25-TA-1392: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par līdzdalības izbeigšanu akciju sabiedrībā "Ventas osta"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta pirmo daļu un 9. panta pirmo daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Satiksmes ministrijai izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta” (turpmāk – AS “Ventas osta”) un uzsākt AS “Ventas osta” likvidāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojumu Nr.640 “Par valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” dibināšanu” tika dibināta valsts akciju sabiedrība “Ventas osta”. AS “Ventas osta” 2019. gada 27. decembrī reģistrēta Komercreģistrā.
AS “Ventas ostas” darbības mērķis ir Ventspils brīvostas pārvaldīšanas funkciju pārņemšana saskaņā ar Ostu likuma 7. panta 1.1 daļa noteikto pienākumu.
AS “Ventas osta” rīcības virziens ir līdz Ostu likuma pārejas noteikumu 14. un 17. punktā noteiktā ostu pārvaldības modeļa ieviešanai nodrošināt efektīvu Ventspils brīvostas teritorijas pārvaldīšanu.
AS “Ventas osta” uzdevums ir Ostu likuma 7. panta 1.1 daļā noteiktais, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Kapitālsabiedrība īsteno pārvaldes Rīgas ostas un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav ieķīlājamas, un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji starp kapitāla daļu (akciju) turētājiem, ieviešana, veicot nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju, tiesību, saistību un pienākumu pārņemšanu.
Atbilstoši Ostu likuma pārejas noteikumos paredzētajam deleģējumam un Ministru kabineta 2020.gada 25. februāra noteikumiem Nr. 119 “Noteikumi par ostas pārvaldes funkciju veikšanu Ventspils ostā” valsts kapitālsabiedrība AS “Ventas osta” veica minētajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Galvenais mērķis ir Ventspils ostas darbības, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nodrošināšana.
AS “Ventas osta” ir pieņemts Satiksmes ministrijas kā valsts kapitāla daļu turētāja lēmums par AS ”Ventas osta” komercdarbības brīvprātīgas darbības uz laiku apturēšanu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (2024. gada 31. maija ārkārtas akcionāru lēmums Nr. 1 (protokols Nr. 3)) un ar AS "Ventas osta" akcionāru sapulces 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.1 (protokols Nr.2) no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim.
AS “Ventas ostas” darbības mērķis ir Ventspils brīvostas pārvaldīšanas funkciju pārņemšana saskaņā ar Ostu likuma 7. panta 1.1 daļa noteikto pienākumu.
AS “Ventas osta” rīcības virziens ir līdz Ostu likuma pārejas noteikumu 14. un 17. punktā noteiktā ostu pārvaldības modeļa ieviešanai nodrošināt efektīvu Ventspils brīvostas teritorijas pārvaldīšanu.
AS “Ventas osta” uzdevums ir Ostu likuma 7. panta 1.1 daļā noteiktais, ka ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Kapitālsabiedrība īsteno pārvaldes Rīgas ostas un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav ieķīlājamas, un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji starp kapitāla daļu (akciju) turētājiem, ieviešana, veicot nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju, tiesību, saistību un pienākumu pārņemšanu.
Atbilstoši Ostu likuma pārejas noteikumos paredzētajam deleģējumam un Ministru kabineta 2020.gada 25. februāra noteikumiem Nr. 119 “Noteikumi par ostas pārvaldes funkciju veikšanu Ventspils ostā” valsts kapitālsabiedrība AS “Ventas osta” veica minētajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Galvenais mērķis ir Ventspils ostas darbības, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nodrošināšana.
AS “Ventas osta” ir pieņemts Satiksmes ministrijas kā valsts kapitāla daļu turētāja lēmums par AS ”Ventas osta” komercdarbības brīvprātīgas darbības uz laiku apturēšanu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (2024. gada 31. maija ārkārtas akcionāru lēmums Nr. 1 (protokols Nr. 3)) un ar AS "Ventas osta" akcionāru sapulces 2025.gada 30.jūnija lēmumu Nr.1 (protokols Nr.2) no 2025.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas izmaiņas un reformas ostu pārvaldībā. 2019. gada nogalē Ventspils brīvostas pārvalde tika iekļauta Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā, kas apdraudēja ostas turpmāko darbību. Tādēļ nekavējoties tika pieņemti grozījumi Ostu likumā, kas paredzēja kā alternatīvu dibināt jaunu akciju sabiedrību Ventspils ostas pārvaldīšanai - AS “Ventas osta”. 2020. gadā tika uzsākta ostu pārvaldības reforma pēc būtības ar mērķi pārveidot Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes par kapitālsabiedrībām.
