21-TA-1167: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumi izstrādāti atbilstoši deleģējumam, kas dots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 8.¹ daļā (ar grozījumiem likumā, kas pieņemti Saeimā 2021. gada 20. maijā), kur noteikts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) pieprasa informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Nepieciešams pielāgot informācijas sistēmas - VSAA un kredītinformācijas birojiem. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 37. punktā noteiktajam, nepieciešams noteikt pārejas periodu, nosakot, ka informācijas saņemšana no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tikai ar kredītinformācijas biroju starpniecību piemērojama, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, proti, noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamā informācija ietver datus par kredītņēmēja ienākumiem. Lai kredīta devēji izvērtētu datus par kredītņēmēja ienākumiem, kredīta devēji līdz šim izmanto VSAA datus atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra noteikumu Nr. 242 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" 48. punktam. VSAA nodod, un kredīta devēji saņem informāciju, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu par VSAA elektronisko pakalpojumu (turpmāk – e-pakalpojums) saņemšanu saskaņā ar patērētāja piekrišanu personas datu apstrādei.
Kredīta devēji saņem VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par patērētāju ienākumiem, saņemot patērētāja piekrišanu personas datu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. panta 1. punkta „a” apakšpunktu, lai nodrošinātu kredīta devējam VSAA e-pakalpojumu saņemšanu pirms klienta līguma noslēgšanas, pārjaunošanas vai grozīšanas.
Kredīta devējs pirms VSAA datu pieprasīšanas saņem klienta brīvi izteiktu piekrišanu personas datu apstrādei, lai saņemtu informāciju par patērētāju vai galvinieku - informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, informāciju par piešķirtajiem VSAA pakalpojumiem un informāciju par izmaksai nosūtīto pensiju, pabalstu, atlīdzību. VSAA izstrādā piekrišanas paraugu, kur personas datu apstrādes mērķis ir kredītspējas izvērtēšana. Piekrišanā personas datu apstrādei datu subjekts atļauj vai neatļauj VSAA sniegt un kredīta devējam saņemt personas datus par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms datu pieprasīšanas dienas.
Savukārt minēto grozījumu 8. pants papildināts ar 8.1 daļu, nosakot, ka VSAA 8. panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) pārejas noteikumu 37. punktā noteikts, ka VSAA rīcībā esošās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšana no VSAA tikai ar kredītinformācijas biroju starpniecību piemērojama, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim informāciju no VSAA pieprasa un saņem pats kredīta devējs tādā apjomā un kārtībā, kādā to saņēma līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai PTAL 8. panta piektajā daļā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā. Proti, šobrīd VSAA informāciju par patērētāja vai galvinieka ienākumiem izsniedz, pamatojoties uz spēkā esošo sadarbības līgumu ar kredīta devēju. Pēc Noteikumu projekta stāšanās spēkā VSAA informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību sniegs ar kredītinformācijas biroju starpniecību, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, pamatojoties uz VSAA un kredītinformācijas biroja noslēgtu sadarbības līgumu (turpmāk – Līgums) par VSAA elektroniskā pakalpojuma saņemšanu. Pēc Līguma noslēgšanas tiks izbeigti visi sadarbības līgumi ar visiem kredīta devējiem. 2021. gadā VSAA ir aktuāli 33 sadarbības līgumi.
Kredīta devēji saņem VSAA sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par patērētāju ienākumiem, saņemot patērētāja piekrišanu personas datu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. panta 1. punkta „a” apakšpunktu, lai nodrošinātu kredīta devējam VSAA e-pakalpojumu saņemšanu pirms klienta līguma noslēgšanas, pārjaunošanas vai grozīšanas.
Kredīta devējs pirms VSAA datu pieprasīšanas saņem klienta brīvi izteiktu piekrišanu personas datu apstrādei, lai saņemtu informāciju par patērētāju vai galvinieku - informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, informāciju par piešķirtajiem VSAA pakalpojumiem un informāciju par izmaksai nosūtīto pensiju, pabalstu, atlīdzību. VSAA izstrādā piekrišanas paraugu, kur personas datu apstrādes mērķis ir kredītspējas izvērtēšana. Piekrišanā personas datu apstrādei datu subjekts atļauj vai neatļauj VSAA sniegt un kredīta devējam saņemt personas datus par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms datu pieprasīšanas dienas.
Savukārt minēto grozījumu 8. pants papildināts ar 8.1 daļu, nosakot, ka VSAA 8. panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) pārejas noteikumu 37. punktā noteikts, ka VSAA rīcībā esošās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšana no VSAA tikai ar kredītinformācijas biroju starpniecību piemērojama, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim informāciju no VSAA pieprasa un saņem pats kredīta devējs tādā apjomā un kārtībā, kādā to saņēma līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai PTAL 8. panta piektajā daļā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā. Proti, šobrīd VSAA informāciju par patērētāja vai galvinieka ienākumiem izsniedz, pamatojoties uz spēkā esošo sadarbības līgumu ar kredīta devēju. Pēc Noteikumu projekta stāšanās spēkā VSAA informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību sniegs ar kredītinformācijas biroju starpniecību, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, pamatojoties uz VSAA un kredītinformācijas biroja noslēgtu sadarbības līgumu (turpmāk – Līgums) par VSAA elektroniskā pakalpojuma saņemšanu. Pēc Līguma noslēgšanas tiks izbeigti visi sadarbības līgumi ar visiem kredīta devējiem. 2021. gadā VSAA ir aktuāli 33 sadarbības līgumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2018. gada 4. oktobrī pieņemtajos PTAL grozījumos, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un paredzēja, ka, ja kredīta summa ir vienāda ar 100 euro vai lielāka, kredīta devējs pirms kredīta izsniegšanas pieprasa un saņem VSAA vai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izziņu par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīgu citas valsts nodokļu administrācijas izziņu. Pieņemtie PTAL grozījumi, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, nenoteica precīzu izziņu pieprasīšanas un saņemšanas mehānismu un informācijas apjomu un saturu.
Šobrīd kredīta devēji saņem VSAA sniegto informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, ko VSAA saņem no VID.
Ir nepieciešams ievērot principu, ka informāciju sniedz tas datu pārzinis, kas ir datu pirmavots. Atbilstoši likuma deleģējumam VSAA turpmāk sniegs informāciju kredītinformācijas birojam tikai par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību.
2021. gada 20. maijā pieņemto PTAL grozījumu 8. panta piektā daļa, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā, nosaka, ka saskaņā ar PTAL 8. panta 4.4 daļu, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja starpniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt VID izziņu par patērētāja vai galvinieka ienākumiem un VSAA rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību.
Savukārt minēto grozījumu 8. pants papildināts ar 8.1 daļu, nosakot, ka VSAA 8. panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Šobrīd kredīta devēji saņem VSAA sniegto informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, ko VSAA saņem no VID.
Ir nepieciešams ievērot principu, ka informāciju sniedz tas datu pārzinis, kas ir datu pirmavots. Atbilstoši likuma deleģējumam VSAA turpmāk sniegs informāciju kredītinformācijas birojam tikai par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību.
2021. gada 20. maijā pieņemto PTAL grozījumu 8. panta piektā daļa, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā, nosaka, ka saskaņā ar PTAL 8. panta 4.4 daļu, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt un ar kredītinformācijas biroja starpniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt VID izziņu par patērētāja vai galvinieka ienākumiem un VSAA rīcībā esošo informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību.
Savukārt minēto grozījumu 8. pants papildināts ar 8.1 daļu, nosakot, ka VSAA 8. panta piektās daļas 2. punktā noteiktās informācijas par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā VSAA informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību sniegs kredītinformācijas birojam, pamatojoties uz VSAA un kredītinformācijas biroja noslēgto līgumu.
Saskaņā ar PTAL 8. panta 8.¹ daļā un 8. panta piektās daļā noteikto, likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kas attiecas uz VSAA informācijas nodošanu kredītinformācijas birojam, līdz ar to deleģējums tiks izpildīts šādā apjomā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka VSAA informācija par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu, atlīdzību netiks sniegta, precīzi atšifrējot, kādus pakalpojumus potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks saņem, bet pakalpojumi tiks sadalīta vairākās grupās, grupējot kopā vairākus tematiski tuvus pakalpojumus. Šīs grupas ir: “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” , “Pensijas”, “Bezdarbnieka pabalsti”, “Slimības pabalsti”, “Citi”. Šādā veidā tiks mazināta iespēja veikt iespējamu pārmērīgu datu apstrādi, sniedzot personas datus, kas raksturo ne tikai personas ienākumus, kas saņemti VSAA pakalpojumu veidā, bet arī potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka vai viņa ģimenes locekļu veselības stāvokli vai citus īpaši aizsargājamus datus. Piemēram, nav plānots sniegt informāciju, ka potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks ir invaliditātes pensijas saņēmējs, bet tikai informēt, ka ir saņemta pensija, nenorādot tās veidu. Pakalpojumu grupai “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu”, izvērtējot kredītspēju, analizē potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu, proti, izdevumus par apgādībā esošām personām, kā to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra noteikumi Nr. 242 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumu” 63. punkts. Gadījumos, kad potenciālais kredītņēmējs saņem kādu no pakalpojumu grupas “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” VSAA pakalpojumu un šajā laikā nestrādā, jo, piemēram, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad lai nediskriminētu potenciālo kredīta ņēmēju, kredīta devējam nepieciešama informācija par apgādībā esošām personām.
Pakalpojumu grupai “Pensijas” ir mazs kredītrisks. Pakalpojumu grupai “Bezdarbnieka pabalsti” kredīta devēja īpaši jāizvērtē potenciālā kredītņēmēja kredīta lūgums, proti, būtu pieļaujams tikai īstermiņa aizdevums, jo bezdarbnieka pabalsts norāda uz kredītņēmēja ienākumu nepastāvīgumu. Pakalpojumu grupa “Slimības pabalsti”, kur iekļauta informācija par potenciālais kredītņēmēju, kurš atrodas darba attiecībās, ļauj izlīdzināt ienākumu maksimumu kopā ar darba samaksu, nosakot atbilstošu maksimumu uz ko potenciālais kredītņēmējs drīkst pretendēt.
Pakalpojumu grupai “Citi” iekļautie pakalpojumi ļauj koriģēt kredīta apmēru, ar šo pakalpojuma grupu saprot papildu ienākumi citam ienākumam. Ja pakalpojumi nav diferencēti pa iepriekš minētajām grupām, tad nav iespējams izpildīt no normatīvajiem tiesību aktiem izrietošos pienākumus vērtēt ienākuma avotu būtību, nedz nodrošināt patērētāja interešu aizsardzību, nedz korekti noteikt kreditora riska ekspozīciju.
Lai veicinātu to, ka kredīta devējs rīkojas godprātīgi, taisnīgi un profesionāli, un lai mazinātu negodprātīgas komercprakses faktoru, kad patērētāja ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauts VSAA izmaksāts maksājums, kas ir vienreizējs un nav kvalificējams kā regulārs ienākums patērētājam, VSAA kredītinformācijas birojam sniegs informāciju tikai par VSAA regulāri izmaksājamiem maksājumiem.
Šobrīd kredīta devēji, ar kuriem VSAA ir noslēgts Līgums, saņem informāciju par pēdējiem sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra noteikumi Nr. 242 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumu” 62. punkts nosaka, ka kredīta devējam jāanalizē ienākumu stabilitāte, tostarp potenciālais kredītņēmēja vai galvinieka iespējamo ienākumu svārstīgumu un nepastāvīgumu. Līdz ar to kredīta devējam sniegtais informācijas periods par pēdējiem sešiem mēnešiem ir pārāk īss, lai kredīta devējs atbildīgi izvērtētu kredītspēju, līdz ar to, lai mazinātu risku, ka potenciālais kredītņēmēja vai galvinieka spētu izpildīt savas parādsaistības un potenciālais kredītņēmējs nenonāks maksātnespējas situācijā. Periods, par kuru VSAA sniegs informāciju kredītinformācijas birojam, ir 12 mēneši (pēc kārtas). Lai pārliecinātos, ka patērētājs pensiju, pabalstu, atlīdzību ir saņēmis (tā ieskaitīta patērētāja kredītiestādes kontā vai patērētājs to saņēmis ar piegādi savā dzīvesvietā), informācija par kārtējo un iepriekšējo mēnesi pirms informācijas pieprasījuma saņemšanas netiks sniegta, jo nepieciešams saņemt informāciju no izmaksu organizācijām par veiktajiem maksājumiem.
Lai potenciālais kredītņēmējs saņemtu visatbilstošāko viņu interesēm un faktiskajai situācijai atbilstošāko pakalpojumu un noteiktu visprecīzāko kredītriska līmeni, noteikts 12 mēnešu periods, jo atbilstoši datu minimizēšanai tas ir pietiekams, lai atspoguļotu potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka ienākumu stabilitāti, vai norādītu uz īslaicīgām finansiālām grūtībām. Šobrīd informāciju par kredītņēmēja vai galvinieka ienākumiem no VID var saņemt par periodu līdz diviem iepriekšējiem taksācijas gadiem. VSAA un VID saņemto informāciju vērtē kopsakarā. Piemēram, gadījumos, kad potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks sešus mēnešus saņem darba algu, bet piecus mēnešus persona saņēmusi slimības pabalstu, nevis bezdarbnieka pabalstu, tad, izvērtējot personas ienākumus kopsakarā, var pieņemt, ka potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka izmantojamais ienākums ir nevis slimības pabalsta apmērā, bet gan darba algas lielumā. 12 mēnešu periods nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti izsniegt aizdevumu tikai kredītņēmējiem, kuri spēj izpildīt savas parādsaistības, kā arī novērš risku pakļaut kredīta devēju maksātspējas problēmām, kas savukārt cieši ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un izaugsmi.
