25-TA-2680: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī, nodošanu Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa, 43. pants, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5. un 9. punkts. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta trešā daļa.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) domes 2025. gada 14. augusta lēmums Nr. 490 (sēdes protokols Nr. 16, 23.§) “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī, pārņemšanu Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā”.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) domes 2025. gada 14. augusta lēmums Nr. 490 (sēdes protokols Nr. 16, 23.§) “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī, pārņemšanu Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī, nodošanu Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – projekts) paredz atļaut Iekšlietu ministrijai nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī, lai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5. un 9. punktu to izmantotu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 001 2101) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 001 2101) 0,1588 ha platībā un divām būvēm:
ugunsdzēsības depo (būves kadastra apzīmējums 0500 001 2101 001) ar kopējo platību 577,6 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves tips: 12740101 - soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas. Būves ekspluatācija uzsākta 1895. gadā; ugunsdzēsības tornis (būves kadastra apzīmējums 0500 001 2101 002) ar kopējo platību 66,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves tips: 12740101 - soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas. Būves ekspluatācija uzsākta 1895. gadā - Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī (turpmāk – nekustamais īpašums).
Nekustamais īpašums vairāk netiek izmantots Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai un arī turpmāk nebūs nepieciešams Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu deleģēto valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, jo 2025. gadā Siguldas ielā 20, Daugavpilī tika pabeigta jaunā katastrofu pārvaldības centra būvniecība, līdz ar ko iestādes ir pārcēlušās uz jaunā centra telpām, kurā vienuviet šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra struktūrvienības.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000193972 Latvijas valstij Iekšlietu ministrijas personā.
Saskaņā ar informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVK IS) zemes vienības noteiktais lietošanas mērķis: 0906 – Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve.
Saskaņā ar NĪVK IS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
7312040100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0005 ha;
7316120300 – pierobeža – 0,1588 ha;
7312070202 – navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,1588 ha;
7312060100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0010 ha;
Būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 2101 001 un 0500 001 2101 002) tips 7314010106, 2025. gada 31. jūlijā reģistrēts apgrūtinājums – reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1. iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu” atzīmes veidā ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- ēkas (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 2101 001 un 0500 001 2101 002) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu “Ugunsdzēsēju depo”, valsts aizsardzības Nr. 4796. Pamats: 2010. gada 11. marta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izziņa Nr. 50.
- nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs”, valsts aizsardzības Nr. 7429, teritorijā un ir tā daļa. Pamats: 2010. gada 15. marta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izziņa Nr. 60.
NKMP 2026. gada 2. februāra vēstulē Nr. 2026/08-01/110 “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī atsavināšanu” Pārvalde informēja Aģentūru, ka atbilstoši likuma pārejas noteikumu 5. punktam tika pārskatīts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – Pieminekļu saraksts) iekļauto kultūras pieminekļu statuss, izvērtējot šo pieminekļu atbilstību valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa kritērijiem. Pārskatītais Pieminekļu saraksts apstiprināts ar Kultūras ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojumu, publicēts Latvijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2022. gada 29. decembrī (oficiālās publikācijas Nr.: 2022/252.3). Minētās Pieminekļu saraksta pārskatīšanas ietvaros “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” ar valsts aizsardzības Nr. 7429 un “Ugunsdzēsēju depo” ar valsts aizsardzības Nr. 4796 tika noteikts reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu statuss.
Vienlaikus NKMP norādīja, ka saskaņā ar Likuma 8. pantu trešo daļu un 9. pantu, nekustamo īpašumu var iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kas saskaņā ar likuma 5. pantu tiek izdoti vispārīgā administratīvā akta formā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldībai jānodrošina pieminekļa saglabāšana un uzturēšana, bojājumu nepieļaušana, remontdarbu saskaņošana ar NKMP aizsardzības prasību ievērošana, kā arī jāsaglabā autentiskums. Aģentūra 2026. gada 13. marta vēstulē Nr. 1.3.2-01/2241 informēja pašvaldību par NKMP sniegto informāciju. Pašvaldība 2026. gada 25. marta vēstulē Nr. 1.2.-8/474 informēja Aģentūru, ka ir iepazinusies ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, un nodrošinās pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu, bojājumu nepieļaušanu, kā arī remontdarbu saskaņošanu ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar NĪVK IS datiem nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 26. oktobri ir 34 216 euro, tai skaitā zemes vienībai – 22 597 euro, būvēm – 11 619 euro un universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 25. oktobri 68 502 euro, tai skaitā zemes vienībai – 21 597 euro, būvēm – 46 905 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
ugunsdzēsības depo (būves kadastra apzīmējums 0500 001 2101 001) ar kopējo platību 577,6 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves tips: 12740101 - soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas. Būves ekspluatācija uzsākta 1895. gadā; ugunsdzēsības tornis (būves kadastra apzīmējums 0500 001 2101 002) ar kopējo platību 66,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas; būves tips: 12740101 - soda izciešanas iestāžu ēkas, aizsardzības spēku, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un kazarmas. Būves ekspluatācija uzsākta 1895. gadā - Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī (turpmāk – nekustamais īpašums).
Nekustamais īpašums vairāk netiek izmantots Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai un arī turpmāk nebūs nepieciešams Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu deleģēto valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, jo 2025. gadā Siguldas ielā 20, Daugavpilī tika pabeigta jaunā katastrofu pārvaldības centra būvniecība, līdz ar ko iestādes ir pārcēlušās uz jaunā centra telpām, kurā vienuviet šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra struktūrvienības.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000193972 Latvijas valstij Iekšlietu ministrijas personā.
Saskaņā ar informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVK IS) zemes vienības noteiktais lietošanas mērķis: 0906 – Valsts aizsardzības nozīmes objektu, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve.
Saskaņā ar NĪVK IS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
7312040100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0005 ha;
7316120300 – pierobeža – 0,1588 ha;
7312070202 – navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,1588 ha;
7312060100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0010 ha;
Būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 2101 001 un 0500 001 2101 002) tips 7314010106, 2025. gada 31. jūlijā reģistrēts apgrūtinājums – reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1. iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu” atzīmes veidā ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- ēkas (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 2101 001 un 0500 001 2101 002) ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu “Ugunsdzēsēju depo”, valsts aizsardzības Nr. 4796. Pamats: 2010. gada 11. marta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izziņa Nr. 50.
- nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs”, valsts aizsardzības Nr. 7429, teritorijā un ir tā daļa. Pamats: 2010. gada 15. marta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izziņa Nr. 60.
NKMP 2026. gada 2. februāra vēstulē Nr. 2026/08-01/110 “Par nekustamā īpašuma Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī atsavināšanu” Pārvalde informēja Aģentūru, ka atbilstoši likuma pārejas noteikumu 5. punktam tika pārskatīts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – Pieminekļu saraksts) iekļauto kultūras pieminekļu statuss, izvērtējot šo pieminekļu atbilstību valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa kritērijiem. Pārskatītais Pieminekļu saraksts apstiprināts ar Kultūras ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojumu, publicēts Latvijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2022. gada 29. decembrī (oficiālās publikācijas Nr.: 2022/252.3). Minētās Pieminekļu saraksta pārskatīšanas ietvaros “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” ar valsts aizsardzības Nr. 7429 un “Ugunsdzēsēju depo” ar valsts aizsardzības Nr. 4796 tika noteikts reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu statuss.