Risinājuma apraksts
Ar jaunas valdības izveidošanu 2023. gada septembrī Satiksmes ministrija uzsāka darbu pie plašas transporta nozares pārvaldības reformas. Šīs reformas ietvaros paredzēts pārskatīt esošo institucionālo ietvaru, investīciju izvērtēšanas un piesaistes metodiku, kā arī uzlabot nozares pārvaldību kopumā. Jaunais ostu pārvaldības modelis iekļaus sevī arī ostu funkciju un lomas pārskatīšanu pēc būtības, nodrošinot, ka ostu attīstība un pārvaldība tiek veikta saskaņā ar mūsdienu prasībām un ilgtspējīgas attīstības principiem.
Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un nodrošinātu ostu pārvaldības depolitizāciju pārskatīta ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērums. Līdzīgi, kā akciju sabiedrībās, tiks izveidota ostas padome kā pārraudzības institūcija ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes abās ostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostas operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Ostu likumā" (25-TA-1113), kas izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdē un atbalstīts tālākai virzībai Saeimā. Likumprojekts "Grozījumi Ostu likumā" izstrādāti, lai sekmētu ostu pārvaldības reformu, pilnveidotu ostu pārvaldības modeli, vienlaikus izslēdzot Ostu likuma 7.panta 1.1 daļas un Ostu likuma pārejas noteikumu 17. punktu, uz kura pamata darbojās AS “Ventas osta”.
Saskaņā ar AS "Ventas osta" statūtiem tās pamatkapitāls ir 35 000 euro (trīsdesmit pieci tūkstoši euro), ko veido 35 000 akcijas, kuras 100% pieder Latvijas Republikai un to turētājs ir Satiksmes ministrija. Visas AS "Ventas osta" akcijas ir reģistrētas akcijas un katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir viens euro. Publiskie finanšu līdzekļi, kas tika ieguldīti dibinot AS "Ventas osta" tiks izlietoti AS "Ventas osta" likvidācijas procesam.
Ņemot vērā, ka ir apturēta AS “Ventas osta” saimnieciskā darbība no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim un nav nepieciešamība atjaunot tās darbību, AS “Ventas osta” ir likvidējama. Lai Satiksmes ministrija kā AS “Ventas osta” kapitāla daļu turētāja pieņemtu lēmumu par AS “Ventas ostas” likvidāciju, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta pirmo daļu un 9. panta pirmo daļu, proti, atļaut Satiksmes ministrijai izbeigt līdzdalību AS “Ventas osta”, to likvidējot.
Lai sekmētu ostas pārvaldības profesionalitāti un nodrošinātu ostu pārvaldības depolitizāciju pārskatīta ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērums. Līdzīgi, kā akciju sabiedrībās, tiks izveidota ostas padome kā pārraudzības institūcija ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes abās ostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostas operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Ostu likumā" (25-TA-1113), kas izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdē un atbalstīts tālākai virzībai Saeimā. Likumprojekts "Grozījumi Ostu likumā" izstrādāti, lai sekmētu ostu pārvaldības reformu, pilnveidotu ostu pārvaldības modeli, vienlaikus izslēdzot Ostu likuma 7.panta 1.1 daļas un Ostu likuma pārejas noteikumu 17. punktu, uz kura pamata darbojās AS “Ventas osta”.
Saskaņā ar AS "Ventas osta" statūtiem tās pamatkapitāls ir 35 000 euro (trīsdesmit pieci tūkstoši euro), ko veido 35 000 akcijas, kuras 100% pieder Latvijas Republikai un to turētājs ir Satiksmes ministrija. Visas AS "Ventas osta" akcijas ir reģistrētas akcijas un katras sabiedrības akcijas nominālvērtība ir viens euro. Publiskie finanšu līdzekļi, kas tika ieguldīti dibinot AS "Ventas osta" tiks izlietoti AS "Ventas osta" likvidācijas procesam.
Ņemot vērā, ka ir apturēta AS “Ventas osta” saimnieciskā darbība no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim un nav nepieciešamība atjaunot tās darbību, AS “Ventas osta” ir likvidējama. Lai Satiksmes ministrija kā AS “Ventas osta” kapitāla daļu turētāja pieņemtu lēmumu par AS “Ventas ostas” likvidāciju, ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta pirmo daļu un 9. panta pirmo daļu, proti, atļaut Satiksmes ministrijai izbeigt līdzdalību AS “Ventas osta”, to likvidējot.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija – Satiksmes ministrija.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija – Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