VSAA sniegs tās rīcībā esošo informāciju pieprasījuma dienā. Savukārt, ja VSAA rīcībā nebūs informācijas par kādu no pieprasītajiem periodiem, tad atbildē kredītinformācijas birojam tiks iekļauts paziņojums, ka šajā periodā pakalpojums personai nav izmaksāts.
Par vienu informācijas pieprasījumu tiks uzskatīts pieprasījums par vienas fiziskās personai pensiju, pabalstu, atlīdzību vienā pieprasīšanas reizē. Ja informāciju pieprasīs atkārtoti par jau prasīto patērētāju vai galvinieku, tad šādus pieprasījumus uzskatīs par diviem atsevišķiem pieprasījumiem.
Kredītinformācijas birojs pakalpojuma maksu var maksāt pa daļām, iesniedzot VSAA lūgumu sadalīt pakalpojuma maksu divās vienādās daļās. Gadījumā, ja kredītinformācijas birojs samaksā maksu par nākamo pakalpojumu, tā sniegšanu paredzēts uzsākt automātiski. Gadījumos, kad kredītinformācijas birojs pagarina tā darbības licenci, automātiski pagarinās arī noslēgtā Līguma ar VSAA darbības termiņš. Līgums būs spēkā līdz dienai, kad ir spēkā Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja darbībai. Tādējādi, ja Datu valsts inspekcija pieņems lēmumu par licences kredītinformācijas biroja darbībai anulēšanu, VSAA izbeigs Līgumu neatkarīgi no iztērētā apmaksātā pakalpojuma apjoma.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa un VSAA sniedz informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību. Tāpēc nepieciešams pielāgot informācijas sistēmas - VSAA un kredītinformācijas birojiem. Līdz ar to nepieciešams noteikt pārejas periodu, nosakot, ka noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar PTAL 8. panta 8.¹ daļā un 8. panta piektās daļā noteikto, likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt kārtību, kas attiecas uz VSAA informācijas nodošanu kredītinformācijas birojam, līdz ar to deleģējums tiks izpildīts šādā apjomā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka VSAA informācija par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu, atlīdzību netiks sniegta, precīzi atšifrējot, kādus pakalpojumus potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks saņem, bet pakalpojumi tiks sadalīta vairākās grupās, grupējot kopā vairākus tematiski tuvus pakalpojumus. Šīs grupas ir: “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” , “Pensijas”, “Bezdarbnieka pabalsti”, “Slimības pabalsti”, “Citi”. Šādā veidā tiks mazināta iespēja veikt iespējamu pārmērīgu datu apstrādi, sniedzot personas datus, kas raksturo ne tikai personas ienākumus, kas saņemti VSAA pakalpojumu veidā, bet arī potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka vai viņa ģimenes locekļu veselības stāvokli vai citus īpaši aizsargājamus datus. Piemēram, nav plānots sniegt informāciju, ka potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks ir invaliditātes pensijas saņēmējs, bet tikai informēt, ka ir saņemta pensija, nenorādot tās veidu. Pakalpojumu grupai “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu”, izvērtējot kredītspēju, analizē potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu, proti, izdevumus par apgādībā esošām personām, kā to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra noteikumi Nr. 242 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumu” 63. punkts. Gadījumos, kad potenciālais kredītņēmējs saņem kādu no pakalpojumu grupas “Pakalpojumi, kas saistīti ar bērnu” VSAA pakalpojumu un šajā laikā nestrādā, jo, piemēram, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad lai nediskriminētu potenciālo kredīta ņēmēju, kredīta devējam nepieciešama informācija par apgādībā esošām personām.
Pakalpojumu grupai “Pensijas” ir mazs kredītrisks. Pakalpojumu grupai “Bezdarbnieka pabalsti” kredīta devēja īpaši jāizvērtē potenciālā kredītņēmēja kredīta lūgums, proti, būtu pieļaujams tikai īstermiņa aizdevums, jo bezdarbnieka pabalsts norāda uz kredītņēmēja ienākumu nepastāvīgumu. Pakalpojumu grupa “Slimības pabalsti”, kur iekļauta informācija par potenciālais kredītņēmēju, kurš atrodas darba attiecībās, ļauj izlīdzināt ienākumu maksimumu kopā ar darba samaksu, nosakot atbilstošu maksimumu uz ko potenciālais kredītņēmējs drīkst pretendēt.
Pakalpojumu grupai “Citi” iekļautie pakalpojumi ļauj koriģēt kredīta apmēru, ar šo pakalpojuma grupu saprot papildu ienākumi citam ienākumam. Ja pakalpojumi nav diferencēti pa iepriekš minētajām grupām, tad nav iespējams izpildīt no normatīvajiem tiesību aktiem izrietošos pienākumus vērtēt ienākuma avotu būtību, nedz nodrošināt patērētāja interešu aizsardzību, nedz korekti noteikt kreditora riska ekspozīciju.
Lai veicinātu to, ka kredīta devējs rīkojas godprātīgi, taisnīgi un profesionāli, un lai mazinātu negodprātīgas komercprakses faktoru, kad patērētāja ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauts VSAA izmaksāts maksājums, kas ir vienreizējs un nav kvalificējams kā regulārs ienākums patērētājam, VSAA kredītinformācijas birojam sniegs informāciju tikai par VSAA regulāri izmaksājamiem maksājumiem.
Šobrīd kredīta devēji, ar kuriem VSAA ir noslēgts Līgums, saņem informāciju par pēdējiem sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra noteikumi Nr. 242 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumu” 62. punkts nosaka, ka kredīta devējam jāanalizē ienākumu stabilitāte, tostarp potenciālais kredītņēmēja vai galvinieka iespējamo ienākumu svārstīgumu un nepastāvīgumu. Līdz ar to kredīta devējam sniegtais informācijas periods par pēdējiem sešiem mēnešiem ir pārāk īss, lai kredīta devējs atbildīgi izvērtētu kredītspēju, līdz ar to, lai mazinātu risku, ka potenciālais kredītņēmēja vai galvinieka spētu izpildīt savas parādsaistības un potenciālais kredītņēmējs nenonāks maksātnespējas situācijā. Periods, par kuru VSAA sniegs informāciju kredītinformācijas birojam, ir 12 mēneši (pēc kārtas). Lai pārliecinātos, ka patērētājs pensiju, pabalstu, atlīdzību ir saņēmis (tā ieskaitīta patērētāja kredītiestādes kontā vai patērētājs to saņēmis ar piegādi savā dzīvesvietā), informācija par kārtējo un iepriekšējo mēnesi pirms informācijas pieprasījuma saņemšanas netiks sniegta, jo nepieciešams saņemt informāciju no izmaksu organizācijām par veiktajiem maksājumiem.
Lai potenciālais kredītņēmējs saņemtu visatbilstošāko viņu interesēm un faktiskajai situācijai atbilstošāko pakalpojumu un noteiktu visprecīzāko kredītriska līmeni, noteikts 12 mēnešu periods, jo atbilstoši datu minimizēšanai tas ir pietiekams, lai atspoguļotu potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka ienākumu stabilitāti, vai norādītu uz īslaicīgām finansiālām grūtībām. Šobrīd informāciju par kredītņēmēja vai galvinieka ienākumiem no VID var saņemt par periodu līdz diviem iepriekšējiem taksācijas gadiem. VSAA un VID saņemto informāciju vērtē kopsakarā. Piemēram, gadījumos, kad potenciālais kredītņēmējs vai galvinieks sešus mēnešus saņem darba algu, bet piecus mēnešus persona saņēmusi slimības pabalstu, nevis bezdarbnieka pabalstu, tad, izvērtējot personas ienākumus kopsakarā, var pieņemt, ka potenciālā kredītņēmēja vai galvinieka izmantojamais ienākums ir nevis slimības pabalsta apmērā, bet gan darba algas lielumā. 12 mēnešu periods nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti izsniegt aizdevumu tikai kredītņēmējiem, kuri spēj izpildīt savas parādsaistības, kā arī novērš risku pakļaut kredīta devēju maksātspējas problēmām, kas savukārt cieši ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un izaugsmi.
VSAA sniegs tās rīcībā esošo informāciju pieprasījuma dienā. Savukārt, ja VSAA rīcībā nebūs informācijas par kādu no pieprasītajiem periodiem, tad atbildē kredītinformācijas birojam tiks iekļauts paziņojums, ka šajā periodā pakalpojums personai nav izmaksāts.
Par vienu informācijas pieprasījumu tiks uzskatīts pieprasījums par vienas fiziskās personai pensiju, pabalstu, atlīdzību vienā pieprasīšanas reizē. Ja informāciju pieprasīs atkārtoti par jau prasīto patērētāju vai galvinieku, tad šādus pieprasījumus uzskatīs par diviem atsevišķiem pieprasījumiem.
Kredītinformācijas birojs pakalpojuma maksu var maksāt pa daļām, iesniedzot VSAA lūgumu sadalīt pakalpojuma maksu divās vienādās daļās. Gadījumā, ja kredītinformācijas birojs samaksā maksu par nākamo pakalpojumu, tā sniegšanu paredzēts uzsākt automātiski. Gadījumos, kad kredītinformācijas birojs pagarina tā darbības licenci, automātiski pagarinās arī noslēgtā Līguma ar VSAA darbības termiņš. Līgums būs spēkā līdz dienai, kad ir spēkā Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja darbībai. Tādējādi, ja Datu valsts inspekcija pieņems lēmumu par licences kredītinformācijas biroja darbībai anulēšanu, VSAA izbeigs Līgumu neatkarīgi no iztērētā apmaksātā pakalpojuma apjoma.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā kredītinformācijas birojs pieprasa un VSAA sniedz informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību. Tāpēc nepieciešams pielāgot informācijas sistēmas - VSAA un kredītinformācijas birojiem. Līdz ar to nepieciešams noteikt pārejas periodu, nosakot, ka noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Kredīta devēju klienti vai iespējamie klienti, VSAA pakalpojumu saņēmēji.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts noteiks, kā kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt un saņemt no VSAA informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību, līdz ar to ir mazināta datu subjekta iesaiste kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas saņemšanā. Salīdzinot ar esošo situāciju, fiziskajai personai, kas vēršas pēc kredīta, nebūs nepieciešamība izvērtēt potenciālā kredītdevēja viņai piedāvāto standarta datu subjekta piekrišanas tekstu personas datu apstrādei vai gadījumā, ja fiziskā persona šo piekrišanu nedod, no nepieciešamības pašai nodrošināt kredītspējas izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.
Juridiskās personas
- Kredītinformācijas biroji, kredīta devēji.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts noteiks tiesisko regulējumu, kādu informāciju kredītdevējiem ir tiesības pieprasīt ar kredītinformācijas biroju starpniecību un vairs nebūs nepieciešams iegūt un uzglabāt datu subjektu sniegtās piekrišanas savu datu apstrādei, tā mazinot kredītdevēju administratīvo slogu.
Kredītinformācijas birojs: Ieviešot MK noteikumus, kredītinformācijas birojam jāiesniedz iesniegums VSAA e-pakalpojumu saņemšanai. Pēc iesnieguma saņemšanas jānoslēdz sadarbības līgums par VSAA e-pakalpojuma saņemšanu.
Lai kredīta devēji saņemu informāciju par fiziskas personas ienākumiem, tad kredītinformācijas birojam jānoslēdz sadarbības līgums ar kredīta devēju. Lai saņemtu VSAA e-pakalpojumu Kredītinformācijas birojam jāveic izmaiņas un jāpielāgo sava informācijas sistēma informācijas pieprasīšanai. Ja kredītinformācijas birojam ir apturēta līguma darbība, tad kredīta devējs nevar saņemt informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību.
Kredīta devējs: nav jāvelta laiks un resursi datu subjekta piekrišanas saņemšanai un uzglabāšanai, kā arī informācijas saņemšanai, ja datu subjekts VSAA izziņu iesniedz pats. Kredīta devējam jāpielāgo sava informācijas sistēma, lai saņemtu VSAA informāciju ar kredītinformācijas biroja starpniecību. Ja kredītinformācijas birojam tiek apturēta vai anulēta licence, iztērēts apmaksātais pieprasāmais informācijas apjoms, tad kredīta devēji nevar pieprasīt informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību. Lai mazinātu gadījumus, kad fiziskas personas ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauti un vērtēti VSAA vienreizējie maksājumi, tad ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauta informācija tikai par regulāri izmaksātajiem VSAA maksājumiem, norāda par datu subjekta ienākumu regularitāti.
Kredītinformācijas birojs: Ieviešot MK noteikumus, kredītinformācijas birojam jāiesniedz iesniegums VSAA e-pakalpojumu saņemšanai. Pēc iesnieguma saņemšanas jānoslēdz sadarbības līgums par VSAA e-pakalpojuma saņemšanu.
Lai kredīta devēji saņemu informāciju par fiziskas personas ienākumiem, tad kredītinformācijas birojam jānoslēdz sadarbības līgums ar kredīta devēju. Lai saņemtu VSAA e-pakalpojumu Kredītinformācijas birojam jāveic izmaiņas un jāpielāgo sava informācijas sistēma informācijas pieprasīšanai. Ja kredītinformācijas birojam ir apturēta līguma darbība, tad kredīta devējs nevar saņemt informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību.
Kredīta devējs: nav jāvelta laiks un resursi datu subjekta piekrišanas saņemšanai un uzglabāšanai, kā arī informācijas saņemšanai, ja datu subjekts VSAA izziņu iesniedz pats. Kredīta devējam jāpielāgo sava informācijas sistēma, lai saņemtu VSAA informāciju ar kredītinformācijas biroja starpniecību. Ja kredītinformācijas birojam tiek apturēta vai anulēta licence, iztērēts apmaksātais pieprasāmais informācijas apjoms, tad kredīta devēji nevar pieprasīt informāciju par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību. Lai mazinātu gadījumus, kad fiziskas personas ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauti un vērtēti VSAA vienreizējie maksājumi, tad ienākumu izvērtēšanā tiek iekļauta informācija tikai par regulāri izmaksātajiem VSAA maksājumiem, norāda par datu subjekta ienākumu regularitāti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
16 105
0
16 105
40 020
16 105
40 020
40 020
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
16 105
0
16 105
40 020
16 105
40 020
40 020
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 105
69 427
16 105
40 020
16 105
40 020
40 020
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
16 105
69 427
16 105
40 020
16 105
40 020
40 020
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-69 427
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-69 427
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
69 427
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Maksas pakalpojuma ietvaros plānotais sniegto pieprasījumu skaits gadā – 600 000 pieprasījumu (divi uzņēmumi – 300 000 pieprasījumu katram).
Maksas pakalpojuma ietvaros izpildītā viena pieprasījuma izcenojums (maksas pakalpojuma izmaksas gadā kopā (skat. anotācijas 6.2. aprēķināto), dalītas ar maksas pakalpojuma vienību skaitu gadā) – 40 019,27 euro/600 000 pieprasījumu skaits = 0,0667 euro (viena pieprasījuma cena).
Prognozētie ieņēmumi (prognozētais maksas pakalpojuma ietvaros izpildīto pieprasījumu skaits, reizināts ar viena pieprasījuma pakalpojuma izcenojumu): 600 000 * 0,0667 euro = 40 020 euro.
Plānots, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri kredītinformācijas biroji pakalpojumu iegādāsies par maksu (10 005 euro * 2 uzņēmumi * 2 maksājumi). Licences maksai VSAA, sākot ar 2023. gadu ir plānoti pašu ieņēmumi 40 020 euro apmērā ik gadu.
Maksas pakalpojuma ietvaros izpildītā viena pieprasījuma izcenojums (maksas pakalpojuma izmaksas gadā kopā (skat. anotācijas 6.2. aprēķināto), dalītas ar maksas pakalpojuma vienību skaitu gadā) – 40 019,27 euro/600 000 pieprasījumu skaits = 0,0667 euro (viena pieprasījuma cena).
Prognozētie ieņēmumi (prognozētais maksas pakalpojuma ietvaros izpildīto pieprasījumu skaits, reizināts ar viena pieprasījuma pakalpojuma izcenojumu): 600 000 * 0,0667 euro = 40 020 euro.
Plānots, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri kredītinformācijas biroji pakalpojumu iegādāsies par maksu (10 005 euro * 2 uzņēmumi * 2 maksājumi). Licences maksai VSAA, sākot ar 2023. gadu ir plānoti pašu ieņēmumi 40 020 euro apmērā ik gadu.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas procesa specifiku, t.i., informācijas sistēmā iestrādāto automātisko procesu ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” 11. punktā noteiktajam VSAA paredz netiešās izmaksas neattiecināt uz šo maksas pakalpojumu. Risinājuma izstrādē un uzturēšanā būtiskākās ir tiešās izmaksas, pakalpojuma kalkulāciju pamatā veido informācijas tehnoloģijas izmaksas.
Lai MK noteikumu projekta noteiktajā kārtībā sniegtu informāciju kredītinformācijas birojiem par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību, VSAA pakalpojuma maksas veido tiešās izmaksas 40 019,27 euro apmērā gadā (40 020 euro, noapaļojot līdz pilniem euro) no šādām izmaksu pozīcijām:
1) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai nepieciešamās izmaksas (programmatūras izstrāde) 70 c/d (sistēmanalīzei, programmēšanai un testēšanai šādiem darbiem - datu struktūru definēšanai, jaunas datu atlases izstrādei, jaunu datu apmaiņas servisu izstrādei, servisu reģistrācijai un dokumentēšanai) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 6 606,60 euro (70 c/d * 471,90 euro c/d = 33 033 euro/5 gadiem);
2) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai risinājuma uzturēšanas izmaksas (programmatūras uzturēšana, 10% apmērā no programmatūras izstrādes izmaksām ik gadu – 33 033 euro*10%) – 3 303,30 euro (ārpakalpojuma sniegšana);
3) DB serveru un aplikāciju serveru iegādes ar 5 gadu ražotāja garantijas izmaksām (iegādāti 2022. gadā) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 4 444,24 euro (22 221,21 euro – 2 DB serveru un 2 aplikācijas serveru iegādes maksas)/5 gadiem);
4) Integrācijas serveru iegādes (ar Windows Server Standard 2012 R2 licencēm) ar 5 gadu uzturēšanas izmaksām (iegādāti 2022. gadā) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 1 084,62 euro (5 423,1 euro/5 gadi);
5) vienreizējās risinājuma (programmatūras) izveidē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) attiecināmas uz pieciem gadiem – 1 749,86 euro (169 stundas, atalgojums 1 415,86 euro, VSAOI 334 euro);
6) risinājuma (programmatūras) uzturēšanā tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) – 7 290,54 euro (606 stundas, atalgojums 5 898,98 euro, VSAOI 1 391,56 euro);
7) Oracle Linux Basic Limited Support licences (4 gab.) uzturēšanas izmaksas – 1 996,74 euro;
8) Oracle Database Standard Edition One licences (2 gab.) uzturēšana – 10 548,50 euro;
9) elektroenerģijas izmaksas serveru, serveru dzesēšanas, datu masīva un datu masīva dzesēšanas nodrošināšanai – 2 994,87 euro.
VSAA maksas pakalpojuma izcenojums ietver tiešās izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Imp = Tizm /Vsk, kur
Imp – viena sniegtā maksas pakalpojuma veida vienas vienības izcenojums;
Tizm – tiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz maksas pakalpojuma sniegšanu. Šīs izmaksas parasti ietver maksas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas un tiešos izdevumus darba samaksai, kā arī ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
Vsk – plānotais maksas pakalpojuma vienību skaits noteiktā laikposmā.
Imp = 40 020 euro apmērā gadā (noapaļojot līdz pilniem euro)/ 600 000 vienībām gadā = 0,0667 euro (viena pieprasījuma cena).
2022. gadā risinājuma izveidošanai nepieciešamas vienreizējas izmaksas 69 426,61 euro apmērā, t.sk.:
1) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai nepieciešamās izmaksas (programmatūras izstrāde) (70 c/d * 471,90 euro c/d) 33 033 euro apmērā;
2) DB serveru un aplikāciju serveru iegādei 22 221,21 euro apmērā;
3) Integrācijas serveru iegādei (ar Windows Server Standard 2012 R2 licencēm) 5 423,10 euro apmērā;
4) Vienreizējās risinājuma (programmatūras) izveidē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) 8 749,30 euro (844 stundas, atalgojums 7 079,31 euro, VSAOI 1 669,99 euro).
2022. gadā risinājuma izveidošanai nepieciešamās vienreizējās izmaksas 69 426,61 euro apmērā VSAA nodrošinās tai 2022. gadam sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.05.00 apakšprogrammas “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirto līdzekļu ietvaros. Tās atmaksāsies turpmākajos piecos gados, saņemot maksājumus no kredītinformācijas birojiem.
No kredītinformācijas birojiem saņemtie maksājumi (VSAA pašu ieņēmumi) tiks novirzīti VSAA informācijas sistēmu uzturēšanai.
Lai MK noteikumu projekta noteiktajā kārtībā sniegtu informāciju kredītinformācijas birojiem par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu vai atlīdzību, VSAA pakalpojuma maksas veido tiešās izmaksas 40 019,27 euro apmērā gadā (40 020 euro, noapaļojot līdz pilniem euro) no šādām izmaksu pozīcijām:
1) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai nepieciešamās izmaksas (programmatūras izstrāde) 70 c/d (sistēmanalīzei, programmēšanai un testēšanai šādiem darbiem - datu struktūru definēšanai, jaunas datu atlases izstrādei, jaunu datu apmaiņas servisu izstrādei, servisu reģistrācijai un dokumentēšanai) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 6 606,60 euro (70 c/d * 471,90 euro c/d = 33 033 euro/5 gadiem);
2) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai risinājuma uzturēšanas izmaksas (programmatūras uzturēšana, 10% apmērā no programmatūras izstrādes izmaksām ik gadu – 33 033 euro*10%) – 3 303,30 euro (ārpakalpojuma sniegšana);
3) DB serveru un aplikāciju serveru iegādes ar 5 gadu ražotāja garantijas izmaksām (iegādāti 2022. gadā) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 4 444,24 euro (22 221,21 euro – 2 DB serveru un 2 aplikācijas serveru iegādes maksas)/5 gadiem);
4) Integrācijas serveru iegādes (ar Windows Server Standard 2012 R2 licencēm) ar 5 gadu uzturēšanas izmaksām (iegādāti 2022. gadā) (piecu gadu amortizācijas izdevumi gadā) – 1 084,62 euro (5 423,1 euro/5 gadi);
5) vienreizējās risinājuma (programmatūras) izveidē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) attiecināmas uz pieciem gadiem – 1 749,86 euro (169 stundas, atalgojums 1 415,86 euro, VSAOI 334 euro);
6) risinājuma (programmatūras) uzturēšanā tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) – 7 290,54 euro (606 stundas, atalgojums 5 898,98 euro, VSAOI 1 391,56 euro);
7) Oracle Linux Basic Limited Support licences (4 gab.) uzturēšanas izmaksas – 1 996,74 euro;
8) Oracle Database Standard Edition One licences (2 gab.) uzturēšana – 10 548,50 euro;
9) elektroenerģijas izmaksas serveru, serveru dzesēšanas, datu masīva un datu masīva dzesēšanas nodrošināšanai – 2 994,87 euro.
VSAA maksas pakalpojuma izcenojums ietver tiešās izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Imp = Tizm /Vsk, kur
Imp – viena sniegtā maksas pakalpojuma veida vienas vienības izcenojums;
Tizm – tiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz maksas pakalpojuma sniegšanu. Šīs izmaksas parasti ietver maksas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas un tiešos izdevumus darba samaksai, kā arī ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
Vsk – plānotais maksas pakalpojuma vienību skaits noteiktā laikposmā.
Imp = 40 020 euro apmērā gadā (noapaļojot līdz pilniem euro)/ 600 000 vienībām gadā = 0,0667 euro (viena pieprasījuma cena).
2022. gadā risinājuma izveidošanai nepieciešamas vienreizējas izmaksas 69 426,61 euro apmērā, t.sk.:
1) informācijas kredītinformācijas birojiem nodošanai nepieciešamās izmaksas (programmatūras izstrāde) (70 c/d * 471,90 euro c/d) 33 033 euro apmērā;
2) DB serveru un aplikāciju serveru iegādei 22 221,21 euro apmērā;
3) Integrācijas serveru iegādei (ar Windows Server Standard 2012 R2 licencēm) 5 423,10 euro apmērā;
4) Vienreizējās risinājuma (programmatūras) izveidē tieši nodarbināto cilvēkresursu personālizmaksas (atlīdzība) 8 749,30 euro (844 stundas, atalgojums 7 079,31 euro, VSAOI 1 669,99 euro).
2022. gadā risinājuma izveidošanai nepieciešamās vienreizējās izmaksas 69 426,61 euro apmērā VSAA nodrošinās tai 2022. gadam sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.05.00 apakšprogrammas “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” piešķirto līdzekļu ietvaros. Tās atmaksāsies turpmākajos piecos gados, saņemot maksājumus no kredītinformācijas birojiem.
