Anotācija (ex-ante)

Aktuālos procesus Latvijas izglītības sistēmā raksturo pāreja uz mūsdienu prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kas pieejama ikvienam[1]. Lai to nodrošinātu, nepieciešams gan valsts, gan izglītības iestādes un tā dibinātāja līmenī turpināt pilnveidot ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītos procesus.
Redzējums par sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai (quality assurance) nostiprināts Izglītības likuma 2021.gada grozījumos: 4.¹ pants: Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai - (1) Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. (2) Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti. Izglītības iestādes dibinātājs un izglītības procesa īstenotājs nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādē [2].
Izglītības kvalitātes nodrošināšana ietver dažādas darbības, tostarp novērtēšanu un kvalitātes kontroli, kas paredzētas, lai izsekotu un novērstu trūkumus, optimizētu ieguldījumus un procesus, lai nodrošinātu, ka pastāvīgi tiek apmierinātas arvien pieaugošās izglītojamo vajadzības un prasības. Bet strauji mainīgajā pasaulē ir jāpievēršas kvalitātes nodrošināšanai, neliekot galveno uzsvaru uz kvalitātes kontroli, jo globalizācijas dēļ izmaiņas resursu veidos, procesos un prasmēs rada nepārtrauktu tiekšanos pēc labākās kvalitātes vadības pieejas.
Kvalitātes trīsstūris izglītības kvalitātes nodrošināšanas pieejā ietver trīs galvenās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas to sinerģijā: (1) kvalitātes definēšana, (2) kvalitātes mērīšana un monitorings un (3) kvalitātes uzlabošana.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” (turpmāk – 8.3.6.2.pasākuma projekts) ietvaros izveidota izglītības kvalitātes koncepcija.
Izglītības kvalitātes koncepcija attiecināma uz visiem izglītības līmeņiem - valsts, izglītības iestādes un dibinātāja līmenī, kur:
1) Ministrija vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām;
2) Pašvaldība, saskaņā ar izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem izstrādā izglītības attīstības stratēģiju, sniedz atbalstu izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai, apkopo un analizē informāciju par izglītības (izņemot augstāko izglītību) kvalitāti savā teritorijā;
3) Izglītības iestādes,  saskaņā ar izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem īsteno mūsdienīgu, kvalitatīvu un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientētu izglītības piedāvājumu.
Koncepcijā izglītības kvalitāti (1) nosaka četras kategorijas:
1) Atbilstība mērķiem, kas ietver izglītojamo un visas sabiedrības vajadzībām atbilstošus izglītības rezultātus: attīstītas kompetences, spēju iesaistīties darba tirgū un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu;
2) Kvalitatīvas mācības, kas raksturo mācību procesu un pedagogus, kuriem ir vistiešākā ietekme uz izglītības rezultātu sasniegšanu;
3) Iekļaujoša vide, kas veicina izglītojamo un pedagogu motivāciju, nodrošinot fizisku un emocionālu drošību;
4) Laba pārvaldība, kas nodrošina efektīvus procesus, lai veicinātu iekļaujošu vidi, atbalstītu izglītojamos un pedagogus mācību procesā [3].
Šajā pieejā izglītības kvalitāte ir saistīta ar izvirzīto mērķu sasniegšanu - vai iegūtā izglītība ļauj sasniegt izglītojamo personīgos un sabiedrības mērķus.
Kvalitātes mērīšana (2), monitorings izglītības kontekstā ietver:
· regulāru datu vākšanu un uzglabāšanu (piemēram, valsts līmenī - Valsts izglītības informācijas sistēma, Centrālās statistikas pārvaldes datu kopas, starptautiski salīdzinošie pētījumi; izglītības iestādes līmenī – mācību analītikas (learning analytics) dati);
· rīkus/instrumentus izglītības kvalitātes mērīšanai aspektos, kur mērīšana ir kompleksa (piemēram, izglītojamo sniegums, labbūtība u.c.);
· rīkus/instrumentus datu analīzei un vizualizācijai (piemēram, skolu tīkla efektivitātes rīks, augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks u.c.);
· izglītības kvalitātes mērīšanas un monitoringa procesus (izglītības iestāžu akreditācija u.c.);
· pētījumi, izvērtējumi, kas sniedz pārskatu par izglītības kvalitātes nodrošināšanas aspektiem;
· ziņojumus, pārskatus, kas sniedz informāciju par aktuālo situāciju un risināmiem jautājumiem attiecībā uz izglītības kvalitāti.
Izglītības kvalitātes mērīšana un monitorings balstās uz un izriet no izglītības kvalitātes definēšanas, proti, izglītības kvalitāte tiek mērīta un monitorēta pret noteiktu izpratni/vienošanos par izglītības kvalitāti, standartiem, prasībām, kritērijiem u.c., kas noteikti normatīvajos dokumentos, un mērķiem un mērķu rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti nozaru politikas plānošanas un izglītības iestādes, tās dibinātāja attīstības dokumentos.
Izglītības kvalitātes monitorings nepieciešams, lai varētu pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus un tādējādi veicinātu izglītības kvalitātes attīstību. Lai to nodrošinātu nepieciešama visu monitoringa procesu savstarpēja sasaiste un to pārraudzība. Lēmumu pieņēmēji jānodrošina ar objektīvu esošās situācijas atspoguļojumu, kas balstīta kvalitatīvu un ticamu datu analīzē, izslēdzot iespējamās kļūdas datu interpretācijā. Turklāt datu analīzes rezultātā iegūtajai informācijai jākalpo par pamatu snieguma un progresa novērtēšanai attiecībā pret noteiktiem mērķiem, sagaidāmiem rezultātiem.
Kvalitātes uzlabošana balstās uz un izriet no izglītības kvalitātes mērīšanas un monitorēšanas. Kvalitātes uzlabošana (3) izglītības kontekstā ietver:
· pētījumos, pierādījumos balstītas rekomendācijas snieguma uzlabošanai izglītības iestādes, indivīdu (izglītojamais, pedagogi, vadība) līmenī (piemēram, akreditācijas rekomendācijas, secinājumus par attīstāmām kompetencēm vadītāju vērtēšanā) un  valsts līmenī (piemēram, priekšlikumu un rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidei);
· rekomendāciju iestrādi konkrētās procedūrās, procesos, politikās (piemēram, iestādes darbības plāns, iestādes attīstības plāns u.c.), un šo rekomendāciju īstenošanu.
Kvalitatīva datu vākšana ir neatņemama labi funkcionējošas monitoringa sistēmas daļa, kas nodrošina rādītāju aprēķināšanu un izglītības sistēmā iesaistīto pušu snieguma novērtēšanu. Šobrīd dati par Latvijas izglītību turpina būt izkaisīti pa dažādām informācijas sistēmām, piemēram - Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS), e-studiju sistēmām (piemēram, Moodle), Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmu un citām. Būtiski atzīmēt, ka izglītības sektorā izmantotajām publiskajām informācijas sistēmām ir jāattīsta analītiskās funkcijas, lai minimizētu situācijas, kad dati ir jāeksportē apstrādei citā programmatūrā vai rīkā.
Datu vākšanai un uzglabāšanai vienotā  sistēmas līmenī jau savienoti:
· Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS), kuru pārvalda IZM, un VIIS ir pašreizējā datu vākšanas un uzglabāšanas procesa pamatā, kuras mērķis ir sniegt visām izglītības sektorā iesaistītajām pusēm informāciju, kas veicinātu lēmumu pieņemšanu ikdienā un izglītības kvalitātes un efektivitātes novērtēšanu. VIIS uzglabātie dati tiek saņemti no dažādiem avotiem: piemēram, tos VIIS ievadot izglītības iestādēm, IKVD, VISC, pašvaldībām vai arī automātiskā režīmā tos saņemot no citām informācijas sistēmām. IZM, AIC, IKVD, pašvaldības un izglītības iestādes ir atbildīgas par datu ievadīšanu VIIS. Tie tiek ievadīti dažādos veidos, piemēram, izglītības iestādes ievada informāciju ekrānformās, bet informācija no Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas, Iedzīvotāju reģistra un citām sistēmām tiek pārsūtīta datu apmaiņas ceļā (2019.gada 25.jūnija noteikumi Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"). IZM nodrošina valsts statistikas datu ieguvi par vispārējo pamata un vidējo izglītību, kā arī interešu izglītību un profesionālo ievirzi sportā, par pamatu izmantojot izglītības iestāžu ievadītos datus VIIS. Arī valsts statistikas nodrošināšanai CSP par profesionālo pamata un vidējo izglītību un augstāko izglītību IZM sniedz datus no VIIS. Ar izglītības jomu saistītie operatīvie un valsts statistikas dati, kā arī publiski pieejamie monitoringa rīki un datu vizualizācijas tiek publicēti VIIS publiskajā portālā, kur tiem ir pieeja katram interesentam
Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP) – apkopo IZM un citu organizāciju iesniegto statistikas informāciju un nodrošina statistikas pieejamību publiskās datu bāzēs; īsteno nacionālus un Eurostat apsekojumus, t. sk. par pieaugušo dalību izglītībā (piem., ES Darbspēka apsekojums (Labour Force Survey, EU-LFS)); sagatavo Latvijas izglītības statistikas datus (raw data) un iesniedz starptautiskajām un reģionālajām organizācijām (UNESCO, OECD, Eurostat), kur šo organizāciju analītiķi sagatavo starptautiski salīdzināmus rādītājus, izmantojamus izglītības sistēmu snieguma monitoringam;
· Starptautiskie salīdzinošie pētījumi, kuros Latvija uzsāka dalību jau 90-to gadu beigās, tiek īstenoti ciklos un Latvija aktuāli piedalās liela mēroga starptautiskās prasmju aptaujās (dalība OECD PISA); prasmju aptaujas un pētījumos, kas galvenokārt notiek obligātās izglītības posmā – tiek mērītas un starptautiski salīdzinātas sākumskolas izglītojamo prasmes matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē (IEA TIMSS, IEA PIRLS), izglītojamo lasīšanas, matemātikas, dabaszinātņu, finanšu pratības u.c. kompetences pamatizglītības posma noslēgumā (OECD PISA),  pamatizglītības otrā posma izglītojamo pilsoniskās zināšanas un kompetences (IEA ICCS) un pieaugušo kompetences pētījumā OECD PIAAC. Starptautisko pētījumu ciklu ietvaros tiek salīdzinātas arī mācību vide un pedagogu un skolvadības darbība pamatizglītības otrajā posmā (OECD TALIS). Visi nosauktie starptautiskie izglītības pētījumi  kalpo par datu avotiem dažādu nacionālu, reģionālu un starptautisku izglītības stratēģiju īstenošanas progresa monitoringam.
Arī visu līmeņu izglītības iestādēm ir iespēja un pieredze vākt un uzkrāt datus gan par izglītojamo sasniegumiem, to labizjūtu un ikdienas izglītības nodrošināšanas procesiem – piemēram,
· vispārējās izglītības iestādes ar zināmu cikliskumu veic 360 grādu aptaujas, iesaistot izglītības iestādes vadību, pedagogus, atbalsta personālu, izglītojamo un vecākus);
· profesionālās izglītības iestādēs regulāri tiek veiktas aptaujas par absolventu apmierinātību ar studiju programmu saturu un apgūto specializēto priekšmetu noderību darba tirgum;
· augstākās izglītības iestādes (lielākajā skaitā gadījumu) veic regulāras studējošo aptaujas gan par atsevišķiem studiju kursiem – to saturu un mācībspēka sagatavotību, studiju kursa kvalitāti, abiturientu aptaujas un absolventu aptaujas, kā arī darba devēju aptaujas par augstskolu absolventu sagatavotību darba tirgum.

8.3.6.2 pasākuma projekta ietvaros gan jauniem, gan salīdzināmiem datiem īstenoti 9 izglītības kvalitāti raksturojoši pētījumi, kuru rezultātā izveidoti prototipi turpmāk digitalizētiem 5 izglītības kvalitātes monitoringa rīkiem  - (1) Skolu efektivitātes monitoringa rīks, (2) Risku identificēšanas rīks, (3) Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks, (4) Profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīks, (5) Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks, bet sestajam izglītības kvalitātes monitoringa rīkam - (6) Izglītības turpināšanas rīkam  izveidots prototips turpmākai integrācijai VIIS.
8.3.6.2 pasākuma projekta ietvaros sagatavotais Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas (IKMS) apraksts veido uzstādījumu pārvaldības sistēmai izglītības kvalitātes nodrošināšanai Latvijā, kas turpmāk nostiprināms ar Ministru kabineta noteikumiem par prasībām sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, jo nepieciešams izstrādāt vienotu normatīvo regulējumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas darbību.

Šobrīd norāde uz nepieciešamību veidot vienotu valsts sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir iekļauta Izglītības likuma 4.1 pantā[4], kur noteikts, ka “Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti.” Pamatojoties uz minēto, apstiprināšanai 2023.gadā izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti par valsts sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un izglītības kvalitātes monitoringam, nosakot Izglītības likumā minēto iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kā arī monitoringa rīku un rādītāju izmantošanas kārtību izglītības kvalitātes analīzei visās izglītības pakāpēs. Tāpat normatīvajā regulējumā plānots noteikt izglītības datu ievākšanas regularitāti, atbildīgās puses un datu izmantošanas principus. Ir aktuāli arī izdarīt grozījumus esošajos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē izglītības iestāžu reģistrāciju, izglītības programmu licencēšanu, izglītības iestāžu akreditāciju, ilgstošu neattaisnotu kavējumu fiksēšanas un novēršanas procesu, lai dažādus pašreizējos izglītības kvalitātes novērtēšanas un monitoringa procesus iekļautu vienotā sistēmā.

IKMS analītikas rīki, kas attīstīti 8.3.6.2 pasākuma projekta finansējumā, kā daļa no valsts veidotas sistēmas izglītības kvalitātes nodrošināšanai, datu analītikai veido tikai daļēju pārklājumu pa izglītības līmeņiem un veidiem:
• Skolu tīkla efektivitātes rīks (turpmāk  - SEMR) sniedz informatīvi analītisku atbalstu   lēmumu pieņemšanā vispārējās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm), lai novērtētu finanšu ieguldījumu atdevi pret izglītības kvalitāti, apkopojot datus par izglītības iestāžu kvalitāti raksturojošajiem  rādītājiem rādītājiem (izstrādāts projektā “VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma” (Nr. 2.2.1.1/17/I/019). Analītiskais rīks lietošanā licencētiem lietotājiem pašvaldībās.
• Risku identificēšanas rīks (turpmāk - RIR) sniedz informatīvi analītisku atbalstu   lēmumu pieņemšanā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm) izglītības kvalitātēs risku vadībai -  izglītības iestāžu paškontrolei, risku prognozēšanai un novēršanai,  vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai un regulāram ārējam izglītības iestāžu kvalitātes monitoringam, lai uz izglītības kvalitāti potenciāli pazeminošiem apstākļiem varētu reaģēt nekavējoties, parādoties pirmajām pazīmēm. Analītikas rīks  izmēģinājuma /aprobācijas fāzē turpmākai testēšanai.
• Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks sniedz informatīvi analītisku atbalstu  vispārējās izglītības un profesionālās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm), lai, modelējot pedagogu nodarbinātību, prognozētu pieprasījumu un piedāvājumu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem (t.sk. pirmsskolas, interešu izglītības un speciālās izglītības pedagogiem vienas iestādes ietvaros), ilgtermiņā plānotu pedagogu piesaisti un profesionālās kompetences pilnveidi. Analītiskais rīks aprobēts un pieejams jau licencētiem lietotājiem (IZM). Turpināms darbs pie rīka funkcionalitātes uzlabojumiem un lietotāju loka paplašināšanas.
 • Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks (turpmāk – AI) nodrošina informāciju par augstāko izglītību ieguvušām personām (nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības / bezdarba līmeni 10 gadus pēc augstskolas beigšanas) (izstrādāts projektā “VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma” (Nr. 2.2.1.1/17/I/019). Publicēts lietošanai.
•  Profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīks (turpmāk – PROF)   nodrošina informāciju par profesionālo izglītību ieguvušām personām (nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības / bezdarba līmeni 10 gadus pēc profesionālās izglītības iestādes beigšanas). Analītikas rīks aprobācijas fāzē turpmākai testēšanai.
• Izglītības turpināšanas rīks  sniedz informatīvi analītisku atbalstu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākā izglītības līmenī ar mērķi novērtēt izglītības pamešanas gadījumu dinamiku, identificēt būtiskākos ietekmējošos faktorus. Izveidots analītiskā rīka prototips.

Izglītības kvalitātes monitoringam procesa attīstībai nepieciešams turpinājums rīku attīstībā, kas orientēts gan uz visu izglītības līmeņu un veidu aptvērumu, gan izglītojamā snieguma rādītājiem indivīda līmeni.
Līdz šim attīstīto IKMS rīku fokuss ir uz izglītības iestādes snieguma mērījumiem. Pastāv datu pārrāvums izglītības iestādei darbam nepieciešamajiem datiem par izglītojamo – atbalsta intervencēm individuālā izglītojamā līmenī, piemēram - ja  izglītojamais maina izglītības iestādi, gan pa vidu izglītības posmam, gan arī noslēdzot izglītības posmu, iestādei, kura uzņem izglītojamo trūkst datu gan par izglītojamo iepriekšējiem mācību sasniegumiem (portfolio, caurviju prasmju sniegums u.c.), gan par iepriekš diagnosticētajiem atbalsta pasākumiem un sniegto atbalstu. Trūkst mērījumu par to, cik daudziem izglītojamiem būtu nepieciešams atbalsts, cik daudz atbalsta izglītojamie saņem no izglītības iestādes atbalsta personāla. Tāpat izglītības iestādēm trūkst instrumentu, kā izmērīt pedagogu profesionālās pilnveides ietekmi uz mācību procesu, kā izmērīt izglītojamo psiholoģisko drošību, labbūtību (wellbeing). Izglītojamo snieguma vērtēšana kā longitudināls monitorings ikkatra izglītojamā snieguma dinamikas apzināšanai attīstāms kā papildinošs rīks izglītības kvalitātes nodrošināšanai pie līdz šim izmantojamiem formatīvajiem un diagnostikas instrumentiem un novērojumiem, lai savlaicīgi sniegtu individuāla līmeņa atbalsta intervences atbilstoši izglītojamā izaugsmes vajadzībām.
4.2.2.4 pasākums nodrošinās pēctecību un papildinātību 8.3.6.2.pasākuma projekta ietvaros uzsāktajām darbībām bez pārtraukuma un ar fokusētu virzību pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanas atbalstam izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā izglītības kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei paradigmas maiņai izglītībā.

[1] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. 3.pants – „ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību” (stājās spēkā 04.05.2021.); https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

[2] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. redakcija, kas stājās spēkā 04.05.2021.; https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums .

[3] https://petijumi.mk.gov.lv/node/3401  

[4] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. redakcija, kas stājās spēkā 04.05.2021.; https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums .
 

Izpildot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības virziena 4.2. Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika uzdevumu 4.2.2. Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu apakšpunktu 4.2.2.4.b Attīstīt pētniecību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanai, izstrādājot analītiskos rīkus izglītības kvalitātes veicināšanai un digitālos risinājumus to praktiskai lietojamībai, tiks īstenots 4.2.2.4. pasākums "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana".
Noslēdzoties Ministrijas īstenotajiem 8.3.6. SAM ietvaros projektiem dizainēta 2023.gadā apstiprinātā valsts pētījumu programma "Izglītība", kura kā valsts pasūtījums būs politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiks identificēti un pētīti Latvijas izglītības sistēmai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams koncentrēt Latvijas izglītības zinātnieku darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus, atbalstot zinātnes personāla ataudzi sociālajās zinātnēs,  4.2.2.4 pasākuma ietvaros galvenokārt tiks turpinātas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un lietotājorientētai ieviešanai nepieciešamās darbības pierādījumos balstītu lēmumu izglītības politikai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā izglītības kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.
4.2.2.4 pasākums orientēts uz to, lai nodrošinātu pēctecību un papildinātību 8.3.6.2.pasākuma ietvaros uzsāktajām darbībām bez pārtraukuma un ar fokusētu virzību uz datu analītikas kompetences attīstīšanu un IKMS lietojamības ieviešanu.
4.2.2.4. pasākuma uzdevumi vērsti uz to, lai darbībās nodrošinātu:
(1) IKMS jaunu rīku izstrādi, rīku prototipu  digitalizāciju, aprobāciju, testēšanu, ieviešanu un pilnveidi, kā arī IKMS esošo rīku attīstība atbilstoši to lietošanas vajadzībām un IKMS rīku pilnveidi IKMS.
Šobrīd IKMS galvenokārt nosedz jautājumu loku, kas saistās ar vispārējo, profesionālo un daļēji arī augstāko izglītību. Turpmākā monitoringa sistēmas attīstība paredz arī orientēties uz pirmsskolas, profesionālās pilnveides, tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās ievirzes izglītības tvērumu, tādējādi nodrošinot IKMS pilnvērtīgu ieviešanu un tās rīku lietojamību visos izglītības līmeņos (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība) un veidos (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība).
Lai rīku tvērums sniegtu iespējas datu analītikai gan izglītības iestādes, gan izglītojamā līmenī, profilējami IKMS rīki gan pēc to funkcijas (pārraudzībai, prognozēšanai, prevencijai), gan fokusa. IKMS jāturpina būvēt, ievērojot principu - centrā ir cilvēks - izglītības sistēmas dalībnieks, līdz ar ko būtiski pievērst uzmanību līdzdalības izmaiņām izglītošanās procesā. Tam nozīmīgs, jo fokusā atšķirīgs, būs izglītojamo snieguma monitoringa rīks (turpmāk – ISM), kas orientēts uz to, lai novērtētu cik lielā mērā izglītojamie ir apguvuši sasniedzamos rezultātus noteiktos mācību posmos, savlaicīgiem atbalsts pasākumiem, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izglītības neturpināšanu nākamajā pakāpē. Proti, plānots izstrādāt rīkus 3. un 6.klases izglītojamiem, kā arī pirmsskolas vecumposmam, lai novērtētu viņu sniegumu pamatprasmēs, kā piemēram, lasītprasme un rēķinātpratība. Šāda rīka izstrāde ir ļoti svarīga, tā kā pašlaik izglītības kvalitātes monitoringa sistēma primāri orientēta uz izglītības iestādes snieguma monitoringu. Būtiski uzsvērt, ka monitoringa sistēmas viens no pamatprincipiem ir palīdzēt saprast, kāda veida atbalsts izglītības iestādei un/vai indivīdam ir nepieciešams, nevis sodīt vāju sniegumu, līdz ar to arī šāds individuālu izglītojamo snieguma novērtējums būtu papildu atbalsts gan pedagogiem, gan izglītības iestādes vadībai, lai saprast, kādās jomās konkrētiem izglītojamiem ir nepieciešams atbalsts. Tas ļautu novērtēt individuālu izglītojamo izaugsmi un arī plānot atbalstu pedagogam individualizēta atbalsta nodrošināšanai. Par šādu rīku attīstību ilgi ir runāts ar nozari, kā arī tā ir izcelta kā viena no prioritārām darbības jomām Valdības rīcības plānā. Šobrīd valstī tiek īstenoti pagaidu valsts pārbaudes darbi monitoringa darba veidā 9., 12.klasēm, ļaujot Valsts izglītības satura centram izstrādāt un aprobēt nepieciešamo  saturu, lai no 2025./2026. mācību gada pārbaudes darbu varētu kārtot jau centralizētā eksāmena formā. To mērķis ir iegūt datus par mācību satura apguves kvalitāti  neietekmējot izglītojamo mācību sasniegumu rezultātus. Vienlaikus 4.2.2.4.pasākuma ietvaros tiks paplašināta izglītojamo grupa, nodrošinot monitoringa darbus 3., 6.klašu grupās un pirmsskolā.
(2) Datu kā analītikas resursa un lietotājorientētu datu pieejamības nodrošināšanu IKMS ietvaros un arī katra IKMS rīka tvēruma datu papildināšanu un izgūšanu no statistiskās informācijas, datu bāzēm un salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātiem, tai skaitā tādu datu vākšanu, kuri nepieciešami IKMS un tās rīku uzturēšanai, kā arī attīstībai IT vidē. Turpmāka izglītības monitoringa sistēmas attīstība ar to rīku kopumu paredz iekļaut arī citus izglītības veidus, kas būtiski palielina datu resursu. Līdz ar ko - lai veidotu vienotu savstarpēji saskaņotu un hierarhiski pakārtotu izglītības kvalitātes plānošanas un uzraudzības sistēmu, veidojama skaidra mērķu un rādītāju noteikšanas kaskāde, kas nodrošina datu uzkrāšanu gan izglītības iestāžu, gan pašvaldību – pilsētas un novada līmenī. Lietotājorientētu datu vadības paneļu (dashboards) veidošana paredzēta kā datu pieejamības nodrošināšana rīku lietotājiem, lai pilnvērtīgi un vispusīgi, padziļinātos griezumos, analizētu monitoringa sistēmas rīkos uzkrātos datus. Datu vadības paneļi arī bez būtiskām priekšzināšanām sniegs iespēju izgūt augsti kvalitatīvus un izprotamus sistēmas datus un tie veidojami katrai no lietotāju grupām - četriem līmeņiem (valsts, izglītības iestāde, pašvaldība, vecāks-sabiedrība). Informācijas vadības paneļu lielākā priekšrocība ir tā, ka tajos iespējams visus nozares datus, to analīzi un vizualizācijas apskatīt vienkopus.
(3) IKMS dažādu piekļuves līmeņu lietotāju datu analītikas kapacitātes stiprināšanu mācībās, pieredzes pārneses pasākumos. Nozīmīga būs datu analītiķu piesaiste pašvaldībās uz stipendiju pamata (doktoranti) kā arī lietotāju izglītošana par IKMS rīkiem, ar turpmāku datu analītikas kapacitātes pilnveidi, tieši 4.2.2.4.pasākuma pirmajā posmā, lai stiprinātu IKMS lietotājpratību datos balstītiem lēmumiem izglītības politikas īstenošanā.
(4) Kvalitatīva izglītības procesa nodrošinātāju - pašvaldību izglītības pārvaldēs un izglītības iestādēs - sadarbībai IKMS ietvaros, attīstīšanu. 4.2.2.4.pasākuma sākumposmā būtiski sekmēt lietotājpratības attīstīšanu pieejamo monitoringa rīku izmantošanā un attiecīgā procesa nodrošināšanā, lai paplašinātu gan licencēto lietotāju aptveramību, gan nodrošinātu izglītības kvalitātes monitoringa kā procesa efektivitāti.
(5) VIIS un VPS pilnveide IKMS vajadzībām, atbilstoši 4.2.2.4. pasākuma mērķim, kas paredz izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšanu un attīstību,  kā viens no VIIS nākotnes mērķiem ir jāizvirza tieši vienota informācijas (vadības) paneļa attīstība. Līdz ar digitāliem risinājumiem gan rīkiem, gan procesiem, kļūst iespējams risināt administratīvo slogu datu lietotājiem visos izglītības sistēmas līmeņos.
(6) Ad -hoc pētījumus (t.sk. ekspertīzes, gadījumu izpētes, intervijas, aptaujas, datu analīze un modelēšana) izglītības jomā IKMS vajadzībām un rīcībpolitikas attīstībai datos balstītiem lēmumiem. Pasākuma ad hoc monitoringa pētījumi nepieciešami IKMS attīstībai (t.sk. lietojamībā), gan efektivitātes un ietekmes pētījumus nozares reformu ieviešanas ietvaros izglītības kvalitātes aspektos, kā arī izglītības kvalitātes informatīvo ziņojumu sagatavošanai. Pētniecība pasākuma ietvaros tiek paredzēta arī ar IAP 2021.-2027. rīcības virziena 4.2. uzdevuma 4.2.2. apakšpunktā 4.2.2.4.b noteikto- Attīstīt pētniecību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanai, kas  tiks veikta tieši IKMS analītisko rīku izveides un  lietojamības vajadzībām t.sk. nozīmīgu kritēriju (KPI) noteikšanai, lai pilnveidotu ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītos procesus un lai procesu saskaņotu attīstību, nodrošinot efektīvu datu pārvaldību, kas jau sākotnēji nosaka fokusu pasākuma ietvaros veiktajiem pētījumiem izglītības nozarē, lai tie nepārklātos ar  citiem pētījumiem nozarē t.sk.veiktiem no citiem  finanšu avotiem. Arī ikgadējais ziņojums, kas ietver visu izglītības pakāpju un pieaugušo izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības kvalitātes izvērtējumu (paredzot kvalitātes mērīšanu tās uzlabošanai) ir gan  pētījumos, gan pierādījumos balstīts, orientēts uz snieguma uzlabošanu izglītības iestādes, indivīdu (izglītojamais, pedagogi, vadība) līmenī, kā arī valsts līmenī rīcībpolitikas pilnveidei.

Ilgtspējai tiks turpinātas 8.3.6.2.pasākuma projekta ietvaros uzsāktās iestrādnes - rīcībpolitikai attīstīts 2.posms “skola kā mācīšanās organizācija” konceptam nacionālā līmenī, turpināta 2. un 3. kategorijas datu pilnvērtīga uzkrāšana un izmantošana datu analīzes procesiem, kā arī turpināta digitālā pilnveide IKMS rīku lietojamībai, datu un rādītāju papildināšana IKMS rīkiem, risināta noteiktu kvalitatīvo datu kopu integrācija. IKMS un tās rīku kopums ar turpmākiem ieguldījumiem tiks attīstīts publiskās pārvaldes īpašumā esošos digitālos risinājumos.

4.2.2.4. pasākuma mērķis ir  IKMS attīstība izglītības kvalitātes uzraudzībai, novērtēšanai un nodrošināšanai valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī un indivīda līmenī, kā arī datu pratības kapacitātes stiprināšana pilnvērtīgai IKMS lietošanai datos balstītiem lēmumiem izglītības kvalitātes uzraudzībai, novērtēšanai un nodrošināšanai. Kas ietver IKMS uzturēšanu un attīstīšanu ar tālāku analītisko rīku kopuma izveidi (rīku izstrāde, aprobācija un pilnveide) datu analītikai un datos balstītiem lēmumiem kvalitatīva izglītības procesa īstenošanai izglītības iestādēs līdz indivīda līmenim, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Pasākuma mērķis ir izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas (turpmāk – IKMS) attīstība izglītības kvalitātes uzraudzībai, novērtēšanai un nodrošināšanai valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī un indivīda līmenī, kā arī datu pratības kapacitātes stiprināšana pilnvērtīgai IKMS lietošanai datos balstītiem lēmumiem izglītības kvalitātes uzraudzībai, novērtēšanai un nodrošināšanai.
4.2.2.4. pasākuma mērķa grupas: (1) valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītības politikas izstrādi un īstenošanu - tai skaitā izglītības satura izstrādi, pārraudzību, izglītības kvalitātes novērtēšanu, kā arī starptautisku pētījumu īstenošanu izglītības politikas jomā, lai, nodrošinot vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopumu,  plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti, (2) pašvaldības izglītības ekosistēmas ietvaros,  kas izstrādā izglītības attīstības stratēģiju, koordinē izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs, un administratīvi teritoriālajā izglītības pārvaldībā nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādēs,  apkopo un analizē informāciju par izglītības (izņemot augstāko izglītību) kvalitāti savā teritorijā (3) izglītības iestādes - izglītības programmu īstenotājas.
Plānotais finansējuma saņēmējs ir Ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā izglītības un zinātnes politiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu. Ministrija nodrošina vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta - izglītības attīstības pamatnostādņu katriem septiņiem gadiem izstrādi un šīm pamatnostādnēm atbilstošu rīcības plānu sagatavošanu un īstenošanas uzraudzību.
Plānotie sadarbības partneri ir  VISC, IKVD. Sadarbības partneru iesaiste plānota, lai nostiprinātu šo institūciju analītisko kapacitāti un sadarbību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros visos izglītības līmeņos un veidos.
Vienlaikus kā sadarbības partnerus plānots piesaistīt Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk – CSP), lai nodrošinātu VIIS datu kvalitātes izvērtējumu (t.sk. par datu ievadi, datu formātiem, datu sasaisti u.c.) datu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai VIIS ietvaros, kā arī interviju veikšanu ar datu ievadē iesaistītajām personām pašvaldību, skolu līmenī.

Noteikumu projektā iekļautās atbalstāmās darbības:
(1) IKMS jaunu rīku izstrāde, rīku prototipu  digitalizācija, aprobācija, testēšana, ieviešana un pilnveide, kā arī esošo IKMS rīku pilnveide un attīstība atbilstoši to lietotāju vajadzībām;
(2) datu vākšana, izgūšana, uzkrāšana, analīze, apstrāde un pieejamības nodrošināšana IKMS  un tās rīku uzturēšanai un attīstībai informācijas tehnoloģijas (turpmāk - IT) vidē;
(3) IT vides un datu izvērtējuma IK monitoringa rīku un procesu tālākai attīstībai izstrāde vai iegāde, un minētā izvērtējuma izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde;
(4) IKMS attīstībai nepieciešamo pētījumu (tai skaitā nozares reformu ieviešanas efektivitātes pētījumu) īstenošana un izglītības kvalitātes informatīvo ziņojumu sagatavošana;
(5) datu pratības kapacitātes stiprināšana mācībās, pieredzes pārneses, mērķsadarbības u.c. pasākumos IKMS administrētājiem un lietotājiem (rīcībpolitikas plānotāji un īstenotāji, pašvaldību izglītības eksperti, izglītības iestāžu vadītāji un vietnieki, datu zinātnieki, pētnieki u.c.), tai skaitā datu pratības mācību programmas izstrāde un īstenošana, attīstot datu analītiķu tīklu pašvaldībās;
(6) mērķsadarbības pasākumi, mācības un pieredzes pārneses pasākumi IKMS administrētājiem un lietotājiem, projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partneriem;
(7) datu analītiķu tīkla izveide pašvaldību atbalstam;
(8) IKMS analītiskas informācijas paneļu - datu vizualizācijai un tematiskam datu skatījumam dažādām  lietotāju grupām izstrāde, digitalizācija, aprobācija, testēšana, ieviešana un pilnveide;
(9) projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
(10) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

Atbalstāmo darbību īstenošana tiek paredzēta gan visā 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas periodā (2024-2029), gan dažādos tā posmos vai ar atšķirīgu intensitāti vai apjomu perioda ietvaros. Visā 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas periodā:
Darbība (1) Rīki, kas atbilstoši 4.2.2.4.pasākuma mērķim paredz izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšanu un attīstību,  rīku izstrādi, aprobāciju un pilnveidi, ir visa pasākuma īstenošanas perioda darbība, kas turpina 8.3.6.2. projekta izstrādnes izglītības kvalitātes monitoringa rīku tālākai attīstībai un  turpina IKMS rīku un to prototipu attīstību digitālos risinājumos.
Darbība (2) Dati arī ir visa 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas perioda darbība, jo IKMS rīku pilnveides ietvaros paredz gan datu failu struktūras izmaiņas, gan jaunu rādītāju ieviešanu, esošo rādītāju algoritmu pilnveidi, grafiku nomaiņu, datu pārskatu sagatavošanu/pilnveidi, kas ir nepieciešamie darbi IKMS un tās rīku uzturēšanai un attīstībai.
Darbību (1,2,3) Dati, Rīki, IT vide ietvaros būtiska visa pasākuma īstenošanas periodā ir VIIS, VPS funkcionalitātes nodrošināšana IK monitoringam,  kam tiek paredzēts veikt  IT vides izvērtējumu, un plānot darbus, kas nepieciešami IKMS (tostarp monitoringa rīkiem) nepieciešamo datu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai, izmantojot dažādus mehānismus–jaunu validāciju iestrādāšanu, kontroles skatu izveidi un attīstīšanu, jaunas VIIS funkcionalitātes izstrāde, kas nepieciešama IK monitoringa pilnveidei u.c.
Darbībā (4) Datpratība ir aktivitāšu kopums, kas uzsākamas līdz ar pasākuma projekta īstenošanas sākumu un turpināmas visā pasākuma īstenošanās laikā datu pratības kapacitātes stiprināšanai - mācībās, pieredzes pārneses, mērķsadarbības u.c. pasākumos, kas paredzēti IKMS administrētājiem un lietotājiem (rīcībpolitikas plānotājiem un īstenotājiem, pašvaldību izglītības ekspertiem izglītības pārvaldēs, izglītības iestāžu vadītājiem un to vietniekiem, datu zinātniekiem, pētniekiem u.c.), tai skaitā nodrošinot arī datu pratības mācību programmas izstrādi un īstenošanu, lai attīstot datu analītiķu tīklu pašvaldībās, nodrošinātu kompetenci IKMS un tās rīku lietojuma praksei.
Darbība (5) Pētījumi ir visa pasākuma īstenošanas perioda darbība, jo ietver gan ad hoc monitoringa pētījumus nepieciešamus IKMS attīstībai (t.sk. lietojamībā), gan efektivitātes un ietekmes pētījumus nozares reformu ieviešanas ietvaros izglītības kvalitātes aspektos, kā arī izglītības kvalitātes informatīvo ziņojumu sagatavošanu;
Darbības (6) Komunikācija nodrošināma un (8) Informācijas paneļi attīstāmi visa pasākuma īstenošanas periodā, jo gan izglītības resorā un tās jomā, gan sabiedrībā kopumā, jāveido vienprātība par to, kas ir galvenie rādītāji izglītības kvalitātei un to veidojošajiem raksturlielumiem, un tam nepieciešama komunikācija, kas stratificēta pa galvenajām mērķauditorijām, lai sasniegtu, informētu un izglītotu par izglītības kvalitātes un tās monitoringa jautājumiem, nodrošinot IKMS ieviešanu un tās rīku lietojamību visos izglītības līmeņos (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība) un veidos (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, t.sk. nodrošinot datu vizualizācijas tematiskam datu skatījumam dažādām  lietotāju grupām.
Darbība (7) Datu analītiķi pašvaldībās, kurus plānots piesaistīt uz stipendiju pamata, kas nepārsniegtu 1000 eur mēnesī. Tie būtu doktoranti no augstākās izglītības iestādēm, kuru darbības pamatā/jomā ir datu analītikas prasmju apguve, tādējādi teorētisko apvienojot ar praktisko zināšanu apguvi, iesaistoties pašvaldību vajadzību/doto uzdevumu izpētē attiecībā, piemēram uz izglītojamo snieguma datiem. Tā būtu sadarbība/ pētniecībā balstītas attiecības un kalpotu kā sākotnējas iestrādnes aizvietot trūkstošo datu analītiķu vakances pašvaldībās, kuru šobrīd tur nav. Vienlaikus tā būtu investīcija doktorantos, to datu analītikas prasmēs ar mērķi stimulēt un atbalstīt doktorantus, izvēlēties pētniecisko virzienu saistībā ar izglītības datiem, būvēt pētniecisko kapacitāti un sadarbību. Tiks slēgti trīspusēji līgumi starp pašvaldību (nosaukums pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma), augstākās izglītības iestādi (sadarbības partneri)  un doktorantu (mērķstipendijas no Eiropas Sociālā fonda Plus finansētā projekta līdzekļiem). Augtākās izglītības iestādes iesaisti (atlasi) organizēs finansējuma saņēmējs, uzaicinot sadarbībai  nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības, kultūras un attīstības institūcijas, kuru galvenais uzdevums ir to akadēmiskā personāla, doktorantu un maģistrantu zinātniskā darbība, un zinātnē balstīta augstākā izglītība visos augstākās izglītības līmeņos, īpaši attīstot doktora un maģistra studijas, kurās jaunā doktorantūras modeļa ietvaros tiek attīstītas doktorantūras skolas, un, kas kā zinātnes universitātes pārstāv un virza stratēģisku specializāciju datu zinātnē - kas kā zinātnes nozare saistīta ar datu izpēti un analītiku, lai pamatotus lēmumus. Kā jau minēts, tad datu analītiķus pašvaldībās ir plānots piesaistīt uz stipendiju pamata, jo likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta ceturtā daļa nosaka, ka stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa personai: 1) kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi; 2) tās apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē; 3) tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam, kas projektā atbilstu stipendiāta veicamajam uzdevumam – pētniecībai studiju ietvaros. Paredzētais stipendijas apmērs līdz 1000 EUR mēnesī plānots 1) atbilstībai (līdz ar sagaidāmajiem grozījumiem Augstākās izglītības un Zinātnes darbības likumos) jaunā doktorantūras modeļa uzsākšanai (plānā līdz 31.12.2025.), kurā kā līdzekļu avots noteiktu mērķu realizācijai, kas nodrošina doktora studiju programmas īstenošanu tiek paredzēts arī Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu pētniecības un attīstības finansējums, un 2)  pēc analoga sagaidāmajam doktoranta atalgojumam katrai doktora studiju programmas valsts finansētai studiju vietai  kam tiek paredzēts 12 000 euro apmērā gadā trīs līdz četru gadu studijām. Augstākās izglītības iestāde kā sadarbības partneris, atbilstoši studiju profilam deleģēs datu zinātnes pētniecības jomas doktorantus iesaistei 4.2.2.4. pasākumā, izpildot Ministru kabineta noteikumus (Nr.740, 24.08.2004.) “Noteikumus par  stipendijām”, kas 1.pielikumā paredz  Iesniegumu stipendijas saņemšanai, kurā uzrādāma informācija par stipendijām un mērķstipendijām t.sk. ESF finansējumā, līdz ar ko kā sadarbības partnerim uzņemoties novērst dubultā finansējuma risku.

Izglītības kvalitātes monitoringam indivīda līmenī izstrāde virzās uz jaunu līmeni līdzšinējā praksē, kas saistās ar vienotas pieeju uzticamu, bet sensitīvu datu ieguvei, kādēļ būtiski to veidot balstītu līdz šim jau starptautiski sasniegtā standartā un pieredzē, tam nodrošinot izglītojamo snieguma monitoringa vērtēšanas instrumentu un metodoloģijas izstrādātājiem sistēmiskas kapacitātes būvēšanas iespēju starptautiskā dimensijā.
Ņemot vērā, ka izglītības kvalitātes monitoringam indivīda līmenī izstrādē iesaistītie eksperti un pētnieki dizainē longitudinālu mērījumus monitoringam, kur dati kopā apvieno vairākas disciplīnas, tostarp veselību, demogrāfiju, psiholoģiju, statistiku un citas, tad būtiski nodrošināt izstrādātājiem nepieciešami plašas izziņas un inovāciju pieredzes iespējas gan Latvijā, gan ārpus tās sistēmiskās kapacitātes būvēšanai.

Projekta atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir Ministrija.

4.2.2.4. pasākuma  kopējais attiecināmais finansējums ir 21 288 711  euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 18 095 404 euro un valsts budžeta finansējums – 3 193 307 euro.  

 Šobrīd plānotais pieejamais kopējais attiecināmais finansējums 4.2.2.4.pasākuma ESF+ daļa ir 3 187 055 euro, plānots papildu nepieciešamo summu piesaistīt no citiem finanšu avotiem, t.i., veicot pārdali no:
- 4.2.3.2.pasākuma “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām” - 11 870 694 euro;
-  4.2.2.2.pasākuma "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pamata un vidējās izglītības pakāpē" - 2 610 672 euro;
-  4.2.4.1.pasākuma “Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” 1.kārtas un 4.2.4.3.pasākuma „ Digitālo prasmju pilnveide” kopā - 426 983 euro, ņemot vēra, ka IZM pārziņā esošā 4.2.1.5.pasākuma ERAF finansējums tiek novirzīts 2.5.1.SAM Eiropas Savienības STEP mērķu sasniegšanai. Ar šo iekšējo ESF+ pārdali tiek nodrošināts, ka STEP mērķiem netiek pārdalīts ESF+ finansējums, t.i. 4.2.2.4.pasākuma īstenošanai tiek novirzīts finansējums no 4.2.4.1.pasākuma 1.kārtas un 4.2.4.3.pasākuma, kompensējot IZM ERAF finansējumu, kas STEP mērķiem novirzīts no 4.2.1.5.pasākuma.

Finansējuma pārdale no 4.2.3.2.pasākuma uz 4.2.2.4.pasākumu ir pamatojama, ar to, ka lēmums vērsts uz stratēģiskiem nozares mērķiem, t.i., (1) Sistēmiska pieeja kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai; (2) Longitudināls monitorings ikkatra izglītojamā snieguma dinamikas apzināšanai, kas sniedz iespēju novērtēt/noteikt izglītojamo prasmes, vajadzības, lai nodrošinātu to pilnveidi (IKMS rīks – izglītojamo snieguma monitoringam); (3) Digitāls datu resurss un analītika stratēģiskiem izglītības nozares lēmumiem nodrošināšana, jo
4.2.2.4. tiek īstenots, lai  attīstītu (1) sistēmu izglītības kvalitātes monitoringam, un (2) datu / rīku resursu VIIS datos balstītiem lēmumiem kvalitatīva izglītības procesa īstenošanai, līdz ar ko projekta mērķuzstādījumam ir uz pārmaiņām orientēts tvērums. 4.2.2.4. pasākuma īstenošanai plānotā veidā un pieprasītā budžetā vērsts ar augstu lietderību uz atbalstu efektīvām un fokusētām intervencēm nozarē, starp kurām arī 4.2.3.2. pasākums, īstenojams jau konkrētas izglītības politikas, kuras fokusam nepieciešams datu analītikas pielietojums, ietvarā.
Vienlaikus atbalsts interešu izglītībai tiks nodrošināts ar 4.2.3.2. pasākuma «Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām» pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas  īstenošanu, kam plānotais finansējums ir 6 620 000 euro. Pasākumu īstenos divās projektu iesniegumu atlases kārtās par katrā kārtā pieejamo finansējumu, kurās plānots atbalsts mazākumtautību un STEM interešu izglītību attīstībai gan izglītības iestādēs, gan ārpus izglītības iestādēm un bērnu pieskatīšanai, veicinot sociālās atstumtības riska grupu piekļuvi kvalitatīvai interešu izglītībai, un pasākumu pieejamības nodrošināšanu atbilstoši kopienā esošo bērnu un jauniešu interesēm un vajadzībām. Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārtā īstenošanai (2024-2027) finansējums ir 1 620 000 euro un tā intervence paredz  Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību izglītojamiem pirmskolas izglītības posmā, sākumskolas un pamatskolas posmā  no 1. līdz 9. klasei vispārējās izglītības iestādēs to administratīvajā teritorijā nodrošināt iespēju bez maksas interešu izglītības programmā pilnveidot lingvistisko kompetenci, attīstot izglītības satura apguvei būtisko pamatprasmi – tekstpratību, to praktizējot mazākumtautību valodās  brīvā laika aktivitātes ietvaros skolu brīvlaika periodā. Vienlaikus paredzot, ka programmā var darboties arī izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir ar interesi apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības.  Kā arī brīvprātīgie - dažādu mācību priekšmetu un interešu izglītības pedagogi, vispārējās izglītības iestāžu atbalsta personāls (piemēram, biblotekāri, logopēdi u.c.) vai studējošie pedagoga profesijas ieguvei. Programmas īstenošana paredzēta viena mācību gada ietvaros skolu brīvlaikā (vasaras, rudens, ziemas, pavasara sezonā). Interešu izglītības īstenošanas laiks un formāts ietver izglītojamo pieskatīšanas pakalpojumus, kā arī paredz atbalstu sociālās atstumtības riska grupu piekļuvei kvalitatīvai interešu izglītībai, lai sekmētu integrētu un vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai ikkatram bērnam un radoši iesaistītu Latvijas kultūrvides daudzveidībā kopienā esošo mazākumtautību bērnu potenciālu, atbilstoši konkrētās vecumgrupas interesēm un vajadzībām, kā arī - lai sniegtu ieguldījumu vienaudžu kopējai labbūtībai. 4.2.3.2.pasākuma otrā projektu iesniegumu atlases kārtas plānotā finansējuma intervence tiks virzīta STEM interešu izglītības attīstībai, vairāk uzmanības STEM apguves veicināšanā pievēršot tieši agrākajos izglītības posmos ar ekosistēmas un kopienas pieeju STEM izglītības stiprināšanai, un tam plānojot 5 000 000 euro lielu finansējumu.

4.2.2.4. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 iestāde;
2) rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim: iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum – 1;
3) nacionālie rādītāji:
3.1. līdz 2029. gada 31. decembrim IKMS ietvarā izstrādāts un ieviests ISM rīks (Darbības: (1) Rīki, (1,2,3) Dati, Rīki, IT vide; (7) Datu analītiķi pašvaldībās).
3.1.1. līdz 2029. gada 31. decembrim izstrādāti - vismaz deviņi ISM vērtēšanas darbi izglītojamo pamatprasmju novērtēšanai (Darbības: (1) Rīki, (2) Dati);
3.1.2. tai skaitā līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādāti - četri ISM vērtēšanas darbi izglītojamo pamatprasmju novērtēšanai (Darbības: (1) Rīki, (2) Dati);
3.2. līdz 2029. gada 31. decembrim veikti IKMS attīstībai nepieciešami pētījumi, tai skaitā nozares reformu ieviešanas efektivitātes pētījumi – seši (Darbības (5) Pētījumi);
3.3.līdz 2024.gada 31.decembrim izstrādāta tehniskā specifikācija un izsludināts iepirkums pratības mācību programmas datu apstrādei un analītikai izstrādei pašvaldību izglītības ekspertiem datu pratības mācību programma datu apstrādei un analītikai, tai skaitā IKMS rīku lietošanai – viena (Darbība (4) Datpratība);
3.4. līdz 2026.gada 31.decembrim pilnveidotas vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai, izstrādājot un aprobējot rīcības algoritmu pašvaldībām izglītības kvalitātes monitoringa īstenošanai un izglītības kvalitātes pilnveidei – viens (Darbības (4) Datpratība, (6) Komunikācija);
3.5.līdz 2028. gada 31. decembrim izveidoti analītiskas informācijas paneļi, lai nodrošinātu datu vizualizācijas tematiskam datu skatījumam dažādām  lietotāju grupām – vismaz četri (Darbība (8) Informācijas paneļi);
3.6.līdz 2028. gada 31. decembrim IKMS lietošanai - datu apstrādei un analītikai pašvaldībās sagatavoti IKMS rīku lietotāji - vismaz viena persona katrā pašvaldībā - 43 personas (Darbība (7) Datu analītiķi pašvaldībās);  
3.7.līdz 2029.gada 31.decembrim veikta valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) un valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk - VPS) pilnveide IKMS vajadzībām – divas (Darbība (3) IT vide).

Sadarbības iestāde neveic nacionālo rādītāju datu pārbaudes (noteikti noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

4.2.2.4. pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
• tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.
• netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
•  neparedzētās izmaksas.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1)tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas ietver mēnešalgu, piemaksas (izņemot virsstundas), prēmijas, pabalstus, naudas balvas, kompensācijas, tai skaitā mācību maksas kompensācijas, veselības apdrošināšanu, ikgadējā un papildus atvaļinājuma izmaksas. Tāpat attiecināmas ir arī darba vietas aprīkojuma izmaksas, t.sk. biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas, pieredzes pārneses pasākumu, konferenču, semināru utml. dalības maksas – projekta vadībai/ īstenošanai un starptautiskai pieredzes dimensijai – līdzdalībai forumos un zināšanu centros pieredzes un labākās prakses apmaiņai par starptautisko standartu un pētniecību izglītības nozarē izglītības kvalitātes jautājumos, datu analītikā, digitalizācijā un vizualizācijā; 
2)sadarbības partnera īstenošanas personāla izmaksas,  kas ietver mēnešalgu, piemaksas (izņemot virsstundas), prēmijas, pabalstus, naudas balvas, kompensācijas, veselības apdrošināšanu, ikgadējā un papildus atvaļinājuma izmaksas. Tāpat sadarbības partnerim ir attiecināmas tādas izmaksas kā darba vietas aprīkojuma izmaksas, iekšzemes komandējumu izmaksas, kā arī pārējās izmaksas, lai nodrošinātu deleģēto uzdevumu īstenošanu darbībās - IKMS jaunu rīku izstrādē, datu vākšanai/uzkrāšanai/izgūšanai, VIIS un VPS pilnveidei IKMS vajadzībām, datu pratības pasākumos IKMS administrētājiem un lietotājiem t.sk. datu analītiķu tīkla pašvaldībās izveide;
3)jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata;
4)izmaksas par transportu ( t.sk. noma) , kas paredzētas finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam un projekta īstenošanas personālam un sadarbības partnera projekta īstenošanas personālam projekta atbalstāmo (Darbības 1 – 8)  darbību īstenošanai un projekta īstenošanas vadībai t.sk. lokalitātēs -pašvaldību partnerības un kapacitātes veidošanai, nodrošinot IKMS lietotāju/ datu analītiķu tīkla pašvaldībās izveidi un sadarbību, jo būs nepieciešami arī izbraukumi un apmeklējumi uz vietām gan mācību atbalstam, pieredzes pārnesei, gan pārraudzībai;
5)pakalpojumu/ preču izmaksas projekta darbību īstenošanai, kas veidojas 1) mācību, izglītojošu, informatīvu,  sadarbības un tīklošanās pasākumu, izpētes vizīšu uz ārvalstīm semināru un konferenču organizēšanai un īstenošanai, 2) pētījumu nodrošināšanai/ īstenošanai; 3)ekspertu pakalpojumiem t.sk. VIIS audits, jauna arhitektūra jaunu, jaunu IKMS rīku izstrādei; 4) komunikācijas paneļu izveidei; 5) IKMS uzturēšanai, attīstībai; 6) IKMS rīku prototipu pilnveidei, aprobācijai ar lietotājiem, testēšanai, digitalizēšanai, integrēšanai VIIS, publicēšanai lietošanai, uzturēšanai un turpmākai pilnveidei; 7) ārvalstu ekspertu konsultācijām (OECD tehniskā palīdzība) reformu/politikas iniciatīvu efektivitātes, ietekmes pētījumiem; 8) licences 
6)komunikācijas/ publicitātes izdevumi t.sk. video, infografikas, IKMS platforma mājas lapā,  pasākumi utml.

Mācību izmaksas un izmaksas izglītojošu, informatīvu,  sadarbības un tīklošanās pasākumu, izpētes vizīšu uz ārvalstīm, semināru un konferenču organizēšanai un īstenošanai tiek plānotas arī projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, jo tas ir būtiski projekta mērķa un rezultātu un tam paredzēto darbību īstenošanai, ko virza finansējuma saņēmēja personāls, rodot  efektīvākos, lietderīgākos un ilgtspējīgākos (piem. IT, digitālos) risinājumus aktivitātēs  t.sk. pakalpojumu iepirkumiem nodrošinot vai sagatavojot tehniskās specifikācijas – līdz ar to tiek pamatoti paredzētas aktivitātes arī finansējuma saņēmējam personālam kompetencei un attīstībai.

Tostarp komunikācijas un vizuālas identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi tiks īstenoti gan saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīviem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, gan arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Plānojot darbības un izmaksas, tai skaitā izvērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas, ir veiktas sarunas ar potenciālo finansējuma saņēmēju, projektā plānotajiem sadarbības partneru pārstāvjiem, sagatavots indikatīvs projekta budžets. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vienkāršoto izmaksu metodiku izstrāde ir laikietilpīgs datu atlases un pierādīšanas process. Lai nodrošinātu prasību piemērot vienkāršotās izmaksas un uzsāktu projekta darbības pēc iespējas ātrāk, ir izvērtēta iespēja izmantot Regulā Nr. 2021/1060 noteiktās vienotās likmes, kuru piemērošanai nav nepieciešams veikt aprēķinus un izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas. Atbildīgā iestāde ir secinājusi, ka visefektīvāk būtu piemērot Regulas Nr. 2021/1060 56. panta 1.punktā noteikto vienoto likmi, kas paredz pārējām projektam darbībām piemērot 40% no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Vienlaikus 4.2.2.4 pasākumā tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja personāla atlīdzības izmaksās ietver arī atlīdzības izmaksas, kas tiek paredzētas pakalpojuma līgumos, nodalot atlīdzības izmaksas no pārējām pakalpojuma līguma izmaksām. Savukārt ņemot vērā plānoto izmaksu apjomu uz atlīdzības izmaksām un iepirkumiem, nav piemērojama Regulas Nr. 2021/1060 55.panta 1.punktā minētā vienotā likme tiešajām attiecināmām personāla izmaksām par darbību līdz 20% no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Papildu vienoto likmju izstrāde nav iespējama, jo darbībās ir dažāda finanšu ietilpība un nav nosakāma vienota likme vai aprēķins, jo tās nav viendabīgas un ir ar dažādiem komponentiem, piemēram, datu vākšana, t.i., datu pieprasījumi nav standartizēti, jo katram reizei ir sava nepieciešamā matrica, tāpat tiek plānots piesaistīt dažāda veida ekspertus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm, tostarp plānotie pētījumi veicami iepirkumu procedūras kārtībā utml. Ņemot vērā minēto, atbildīgā iestāde uz projekta īstenošanas uzsākšanas brīdi nosaka, ka tiek piemērotas horizontālās vienkāršoto izmaksas iespējas - transporta izmaksām, iekšzemes komandējumiem, bet netiešajām izmaksām, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% (procentu) apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata t.i., pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā, un ko piemēro arī tām tiešajām personāla izmaksām, kas noteiktas ar vienas vienības izmaksu metodi. Līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai un saskaņošanai ar vadošo iestādi  personāla izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas.   Personāla izmaksu metodiku izstrāde var notikt paralēli ar MK noteikumu saskaņošanas procesu, bet nebūtu jābūt prasībai, ka tām jābūt apstiprinātām līdz ar vienošanās noslēgšanu ar SI, jo tas ir laikietilpīgs un neprognozējams process, ņemot vērā, ka tiek prasīts no VI saskaņojumi par amatu vietām projektā no Valsts kancelejas. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā vai vadošā iestāde var izstrādāt vēl citas vienkāršoto izmaksu metodikas, kas būtu piemērojamas 4.2.2.4. pasākumā.

Ņemot vērā, ka ir precizēts 4.2.2.4.pasākumam pieejamais finansējums, tad ESF+ finansējuma sadalījums pa intervences kodiem 4.2.2.4.pasākumā 9 047 702EUR plānoti 149. intervences kodā “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 9 047 702EUR plānoti 150. intervences kodā “Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)”. Finansējuma veids - grants 18 095 404 EUR.  Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5% no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF sekundāra temata 1.kodā “Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana” - 904 770 EUR un attiecīgi 95% 9.kodā - 17 190 634EUR. Dzimumu līdztiesības dimensijas 2.kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” ietver visu pasākuma finansējumu attiecīgi kā teritoriālas sasniegšanas mehānisma 33.kods.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.4. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2024. gada 1. janvāra, kā arī Valsts izglītības satura centram izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža saistībā ar 20.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanu. Vienlaikus finansējuma saņēmēja sadarbības partneris Valsts izglītības satura centrs 20.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanā nepieciešamības gadījumā var iesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju, ņemot vērā, ka vērtēšanas darbu izstrādes un analīzes ietvaros (t.sk. monitoringa darbu, centralizēto eksāmenu un citu vērtēšanas instrumentu) vispārējā izglītībā, kas ietver pirmsskolu, pamatskolu un vidējo izglītību cita starpā nepieciešama pētnieciskā komponente.

No 2024.gada 1.janvāra ir attiecināmas šādas izmaksas kā, piemēram, esošo monitoringa rīku attīstībai, publiskā dokumenta licence, kas varētu kopā veidot aptuveni 17 000 EUR bez PVN septembri ieskaitot utml.

Vienlaikus vēršam uzmanību ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" no 2025. gada 1. janvāra plānots likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi  – VISC  un nodot tā funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu.
 
Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu tiek noteikts, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.2.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai Izglītības un zinātnes ministrijai kā 4.2.2.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 253 631 euro apmērā 2024. gadā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2024.gadā pieprasāmo summu 253 631 euro, aprēķins indikatīvi iekļauj laika periodu 2024.gada oktobris līdz 2024.gada 31decembrim (3 mēneši), ko veido: 15% netiešās izmaksas – 14 484 euro, finansējuma saņēmēja atalgojums – 96 562 euro: projekta vadītājs – administratīvais 2551 EUR + VSAOI x 3 mēneši, projekta vadītājs – saturiskais 2551 EUR + VSAOI x 2 mēneši, vecākais eksperts satura jautājumos 2165 EUR+VSAOI x 3mēnešix4 slodzes, vecākais eksperts IT jautājumos 2750EUR+VSAOI x 3 mēneši, datu zinātnieks 3750 EUR +VSAOI x 3mēneši, vecākais eksperts komunikācijas jautājumos 803 EUR + VSAOI x 3mēneši, vecākais eksperts finanšu jautājumos 2061 EUR + VSAOI x 3mēneši, vecākais eksperts satura jautājumos VISC 2165 EUR + VSAOI x 3mēneši, vecākais eksperts satura jautājumos IKVD 2165 EUR + VSAOI x 3mēneši; IT monitoringa rīku tālākā pilnveide, izveide - 55 000 euro, rīku pilnveide (esošo, izveidoto rīku attīstība 55 000EUR, kas sevī ietver SAP publiskā dokumenta licenci 3400 EUR un atbilstoši katra rīka konkrēto specifiku (kopā 4 rīki, vidēji katrs rīks 12 900EUR, kur attiecīgi nepieciešamo stundu skaits ir reizināts ar datu analītikas rīka funkcionalitātes uzturētāja stundas likmi, kas ir 70 EUR bez PVN), piemēram, jaunu rādītāju izstrādi (ETL un universa līmenī (pievienojot datu noliktavā) un/vai monitoringa rīka līmenī) un integrēšanu izstrādātajā monitoringa rīkā (ekrānformās, saistīto aprēķinu formulās, datu pārskatos u.c.), rīku ekrānformu izmaiņas (grafiku aizstāšana, vizuālā noformējuma izmaiņas u.c., kā arī izmaiņas aprēķinu algoritmos, kas nav saistīti ar mainīgajiem vai rādītājiem (mērķa vērtību aprēķinam, kompozītrādītājiem, rādītāju izmaiņām laikā, riska līmeņiem, riska līmeņa;); ISM - 87 585 euro, kas sevī ietver uzdevumu piemēru izstrāde monitoringa darbiem vecākais eksperts 2165EUR + VSAOI x 3 mēneši x 4 slodzes datu analītiķis 2500EUR + VSAOI x3 mēneši un savstarpējās pieredzes apmaiņa un analīze ar Beļģijas un Nīderlandes pārstāvjiem un Latvijas monitoringa sistēmas stratēģijas izstrāde (40000 EUR): Beļģijas, Nīderlandes vizīte, komandējums (5 cilvēki x 3000 ((lidojums 550 EUR, apdrošināšana 20 EUR, dienas nauda 60 EUR x 3 dienas, viesnīca 250eurx3 dienas) x2; 2 dienu seminārs ar naktsmītnēm 1 naktij un stratēģijas izstrādes pakalpojums (1 līgums), 30 cilvēki, lektori no Igaunijas un OECD = 15 000 EUR; 1 dienas informatīvs seminārs visām iesaistītajām pusēm – izstrādātās stratēģijas prezentācija (250 personas x 30EUR ēdināšana+2400EUR telpu īre (6h).

Pasākuma ietvaros plānots izveidot Izglītības kvalitātes padomi, kurai nav plānots pasākuma finansējumu, kas būs izglītības resora iekšējās stratēģiskās koordinācijas plānošanas instruments un darbosies divos līmeņos, t.i., pirmais līmenis būs iekšējais, kur tiks lemts par rīcības plānu apzināto problēmu risināšanai, kas rezultēsies informatīvajā ziņojumā, iesniegšanai ministru kabinetā un otrais līmenis – ārējais līmenis, kad notiks sarunas un saskaņošanas process, piemēram TAP par gala rezultāta atspoguļošanu, iekļaušanu informatīvajā ziņojumā ar ārējiem partneriem, tai skaitā nevalstisko sektoru.

Izglītības kvalitātes padomi ar rīkojumu izveidos Izglītības un zinātnes ministrija, kurā piedalīsies pārstāvji no nozares departamentiem un dažādu iestāžu eksperti. Pasākums 4.2.2.4. dos Izglītības kvalitātes padomei datus par aktuālāko situāciju/problēmām, par ko padomes pārstāvji izdiskutēs un lems par tālāko rīcību, kas rezultēsies informatīvajā ziņojumā iesniegšanai Ministru kabinetā. Ziņojumu sagatavos Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgais departaments. Tā kā no projekta padomē pārstāvji nebūs deleģēti, tad pasākuma finansējums netiek plānots un padomes darbs tiks finansēts katras iestādes pamatfunkciju ietvaros.

Savukārt projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveidos projekta uzraudzības padomi, kurā  uzaicināti piedalīties būs arī citu nozaru ministriju un sociālo partneru pārstāvji, tai skaitā vismaz viens pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta. Paredzēts, ka projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums, paredzot, ka ne retāk kā reizi sešos mēnešos projekta uzraudzības padomei finansējuma saņēmējs ziņo par noteikumu projekta 4. punktā noteikto rādītāju sasniegtajām vērtībām un  tiek izskatīts finansējuma saņēmēja ziņojums par projekta īstenošanas progresu un priekšlikumiem turpmāko darbību īstenošanai.

Vienlaikus projekta uzraudzības padomes un izglītības kvalitātes padomes funkcijas un personālsastāvs savstarpēji nepārklāsies un attiecīgi neradīs arī papildu administratīvo slogu ministrijas un tās padotības iestāžu funkcijām.  Projekta Uzraudzības padome ir tikai un vienīgi projekta funkciju nodrošināšanai, piemēram, sekot līdzi plānoto rezultātu sasniegšanai u.c. 

IZM ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.2.4. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
1. projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ESF+. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir IZM, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai IZM projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar CFLA par projekta iesnieguma sagatavošanu. Papildus tam, risku mazinās arī ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā CFLA piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
2. līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Darbības un izmaksas, ko paredzēts veikt pirms vienošanās noslēgšanas, atbilst 4.2.2.4. pasākumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām. Riska mazināšanai IZM projekta īstenošanai līdz vienošanās noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar IZM kā atbildīgo iestādi un CFLA par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, ievēros ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda horizontālos nosacījumus, t.sk. ievēros prasības, kas ietvertas Finanšu ministrijas vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā, lai mazinātu neatbilstību riskus, kā arī nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar Regulas 2021/1060 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3. IZM nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā IZM līdzšinējo pieredzi ES fondu projektu īstenošanā. Vienlaikus šī riska ietekme ir vērtējama kā vidēja, tā kā nepietiekamas kapacitātes dēļ var rasties nobīdes plānotajos 4.2.2.4. pasākuma atbalstāmo darbību izpildes termiņos.

Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība kopumā ir novērtēta kā zema, tomēr protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.2.4. pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu. 

Vienlaikus protokollēmuma projekts paredz arī, ka lai nodrošinātu projektā izveidotās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un rezultātu ilgtspēju, Izglītības un zinātnes ministrijai kā 4.2.2.4. pasākuma finansējuma saņēmējam līdz 2027.gada 31. decembrim, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par projektā īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā to tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem to darbināšanai. Iesniedzot valsts budžeta pieprasījumu, IZM izvērtēs kritiski nepieciešamos resursus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas turpmākai darbībai. Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu pēc projekta beigām tiks izskatīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 2029.gadā tas tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2029.gadam un budžeta ietvaru 2029., 2030. un 2031.gadam" sagatavošanas procesā.

Attiecībā uz ilgtspēju tiek noteikts, ka Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai nav pienākums veikt projekta pēcuzraudzību.

Tostarp ir noteikts, ka neparedzētās izmaksas, kas radušās par papildu darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu vai kas sadārdzinājuma un neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai, var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz 5 % no šo noteikumu 20.1. apakšpunktu minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Tā kā projekta ietvaros attīstāmā IKMS ar tālāku analītisko rīku kopuma izveidi datu analītikai izglītības jomā ir balstīta digitālos risinājumos, kas ir IT joma, kurā tehnoloģiju attīstība norit visstraujāk, pamatoti paredzēt projekta budžetā ietvertu rezervi kā galējās nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņos ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu

4.2.2.4.pasākumā īstenotais IZM projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Tā ietvaros tiks izveidoti un attīstīti izglītības kvalitātes monitoringa rīki analītisko rīku kopumam kvalitatīva izglītības procesa īstenošanai, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteikts, ka lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm: 
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona; 
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts; 
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai; 
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 
Skaidrojam, ka finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde kā arī noteiktie sadarbības partneri – IKVD, VISC, kas nav komercsabiedrības un negūs ekonomiskas priekšrocības.  Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbību nosaka 2023.gada 23 aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums", kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu). IKVD darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā. Vienlaikus IKVD sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar cenrādi kā tas noteikts 02.05.2023. Ministru kabineta noteikumos Nr. 213, kas Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devīto daļu, un Izglītības likuma 36. panta ceturto daļu un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 13.2 punktu. Atbilstoši Izglītības likuma 20.panta trešās daļas 7. a) un b) punktā, Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumu Nr.414 “Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība pedagoga amatam” 5.punktā noteiktajam un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu - IKVD veic deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, līdz ar to IKVD maksas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti deleģētā uzdevuma ietvaros, nepiemēro pievienotās vērtības nodokli. IKVD sniegtajiem maksas pakalpojumiem “Kursi un semināri” pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots saskaņā ar 01.01.2013 Pievienotās vērtības nodokļu likuma 59.panta pirmajā daļā noteikto, jo atbilstoši IKVD veiktajiem aprēķiniem ir plānots, ka šo maksas pakalpojumu kopējā vērtība nepārsniegs Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto slieksni. Tāpat IKVD nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.  
Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir Izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota 2009.gada 1.jūlijā, VISC darbību reglamentē 2009.gada 30 jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums", izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu. VISC darbības mērķis ir īstenot izglītības politiku vispārējās, profesionālās un interešu izglītības satura pilnveidē un valsts valodas jomā. VISC sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar cenrādi kā tas noteikts 12.10.2021.Ministru kabineta noteikumos Nr. 680, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devīto daļu. VISC veic deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, līdz ar to iestādes maksas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti deleģētā uzdevuma ietvaros, nepiemēro pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu -  Publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. 
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir valsts pārvaldes iestāde – un kā tiešās pārvaldes iestāde darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Pakļautības forma neietekmē Pārvaldes funkcionālo neatkarību, jo tā izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta - Ekonomikas ministrija nevar dot tiešus rīkojumus Pārvaldei attiecībā uz statistikas nodrošināšanas profesionālajiem jautājumiem.  CSP gadījumā pārraudzība definēta un nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. CSP ir galvenā valsts oficiālās statistikas sagatavošanas darbu veicēja un koordinatore valstī. CSP ir atbildīga par valsts oficiālās statistikas nodrošināšanas darba organizāciju Latvijā un par datu pareizību, kurus ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju. CSP darbības mērķis ir, ievērojot starptautiski atzītus principus, veidot un attīstīt Latvijā vienotu valsts statistikas sistēmu par ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, un attīstīt partnerību jaunu datu avotu un metožu izmantošanā statistikas ražošanā. Pamatdokuments, kas regulē CSP un citu statistikas ražošanā iesaistīto iestāžu darbību, ir Statistikas likums (04.06.2015),  kas nosaka oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmu, oficiālās statistikas nodrošināšanas organizēšanu, datu izplatīšanas noteikumus. Latvijas un Eiropas statistikas iestāžu darbību regulē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, kas nosaka  Eiropas statistikas sistēmas organizāciju, Eiropas statistikas veidošanu, statistikas kvalitātes kritērijus un Eiropas statistikas prakses kodeksa piemērošanu, Eiropas statistikas izplatīšanu. Pamatojoties uz MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 732 „Centrālās statistikas pārvaldes nolikums nolikums” 5.8. punktu, Pārvaldei ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus. Centrālās statistikas pārvaldes sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar cenrādi kā tas noteikts 10.05.2022. Ministru kabineta noteikumos Nr. 274, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta devīto daļu un pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis piemērojams vispārējā kārtībā. Pārvaldes maksas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot oficiālo statistiku vai oficiālās statistikas nodrošināšanas procesā iegūtos datus. Oficiālo statistiku CSP publicē Statistikas likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā Oficiālās statistikas portālā. Statistikas likuma ietvertais regulējums nodrošina pakalpojumu pieejamību elektroniskā veidā un līdz ar to Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" 18.punkta prasību izpildi. 

4.2.2.4.pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta darbību sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar 8.3.6.2.pasākuma projektu.

4.2.2.4. pasākuma sociālekonomiskās ietekmes analīzes apraksts: 4.2.2.4. pasākuma īstenošana veicinās IAP mērķu un rādītāju sasniegšanu, ar virzību uz pierādījumos balstītas izglītības politikas ieviešanu, kas paredz, ka izglītības iestādēm strukturēti jāsniedz dati un rādītāji izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros, lai raksturotu sniegtās izglītības kvalitāti, kam ir potenciāla ietekme uz izglītības sistēmu kopumā, jo atbalsta pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu strukturālām izmaiņām. Digitalizējot datu vadības un monitoringa procesus, iespējams risināt administratīvo slogu datu lietotājiem visos izglītības sistēmas līmeņos. Tā kā IKMS rīki paredzēti gan izglītības sistēmas līmenī, gan indivīda līmenī, tad to sistēmisko lietderību un potenciālo ietekmi varēs pilnībā fiksēt pēc vairākiem gadiem.
Tā kā attīstītie IKMS rīki balstās uz datiem, kas jau uzkrāti VIIS un VPS sistēmās, tad tie neveido papildus administratīvo slogu. Turklāt līdz šim VIIS uzkrātie dati ir salīdzinoši maz analizēti kontekstā ar izglītības kvalitāti, tādējādi, sistematizējot jau uzkrātos datus un iegūstot jaunus, izglītības politikas veidotāji un ieviesēji varēs veidot efektīvākās politikas. No politikas veidošanas perspektīvas dati ir būtiski, lai monitorētu virkni aspektu (piemēram, izglītības procesā ieguldītos resursus vai izglītojamo snieguma progresu) un nodrošinātu, ka izglītības politikas veidošana kopumā norisinās atbilstoši un ir datos balstītas (evidence based) politikas veidošanas pieejai. Ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā izglītības un zinātnes politiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu, ir arī tā, kas turpmāk visvairāk izmantos SAM ietvaros izstrādātos rīkus.

Cilvēkkapitāls ir viens no ekonomikas pamatelementiem, jo tiešā veidā saistīts ar nozīmīgu resursu valsts sociāli ekonomiskai attīstībai - no indivīda cilvēkkapitāla ir atkarīgs  sniegums valsts ekonomikā. Pamatojoties uz NIP2027 un NAP2027 identificētajiem izaicinājumiem cilvēkkapitāla attīstībā, 2023.2024. gadā izstrādāta Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam ar tās īstenošanas pasākumu plānu,  lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības pāreju uz augstāku produktivitāti ar augstāku pievienoto vērtību,  kam pamatā esošo resursu, jo īpaši Latvijā pieejamo cilvēkresursu, pārdale augstākās pievienotās vērtības produktu ražošanai tehnoloģiski inovatīvā veidā un procesu vadībā. Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam akcentē tieši horizontālās komponentes – cilvēkkapitāla politikas jautājumu pārvaldība, datos un pierādījumos balstīti lēmumi, analītika, kā arī sadarbība ar uzņēmējiem. Tajā identificēti 5 rīcības virzieni: (1) STEM izglītība un prasmes; (2) darba tirgus paplašināšana; (3) kvalificētu darbinieku piesaiste; (4) pieaugušo izglītības piedāvājums un kvalitāte, prasmes; (5) atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi Latvijā risināmi ar darbaspēka pieejamību un tā prasmju nepilnībām saistīti šķēršļi, starp kuriem 1)prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība - augstākas kvalifikācijas speciālistu trūkums STEM virzienos līdz 2030. gadam var pieaugt līdz ~10 tūkst. Darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību trūkums. Vidējā termiņā var veidoties darbaspēka trūkums ar profesionālo vidējo izglītību (~46 tūkst.), turklāt trūkums iespējams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā; 2) liels mazkvalificētu iedzīvotāju īpatvars - pieprasījums pēc darba spēka ar vispārējo vidējo un pamatizglītību turpinās sarukt, kas veidos lielāku darba spēka pārpalikumu, kā rezultātā tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam būs nepieciešams pārkvalificēt līdz 50 000 nodarbināto. Būtiski nodrošināt koordinētu starpnozaru cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma attīstīšanu nākotnes darba vajadzībām t.sk. kvalitātes stiprināšanā. Lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā, izveidota koleģiāla institūcija – cilvēkkapitāla attīstības padome, kuras sastāvā EM, IZM, LM  pārstāvniecība. Tā kā nozīmīga loma  turpmākam procesam cilvēkkapitāla politikas veidošanai un darba tirgus pārvaldībā ir  prognozēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, monitoringam un analītikai datos un pierādījumos balstītiem lēmumiem. Tieši IZM izglītības kvalitātes monitoringam attīstīta sistēma ir nozīmīgs instruments izglītības nozarē īstenojamo reformu kontekstā sistēmisku pārmaiņu virzībā, kam būtiska  ilglaicīga ietekme uz cilvēkkapitāla resursu tautsaimniecībā.

Izglītības un zinātnes ministrija kā ES fondu Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā ESF+ līdzfinansētā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un  ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu Sadarbības iestādē. 4.2.2.4.pasākuma plānotā ietekme ir vērsta uz  izglītības kvalitātes nodrošināšanu, uzraudzību un novērtēšanu valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī, t.sk. izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības uzraudzību vidējā termiņā sasniedzamo nozares stratēģisko mērķu kontekstā un ilgtermiņā, kā arī kapacitātes datu analītikai nodrošināšanu IKMS  pilnvērtīgas lietošanas ietvaros, un tā nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Projektā arī  nav paredzēta ieņēmumu gūšana. Izpildoties šādiem nosacījumiem, starptautiskajā praksē netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Izstrādājot NAP2027, IAP2027 un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam izmantota izmaksu un ieguvumu analīze, un arī pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana, tai skaitā novērtējot, vai attiecīgos politikas rezultātus ir iespējams sasniegt, neveicot ES fondu investīcijas. Ja ES fondu investīcijas, kuru kopējais finansējums 21 288 711 euro apmērā netiek veiktas, tad pāreja uz mūsdienu prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību kā to paredz Izglītības likuma 4. pants gan valsts, gan izglītības iestādes un tā dibinātāja līmenī tam nepieciešamajā veidā - turpinot pilnveidot ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītos procesus, nav pilnvērtīgi nodrošināma, jo tam veicams sistemātisks izglītības kvalitātes monitorings, kas orientēts gan uz visu izglītības līmeņu un veidu aptvērumu, gan izglītojamā snieguma rādītājiem indivīda līmeni, un šajā procesā IKMS rīki ir daļa no valsts veidotas sistēmas izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ko paredzēts attīstīt Izglītības un zinātnes ministrijai, piesaistot Eiropas Savienība fondu investīcijas.  
Izglītojamo mācību snieguma vērtējums ir viens no objektīviem mērījumiem, kas apliecina sniegtās izglītības kvalitāti. Nodrošinot individuālām vajadzībām atbilstošu izglītību, tiek radīti labvēlīgi nosacījumi tālākām izglītības un darba gaitām, kas ir ar turpmāku būtisku sociālekomisku ietekmi. Kā rāda statistika un pētījumi, izglītībai ir cieša korelācija ar cilvēka nodarbinātību un labklājību, kas ietekmē arī valsts labklājību un ekonomiku ilgtermiņā, jo augstāks izglītības līmenis veicina produktīvāku darbaspēku, uzņēmējdarbības attīstību un inovācijas, kā arī mazina sociālo atstumtību un kriminālās aktivitātes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2022.gadā atalgojumu,  zemāku atalgojumu par vidējo algu valstī, saņēma 86% darba ņēmēju ar sākumskolas, pamatskolas vai arodizglītību, 80% darba ņēmēju ar vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību, 54% darba ņēmēju ar augstāko izglītību.  
Tā kā 4.2.2.4. pasākums "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" turpina SAM  8.3.6. pasākuma izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un lietotājorientētai ieviešanai nepieciešamās darbības pierādījumos balstītu lēmumu izglītības politikai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā izglītības kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei, tad atsaucoties uz arī uz 2023.gadā SIA “CSE COE” konsultantu veiktā ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” 8. prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noslēguma izvērtējumu, uzsverams tajā atzīmētais,  ka  - visi  specifiskie atbalsta mērķi (t.i., 8.1.2., 8.3.1., 8.3.2., 8.3.3., 8.3.4. un 8.3.5. un 8.3.6.) ir savstarpēji saistīti un papildinoši, lai dotu ieguldījumu izglītības politikas veidošanā, jo visi 8.3. IP SAM ir saistīti ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, veicinot sistēmiskas pārmaiņas izglītības sistēmā, no kurām iegūs visa sabiedrība. Izvērtējumā atzīmēts, ka - būtiska ir ieguldījumu konsekvence, ieviešot izglītības monitoringa sistēmu. Arī nākotnes perspektīvā turpmāku ietekmi uz izglītības kvalitāti veido ne tikai 4.2.2.4.pasākumā plānotās darbības,  bet viss NAP2027 un IAP2027 paredzēto pasākumu kopums, līdz ar to šo ieguldījumu ieguvums tautsaimniecībai nav atsevišķi monetāri aprēķināms.