Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ka Latvijā pastāv vairākas nacionālās augšņu klasifikācijas sistēmas, kā arī starptautiskais augšņu klasifikators (turpmāk - WRB) un to, ka Latvijā nav noteikts, kura no augšņu klasifikācijas sistēmām būtu jālieto gan izglītības, gan zinātniskajos pētījumos bieži vien rodas problēmas datu interpretācijā, jo starp klasifikācijas sistēmām pastāv atšķirības. Īpaši problemātiska ir Latvijas datu savietojamība ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem.

Latvijas augšņu klasifikācijas shēma sastāv no trīs galvenajiem taksonomiskajiem līmeņiem: klases, tipa (pamatkategorija) un apakštipa, kas ir savstarpēji pakārtoti. Latvijas augšņu kartēs parasti tiek attēlots augšņu apakštips. Augšņu apvienojums klasēs ir balstīts uz augsnes mitruma režīmu, t. i., ūdens daudzuma un veidu (higroskopiskais, plēvīšu, kapilārais, brīvais) dinamiku gada laikā augsnes slānī, kurā izvietojas galvenā augu sakņu masa. Ar to saprot nokrišņu iekļūšanu augsnē (infiltrāciju), vertikālās un horizontālās pārvietošanās raksturu un dinamiku, kā arī ūdens iztvaikošanu atmosfērā un patēriņu ar augiem un citiem procesiem.

PAK šādu pieeju pamatā neizmanto, vai arī izmanto tikai daļēji.
 

Lai risinātu izveidojušos situāciju ar Projektā ietverto regulējumu nepieciešams noteikt vienotu Latvijas augšņu klasifikācijas sistēmu, kuru izmantotu visas ar to iesaistītās personas. Realizējot Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” atjaunināta un ar starptautisko Pasaules augšņu klasifikatora klasifikāciju saskaņota nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma.
Augšņu klasifikācijas sistēma ir paredzēta Latvijas augšņu kartēšanas darbu izpildei. Tā kā augšņu kartēšanas gaitā ir paredzēts izmantot tādu augšņu dalījumu un uzskaiti, lai Latvijas dati būtu savietojami ar starptautiski un it sevišķi Eiropas Savienībā lietotajām sistēmām un formātiem, tad līdzšinējās iepriekš lietotās Latvijas augšņu klasifikācijas ir modificētas. Jaunais variants cenšas rast maksimālu kompromisu starp Latvijas augšņu klasifikāciju, kādu lietoja iepriekšējā augšņu kartēšanas gaitā (1960. – 1992.g.) un, kas atspoguļojas esošajās augšņu kartēs, kā arī PAK.

Ir izstrādāti norādījumi (vadlīnijas) augšņu diagnostikai un aprakstīšanai, kas rada priekšnoteikumus, lai aprakstīto augsni varētu klasificēt gan pēc Latvijas Augšņu klasifikatora 2023, gan arī atbilstoši starptautiskajam, un Eiropas Savienībā pieņemtajam PAK klasifikatoram.

Noteikumu projektā 1.pielikumā iekļauts Augsnes tipu un apakštipu iedalījums. Kopā klasifikāciju veido divi līmeņi, kas tiek iedalīti 12 augšņu tipos un 68 apakštipos.

Noteikumu projektā 2.pielikumā iekļauti Augsnes tipu un augsnes apakštipu noteikšanas kritēriji.