No kredītinformācijas birojiem saņemtie maksājumi (VSAA pašu ieņēmumi) tiks novirzīti VSAA informācijas sistēmu uzturēšanai.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Cita informācija
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavojot valsts speciālā budžeta bāzi 2023.-2025.gadam, iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumu valsts speciālā budžeta bāzes palielināšanai 2023. gadā un turpmāk ik gadu 40 020 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
biedrība “Latvijas Finanšu nozares asociācija”, asociācija "Fintech Latvija”, AS “Kredītinformācijas Birojs”, AS “CREFO Birojs”Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties Noteikumu projekta izstrādē – gan mutiski, gan rakstveidā sniedzot viedokļus par Noteikumu projektu - piedaloties video konferencēs un arī pēc tām iesūtot priekšlikumus.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2022. gada 10. februārī Labklājības ministrija organizēja zoom formāta sanāksmi ar minētajām nevalstiskajām organizācijām, kurā pārrunāja biedrības “Latvijas Finanšu nozares asociācija” un asociācijas "Fintech Latvija” izteiktos priekšlikumus (attiecībā uz kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no VSAA pieprasa informāciju par patērētājam vai galviniekam izmaksāto pensiju, pabalstu un atlīdzību saturu un apjomu, periodu, par kuru tiek sniegta informācija, tās pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību), pārrunu rezultātā panākot vienošanos.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Datu valsts inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
VSAA: Ieviešot MK noteikumus, tiks samazināts administratīvais slogs, kas saistīts ar līdz šim spēkā esošo 33 sadarbības līgumu ar kredītdevējiem administrēšanu un jaunu līgumu slēgšanu. Šo līgumu vietā VSAA būs jāslēdz līgumi ar kredītinformācijas birojiem. Mainoties tiesiskajam regulējumam, datu subjektam vairs nebūs jādod piekrišana savu personas datu apstrādei, lai būtu iespēja saņemt informāciju no VSAA, līdz ar to VSAA neveiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kredītdevēji ir ievērojuši prasību pirms VSAA datu pieprasīšanas saņemt personas datu subjekta atļauju personas datu apstrādei. VSAA darbiniekiem vairs nebūs jāsagatavo informācija pēc klienta pieprasījuma, ja datu subjekts izvēlējies informāciju kredīta devējam iesniegt pats. Būs jāveic izmaiņas VSAA sniedzamajā informācijas atspoguļošanā. Tiks izveidots tehniskais risinājums informācijas nodošanai kredītinformācijas birojiem, iekasējot samērīgu pakalpojuma maksu par pakalpojuma sniegšanu.
Datu valsts inspekcija: jāveic kredītinformācijas biroju licenzēšana.
Tā kā nav zināms personu skaits, kas varētu izmantot ar noteikumu projektu paredzēto informācijas pieprasīšanas iespēju, administratīvās izmaksas ir aprēķinātas vienam subjektam ar nosacījumu, ka informācijas pieprasīšanas un sniegšanas biežums ir viena reize gadā.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, lai sniegtu informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, informāciju par piešķirtajiem VSAA pakalpojumiem. Pieņemot, ka VSAA nodaļā viena pieprasījuma (ar maksimālo pieļaujamo pieprasījumu skaitu) sagatavošanas un nosūtīšanas laiku klientam šādā veidā varētu aizņemt no dažām sekundēm līdz 1 stundai, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 2,70 x 1 x 1 x 1 = 9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) informācijas sagatavošanai; 1 – subjektu skaits; 1 - informācijas sniegšanas biežums.
Kredītinformācijas birojs, kurš vēlēsies saņemt informāciju no VSAA par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu, atlīdzību sadalījumā pa pakalpojumu grupām, to, īstenos, darbinot servisus (pakalpes), izmantojot VSAA pārziņā esošo Informācijas servisu sistēmu, kredītinformācijas biroja pārziņā esošo informācijas sistēmu un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo elektronisko pakalpojumu infrastruktūru (vienā informācijas pieprasīšanas reizē informācija sniegta par vienu personu).
Pieņemot, ka viena pieprasījuma (ar maksimālo pieļaujamo pieprasījumu skaitu) sagatavošanas un nosūtīšanas laiks šādā veidā varētu aizņemt no dažām sekundēm līdz 1 stundai, kredītinformācijas biroja administratīvās izmaksas veidos līdz 12,70 x 1 x 1 x 1 = 13.05, kur 13.05 – finanšu un apdrošināšana darbības sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga finanšu un apdrošināšana darbības sektorā 2020.gadā – 2177 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) informācijas sagatavošanai; 1 – subjektu skaits; 1 - informācijas sniegšanas biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams veikt esošo (33 līgumi) līgumu ar kredītdevējiem par informācijas sniegšanu administrēšana. Pieņemot, ka viena līguma administrēšana tiek veikta vienu reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 1 x 1 x 1 =9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) līguma administrēšanai; 1 – subjektu skaits; 1 – līgumu administrēšanas biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams veikt kontroli par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību. Pieņemot, ka kontrole par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību tiek veikta 20% no visiem subjektiem reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 0.2 x 5 x 1 = 9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 5– patērējamais laiks (stundās) kontroles par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību veikšanai; 0.2 – subjektu skaits; 1 – kontroles biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, Datu valsts inspekcijai mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams apstrādāt personu sūdzības par personas datu apstrādi. Pieņemot, ka sūdzības sniedz 10% no visiem subjektiem reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 0.1 x 5 x 1 = 4.65, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 5 – tiek pieņemts, ka patērējamais laiks (stundās) sūdzības izskatīšanai ir tikpat ilgs kā VSAA, veicot izlases veida pārbaudi par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību ; 0.1 – subjektu skaits; 1 – izskatīšanas biežums.
Datu valsts inspekcija: jāveic kredītinformācijas biroju licenzēšana.
Tā kā nav zināms personu skaits, kas varētu izmantot ar noteikumu projektu paredzēto informācijas pieprasīšanas iespēju, administratīvās izmaksas ir aprēķinātas vienam subjektam ar nosacījumu, ka informācijas pieprasīšanas un sniegšanas biežums ir viena reize gadā.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, lai sniegtu informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem, informāciju par piešķirtajiem VSAA pakalpojumiem. Pieņemot, ka VSAA nodaļā viena pieprasījuma (ar maksimālo pieļaujamo pieprasījumu skaitu) sagatavošanas un nosūtīšanas laiku klientam šādā veidā varētu aizņemt no dažām sekundēm līdz 1 stundai, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 2,70 x 1 x 1 x 1 = 9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) informācijas sagatavošanai; 1 – subjektu skaits; 1 - informācijas sniegšanas biežums.
Kredītinformācijas birojs, kurš vēlēsies saņemt informāciju no VSAA par fiziskai personai izmaksāto pensiju, pabalstu, atlīdzību sadalījumā pa pakalpojumu grupām, to, īstenos, darbinot servisus (pakalpes), izmantojot VSAA pārziņā esošo Informācijas servisu sistēmu, kredītinformācijas biroja pārziņā esošo informācijas sistēmu un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo elektronisko pakalpojumu infrastruktūru (vienā informācijas pieprasīšanas reizē informācija sniegta par vienu personu).