Vienlaikus NKMP norādīja, ka saskaņā ar Likuma 8. pantu trešo daļu un 9. pantu, nekustamo īpašumu var iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kas saskaņā ar likuma 5. pantu tiek izdoti vispārīgā administratīvā akta formā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldībai jānodrošina pieminekļa saglabāšana un uzturēšana, bojājumu nepieļaušana, remontdarbu saskaņošana ar NKMP aizsardzības prasību ievērošana, kā arī jāsaglabā autentiskums. Aģentūra 2026. gada 13. marta vēstulē Nr. 1.3.2-01/2241 informēja pašvaldību par NKMP sniegto informāciju. Pašvaldība 2026. gada 25. marta vēstulē Nr. 1.2.-8/474 informēja Aģentūru, ka ir iepazinusies ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, un nodrošinās pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu, bojājumu nepieļaušanu, kā arī remontdarbu saskaņošanu ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar NĪVK IS datiem nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 26. oktobri ir 34 216 euro, tai skaitā zemes vienībai – 22 597 euro, būvēm – 11 619 euro un universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 25. oktobri 68 502 euro, tai skaitā zemes vienībai – 21 597 euro, būvēm – 46 905 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašvaldība 2025. gada 18. augusta vēstulē Nr. 1.2.-6/519 “Par nekustamā īpašuma, kadastra Nr. 0500 001 2101, Rīgas ielā 1/3, Daugavpilī pārņemšanu” informēja Iekšlietu ministriju par to, ka 2025. gada 14. augustā pieņemts pašvaldības domes lēmums Nr. 490 (sēdes protokols Nr. 16, 23. §) lūgt Iekšlietu ministriju nodot pašvaldības īpašumā bez atlīdzības nekustamo īpašumu, kas ir nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju – sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, izpildei, un nodrošinot citu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu.
Ņemot vērā minēto, pašvaldība plāno izmantot šis ēkas daļu kā neliela formāta kultūras vietu mūsdienīgu un pieejamu pasākumu rīkošanai, īpaši siltajā sezonā un tā arī būtu telpa semināriem, meistarklasēm, prezentācijām un projektu demonstrācijām, tostarp start-up un inovāciju projektu prezentācijām. Minētos pakalpojumus ir plānots sniegt pašvaldības iedzīvotājiem, līdz ar to tiem ir vietējs raksturs. Pasākumu mērķis ir informēšana, izglītošana vai sabiedriskā aktivitāte. Minētie pasākumi ir lokāli, tie nepiesaista citu valstu klientus, kā arī netiek veicināti ārvalstu ieguldījumi. Tādējādi tiem nav ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka attiecībā uz šo pasākumu daļu nekustamā īpašuma nodošana pašvaldības īpašumā bez atlīdzības neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta notiktajām komercdarbības atbalsts pazīmēm, jo līdz ar šo nodošanu netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū.
Papildus paredzēts izmantot ugunsdzēsības torni, izveidojot tajā publiski pieejamu skatu torni, kas būtu atvērts apmeklētājiem. Skatu tornis varētu kalpot kā:
-pilsētas panorāmas apskates vieta, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem iespēju iepazīt Daugavpils pilsētvidi no jauna skatpunkta;
-tūrisma piesaistes objekts, ēkas funkcionālās koncepcijas sastāvdaļa, kas papildina pilsētas kultūras infrastruktūru.
Papildus tam, pašvaldība informēja, ka nekustamais īpašums tiks izmantots arī Sociālā dienesta, Attīstības departamenta, kā arī citu pašvaldības darbinieku darba vietu nodrošināšanai un atkārtoti apliecina, ka netiks izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, būs publiski pieejams visai sabiedrībai. Attiecīgi daļā, kurā nekustamais īpašums tiks izmantots Sociālā dienesta, Attīstības departamenta, kā arī citu pašvaldības darbinieku darba vietu nodrošināšanai, tā nodošana bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā saimnieciska darbība, jo šādu funkciju veikšana ir saistāma ar tādu publisko funkciju īstenošanu, kas ir ar saimniecisko darbību nesaistītas.
Nekustamais īpašums tiks nodots lietošanā atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām, tai skaitā ievērojot šī likuma 5.panta normas attiecībā uz bezatlīdzības lietošanā nodošanas gadījumiem.
Pārņemot nekustamo īpašumu, pašvaldība varēs pilnvērtīgi pildīt Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 5. un 9. punktā noteikto autonomo funkciju. Ievērojot, ka pašvaldība nekustamo īpašumu izmantos tikai savu autonomo funkciju veikšanai, tad nekustamā īpašuma nodošana pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
Saskaņā ar iepriekš minēto ir sagatavots projekts, kas paredz Iekšlietu ministrijai nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu. Projekts paredz pašvaldībai pienākumu:
- nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai;
- nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātās uz laiku, kamēr pašvaldība nodrošina projektā minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu, kā arī ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.
Ņemot vērā minēto, pašvaldība plāno izmantot šis ēkas daļu kā neliela formāta kultūras vietu mūsdienīgu un pieejamu pasākumu rīkošanai, īpaši siltajā sezonā un tā arī būtu telpa semināriem, meistarklasēm, prezentācijām un projektu demonstrācijām, tostarp start-up un inovāciju projektu prezentācijām. Minētos pakalpojumus ir plānots sniegt pašvaldības iedzīvotājiem, līdz ar to tiem ir vietējs raksturs. Pasākumu mērķis ir informēšana, izglītošana vai sabiedriskā aktivitāte. Minētie pasākumi ir lokāli, tie nepiesaista citu valstu klientus, kā arī netiek veicināti ārvalstu ieguldījumi. Tādējādi tiem nav ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka attiecībā uz šo pasākumu daļu nekustamā īpašuma nodošana pašvaldības īpašumā bez atlīdzības neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta notiktajām komercdarbības atbalsts pazīmēm, jo līdz ar šo nodošanu netiks radīta ietekme uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū.
Papildus paredzēts izmantot ugunsdzēsības torni, izveidojot tajā publiski pieejamu skatu torni, kas būtu atvērts apmeklētājiem. Skatu tornis varētu kalpot kā:
-pilsētas panorāmas apskates vieta, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem iespēju iepazīt Daugavpils pilsētvidi no jauna skatpunkta;
-tūrisma piesaistes objekts, ēkas funkcionālās koncepcijas sastāvdaļa, kas papildina pilsētas kultūras infrastruktūru.
Papildus tam, pašvaldība informēja, ka nekustamais īpašums tiks izmantots arī Sociālā dienesta, Attīstības departamenta, kā arī citu pašvaldības darbinieku darba vietu nodrošināšanai un atkārtoti apliecina, ka netiks izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, būs publiski pieejams visai sabiedrībai. Attiecīgi daļā, kurā nekustamais īpašums tiks izmantots Sociālā dienesta, Attīstības departamenta, kā arī citu pašvaldības darbinieku darba vietu nodrošināšanai, tā nodošana bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā saimnieciska darbība, jo šādu funkciju veikšana ir saistāma ar tādu publisko funkciju īstenošanu, kas ir ar saimniecisko darbību nesaistītas.
Nekustamais īpašums tiks nodots lietošanā atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām, tai skaitā ievērojot šī likuma 5.panta normas attiecībā uz bezatlīdzības lietošanā nodošanas gadījumiem.
Pārņemot nekustamo īpašumu, pašvaldība varēs pilnvērtīgi pildīt Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 5. un 9. punktā noteikto autonomo funkciju. Ievērojot, ka pašvaldība nekustamo īpašumu izmantos tikai savu autonomo funkciju veikšanai, tad nekustamā īpašuma nodošana pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
Saskaņā ar iepriekš minēto ir sagatavots projekts, kas paredz Iekšlietu ministrijai nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu. Projekts paredz pašvaldībai pienākumu:
- nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai;
- nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātās uz laiku, kamēr pašvaldība nodrošina projektā minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu, kā arī ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls), tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls), tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības visi iedzīvotāji.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības visi iedzīvotāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus finanšu līdzekļi no valsts budžeta. Projekta ietekme uz pašvaldības budžetu nav precīzi aprēķināma. Pašvaldībai radīsies izdevumi, reģistrējot projektā minēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kā arī ar nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi