļūt par sabiedriskā transporta pamatu, arī Latvijā ir jāveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Stratēģiski svarīgi ir attīstīt dzelzceļa infrastruktūru un paplašināt elektrificēto zonu līnijās, kurās ir liels pasažieru skaits, turklāt ar tendenci pieaugt, kā arī blīvi apdzīvotās vietās, t.sk., kur attīstītas dzīvojamās, industriālās un komerciālās teritorijas.

Elektrifikācijas programma paredz visu galveno sliežu ceļu elektrifikāciju.

Programma pakāpeniski realizējama līdz 2040.gadam, modernizējot un izbūvējot kontakktīklu, signalizācijas sistēmu, apakšstacijas un citus nepieciešamos tehniskos risinājumus, lai arī Latvijas dzelzceļa 1520mm sliežu platuma infrastruktūra spētu pāriet uz modernu un Eiropā izplatītu 25kV sistēmu.

Eiropas Savienības valstu elektrifikācijas standarts ietver 25kV kontakttīkla izmantošanu, uz 25kV kontakttīklu plāno pāriet gan Lietuva, gan Igaunija, un arī Rail Baltica izmantos 25kV kontakttīklu 1435mm sliežu platumā.

1520 mm platuma sliežu ceļa dzelzceļa tīkla pāreja uz 25 kV maiņstrāvas elektroapgādes sistēmu ir stratēģiski svarīgs lēmums, kuram ir ilgtermiņa sekas dzelzceļa ekspluatācijai nākotnē:
- 1520 mm platuma un 1435 mm platuma sliežu ceļu darbība vienotā 25 kV maiņstrāvas elektroapgādes sistēmā no tehniskā viedokļa novērš divu elektroapgādes sistēmu nelabvēlīgas mijiedarbības riskus, apdraudējumu dzelzceļa infrastruktūras lauka iekārtām un apkalpes personālam,
- samazina izmaksas divu sistēmu uzturēšanai,
-rada attīstības iespējas, tai skaitā elektriskā vilces ritošā sastāva kustības ātruma palielināšanu virs 120 km/h.
Elektrifikācijas programmas pakāpeniska realizācija:

Līdz 2023.gada beigām ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam tiek īstenots projekts “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai”, kura ietvaros ir paredzēts palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h iecirknī no Rīgas līdz Krustpilij un no Rīgas līdz Jelgava, paaugstināt satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas, kā arī modernizēt esošo kontakttīklu aptuveni 100km garumā.
Projekta kopējās izmaksas aptuveni 62 milj.euro.

Savukārt, laika posmā līdz 2026.gadam Atveseļošanās un  noturības mehānisma ietvaros paredzēts uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru Rīgas mezglā un līnijā Rīga - Tukums, kā arī paplašināt elektrificēto zonu Zasulauks – Bolderāja, nomainot un izbūvējot kontakttīklu (kopā aptuveni 70 km).
Projekta kopējās izmaksas aptuveni 72 milj.euro.

Savukārt, laika posmā līdz 2029.gadam ES fondu plānošanas perioda 2021.-2027.gada ietvaros paredzēts turpināt modernizēt esošo kontakttīklu, paplašināt elektrificēto zonu posmā no Aizkraukles līdz Krustpilij, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu pāreju no 3.3kV sistēmas uz 25 kV sistēmu līnijās Rīga – Jelgava un Rīga – Krustpils ((investīciju tvērums indikatīvs un atkarīgs no citos augstākminēto projektu paredzēto darbu izpildes).

Projekta ideja atbilst Nacionālā attīstības plānā 2021-2027  definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.
 
Projekts ideja atbilst Nacionālā attīstības plāna 2021-2027  pasākumam 510 – Dzelzceļa tīkla elektrifikācija.

Projekta ideja atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021-2027 pasākumam 1.1.1.1.- Modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. uzlabot vides pieejamību un drošību, kā arī attīstīt pārvietošanās ātrumu.

Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, Autotransporta direkcija kopā ar Satiksmes ministriju izstrādāja, un Ministru kabinets 2019.gadā atbalstīja Informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam". Saskaņā ar ziņojumu dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls – maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar dzelzceļa transportu, autobusi veiks pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam.

Projekts vērsts uz nacionālās attīstības plānošanas dokumentā izvirzītā mērķa -  dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls –  sasniegšanu. Lai sekmētu dzelzceļa transporta konkurētspēju ar citiem transporta veidiem, nepieciešams modernizēt un attīstīt esošo dzelzceļa infrastruktūru un šai nepieciešamībai nav alternatīvu risinājumu. Plānotie ieguldījumi atsver sagaidāmo rezultātu, jo ar projektu tiks nodrošināti šādi galvenie ieguvumi:
- veicināta dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula attīstība un atbilstība vides mērķiem;
- sekmēts dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pieaugums;
- veicināti kravu pārvadātāji ar laiku pāriet uz elektrovilci, tādējādi būtiski samazinot lokomotīvju uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas;
- veicinot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus tiks nodrošināta plašāka apdzīvoto vietu sasniedzamība. Darbaspēka mobilitātes faktors ir būtisks, lai uzlabotu darba tirgus elastīgumu, īpaši ekonomiskās lejupslīdes situācijās. Turklāt efektīvi apdzīvoto vietu savienojumi ar transportu veicina to izaugsmi;
- letālo negadījumu skaita ziņā pārvietošanās ar vilcienu ir gandrīz  30 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar privātajām automašīnām un gandrīz 3 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar sabiedriskajiem pasažieru autobusiem. Veicinot pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un tādējādi samazinot automašīnu skaitu un intensitāti uz autoceļiem, būs vērojama arī pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību. Ņemot vērā ātruma priekšrocības sliežu transportam, dzelzceļa pārvadājumu attīstība veicinās arī ceļošanas laika ietaupījumu;
- dzelzceļa pakalpojumu attīstība palīdzēs samazināt cilvēku mobilitātes radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu. Dzelzceļš ir vienīgais transporta veids, kas nav pilnībā atkarīgs vienīgi no fosilās degvielas un tā Eiropas transporta enerģijas patēriņš starp citiem transporta veidiem ir mazāks par 2 %, kaut arī tā tirgus daļa ir lielākā par 8,5 %. Turklāt, veicinot transporta veidu pārnesi no autoceļiem uz dzelzceļu, tiek nodrošināta klimata izmaiņu rezultātā veidojošos monetārā efektā samazināšana, kā arī samazinās autoceļu uzturēšanas izmaksas un trokšņa radīto piesārņojumu.

3.1.1.3.pasākuma “Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība” ietvaros ir paredzēta Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, vienotas satiksmes vadības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija un  drošības pasākumu īstenošana. VAS "Latvijas Dzelzceļš" pasākuma ietvaros īsteno divus projektus un tiek nodrošināta iznākuma rādītāja  “Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas” – 40 stacijas vai pieturas" sasniegšana.

1. Projekts "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija"

Projekta ietvaros plānots nodrošināt drošu, pieejamu un ērtu, modernu, dzelzceļa pasažieru infrastruktūru publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla elektrificētajos iecirkņos, kopumā modernizējot 40 stacijas un pieturas punktus, paaugstinot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Projekta tvērums indikatīvs un plānots secīgi 2014. –2020.gada ES fondu investīcijām.

Projekta tvērums paredz:
-izbūvēt paaugstinātās pasažieru platformas un uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu (nojumes, soliņi, atkritumu urnas, apgaismojums);
-izbūvēt/modernizēt elektroapgādes, komunikāciju, signalizācijas sistēmas;
-ierīkot videonovērošanas sistēmu;
-ierīkot pasažieru apziņošanas sistēmas;
-uzstādīt digitālos informācijas displejus;
-uzstādīt velo novietnes;
-veikt teritorijas  labiekārtošanu.

Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība.

Analizējot dzelzceļa pārvadājumu struktūru Latvijā, līdz 2020.gadam dzelzceļa tīkla izmantošanā dominēja kravu pārvadājumi. Kopš 2020.gada šī situācija ir mainījusies un 2020.gadā pasažieru pārvadājumu daļa vilcienu kilometru izteiksmē sasniedza 58%, bet 2022.gadā jau 60,6% no kopējiem vilcienu kilometru rādītājiem dzelzceļa tīklā, attiecīgi  kravu pārvadājumiem 2022.gadā  dzelzceļa infrastruktūra tika izmantota 39,4% no kopējās tīkla izmantošanas intensitātes. 2022.gadā kopumā tikuši pārvadāti 15,7 milj. pasažieru, - par 40,2 % vairāk kā iepriekšējā gadā, kad tika pārvadāti 11,2 milj. pasažieru. Galvenokārt, tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas radīto iespaidu uz 2021.gada iedzīvotāju pārvietošanās regularitāti, turklāt pasažieru pieauguma skaitu 2022.gadā ietekmējušas arī degvielas cenu izmaiņas, kā rezultātā pasažieru pārvietošanās, izmantojot vilcienu satiksmi, ir kļuvusi izdevīgāka par privātā autotransporta  izmantošanu.

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir potenciāls turpināt pieaugt arī nākotnē sekojošu iemeslu dēļ:
-līdz 2023. gada beigām sāks kursēt  23 jauni elektrovilcienu sastāvi un 2024. gadā vēl 9 elektrovilcienu sastāvi, kā rezultātā būtiski palielināsies ritošā sastāva piedāvājums elektrificētajā zonā;
-līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi, tiks ieviests regulārā intervāla grafiks, kas ne tikai palielinās reisu pieejamību, bet arī sniegs vispārēju priekšstatu, kad (vai pēc cik ilga laika) gaidāms vilciens, nemeklējot kustības sarakstu;
-neelektrificētā zonā plānots aizvietot ritošo sastāvu ar bateriju vilcieniem;
- 2025.gadā tiek plānots uzsākt pasažieru pārvadājumus ar vilcieniem Rīgas pilsētā (uz Bolderāju) un Igauniju (Tartu);
- AS “Pasažieru vilciens” pasažieru prognozes 2027.gadam paredz sasniegt līdz pat 20 miljoniem pasažieru gadā;
- dzelzceļa pasažieru skaita pieaugumu būtiski sekmēs projekta “Rail Baltica”  īstenošana, kas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki, tādējādi nodrošinot Eiropas sliežu ceļa 1435 mm platuma un esošo Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu 1520 mm platuma savienojamību. Plānots, ka pirmajos gados pa šo dzelzceļa līniju pārvietosies vidēji 6-9 miljoni pasažieru, savukārt, 2056.gadā aptuveni 23 miljoni pasažieru. Šie pārvadājumi tiks organizēti sinerģijā 1520mm platuma infrastruktūru.

Ņemot vērā augstākminēto ir svarīgi maksimāli pilnveidot dzelzceļa infrastruktūru, lai spētu nodrošināt ilgtspējīgus, videi draudzīgus un pasažieru pārvadātājiem ērtus pakalpojumus, un arī Latvijā veicinot dzelzceļa kā transporta mugurkaula statusa sasniegšanu.

Kopumā līdz 2019.gadam ir izbūvētas paaugstinātās platformas 28 dzelzceļa pasažieru stacijās un pieturas punktos. ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam ietvaros līdz 2023.gada beigām paredzēts modernizēt vēl 48 stacijas.

Lai gan iepriekšējos gados ir veikti ieguldījumi dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijā, taču vēl ir vairākas stacijas un pieturas punkti, kuros esošā pasažieru infrastruktūra nenodrošina pieejamību dzelzceļa transporta pakalpojumiem atbilstoši MK  03.08.2010. noteikumu Nr.724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” un citu regulējošo tiesību aktu prasībām. Latvijā liela daļa esošo pasažieru staciju platformas, pieejas, kā arī ar tām saistītā dzelzceļa  infrastruktūra neatbilst Eiropas parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 1371/2007 „Par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem” un Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām” prasībām:
- platformu augstums (200-220 mm) nav piemērots iekāpšanai un izkāpšanai no vilciena ne tikai personām ar īpašām vajadzībām, bet jebkuram pasažierim;
-esošais pasažieru platformu garums (162m) pārsniedz šobrīd un arī nākotnē nepieciešamo garumu elektrovilcienu sastāvu pieņemšanai, tas rada satiksmes drošības riskus un papildus uzturēšanas izmaksas;
- pāri vairākiem sliežu ceļiem ar kravas vilcienu kustību ir vienlīmeņa gājēju pārejas, kas negatīvi ietekmē gājēju un vilcienu kustības drošību;
- stacijās nav ierīkota informatīvā apziņošanas sistēma, kā arī videonovērošana.

Projekta risinājumi sniegs būtiskus ieguvumus dzelzceļa infrastruktūras lietotājiem:
- paaugstinātās pasažieru platformas  atvieglos iekāpšanu/izkāpšanu vilcienā, jo  tiks samazināts attālums starp platformu un vilciena grīdu, kas ievērojami uzlabos arī pasažieru drošību. Perspektīvā izvēlētais pasažieru platformu augstums un garums sniegs iespēju pārvadātājam izvēlēties praktiski jebkuru ritošo sastāvu;
- reljefu josla uz pasažieru platformas atvieglos pakalpojumu izmantošanu personām ar redzes traucējumiem, uzlabojot to drošību pie platformas malas un norādot pārvietošanās virzienu;
- videonovērošanas sistēma – novērošanas kameras paaugstinās pasažieru drošību un kārtību stacijās;
- pasažieru apziņošanas sistēmas nodrošinās aktuālo informāciju par vilcienu kustību;
- digitālo displeju izvietošana nodrošinās vilcienu kustības digitālā saraksta, reāllaika informācijas,  kā arī citas pasažieriem saistošas informācijas ērtu pieejamību;
- teritorijas  labiekārtošana veicinās pilsētvides sakārtošanu, cilvēku drošību un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību;
-velonovietņu ierīkošana nodrošinās ērtu un drošu velobraucējiem nepieciešamo infrastruktūru, lai turpmāko ceļojumu varētu turpināt ar kājām, dzelzceļa transportu, vai citu transporta veidu;
- pasažieru platformas un staciju apkārtnes apgaismojums uzlabos pasažieru un citu stacijas infrastruktūras apmeklētāju drošību.

Projekta ideja atbilst Nacionālā attīstības plānā 2021-2027  definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.
 
Projekts ideja atbilsts Nacionālā attīstības plāna 2021-2027  pasākumam 507 – Dzelzceļa infrastruktūra

Projekta ideja atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021-2027 pasākumam 1.1.1.1.- Modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. uzlabot vides pieejamību un drošību, kā arī attīstīt pārvietošanās ātrumu.

Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, Autotransporta direkcija kopā ar Satiksmes ministriju izstrādāja, un Ministru kabinets 2019.gadā atbalstīja Informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam". Saskaņā ar ziņojumu dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls – maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar dzelzceļa transportu, autobusi veiks pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam.

Plānotie ieguldījumi atsver sagaidāmo rezultātu, jo ar projektu tiks nodrošināti šādi galvenie ieguvumi:
- domājot par visu sabiedrības grupu vajadzībām visās modernizētajās stacijās un pieturas punktos tiks izbūvētas paaugstinātās platformas, pēc moduļu principa un, tādējādi, pasažieru skaitam un apjomam pielāgojamas, modernas un funkcionālas nojumes, nepieciešamo skaitu soliņu un velonovietņu, klientiem draudzīgu un visām sabiedrības grupām pielietojamu apziņošanas sistēmu, pasažieriem ar īpašām vajadzībām nepieciešamās taktilās joslas un taktilās vadulas, kā arī iespējas nokļūt uz pasažieru platformām ar ratiņkrēsliem, nodrošinātu cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem nepieciešamās iespējas u.c.;
- modernizējot dzelzceļa infrastruktūru dzelzceļa stacijas un pieturas punkti var kļūt par mobilitātes punktiem. Veidojot sadarbību ar pašvaldībām stacijām un pieturas punktiem pieguļošai teritorijai ir plašas attīstības iespējas - autostāvvietas park&drive, kafejnīcas, pasta sūtījumu saņemšanas vietas, velosipēdu vai elektroskūteru nomas punkti u.c.;
-veicinot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus tiks nodrošināta plašāka apdzīvoto vietu sasniedzamība. Darbaspēka mobilitātes faktors ir būtisks, lai uzlabotu darba tirgus elastīgumu, īpaši ekonomiskās lejupslīdes situācijās. Turklāt efektīvi apdzīvoto vietu savienojumi ar transportu veicina to izaugsmi;
-letālo negadījumu skaita ziņā pārvietošanās ar vilcienu ir turpat 30 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar privātajām automašīnām un gandrīz 3 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar sabiedriskajiem pasažieru autobusiem. Veicinot pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un tādējādi samazinot automašīnu skaitu un intensitāti uz autoceļiem, būs vērojama arī pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību. Ņemot vērā ātruma priekšrocības sliežu transportam, dzelzceļa pārvadājumu attīstība veicinās arī ceļošanas laika ietaupījumu.
- dzelzceļa pakalpojumu attīstība palīdzēs samazināt cilvēku mobilitātes radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu. Dzelzceļš ir vienīgais transporta veids, kas nav pilnībā atkarīgs vienīgi no fosilās degvielas un tā Eiropas transporta enerģijas patēriņš starp citiem transporta veidiem ir mazāks par 2 %, kaut arī tā tirgus daļa ir lielākā par 8,5 %. Turklāt, veicinot transporta veidu pārnesi no autoceļiem uz dzelzceļu, tiek nodrošināta klimata izmaiņu rezultātā veidojošos monetārā efektā samazināšana, kā arī samazinās autoceļu uzturēšanas izmaksas un trokšņa radīto piesārņojumu.

2. Projekts "Vilcienu kustības ātruma palielināšana"

Blīvi apdzīvoto centru sasniegšanai, mobilitātes veicināšanai ir būtiski nodrošināt vilcienu ātrumu paaugstināšanu.  Visefektīvāk šādus ieguldījums veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilcienam ir iespējams paātrināties.
Ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu: 
- Dzelzceļa līnija Rīga – Cēsis;
- Dzelzceļa līnija Krustpils – Rēzekne
Projekta ietvaros paredzētās darbības ir projektēšana, būvniecība, kā arī būvuzraudzība.Projekta tvērums indikatīvs un plānots secīgi 2014. –2020.gada ES fondu investīcijām.

Pasažieru  pārvadājumu ātrums pa dzelzceļu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē to, vai iedzīvotāji savu ikdienas vai brīvdienu gaitu veikšanai izvēlas dzelzceļu, kādu citu no sabiedriskā transporta veidiem vai savu personisko autotransportu.
Šobrīd pasažieru vilcienu maksimālais braukšanas ātrums LDz tīklā ir 120 km/h, un jau pēdējo gadu laikā LDz ir veicis infrastruktūras uzlabojumus atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, lai palielinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu un, tādējādi, saīsinātu pasažieru ceļā pavadāmo laiku. Līdz 2023.gada beigām plānots palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz 140km/h atsevišķos iecirkņu posmos līnijās Rīga – Jelgava un Rīga – Aizkraukle.
Lai paaugstinātu vilcienu ātrumu ir nepieciešams veikt dzelzceļa līkņu ģeometrijas pārbūvi un ar to saistītu kontakttīkla pārbūvi, pārmiju ar nepārtrauktu krusteņa rites virsmu uzstādīšanu, aprīkot dzelzceļa pārbrauktuves ar automātiskajām barjerām un likvidēt vilcienu kustības ātrumu ierobežojošas vietas. Visefektīvāk šādus ieguldījums veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilcienam ir iespējams paātrināties, kā arī posmos, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība.
Ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu.
1) Dzelzceļa līnija Rīga – Cēsis:
Divu sliežu ceļu  līnijā no Rīgas līdz Cēsīm nepāra ceļa garums ir 95 km un pāra ceļa garums – 52 km. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums dzelzceļa posmā Rīga- Cēsis ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 70 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10-15 minūtēm.
2) Dzelzceļa līnija Krustpils – Rēzekne:
Viena sliežu ceļa dzelzceļa līnija Krustpils - Rēzekne ir 95 km gara. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums dzelzceļa posmā Krustpils- Rēzekne ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 60 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10 minūtēm.

Projekts vērsts uz nacionālās attīstības plānošanas dokumentā izvirzītā mērķa -  dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls –  sasniegšanu. Lai nodrošinātu cilvēku paradumu maiņu un aktīvāku dzelzceļa transporta izmantošanu, projekts risina pievilcīgas un mūsdienu vajadzībām atbilstošas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras izveidi.  Lai nodrošinātu vilcienu kustības ātruma palielināšanu, projektam nav alternatīvu risinājumu. Plānotie ieguldījumi atsver sagaidāmo rezultātu, jo ar projektu tiks nodrošināti šādi galvenie ieguvumi:
-veicinot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus tiks nodrošināta plašāka apdzīvoto vietu sasniedzamība. Darbaspēka mobilitātes faktors ir būtisks, lai uzlabotu darba tirgus elastīgumu, īpaši ekonomiskās lejupslīdes situācijās. Turklāt efektīvi apdzīvoto vietu savienojumi ar transportu veicina to izaugsmi;
- letālo negadījumu skaita ziņā pārvietošanās ar vilcienu ir turpat 30 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar privātajām automašīnām un gandrīz 3 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar sabiedriskajiem pasažieru autobusiem. Veicinot pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un tādējādi samazinot automašīnu skaitu un intensitāti uz autoceļiem, būs vērojama arī pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību. Ņemot vērā ātruma priekšrocības sliežu transportam, dzelzceļa pārvadājumu attīstība veicinās arī ceļošanas laika ietaupījumu.
- dzelzceļa pakalpojumu attīstība palīdzēs samazināt cilvēku mobilitātes radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu. Dzelzceļš ir vienīgais transporta veids, kas nav pilnībā atkarīgs vienīgi no fosilās degvielas un tā Eiropas transporta enerģijas patēriņš starp citiem transporta veidiem ir mazāks par 2 %, kaut arī tā tirgus daļa ir lielākā par 8,5 %. Turklāt, veicinot transporta veidu pārnesi no autoceļiem uz dzelzceļu, tiek nodrošināta klimata izmaiņu rezultātā veidojošos monetārā efektā samazināšana, kā arī samazinās autoceļu uzturēšanas izmaksas un trokšņa radīto piesārņojumu.

Pasākumiem pieejamais finansējums

3.1.1.1.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 264 920 522 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms –  41 870 573  euro), tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums   225 182 443 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms –  35 589 987 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 39 738 079  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms   6 280 586 euro.

3.1.1.1.pasākuma īstenošanai kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 223  049 949  euro, tai skaitā Eiropas Kohēzijas fonda finansējums 189 592 456 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 33 457 493 euro.

3.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 94 117 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 14 875 254 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 80 000 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 12 643 966 euro) un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 14 117 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms  2 231 288 euro).

3.1.1.3.pasākuma īstenošanai kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 79 242 394 euro, tai skaitā Eiropas Kohēzijas fonda finansējums 67 356 034 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā  11 886 360 euro.
 

Nē

Nē

Satiksmes ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.

Nē

Nē

Nē

Jā

-

-