Pieņemot, ka viena pieprasījuma (ar maksimālo pieļaujamo pieprasījumu skaitu) sagatavošanas un nosūtīšanas laiks šādā veidā varētu aizņemt no dažām sekundēm līdz 1 stundai, kredītinformācijas biroja administratīvās izmaksas veidos līdz 12,70 x 1 x 1 x 1 = 13.05, kur 13.05 – finanšu un apdrošināšana darbības sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga finanšu un apdrošināšana darbības sektorā 2020.gadā – 2177 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) informācijas sagatavošanai; 1 – subjektu skaits; 1 - informācijas sniegšanas biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams veikt esošo (33 līgumi) līgumu ar kredītdevējiem par informācijas sniegšanu administrēšana. Pieņemot, ka viena līguma administrēšana tiek veikta vienu reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 1 x 1 x 1 =9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 1 – patērējamais laiks (stundās) līguma administrēšanai; 1 – subjektu skaits; 1 – līgumu administrēšanas biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, VSAA mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams veikt kontroli par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību. Pieņemot, ka kontrole par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību tiek veikta 20% no visiem subjektiem reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 0.2 x 5 x 1 = 9.29, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 5– patērējamais laiks (stundās) kontroles par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību veikšanai; 0.2 – subjektu skaits; 1 – kontroles biežums.
Uzsākot informācijas sniegšanu kredītinformācijas birojiem, Datu valsts inspekcijai mazināsies administratīvo izmaksu apjoms, jo vairs nebūs nepieciešams apstrādāt personu sūdzības par personas datu apstrādi. Pieņemot, ka sūdzības sniedz 10% no visiem subjektiem reizi gadā, VSAA administratīvās izmaksas samazināsies par 9.29 x 0.1 x 5 x 1 = 4.65, kur 9.29 – valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā iesaistītās personas darba algas stundas likme (euro), (Centrālās statistikas pārvaldes dati: vidējā darba alga valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā 2020.gadā – 1550 euro; 2020.g. – 166,83 stundas/mēnesī); 5 – tiek pieņemts, ka patērējamais laiks (stundās) sūdzības izskatīšanai ir tikpat ilgs kā VSAA, veicot izlases veida pārbaudi par datu subjektu sniegtās piekrišanas esību ; 0.1 – subjektu skaits; 1 – izskatīšanas biežums.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šobrīd datu apstrāde ir likumīga, ja kredīta devējs no datu subjekta ir saņēmis brīvi izteiktu piekrišanu savu personas datu nodošanai no VSAA kredīta devējiem, bet minētais datu apstrādes pamatojums nav piemērojams Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti izpratnē - datu subjekta izvēle ir saistīta ar potenciāli nelabvēlīgām sekām, jo bez piekrišanas personas datu apstrādei kredīta devējs neveic datu subjekta kredītspējas novērtēšanu, kas datu subjektam liedz saņemt kredītu. Turklāt, datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā, kas ar piekrišanas atsaukšanas brīdi liedz kredīta devējam turpmāk apstrādāt datu subjekta personas datus. Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā kredīta devējiem vairs nebūs nepieciešams iegūt datu subjektu sniegtās piekrišanas, jo kredīta devējs personas datus apstrādās, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Kredīta devējam noteikti informācijas, ko saņems ar kredītinformācijas biroja starpniecību, pieprasīšanas mērķi, t.i. datu subjekta kredītspējas vai no galvojuma līguma izrietošo saistību vērtēšanai, kā arī, kredītriska pārvaldības novērtēšanai, ja kredītņēmējam vai galvotājam, mainās līguma nosacījumi, iestājusies saistību neizpildi vai jāizpilda ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Lai kredītinformācijas birojs apstrādātu datus no VSAA, VSAA kā savas informācijas pārzinis un kredītinformācijas birojs slēdz informācijas sniegšanas pakalpojuma līgumu, kas ietver savstarpējo attiecību regulēšanas noteikumus, tajā skaitā līguma spēkā esības noteikumus, datu apstrādes noteikumus, tiesības, pienākumus un atbildību, informācijas sniegšanas pakalpojuma samaksas kārtību un termiņus, strīdu risināšanas kārtību un informācijas apmaiņas drošības prasības. Kredīta devējam ir tiesības pieprasīt informāciju par patērētāju vai galvinieku ar kredītinformācijas biroja starpniecību saskaņā ar PTAL 8. panta piektās daļas 2.punktu un VSAA attiecīgi izriet pienākums sniegt šo informāciju no 2023. gada 1. janvāra, ievērojot PTAL 8. panta piektās daļas 2. punktu un PTAL Pārejas noteikumu 37. punktu.
Noteikts sniedzamās informācijas apjoms un saturs, respektējot datu minimalitātes principu. Lai aizsargātu īpaši aizsargājamus datus un personas sociālā portretu saistošus datus VSAA informāciju sniegs dalījumā pa pakalpojumu grupām, neatšifrējot datu subjektam izmaksāto pakalpojuma veidu.
Samazināts sniedzamo datu apjoms no trim uz vienu elektronisko pakalpojumu, kur VSAA ir datu pirmavots. Šobrīd kredīta devēji informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem saņem no VSAA, kas nav šīs informācijas pirmavots. Kredīta devēji informāciju par fiziskās personas ienākumiem saņem arī no VID, kā to nosaka Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 760 "Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem". Proti, kredīta devēji saņēma daļēji dublētu informāciju par fiziskās personas ienākumiem.
Lai kredītinformācijas birojs apstrādātu datus no VSAA, VSAA kā savas informācijas pārzinis un kredītinformācijas birojs slēdz informācijas sniegšanas pakalpojuma līgumu, kas ietver savstarpējo attiecību regulēšanas noteikumus, tajā skaitā līguma spēkā esības noteikumus, datu apstrādes noteikumus, tiesības, pienākumus un atbildību, informācijas sniegšanas pakalpojuma samaksas kārtību un termiņus, strīdu risināšanas kārtību un informācijas apmaiņas drošības prasības. Kredīta devējam ir tiesības pieprasīt informāciju par patērētāju vai galvinieku ar kredītinformācijas biroja starpniecību saskaņā ar PTAL 8. panta piektās daļas 2.punktu un VSAA attiecīgi izriet pienākums sniegt šo informāciju no 2023. gada 1. janvāra, ievērojot PTAL 8. panta piektās daļas 2. punktu un PTAL Pārejas noteikumu 37. punktu.
Noteikts sniedzamās informācijas apjoms un saturs, respektējot datu minimalitātes principu. Lai aizsargātu īpaši aizsargājamus datus un personas sociālā portretu saistošus datus VSAA informāciju sniegs dalījumā pa pakalpojumu grupām, neatšifrējot datu subjektam izmaksāto pakalpojuma veidu.
Samazināts sniedzamo datu apjoms no trim uz vienu elektronisko pakalpojumu, kur VSAA ir datu pirmavots. Šobrīd kredīta devēji informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem saņem no VSAA, kas nav šīs informācijas pirmavots. Kredīta devēji informāciju par fiziskās personas ienākumiem saņem arī no VID, kā to nosaka Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 760 "Kārtība, kādā kredītinformācijas birojs vai fiziskā persona pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par fiziskās personas ienākumiem". Proti, kredīta devēji saņēma daļēji dublētu informāciju par fiziskās personas ienākumiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi