Anotācija (ex-ante)

Lai uzlabotu Latvijas sasniegumus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, tostarp paplašinātu pētniecības un inovāciju starptautiskās sadarbības tīklus, veicinātu dalību starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un EPT infrastruktūras stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos, kā arī paplašinātu Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – programma “Apvārsnis 2020”) Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP)  Nacionālā kontaktpunkta darbību (turpmāk – NKP), Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” pirmās kārtas ietvaros (turpmāk  –  1.1.1.5. pasākums) īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/002  “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – projekts Nr. 1.1.1.5/17/I/002) un Latvijas Zinātnes padome īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai”. Neskatoties uz to, ka abu minēto projektu īstenošana vēl turpinās līdz 2023. gada 30. novembrim, IZM vērtējumā projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 mērķis “Stiprināt Latvijas starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, sekmēt Latvijas pētnieku integrāciju Eiropas un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicināt Latvijas sabiedrības atbalstu zinātnei un izpratni par tās nozīmi” tiks sasniegts. Jau šobrīd ir vērojams tas, ka īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī uzlabojušas Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās.
Augstāk minēto apliecina arī Latvijas institūciju sasniegumi programmā “Apvārsnis 2020”, konkrētāk, atbalstīto projektu skaita palielināšanās par 196 projektiem jeb  82 % un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugumu par 68 miljoniem euro jeb gandrīz 140 % salīdzinājumā ar Eiropas Savienības 7. Ietvarprogrammas rezultātiem (1. tabula). Savukārt, salīdzinot sekmības rādītāju (aprēķinot pieprasīto un saņemto finansējumu) ar kaimiņvalstīm, Latvijai tas ir 8,5%, Somijai – 9,6%, Igaunijai – 9,1%, Slovēnijai – 7,9%, Lietuvai – 6,7%.

1. tabula
Latvijas dalība programmā “Apvārsnis 2020” un iepriekšējās Ietvarprogrammās
 

	5.Ietvarprogramma (1999-2002)	6.Ietvarprogramma (2002-2006)	7.Ietvarprogramma (2007-2013)	“Apvārsnis 2020” (2014-2020)
Projektu pieteikumi (skaits)	667	1027	1127	2790
Dalību skaits projektu pieteikumos (skaits)	776	1206	1424	3480
Atbalstītie projekti (skaits)	178	217	240	436
Dalību skaits atbalstītajos projektos (skaits)	204	258	337	543
Sekmība (%)	26.7	21.1	21.3	14.16
EK finansējums (EUR, miljoni)	14.6	21.6	49.04	116.8

1.1.1.5. pasākuma ietvaros uzsākta dalība Kopējās programmēšanas iniciatīvās (Joint Programming Initiatives) (turpmāk – KPI) – Eiropas Komisijas iniciatīvās, lai, apvienojot Eiropas Savienības dalībvalstu resursus, īstenotu pētniecību sabiedrībai būtiskās jomās. Iniciatīvu ietvaros Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādā stratēģiskās pētniecības programmas (Strategic Research Agenda), kuru pamatā ir kopējs skatījums par veidu, kādā risināmas svarīgas sabiedrības problēmas, tostarp izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” instrumentus, kā arī nodrošinot dalībvalstu finansiālo ieguldījumu. Nodrošināta Latvijas dalība piecās KPI, t.i., Lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas (Agriculture, Food Security and Climate Change (FACCE)); Veselīgs uzturs veselīgam dzīvesveidam (Healthy Diet for a Healthy Life (HDHL)); Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas: jauns uzdevums Eiropai (Cultural Heritage and Global Change: A new Challenge for Europe (CH)); Urbānā Eiropa – Eiropas pilsētvides apvienotie risinājumi (Urban Europe (UE)); Ūdens izaicinājumi mainīgā pasaulē (Water challenges for a changing world (WATER)). Lai veicinātu Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju EPT un pasaules pētniecības telpā, nodrošināta dalība dažādu KPI konkursos, piešķirot finansējumu Latvijas dalībniekiem KPI projektu īstenošanai. Kopā finansēti 10 KPI projekti ar Latvijas dalībniekiem no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, Daugavpils Universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūta un nodibinājuma “Baltic Studies Centre”.
Tostarp, IZM kā NordForsk reģionālais partneris piedalījās arī NordForsk programmas izsludinātajos projektu konkursos, nodrošinot finansējumu Latvijas dalībniekiem. Piemēram, konkursā “Publiskā sektora digitalizācija” atbalstīts projekts “Critical Understanding of Predictive Policing”, kurā piedalās pētnieki no Latvijas Universitātes, nodibinājuma “Baltic Studies Centre”, Kopenhāgenas Universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes, Lafboro Universitātes, Oslo Universitātes un organizācijas “PROSA”. Savukārt, NordForsk konkursā “Ilgtspējīgas akvakultūras” stiprināta sadarbība starp partneriem no Latvijas (t.i., Rīgas Tehniskās Universitātes), Norvēģijas, Dānijas un Nīderlandes, īstenojot projektu “Non-Food Organic Resources-based feeds optimised for salmon until post-smolt stages”.
Tādējādi, iniciatīvu ietvaros uzlabota Latvijas zinātniskā kapacitāte un veicināta tās atpazīstamība, nodrošinot sadarbību gan ar Eiropas Savienības dalībvalstu partneriem, gan Ziemeļvalstu partneriem, tostarp kopīgi veicot pētniecību sabiedrībai būtiskās jomās un izstrādājot augstas kvalitātes oriģinālus zinātniskos rakstus. Šobrīd uzskaitīti 4 oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa un 10 oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos.

Turpinot nodrošināt Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecību EPT, tai skaitā EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši EPT politikas programmai un līdzdalība Eiropas Savienības jaunās EPT politikas programmas izstrādē un ieviešanā, Eiropas Savienības un nacionālo EPT pasākumu īstenošanā, kā arī programmas “Apvārsnis Eiropa” programmkomitejās, tostarp izveidojot starpinstitucionālas darba grupas mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai nacionālā līmenī starptautiskās sadarbības paplašināšanai, plānots palielināt Latvijai piesaistītā finansējuma apjomu un koordinēto (kā vadošajam partnerim) projektu skaitu, t.sk. analizēt Latvijas sniegumu programmā “Apvārsnis Eiropa” un citos tās instrumentos, novērtēt Latvijas pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstību ilgtermiņā un stratēģiski prioritārajās RIS3 jomās. Veidojot efektīvu sadarbību ar nozaru ministrijām un starptautiskajām organizācijām, tiks nodrošināts atbalsts lokālo inovācijas ekosistēmu veidošanā un attīstīšanā, lai veicinātu pētniecības rezultātu labāku izmantošanu nozarēs, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

Analizējot sasniegtos rezultātus, secināms, ka palielinājusies uzņēmumu aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Līderis ir SIA “Tilde” ar 3,18 milj. euro, piedaloties 15 “Apvārsnis 2020” projektos.

2. tabula
Sekmīgākie Latvijas uzņēmumi pēc piešķirtā finansējuma apjoma

Organizācijas nosaukums (Eiropas Komisijas datubāzē)	Eiropas Komisijas finansējums, EUR	Dalību skaits
TILDE SIA	€ 3 176 091	15
LATVIA MGI TECH SIA	€ 1 791 828	1
EKODOMA	€ 1 540 506	9
EUROLCDS SIA	€ 1 506 950	3
SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDIBU DIGAS	€ 1 392 994	2
SIA LIGHTSPACE TECHNOLOGIES	€ 1 228 500	1
LETA SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDĪBU	€ 1 166 250	1
BALTIC OPEN SOLUTIONS CENTER	€ 911 211	5
RENESCO SIA	€ 520 064	2
RITOLS SIA	€ 485 900	2

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, t.sk. augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no IKP, jāturpina palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, jāuzlabo Latvijas pētnieku sadarbība un integrācija starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos, jāveicina akadēmiskā un zinātniskā personāla mobilitāti no ārvalstīm uz Latviju un uzņēmējdarbības sektorā, jāattīsta un jāstiprina uzņēmējdarbības un inovācijas kultūras augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.1. pasākums. 

Izvērtējot pasākuma darbības un sasniedzamos rezultātus, secināms, ka zinātnes politikas stratēģiska plānošana un ieviešana var uzlabot gan izglītības sistēmu, gan veicināt zinātniskās pētniecības iespējas zinātnisko institūciju, augstskolu un komersantu līmenī, gan arī sekmēt gudras, ilgtspējīgas un integrējošas valsts pārvaldes izaugsmi un sabiedrības izpratnes veidošanu. Aktivitātes īstenošanas rezultātā paredzēti šādi Latvijas un nozares ieguvumi: 
1) Latvijas zinātnes politikas stratēģiska plānošana, koordinēta ieviešana un efektīva pārvaldība ar mērķi izveidot līdz 2025. gada 1. janvārim vienu starpinstitucionālu darba grupu mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai nacionālā līmenī starptautiskās sadarbības paplašināšanai, tostarp veicinot Latvijas institūciju piesaistītā finansējuma apjoma pieaugumu P&A sistēmā, kas veicinās P&A finansējuma pieaugumu līdz 1,5 % no IKP;
2) Latvijas zinātnes tēla (t.sk. Latvijas zinātnieku un zinātnisko institūciju) prestiža stiprināšana Eiropas un pasaules pētniecības telpā ar mērķi paplašināt Latvijas kosmosa nozares portāla https://latviaspace.gov.lv saturu un pilnveidot tā funkcionalitāti, nodrošinot portāla lietotāju skaita pieaugumu 2027. gadā vismaz par 50 procentiem salīdzinājumā ar lietotāju skaitu 2023. gadā; attīstīt Latvijas zinātnes portālu researchLatvia.gov.lv, nodrošinot ik gadu +20% tā lietotāju skaita pieaugumu un vismaz 50 unikālu ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošu un strādājošu Latvijas izcelsmes zinātnieku profilu diasporas zinātnieku datubāzē katru gadu;
3) jaunu, stratēģiski svarīgu kontaktu veidošana Eiropas un pasaules pētniecības telpā Latvijas zinātnes attīstībai ar mērķi piedalīties vismaz piecās EPT aktivitātēs līdz 2029. gada 30. novembrim, nodrošināt Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecību programmas “Apvārsnis Eiropa” 14 programmkomitejās, noorganizēt divus starptautiskus pasākumus – 2025. gadā konferenci “Big Data from Space 2025”, piesaistot vismaz 700 dalībniekus (provizoriski 80% ārzemju un 20% vietējie), un 2028. gadā VI Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, pulcējot vismaz par 20 procentiem vairāk dalībnieku nekā 2023. gada Pasaules Latviešu zinātnieku kongresā, tostarp vismaz par 20 procentiem vairāk ārvalstu dalībnieku;
4) pētniecības izcilības attīstība sadarbībā ar uzņēmējdarbības sektoru, izstrādājot jaunas un perspektīvas tehnoloģijas un produktus, ar mērķi uzlabot publiskā–privātā sektora sadarbību, piesaistot papildu finansējumu P&A sistēmā, kas veicinās P&A finansējuma pieaugumu līdz 1,5 % no IKP;
5) Latvijas zinātnes, pētniecības un inovāciju prioritāra attīstība ilgtermiņā ar mērķi izstrādāt Latvijas līdzdalības monitoringa ziņojumu, ietverot EPT dimensijas, kas saistošas Latvijas pētniecības telpai (līdz 2029. gada 30. novembrim izstrādāts viens ziņojums) un nodrošināt Viedās specializācijas stratēģijas un tās ietvaros definēto specializācijas jomu padziļināta analīzi, tai skaitā Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ziņojumu sadaļu sagatavošanu par zinātni un pētniecību, ņemot vērā atbildības sadalījumu RIS3 monitoringa ziņojumu izstrādē starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju (2025. gadā un 2027. gadā – sagatavoti divi monitoringa ziņojumi);
6) sabiedrības izpratnes veicināšana par zinātnes, pētniecības un inovāciju nozīmību ar mērķi veikt  Latvijas zinātnisko institūciju aptauju par informētības līmeni saistībā ar  EPT politikas programmu un tās ietvaros plānotajām aktivitātēm (līdz 2027. gada 1. janvārim veikta viena aptauja) un Latvijas zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēti, pētot Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņa un līdzdalības aktivitātes, ietverot tādus tematus kā Latvijas iedzīvotāju attieksme pret zinātni, zināšanām un izglītību kā vērtībām; intereses un aktivitātes, kas saistās ar zinātni, apmeklējot zinātnes pasākumus un patērējot zinātnes saturu; informētība par Latvijas zinātniekiem un zinātnes sasniegumiem, zinātnieka, augstskolas pasniedzēja un skolotāju profesijas prestižs (līdz 2027. gada 1. janvārim veikts viens pētījums).

1.1.1.1. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.1. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” mērķa vērtības sasniegšanu;
2) ZTAIP2027 rīcības virziena “P&A sistēmas pārvaldība, koordinācija un monitorings” uzdevumam “Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu”, uzdevumam “Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju un pārstāvniecību”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.1. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.1. pasākuma mērķis ir stiprināt pētniecības un attīstības pārvaldības un analītisko kapacitāti Viedās specializācijas stratēģijas vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautisko sadarbību un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību.

1.1.1.1. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, augstskolas, (t.i., zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas), Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti, valsts tiešās pārvaldes institūcijas pētniecības un attīstības politikas plānošanā un ieviešanā.

1.1.1.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) Latvijas līdzdalības monitoringa ziņojuma sagatavošana, ietverot Eiropas Pētniecības telpas (turpmāk – EPT) dimensijas, kas saistošas Latvijas pētniecības telpai – izstrādāts viens ziņojums līdz 2029. gada 30. novembrim;
2) EPT aktivitāšu skaits, kurās piedalās Latvijas institūcijas –  vismaz piecas aktivitātes līdz 2029. gada 30. novembrim;
3) veikta Latvijas zinātnisko institūciju aptauja par informētības līmeni saistībā ar  EPT politikas programmu un tās ietvaros plānotajām aktivitātēm – līdz 2027. gada 1. janvārim veikta viena aptauja; 
4) Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecība – Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (turpmāk – programma “Apvārsnis Eiropa”) programmkomitejās – 14 programmkomitejās;
5) izveidota līdz 2025.gada 1. janvārim starpinstitucionāla darba grupa mērķtiecīgai sadarbībai un koordinācijai nacionālā līmenī starptautiskās sadarbības paplašināšanai  – viena darba grupa;
6) nodrošināta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas un tās ietvaros definēto specializācijas jomu padziļinātu analīze, tai skaitā Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ziņojumu sadaļas sagatavošana par zinātni un pētniecību, ņemot vērā atbildības sadalījumu RIS3 monitoringa ziņojumu izstrādē starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju, 2025. gadā un 2027. gadā – sagatavoti divi monitoringa ziņojumi;
7) nodrošināts Latvijas zinātnes portāla https://researchLatvia.gov.lv lietotāju skaita procentuāls pieaugums gadā – 20 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (bāzes vērtība 2023. gadā – 0);
8) iekļauti Latvijas zinātnes portālā https://researchLatvia.gov.lv unikālu ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošu un strādājošu Latvijas izcelsmes zinātnieku profili diasporas zinātnieku datubāzē – vismaz 50 zinātnieku profili katru gadu (bāzes vērtība 2023. gadā – 0);
9) paplašināts Latvijas kosmosa nozares portāla https://latviaspace.gov.lv saturs un pilnveidota tā funkcionalitāte, nodrošinot portāla lietotāju skaita pieaugumu 2027. gadā vismaz par 50 procentiem salīdzinājumā ar lietotāju skaitu 2023. gadā (bāzes vērtība 2023.gadā – 6,9 tūkstoši);
10) nodrošināta Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa norise Latvijā 2028. gadā – 1 kongress;
11) nodrošināts Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa Latvijā 2028. gadā kopējais dalībnieku skaita pieaugums – vismaz par 20 procentiem vairāk dalībnieku nekā 2023. gada Pasaules Latviešu zinātnieku kongresā (bāzes vērtība – 1300 dalībnieki klātienē un tiešsaistē);
12) nodrošināts Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa Latvijā 2028. gadā ārvalstu dalībnieku skaita pieaugums – vismaz par 20 procentiem vairāk dalībnieku nekā 2023. gada Pasaules Latviešu zinātnieku kongresā (bāzes vērtība – 100);
13) nodrošināta vienota starptautiskā zinātniskā ekspertīze, tai skaitā sākotnējā, vidusposma un noslēguma zinātniskā ekspertīze Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektiem – vismaz četrām investīciju programmām. Šo noteikumu izpratnē par zinātnisko ekspertīzi (turpmāk – ekspertīzi) ir uzskatāmas: projektu iesniegumu atlases ekspertīze, projekta īstenošanas vidusposma rezultātu kvalitātes ekspertīze un projekta īstenošanas gala rezultātu kvalitātes ekspertīze un ārpuskārtas ekspertīze Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektiem, ja to veic zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļauti eksperti. IZM uzskata, ka lai nodrošinātu visām iesaistītajām pusēm pārskatāmu informāciju par 1.1.1.1.pasākuma ieviešanas statusu un progresu, visa informācija par 1.1.1.1. pasākuma projekta īstenošanu, tajā skaitā par sasniedzamajiem nacionālajiem rādītājiem, ir jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi. Atbildību par uzraudzību uzņemas atbildīgā iestāde.

1.1.1.1. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 398 945 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 2 271 077 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 12 239 103 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 1 930 416 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 159 842 euro (tajā skaitā elastības finansējuma apjoms 340 661 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

Savukārt, lai saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam izstrādes laikā panākto vienošanos starp Finanšu ministriju, IZM un LZP nodrošinātu IZM pārziņā esošo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” pētījumu projektu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanu, IZM rosina palielināt 1.1.1.1. pasākuma ietvaros pieejamo kopējo finansējumu 11 907 690 euro (ko veido ERAF finansējums – 10 121 536 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 786 154 euro) par 2 491 255 euro (ko veido ERAF finansējums – 2 117 567 euro un valsts budžeta finansējums – 373 688 euro), pārdalot minēto finansējumu no 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu”.

1.1.1.1. pasākums tiks īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs būs IZM, kas īstenos projekta iesniegumu sadarbībā ar LZP.

1.1.1.1.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam – IZM – plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Latvijas dalība EPT, tai skaitā EPT darba grupās un prioritātēs atbilstoši EPT  politikas programmai un EPT monitoringa ziņojuma izstrāde, līdzdalība Eiropas Savienības jaunās EPT politikas programmas izstrādē un ieviešanā, Eiropas Savienības un nacionālo EPT  pasākumu īstenošana;
2) Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecības stiprināšana programmas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programma, kas sāksies 2028. gadā pēc programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēguma, un citās starptautiskās programmās un partnerībās;
3) nodrošināta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas un tās ietvaros definēto specializācijas jomu padziļināta analīze zinātnē un pētniecībā, tai skaitā Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ziņojuma sadaļas sagatavošana par zinātni un pētniecību, ņemot vērā atbildības sadalījumu RIS3 monitoringa ziņojumu izstrādē starp IZM un EM;
4) Latvijas zinātnes stratēģiskās komunikācijas īstenošana, tajā skaitā, bet ne tikai informācijas un komunikācijas platformas https://researchLatvia.gov.lv un https://latviaspace.gov.lv attīstīšana un funkcionalitātes paplašināšana, sadarbības ar diasporu stiprināšana;
5) Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa 2028. gadā nodrošināšana;
6) zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma nodrošināšana;
7) projekta vadības un īstenošanas personāla kapacitātes celšanas pasākumi  (t.i. apmācības, semināri, darbnīcas);
8) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšana, piesaistot zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus;
9) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

IZM augstāk minētās 1); 2); 3); 4); 5); 6); 7) un 9) atbalstāmās darbības īstenošanai nepieciešams finansējums indikatīvi 10,98 milj. euro, bet ņemot vērā elastības finansējumu, tad līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu, IZM augstāk minēto darbību īstenošanai tiek paredzēts finansējums 9,23 milj. euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu vērtēs iespēju palielināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 10,98 milj. euro.

Finansējuma saņēmējs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanas nodrošināšanai piesaista LZP, kam ir nepieciešamā kompetence un līdzšinējā pieredze ārvalstu zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanā gan darbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros, gan valsts budžeta finansētu pētniecības programmu ietvaros.

Projekta īstenošanas personāls nodrošinās šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5., 15.6. un 15.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, kā arī nodrošinās zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļauto ekspertu piesaisti. Savukārt zinātnisko ekspertu  datubāzēs iekļautie eksperti ir Eiropas mēroga eksperti, kas ir iekļauti starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs un kas tiks piesaistīti, lai nodrošinātu vienotu starptautisko zinātnisko ekspertīzi. Darbības ietvaros paredzēts, ka LZP nodrošina sākotnējo, vidusposma un projekta īstenošanas gala zinātniskās kvalitātes starptautisko novērtēšanu, tostarp, ārpuskārtas ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, piemēram, līguma grozījumu apstiprināšanai, kas potenciāli var ietekmēt ekspertu sākotnējo vērtējumu un potenciāli var paredzēt zinātniskās kvalitātes izmaiņas, vai, piemēram, gadījumos, kad nepieciešams ekspertu vērtējums par specifiskiem dubultā finansējuma riskiem u. tml., vismaz šādos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumos: 1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi”, 1.1.1.5. pasākumā “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu”, 1.1.1.7. pasākumā “Inovāciju granti studentiem” un 6.1.1.2. pasākumā “Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā”. LZP ārvalstu ekspertus var piesaistīt izmantojot gan Eiropas Komisijas ekspertu datubāzēs vai citās līdzvērtīgās ārvalstu zinātnisko ekspertu datubāzēs iekļautus ekspertus saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. panta divpadsmito punktu. Sadarbības partneris nodrošinās ārvalstu ekspertīžu datu bāzēs iekļauto ekspertu atlasi atbilstoši LZP apstiprinātajiem iekšējiem noteikumiem “Latvijas Zinātnes padomes vadlīnijas un pamatprincipi zinātnisko ekspertu atlasei zinātnisko pētījumu projektu pieteikumu konkursiem”.

LZP kā 1.1.1.1.pasākuma projekta sadarbības partnerim ārvalstu zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanai indikatīvi paredzēts finansējums 3,43 milj. euro apmērā, no kuriem 1,03 milj. euro tiktu novirzīti ārvalstu ekspertu atalgojuma segšanai par veiktajiem projektu sākotnējiem, vidusposma un noslēguma zinātniskās kvalitātes novērtējumiem, savukārt 2,09 milj. euro LZP ārvalstu ekspertīžu nodrošināšanai – ārvalstu ekspertu atlase, darbs ar ekspertiem un 0,31 milj. euro – citiem izdevumiem. Bet, ņemot vērā elastības finansējumu, tad līdz Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu, LZP augstāk minēto darbību īstenošanai tiek paredzēts finansējums indikatīvi 2,89 milj. euro apmērā. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu vērtēs iespēju palielināt pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 3,43 milj. euro.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pielikumā pievieno kopā ar sadarbības partneri – LZP – izstrādāto rīcības plānu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai, tostarp stiprinot Latvijas līdzdalību EPT, kas ietver darbību aprakstu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas perioda pasākuma un 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” ietvaros, tādejādi nodrošinot sinerģiju ar abu pasākumu plānotajām darbībā. Rīcības plānam ir jābūt saskaņotam ar sadarbības partneri – LZP –  un tam ir jābūt  IZM apstiprinātam, minētais plāns tiek īstenots līdz projekta noslēgumam.

Izglītības un zinātnes ministrijas portāli https://researchLatvia.gov.lv un https://latviaspace.gov.lv ir paredzēti Latvijas zinātnes tēla un atpazīstamības veicināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija 2014.–2020.gada plānošanas perioda 1.1.1.5.pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/002  “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā”, kura ietvaros tostarp izstrādā Latvijas zinātnes informācijas un komunikācijas portālu https://researchLatvia.gov.lv (turpmāk – portāls researchLatvia). Daudzfunkcionālais portāls researchLatvia ir paredzēts kā efektīvs komunikācijas rīks, lai veicinātu Latvijas zinātnes tēla atpazīstamību, stiprinātu Latvijas zinātnieku un zinātnisko institūciju prestižu un veidotu sabiedrības atbalstu zinātnei, kā arī veicinātu Latvijas un latviešu izcelsmes ārvalstīs dzīvojošo zinātnieku sadarbību. Portāls researchLatvia kalpos arī kā vienots un uzticams informācijas avots dažādām mērķauditorijām Latvijā un ārvalstīs par zinātni Latvijā, tostarp nozīmīgākajiem sasniegumiem, aktualitātēm un faktiem, augstskolām un zinātniskajām institūcijām un to kompetencēm un pētījumiem. Līdzīgs mērķis un uzdevums ir arī portālam https://latviaspace.gov.lv kosmosa nozarē, kas tostarp tiek izstrādāts 1.1.1.5. pasākuma ietvaros īstenotajā Izglītības un zinātnes ministrijas projektā. 1.1.1.1. pasākuma ietvaros tiks nodrošināta Latvijas zinātnes stratēģiskā komunikācija, tajā skaitā portālu https://researchLatvia.gov.lv un https://latviaspace.gov.lv attīstīšana un funkcionalitātes paplašināšana.

Saskaņā ar Eiropas Pētniecības telpas ceļvedi 2016.–2020.gadam īstenošanu Latvijā, pasākuma 1.1.1.1. ietvaros saistībā ar dzimumu līdztiesību ir paredzēts veicināt dzimumu līdztiesību pētniecības iestādēs un lēmumu pieņemšanas struktūrās, kā arī labāk iestrādāt dzimumu līdztiesības aspektu pētniecības un attīstības politikā, sekmēt zinātnisko ekselenci, pilnībā realizējot abu dzimumu līdzvērtīgu pārstāvniecību zinātnes procesos.

Pasākumā ir šādi izmaksu veidi:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas;
2) pārējās izmaksas, kas atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai:
a) jaunradītu darba vietu vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata; ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā. Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
b) obligāto veselības pārbaužu izmaksas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās netiek segtas no veselības apdrošināšanas izmaksām;
c) finansējuma saņēmējam darba braucienu un komandējumu, tai skaitā ārvalstu komandējumu, izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi; 
d) finansējuma saņēmējam transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu);
e) finansējuma saņēmējam transportlīdzekļu noma un transporta pakalpojumu pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam;
f) finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim pakalpojumu izmaksas;
g) ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas finansējuma saņēmējam;
h) pakalpojumu izmaksas finansējuma saņēmējam horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
i) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu minētās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

LZP kā sadarbības partneris nodrošinās ārvalstu ekspertīžu datu bāzēs iekļauto ekspertu atlasi, komunikāciju ar ārvalstu ekspertiem par projektu zinātniskās kvalitātes starptautiskas novērtēšanu, tādējādi, LZP kā sadarbības partnerim ir attiecināmas šādas izmaksas:
a) projekta īstenošanas personāla izmaksas;
b) obligāto veselības pārbaužu izmaksas projekta īstenošanas personālam, ja tās netiek segtas no veselības apdrošināšanas izmaksām;
c) jaunradītu darba vietu vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata; ja projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā. Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr. 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
d) citi izdevumi, kas saistīti ar ārvalstu ekspertīžu nodrošināšanu.

Ņemot vērā, ka IZM pilda gan atbildīgās iestādes funkciju, gan finansējuma saņēmēja funkciju, tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidra nodalīšana no citu finansējuma saņēmēja darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem.

1.1.1.1. pasākumā paredzēts, ka pārējās attiecināmās izmaksas, izņemot tiešās attiecināmās personāla izmaksas, tiek segtas piemērojot vienoto likmi 40 % apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 56. panta 1. punktu.
Šādi pieņēmums balstās 2014.–2020. plānošanas perioda ietvaros īstenotā 1.1.1.5.pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” datu analīzē. Vienotā 40 procentu likme tiek plānota, lai segtu darbības pārējās attiecināmās izmaksās: informatīvie un analītiskie materiāli (t.sk. video, pētījumi, apkopojumi, pārskati) zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma nodrošināšana, portālu uzturēšanas izmaksas, diasporas aktivitātes, jaunradītu darba vietu aprīkojums, darba braucieni un komandējumi, transporta pakalpojumi, Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa 2028. gadā nodrošināšana, ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi. Pasākuma 1.1.1.1. ietvaros piemērojamā vienotā 40 % likme tiek plānota kā viena izmaksu pozīcija, kas būtiski atvieglos pasākuma administratīvo slogu un pasākuma īstenošanu. Projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzību izmaksas līdz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai tiek plānotas kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas. Ņemot vērā, ka uzsāktās valsts pārvaldes atlīdzības reformas ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā, un lai nodrošinātu noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu piemērošanu 1.1.1.1. pasākuma īstenošanā, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 30. jūnijam nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 1.1.1.1. pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas starptautisko sadarbību un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par 1.1.1.1. pasākuma īstenošanas uzsākšanu no 2023. gada 1. decembra:
1) 2023. gada decembrī (01.12.2023.–31.12.2023.) nepieciešams 60 000 euro finansējums, tai skaitā projekta vadības personāla (2 PLE; indikatīvi – 7 000 euro) un īstenošanas personāla (16,5 PLE; indikatīvi – 53 000 euro) atlīdzība;
2) 2024. gada pirmajā ceturksnī (01.01.2024.–31.03.2024.) nepieciešams 224 000 euro finansējums, tai skaitā 1.1.1.1. projekta uzsākšanas/atvēršanas pasākuma organizēšanas izmaksas, komandējumi un esošo darbavietu atjaunošanas izmaksas (indikatīvi – 26 000 euro), finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla (2 PLE; indikatīvi – 21 000 euro) un īstenošanas personāla (17,5 PLE; indikatīvi – 177 000) atlīdzība (pēc 1.1.1.1. pasākuma projekta iesnieguma apstiprināšanas tiks iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās).

Uzsākot 1.1.1.1.pasākuma īstenošanu, IZM ir identificējusi būtiskākos riskus:
1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 1.1.1.1. pasākums tiek īstenots ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir IZM, kurai ir jau iepriekšēja pieredze Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā un līdzīga projekta īstenošanā Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākumā. Riska mazināšanai IZM projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka Ministru Kabineta noteikumu projekts precīzi nosaka projekta iesnieguma ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai IZM projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 1.1.1.1. pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

Projekta īstenošanas uzraudzībai IZM kā nozares ministrija izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā iekļauj IZM kā atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja, LZP kā sadarbības partnera, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjus. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām institūcijām, tai skaitā no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā sadarbības iestādes. Padomes darbību nosaka IZM izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi sešos mēnešos projekta uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 9. punktā minēto nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai, tostarp stiprinot Latvijas līdzdalību EPT, un prezentē projekta rezultātus projekta uzraudzības padomē. Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta kvalitātes vadības sistēmu, tostarp par atgriezeniskās saites sniegšanu un nepieciešamo izmaiņu ieviešanu, balstoties uz  kvalitātes vadības monitoringa rezultātiem. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.

Noteikumu projekts paredz, ka 1.1.1.1. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās pēc 2023. gada 1. decembra. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka tiek parakstīts interešu konflikta neesamības apliecinājums.

1.1.1.1. pasākuma ietvaros IZM sadarbībā ar LZP īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 4. punkta 4.1. un 4.2. apakšpunktam IZM izstrādā, organizē un koordinē zinātnes un kosmosa politikas īstenošanu, tostarp, atbilstoši 5.15. apakšpunktam, nodrošinot starptautisko sadarbības programmu īstenošanu zinātnē, kosmosā un tehnoloģiju attīstībā Latvijā. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrā daļa paredz, ka LZP īsteno valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, tostarp nodrošinot zinātniskās ekspertīzes publiskā un privātā sektora vajadzībām. Līdz ar to 1.1.1.1. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris īstenos darbības, kas vērstas uz pētniecības un attīstības pārvaldības un analītisko kapacitātes stiprināšanu RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. 

1.1.1.1. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” projektos īstenotajām darbībām. Vienlaikus IZM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās 1.1.1.1. pasākuma projekta ietvaros plānoto darbību nepārklāšanos un nedublēšanos ar ESF fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma projekta ietvaros īstenotajām darbībām.

1.1.1.1. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.1. pasākumam nav ietekmes.

1.1.1.1. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 16. intervences kods (3 059 776 euro), 23. intervences kods (3 059 776 euro), 28. intervences kods (3 059 776 euro) un 30. intervences kods (3 059 775 euro) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Savukārt, no 1.1.1.5. pasākuma “Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu” uz 1.1.1.1.pasākumu pārdalītā finansējuma  2 491 255 euro (ko veido ERAF finansējums – 2 117 567 euro un valsts budžeta finansējums – 373 688 euro) ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods, 10. intervences kods, 11. intervences kods un 12. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.