Anotācija (ex-ante)

22-TA-2447: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zvejniecības likuma 11. panta 4.2 daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir zvejas limitu izmaiņu noteikšana jūras piekrastes ūdeņos Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, Engures pagasta pārvaldei, Talsu novada pašvaldībai un Dienvidkurzemes novada pašvaldībai 2023. gadam.

 
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Zvejniecības likuma 11. panta 4.2 daļa.
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr. 1375) 11. punktu pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam valsts zinātniskajā institūtā “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts “BIOR”) var iesniegt priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts “BIOR” mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā (turpmāk – ZM) zinātniski pamatotu rekomendāciju (turpmāk – rekomendācija) par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu izmaiņām. ZM, ievērojot iepriekšminēto noteikumu 12. punkta prasības, apkopo institūta “BIOR” izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu  Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība institūtā “BIOR” iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts “BIOR” tos izvērtēja un iesniedza ZM 02.08.2022. rekomendāciju (pieejama ZM). Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti. Institūta “BIOR” rekomendācijā atbalstītie Dienvidkurzemes novada pašvaldības un daļēji atbalstītie Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības, Engures pagasta pārvaldes,  Talsu novada pašvaldības, priekšlikumi par zvejas limitu izmaiņām ir iekļauti sagatavotajā noteikumu projektā.  
 
 
 
 
Risinājuma apraksts
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izteica priekšlikumu tai piešķirt papildu 30 reņģu tīklus, 20 lucīšu murdus, kā arī 20 reņģu tīklus specializētai salaku zvejai no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Institūts “BIOR” daļēji atbalsta papildus reņģu tīklu piešķiršanu, to palielinot par 18 tīkliem, savukārt neatbalsta lucīšu murdu limita palielināšanu un salaku specializētās zvejas intensitātes palielināšanu Rīgas līcī ar reņģu tīkliem laika posmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Institūts “BIOR” rekomendācijā norāda, ka ar reņģu tīkliem Rīgas līča piekrastes ūdeņos Jūrmalas administratīvajā teritorijā pamatā tiek zvejotas reņģes un salakas – laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 99 % no reņģu tīklu kopējās nozvejas Jūrmalas piekrastē. Ziemas mēnešos (decembris – marts) salaka bija dominējošā suga reņģu tīklu lomos un tās nozveja svārstījās no 2 līdz 20 t gadā, savukārt reņģu nozveja ir svārstījusies no 7 līdz 37 t gadā.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) 2022. gadā veikto krājumu novērtējumu, Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis un, neraugoties uz to, ka ICES uz 2023. gadu šim krājumam rekomendē nozveju samazināt par 4 %, krājums joprojām atrodas augstā līmenī. Piekrastei rezervētais reņģes nozveju apjoms pēdējos gados netiek izmantots, tāpēc institūts “BIOR”  neiebilst reņģu specializēto zvejas rīku skaita palielināšanai Jūrmalas valstspilsētas piekrastē un rosina Jūrmalas valstspilsētai papildus piešķirt 18 reņģu tīklus (sasniedzot 145 vienības).

Engures pagasta pārvalde lūdza rast iespēju divu reņģu stāvvadu limitu pārdalīšanai pret atbilstoša skaita reņģu tīklu un sīkzivju murdu limitiem. Institūts “BIOR” atbalsta 2 reņģu stāvvadu aizvietošanu ar 36 reņģu tīkliem, savukārt neatbalsta reņģu stāvvadu aizvietošanu ar sīkzivju murdiem. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Balstoties uz piekrastes zvejas žurnālu informāciju par 2015.-2021. gadu, zveja ar reņģu tīkliem Rīgas līča rietumu piekrastē ir selektīva – nozvejā dominē reņģe (80,5 %) un salaka (14,5 %), tāpēc institūts “BIOR”  atbalsta reņģu stāvvadu aizvietošanu ar reņģu tīkliem. Minētajā periodā Rīgas līča rietumu piekrastē maksimālā nozveja uz vienu reņģu stāvvadu ir bijusi 18 reizes lielāka nekā maksimālā nozveja uz vienu reņģu tīklu. Pamatojoties uz šo aprēķinu, institūts “BIOR” novērtē, ka attiecība starp reņģu stāvvadu un reņģu tīklu ir 1:18 un ierosina Tukuma novadam aizvietot 2 reņģu stāvvadus ar 36 reņģu tīkliem.

Talsu novada pašvaldība lūdz veikt sekojošas izmaiņas Talsu novada pašvaldības iedalīto piekrastes zvejas rīku limitu skaitā: Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus un 25 zivju tīklus, savukārt Rojas pagastā piešķirt papildu 20 zivju tīklus, 15 reņģu tīklus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaita limitu par 35 rīkiem. Institūts “BIOR” atbalsta Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem un palielināt Rojas pagastā reņģu tīklu limitu par 15 gabaliem, savukārt neatbalsta kopējās intensitātes palielināšanu zvejā ar zivju tīkliem, taču ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar atbilstošu 5 zivju tīkliem. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Balstoties uz informāciju no piekrastes zvejas žurnāliem, ar lucīšu murdiem Talsu novadā Rīgas līča piekrastes ūdeņos tiek zvejoti lucīši un apaļie jūrasgrunduļi – šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 86 % no lucīšu murdu kopējās nozvejas, kas Talsu novada piekrastē svārstās no 5,8-32,8 t gadā. Pēdējos gados nozvejās dominē apaļais jūrasgrundulis – tā vidējais īpatsvars Talsu novada piekrastē 2019.-2021. gadā bija 67 % no kopējā lucīšu murdu loma masas. Institūts “BIOR” atbalsta pašvaldības piedāvātās izmaiņas Talsu novadā un rosina Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem.
Nozvejās ar zivju tīkliem Talsu novadā Rīgas līča piekrastes ūdeņos dominē plekstes, vimbas, taimiņi un asari, mazākā skaitā ir sastopami arī laši. Kopumā nozveju sastāvs ir ļoti daudzveidīgs.  Ņemot vērā jaukto nozvejas raksturu, kā arī iespējamo lašveidīgo zivju piezveju, institūts “BIOR” neatbalsta kopējās intensitātes palielināšanu zvejā ar zivju tīkliem, taču ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar atbilstošu zivju tīklu skaitu.
Balstoties uz piekrastes zvejas žurnālu informāciju Rīgas līča rietumu piekrastē maksimālā nozveja uz vienu zivju tīklu ir bijusi 4 reizes lielāka nekā maksimālā nozveja uz vienu lucīšu murdu. Pamatojoties uz šo aprēķinu, institūts “BIOR” novērtē, ka attiecība starp zivju tīklu un lucīšu murdu ir 1:4 un ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar 5 zivju tīkliem.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko novērtējumu, Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc institūts “BIOR” neiebilst reņģu specializēto zvejas rīku skaita (reņģu tīklu) palielināšanai Baltijas jūras Rīgas līča Talsu novada piekrastē par 15 gabaliem.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība lūdz atļaut veikt specializēto apaļo jūrasgrunduļu zveju ar tīkliem Baltijas jūras piekrastes zonā no Liepājas pilsētas robežas līdz Akmensragam, ļaujot izmantot papildu 30 grunts tīklus apaļo jūrasgrunduļu zvejai.
Dienvidkurzemes novada teritorija galvenokārt ietver Vērgales pagastu un balstoties uz informāciju no piekrastes zvejas žurnāliem, līdzšinējā zvejas aktivitāte Vērgales pagasta piekrastes ūdeņos ir ļoti neliela. Nozvejas Vērgales pagastā nepārsniedz 7 tonnas gadā un vidēji sastāda tikai 1,2 % no Dienvidkurzemes novada piekrastes kopējās nozvejas. Institūta “BIOR” novērojumi liecina, ka apaļais jūrasgrundulis ir vairāk sastopams piekrastes vietās ar akmeņainu vai jauktu grunts substrātu. Pēc pieejamās informācijas par Baltijas jūras grunts sedimentiem secināms, ka Latvijas piekrastes posmā no Lietuvas robežas līdz Akmeņragam ir raksturīga cieta grunts ar jauktu substrātu, kas šajā piekrastes posmā varētu būt piemērota dzīvotne apaļajam jūrasgrundulim. Institūts “BIOR” atgādina, ka pēdējos gados Dienvidkurzemes novadā ir būtiski pieaudzis kopējais zvejas rīku skaita limits, kā arī samazinājusies apaļā jūrasgrunduļa populācijas biomasa, taču, ņemot vērā to, ka apaļais jūrasgrundulis ir teritoriāla zivs, pastāv iespēja, ka Vērgales pagastā tā populācija ir daudzskaitlīgāka nekā rajonos, kur notiek intensīva zveja.
Ņemot vērā zvejnieku izteikto vēlmi veikt eksperimentālu zveju minētajā piekrastes teritorijā, prognozējamās zvejas papildu izmaksas, kā arī apaļā jūrasgrunduļa sastopamības augsto varbūtību Vērgales pagasta teritorijā, institūts “BIOR” atbalsta Dienvidkurzemes novada pašvaldības lūgumu veikt specializēto zveju, palielinot apaļo jūrasgrunduļu zvejai ar izmantojamo grunts tīklu skaitu Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Institūts “BIOR” ir izvērtējis prasību samērīgumu pret ieguvumiem.
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Zvejnieki, kas zvejo Jūrmalas valstspilsētas, Tukuma novada, Talsu novada un Dienvidkurzemes novada administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par 69 reņģu tīkliem tiek palielināts pašreizējais pieejamais kopējais reņģu tīklu limits un par 5 zivju tīkliem kopējais pieejamais zivju tīklu limits, savukārt kopējais reņģu stāvvadu limits tiek samazināts par divām limita vienībām, bet kopējais lucīšu murdu limits par 20 limita vienībām.

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par 69 reņģu tīkliem tiek palielināts pašreizējais pieejamais kopējais reņģu tīklu limits un par 5 zivju tīkliem kopējais pieejamais zivju tīklu limits, savukārt kopējais reņģu stāvvadu limits tiek samazināts par divām limita vienībām, bet kopējais lucīšu murdu limits par 20 limita vienībām.
 

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
848 333
0
848 333
-114
848 333
-114
-114
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
254 500
0
254 500
-34
254 500
-34
-34
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-80
593 833
-80
-80
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
848 333
0
848 333
-114
848 333
-114
-114
3.1. valsts pamatbudžets
254 500
0
254 500
-34
254 500
-34
-34
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-80
593 833
-80
-80
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-114
-114
-114
5.1. valsts pamatbudžets
0
-34
-34
-34
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-80
-80
-80
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 918) 2.1 pielikumā ir noteikta pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nenozīmīgu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzēts:
- palielināt kopējo reņģu tīklu limitu par 69 gab., kas kopumā palielinās valsts, Jūrmalas valstpilsētas, Tukuma novada un Talsu novada pašvaldību budžetos ieņēmumus par 490,59 EUR (69 gab. x 7,11 EUR par vienu limita vienību);
- palielināt kopējo zivju tīklu limitu par 5 gab., kas kopumā valsts un Talsu novada budžetos  palielinās ieņēmumus par 106,70 EUR (5 gab. x 21,34 EUR par vienu limita vienību);
- samazināt kopējo reņģu stāvvadu limitu par 2 gab., kas kopumā valsts un Tukuma novada pašvaldības budžetā samazinās ieņēmumus par 284,58 EUR (2 gab. x 142,29 EUR par vienu limita vienību);
- samazināt kopējo lucīšu murdu limitu par 20 gab. kas kopumā valsts un Talsu novada pašvaldības budžetā samazinās ieņēmumus par 426,80 EUR (20 gab. x 21,34 EUR par vienu limita vienību).
Tādējādi kopumā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zvejas rīku izmantošanas piekrastē par 114,09 EUR.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas, bet 30 % tiek ieskaitīti valsts budžetā.


 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrija, institūts "Bior", Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiesību aktu projekts atradās publiskā apspriešanā no ….2022. līdz ….2022. Sabiedrības līdzdalības procesā priekšlikumi un iebildumi nav saņemti. 
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Valsts vides dienests
  • Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos iespējams palielināsies reņģu un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos palielināsies apaļo jūrasgrunduļu nozveja. Tomēr, ņemot vērā institūta "BIOR" sniegto vērtējumu, reņģu un apaļo jūrasgrunduļu nozvejas palielināšanās Baltijas jūras Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos neradīs būtisku ietekmi uz Rīgas līča reņģu krājuma un Baltijas jūras apaļo jūrasgrunduļu stāvokli.


 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi