Anotācija (ex-ante)

22-TA-2705: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu enerģijas patēriņa samazināšanai centralizētās apkures sistēmās samazinot  telpu apkures temperatūru.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ierobežotas energoresursu pieejamības un augstu energoresursu cenas apstākļos nepieciešams samazināt enerģijas patēriņu centralizētās apkures sistēmās, pazeminot dzīvojamo māju telpu gaisa temperatūru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Energoresursu cenu pieauguma apstākļos strauji pieaug centralizētās siltumapgādes ražošanas izmaksas  un secīgi tām - arī siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļus iedzīvotājiem nav iespējams pilnībā atteikties no siltumapgādes pakalpojumiem aukstajā gadalaikā. 
Vienlaikus iedzīvotāju ienākumi nav kāpuši līdzvērtīgā apjomā kopš 2022.gada sākuma un daudzās mājsaimniecībās 2022./2023.gada apkures sezonā energopakalpojumu rēķinu nomaksas problemātika būs aktuāla.
Šobrīd ir pamatotas bažas par pietiekamu energoresursu daudzumu 2022./2023.gada apkures sezonā dzīvojamo māju apkures nodrošināšanai, jo pieejamais dabasgāzes apjoms ir ierobežots un tas tiek aizstāts ar citiem energoresursiem. Tā rezultātā citu energoresursu, piemēram, dažāda veida koksnes kurināmā,  izmantošanas intensitāte pieaug.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, kā arī paredzēti atbalsti, ja dzīvojamo telpu apkurei izmanto dabasgāzi, elektrību vai kādu no koksnes kurināmajiem, tomēr vienlaikus ir iespējams enerģijas ietaupījums siltuma patērētāju pusē, nedaudz samazinot telpu gaisa temperatūru apkures sezonas laikā.
Pastāvot reāliem draudiem par nepietiekamu nodrošinājumu ar energoresursiem 2022./2023.gada apkures sezonā, parādās akūta nepieciešamība samazināt energoresursu patēriņu, īstenojot enerģijas taupības pasākumus.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, ir iespējams pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā  +19 0C. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.
Vienlaikus tiesību akta 25. punkts saglabā iespēju, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā — dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai, tādējādi paredzams, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums neatstās būtisku ietekmi uz iedzīvotāju veselību un pastiprinātu alternatīvu siltuma avotu izmantošanu (piemēram, elektriskie radiatori), lai uzturētu augstāku temperatūru dzīvojamās telpās.
Ievērojot dažādo dzīvojamo māju tehnisko stāvokli, kas bieži vien liedz nodrošināt vienādu temperatūru visās tās telpu grupās (pastāv risks, ka tā var atšķirties par vairākiem grādiem vienas dzīvojamās mājas ietvaros), kā arī nepieciešamību rūpēties par iedzīvotāju veselību tajās dzīvojamās mājās, kurās dzīvojam māju kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par konkrētas temperatūras (tai skaitā, minimālās) nodrošināšanu, tiesību akts (26.punkts) paredz, ja, izpildot šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības, kādā no dzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupām temperatūra ir zemāka par +18°C, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nepiemēro šo noteikumu 25.punktā minētās prasības ar atrunu, ka tas neliedz dzīvojamās mājas kopīpašniekiem vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļa īpašniekiem lemt par citas, zemākas temperatūras par + 18°C uzturēšanu.
Papildus norādāms, ka šobrīd, līdz attiecīgo grozījumu veikšanai tiesību aktā, nepastāv neviens spēkā esošs normatīvais akts, kas nosaka kādas konkrētas gaisa temperatūras būtu nepieciešams uzturēt dzīvojamās telpās jau ekspluatējamā ēkā. Tādējādi jau arī līdz šim, dzīvokļu īpašnieku kopība par šādu temperatūras samazinājumu bija tiesīga lemt, piemēram, energotaupības pasākumu nolūkos. Līdz ar to, tiesību akta 25. punkta izpratnē, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lemt ne vien par temperatūras paaugstināšanu, bet arī par temperatūras samazināšanu, nosakot to zemāku par tiesību akta 26. punktā noteiktajiem +18°C grādiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dzīvojamo telpu maksimālās gaisa temperatūras, t.i. 19 0C, noteikšana ietekmēs iedzīvotājus, kas raduši dzīvot siltākās telpās vai kuri ir jūtīgāki pret temperatūras pazemināšanos, piemēram, mazi bērni, guļoši slimnieki. 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk