24-TA-918: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 05.03.2024. sēdes protokola Nr. 10 12. §. 3.punkts paredz Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un labklājības ministram līdz 2024. gada 31. maijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā", kuros noteikt sadarbības grupas sasaukšanas termiņu situācijās, kad nepieciešama ātra rīcība.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā”" (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir noteikt termiņu, kādā tiek sasaukta sadarbības grupa, kas īsteno bērnu tiesību aizsardzību pašvaldībā, ja nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2017. gada 12. septembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā” (turpmāk – Noteikumi), kas paredz, kā tiek īstenota starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzības jautājumos gan nacionālā, gan pašvaldības līmenī.
Sadarbības grupa ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuru izveido pašvaldība, un tās darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Noteikumi paredz, ka vienā novadā vai valstspilsētā var izveidot vairākas sadarbības grupas vai vairākas pašvaldības var izveidot vienu kopīgu sadarbības grupu. Sadarbības grupā tiek iekļauti pārstāvji no pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības Izglītības pārvaldes vai izglītības speciālists. Pēc sadarbības grupas locekļu iniciatīvas sadarbības grupā var pieaicināt pārstāvjus no izglītības iestādes, bērnu aprūpes iestādes, ieslodzījuma vietas, pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas, pašvaldības administratīvās komisijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citus speciālistus.
Viens no sadarbības grupas uzdevumiem ir izskatīt individuālos gadījumus saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ja nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, kā arī ja radušos situāciju nav iespējams atrisināt vienas institūcijas ietvaros vai situāciju nav izdevies atrisināt ilgstošā laikposmā. Papildus minētajam sadarbības grupas uzdevums ir arī analizēt situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā un sniegt pašvaldībai priekšlikumus bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei, tostarp par nepieciešamajiem pasākumiem starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanai un saskaņotai un koordinētai institūciju sadarbībai, kā arī sniegt priekšlikumus Labklājības ministrijai normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā un informēt sabiedrību par aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Pašvaldībā izveidotās sadarbības grupas darbojas atbilstoši pašvaldībā apstiprinātajam sadarbības grupas nolikumam.
Sadarbības grupa ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuru izveido pašvaldība, un tās darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Noteikumi paredz, ka vienā novadā vai valstspilsētā var izveidot vairākas sadarbības grupas vai vairākas pašvaldības var izveidot vienu kopīgu sadarbības grupu. Sadarbības grupā tiek iekļauti pārstāvji no pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības Izglītības pārvaldes vai izglītības speciālists. Pēc sadarbības grupas locekļu iniciatīvas sadarbības grupā var pieaicināt pārstāvjus no izglītības iestādes, bērnu aprūpes iestādes, ieslodzījuma vietas, pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas, pašvaldības administratīvās komisijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citus speciālistus.
Viens no sadarbības grupas uzdevumiem ir izskatīt individuālos gadījumus saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ja nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, kā arī ja radušos situāciju nav iespējams atrisināt vienas institūcijas ietvaros vai situāciju nav izdevies atrisināt ilgstošā laikposmā. Papildus minētajam sadarbības grupas uzdevums ir arī analizēt situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā un sniegt pašvaldībai priekšlikumus bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei, tostarp par nepieciešamajiem pasākumiem starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanai un saskaņotai un koordinētai institūciju sadarbībai, kā arī sniegt priekšlikumus Labklājības ministrijai normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā un informēt sabiedrību par aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Pašvaldībā izveidotās sadarbības grupas darbojas atbilstoši pašvaldībā apstiprinātajam sadarbības grupas nolikumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā Noteikumu redakcija (8.punkts) paredz, ka sadarbības grupa pašvaldībās izskata individuālos gadījumus, kas saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem, ja nepieciešama ātra rīcība vai situācija ir ieilgusi un nepieciešama vairāku institūciju iesaiste, bet konkrēti neparedz, kādā termiņā sadarbības grupa tiek sasaukta attiecīgajos gadījumos, pieļaujot brīvu pašnoteikšanos šajā jautājumā.
Bērnu tiesību pārkāpumi var tikt konstatēti atšķirīgās vidēs, piemēram, bērna ģimenē, izglītības iestādē u.c. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk sabiedrības un valsts un pašvaldības iestāžu uzmanība tiek piesaistīta gadījumiem, kas skar bērnu tiesības izglītības iestādēs, piemēram, bērnu savstarpējā vardarbība vai vardarbība pret bērnu no citu bērnu puses (mobinga, bullinga gadījumi).
Lai uzlabotu rīcības algoritmu gadījumos, kad izglītības iestādēs ir konstatēta vardarbība, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2023. gada jūnijā uzdeva Bērnu aizsardzības centram (līdz 2023.gada 31.decembrim – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām iestādēm līdz augusta beigām sagatavot informāciju par to, kā darbojas rīcības algoritms vardarbības gadījumos izglītības iestādēs. Tāpat tika dots uzdevums Bērnu aizsardzības centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizēt starpinstitūciju sanāksmes (arī praktisku gadījumu analīzi), lai izstrādātu pamatā izglītības iestādēm, bet arī citām iesaistītajām institūcijām, ērti uztveramu modeli, kā izglītības iestādēm (sadarbībā ar pārējām institūcijām) rīkoties vardarbības gadījumu efektīvai risināšanai. 2023. gadā Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju izstrādāja rīcības algoritmu vardarbības gadījumos izglītības iestādēs, kas paredz vairākus līmeņus:
0 līmenis – prevencija;
1.līmenis – izglītības iestādes ikdienas risinājums vardarbības gadījumā (zems risks);
2. līmenis – starpinstitucionāls risinājums vardarbības gadījumā (vidējs risks);
3. līmenis – intensīvs individualizēts risinājums vardarbības gadījumā (augsts risks)[1].
Paredzēts, ka algoritma 3. līmeņa gadījumā (kad nepieciešams intensīvs individualizēts risinājums vardarbības gadījumā) nepieciešama tūlītēja rīcība un papildus resursu piesaistīšana ārpus izglītības iestādes, jo ir apdraudēta bērnu vai citu cilvēku dzīvība un veselība. Algoritma 3. līmeņa gadījumi var aptvert, piemēram, šādus gadījumus:
- izglītojamais veicis vardarbību, kas ir nopietni (tīši) apdraudējis viņa paša vai biedra, pedagoga, izglītības iestādes darbinieka veselību, drošību, dzīvību;
- fiziska vardarbība kā rezultātā cietušam ir bijusi nepieciešama tūlītēja medicīniskās palīdzības sniegšana;
- seksuāla uzmākšanās, izvarošana;
- nāves, smagu miesas bojājumu draudi;
- citas situācijas.
Lai nodrošinātu nekavējošu rīcību šādās situācijās un lai veicinātu ātru sadarbības grupas rīcību, nepieciešams šī līmeņa gadījumā sasaukt pašvaldības sadarbības grupu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darba dienu laikā.
[1] Rīcības algoritms izglītības iestādēm vardarbības gadījumos, 2023. Pieejams: https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1%20LPS%2018.12%2018122023_.pdf
Bērnu tiesību pārkāpumi var tikt konstatēti atšķirīgās vidēs, piemēram, bērna ģimenē, izglītības iestādē u.c. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk sabiedrības un valsts un pašvaldības iestāžu uzmanība tiek piesaistīta gadījumiem, kas skar bērnu tiesības izglītības iestādēs, piemēram, bērnu savstarpējā vardarbība vai vardarbība pret bērnu no citu bērnu puses (mobinga, bullinga gadījumi).
Lai uzlabotu rīcības algoritmu gadījumos, kad izglītības iestādēs ir konstatēta vardarbība, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2023. gada jūnijā uzdeva Bērnu aizsardzības centram (līdz 2023.gada 31.decembrim – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām iestādēm līdz augusta beigām sagatavot informāciju par to, kā darbojas rīcības algoritms vardarbības gadījumos izglītības iestādēs. Tāpat tika dots uzdevums Bērnu aizsardzības centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizēt starpinstitūciju sanāksmes (arī praktisku gadījumu analīzi), lai izstrādātu pamatā izglītības iestādēm, bet arī citām iesaistītajām institūcijām, ērti uztveramu modeli, kā izglītības iestādēm (sadarbībā ar pārējām institūcijām) rīkoties vardarbības gadījumu efektīvai risināšanai. 2023. gadā Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju izstrādāja rīcības algoritmu vardarbības gadījumos izglītības iestādēs, kas paredz vairākus līmeņus:
0 līmenis – prevencija;
1.līmenis – izglītības iestādes ikdienas risinājums vardarbības gadījumā (zems risks);
2. līmenis – starpinstitucionāls risinājums vardarbības gadījumā (vidējs risks);
3. līmenis – intensīvs individualizēts risinājums vardarbības gadījumā (augsts risks)[1].
Paredzēts, ka algoritma 3. līmeņa gadījumā (kad nepieciešams intensīvs individualizēts risinājums vardarbības gadījumā) nepieciešama tūlītēja rīcība un papildus resursu piesaistīšana ārpus izglītības iestādes, jo ir apdraudēta bērnu vai citu cilvēku dzīvība un veselība. Algoritma 3. līmeņa gadījumi var aptvert, piemēram, šādus gadījumus:
- izglītojamais veicis vardarbību, kas ir nopietni (tīši) apdraudējis viņa paša vai biedra, pedagoga, izglītības iestādes darbinieka veselību, drošību, dzīvību;
- fiziska vardarbība kā rezultātā cietušam ir bijusi nepieciešama tūlītēja medicīniskās palīdzības sniegšana;
- seksuāla uzmākšanās, izvarošana;
- nāves, smagu miesas bojājumu draudi;
- citas situācijas.
Lai nodrošinātu nekavējošu rīcību šādās situācijās un lai veicinātu ātru sadarbības grupas rīcību, nepieciešams šī līmeņa gadījumā sasaukt pašvaldības sadarbības grupu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darba dienu laikā.
[1] Rīcības algoritms izglītības iestādēm vardarbības gadījumos, 2023. Pieejams: https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1%20LPS%2018.12%2018122023_.pdf
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā 9.punktu, lai atrunātu sadarbības grupu sasaukšanas termiņu gadījumos, kad ir nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, jo gadījumu nav izdevies atrisināt vienas institūcijas ietvaros. Proti, ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka sadarbības grupas vadītājs sasauc sadarbības grupu nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā, ja jāizskata individuālie gadījumi saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem un ir nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, piemēram, šādos gadījumos:
- ja ir apdraudēta bērna vai citu personu dzīvība vai ir nopietns veselības apdraudējums, vai nepieciešama nekavējoša rīcība un papildu resursu piesaistīšana, piemēram, bērns ir apdraudējis viņa paša vai citu personu veselību, drošību, dzīvību;
- fiziska vardarbība kā rezultātā cietušam ir bijusi nepieciešama tūlītēja medicīniskās palīdzības sniegšana;
- seksuāla izmantošana, seksuāla uzmākšanās;
- smagu miesas bojājumu nodarīšana, izteikti draudi, iestājusies personas nāve;
- speciālists uzskata, ka persona saskaras ar situāciju, kas var izraisīt personas nāvi vai citādi apdraud personas veselību un dzīvību.
Sadarbības grupu sasaukšana noteikta ne vēlāk kā divu darbdienu laikā, lai nepieciešamības gadījumā speciālistiem būtu iespēja iegūt papildu informāciju par individuālo gadījumu. Sadarbības grupas sasaukšana paredz ne tikai sadarbības grupas pārstāvju informēšanu par šādas sanāksmi, bet arī sadarbības grupu pārstāvju tikšanos sanāksmē, lai izskatītu individuālo gadījumu un vienotos par visu iesaistīto institūciju veicamajām darbībām un nākamo tikšanās reizi.
Ja nepieciešams, sadarbības grupu pārstāvji vienojas par individuālā gadījuma koordinatoru. Individuālā gadījuma koordinators veicina efektīvu sadarbību starp iestādēm, pārzina individuālā gadījuma aktualitāti un informē sadarbības grupas dalībniekus par to, kā arī veido vienotu izpratni par individuālo gadījumu.
Pārējos gadījumos sadarbības grupas sasauc vispārējā kārtībā, kā tas noteikts pašvaldību nolikumos par sadarbības grupu darbību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
- ja ir apdraudēta bērna vai citu personu dzīvība vai ir nopietns veselības apdraudējums, vai nepieciešama nekavējoša rīcība un papildu resursu piesaistīšana, piemēram, bērns ir apdraudējis viņa paša vai citu personu veselību, drošību, dzīvību;
- fiziska vardarbība kā rezultātā cietušam ir bijusi nepieciešama tūlītēja medicīniskās palīdzības sniegšana;
- seksuāla izmantošana, seksuāla uzmākšanās;
- smagu miesas bojājumu nodarīšana, izteikti draudi, iestājusies personas nāve;
- speciālists uzskata, ka persona saskaras ar situāciju, kas var izraisīt personas nāvi vai citādi apdraud personas veselību un dzīvību.
Sadarbības grupu sasaukšana noteikta ne vēlāk kā divu darbdienu laikā, lai nepieciešamības gadījumā speciālistiem būtu iespēja iegūt papildu informāciju par individuālo gadījumu. Sadarbības grupas sasaukšana paredz ne tikai sadarbības grupas pārstāvju informēšanu par šādas sanāksmi, bet arī sadarbības grupu pārstāvju tikšanos sanāksmē, lai izskatītu individuālo gadījumu un vienotos par visu iesaistīto institūciju veicamajām darbībām un nākamo tikšanās reizi.
Ja nepieciešams, sadarbības grupu pārstāvji vienojas par individuālā gadījuma koordinatoru. Individuālā gadījuma koordinators veicina efektīvu sadarbību starp iestādēm, pārzina individuālā gadījuma aktualitāti un informē sadarbības grupas dalībniekus par to, kā arī veido vienotu izpratni par individuālo gadījumu.
Pārējos gadījumos sadarbības grupas sasauc vispārējā kārtībā, kā tas noteikts pašvaldību nolikumos par sadarbības grupu darbību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bērni
Ietekmes apraksts
Tiek veicināta individuālo gadījumu, kas skar bērnu tiesību aizsardzību jautājumus, ātrāka izskatīšana starp institūcijām, lai novērstu turpmākus bērnu tiesību pārkāpumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība norisinājās no 10.04.2024. līdz 24.04.2024. Sabiedrības līdzdalības ietvaros netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem: https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4f5764e5-893d-4076-b931-3817c1cc29b2
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem: https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4f5764e5-893d-4076-b931-3817c1cc29b2
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- valsts un pašvaldību institūcijas
- pašvaldības sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek veicināta individuālo gadījumu, kas skar bērnu tiesību aizsardzību jautājumus, ātrāka izskatīšana starp institūcijām, lai novērstu turpmākus bērnu tiesību pārkāpumus.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi