Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu  Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība un Dienvidkurzemes novada pašvaldība institūtā “BIOR” iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts “BIOR” tos izvērtēja un iesniedza ZM 02.08.2022. rekomendāciju (pieejama ZM). Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti. Institūta “BIOR” rekomendācijā atbalstītie Dienvidkurzemes novada pašvaldības un daļēji atbalstītie Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības, Engures pagasta pārvaldes,  Talsu novada pašvaldības, priekšlikumi par zvejas limitu izmaiņām ir iekļauti sagatavotajā noteikumu projektā.  
 
 
 
 

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izteica priekšlikumu tai piešķirt papildu 30 reņģu tīklus, 20 lucīšu murdus, kā arī 20 reņģu tīklus specializētai salaku zvejai no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Institūts “BIOR” daļēji atbalsta papildus reņģu tīklu piešķiršanu, to palielinot par 18 tīkliem, savukārt neatbalsta lucīšu murdu limita palielināšanu un salaku specializētās zvejas intensitātes palielināšanu Rīgas līcī ar reņģu tīkliem laika posmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Institūts “BIOR” rekomendācijā norāda, ka ar reņģu tīkliem Rīgas līča piekrastes ūdeņos Jūrmalas administratīvajā teritorijā pamatā tiek zvejotas reņģes un salakas – laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 99 % no reņģu tīklu kopējās nozvejas Jūrmalas piekrastē. Ziemas mēnešos (decembris – marts) salaka bija dominējošā suga reņģu tīklu lomos un tās nozveja svārstījās no 2 līdz 20 t gadā, savukārt reņģu nozveja ir svārstījusies no 7 līdz 37 t gadā.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) 2022. gadā veikto krājumu novērtējumu, Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis un, neraugoties uz to, ka ICES uz 2023. gadu šim krājumam rekomendē nozveju samazināt par 4 %, krājums joprojām atrodas augstā līmenī. Piekrastei rezervētais reņģes nozveju apjoms pēdējos gados netiek izmantots, tāpēc institūts “BIOR”  neiebilst reņģu specializēto zvejas rīku skaita palielināšanai Jūrmalas valstspilsētas piekrastē un rosina Jūrmalas valstspilsētai papildus piešķirt 18 reņģu tīklus (sasniedzot 145 vienības).

Engures pagasta pārvalde lūdza rast iespēju divu reņģu stāvvadu limitu pārdalīšanai pret atbilstoša skaita reņģu tīklu un sīkzivju murdu limitiem. Institūts “BIOR” atbalsta 2 reņģu stāvvadu aizvietošanu ar 36 reņģu tīkliem, savukārt neatbalsta reņģu stāvvadu aizvietošanu ar sīkzivju murdiem. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Balstoties uz piekrastes zvejas žurnālu informāciju par 2015.-2021. gadu, zveja ar reņģu tīkliem Rīgas līča rietumu piekrastē ir selektīva – nozvejā dominē reņģe (80,5 %) un salaka (14,5 %), tāpēc institūts “BIOR”  atbalsta reņģu stāvvadu aizvietošanu ar reņģu tīkliem. Minētajā periodā Rīgas līča rietumu piekrastē maksimālā nozveja uz vienu reņģu stāvvadu ir bijusi 18 reizes lielāka nekā maksimālā nozveja uz vienu reņģu tīklu. Pamatojoties uz šo aprēķinu, institūts “BIOR” novērtē, ka attiecība starp reņģu stāvvadu un reņģu tīklu ir 1:18 un ierosina Tukuma novadam aizvietot 2 reņģu stāvvadus ar 36 reņģu tīkliem.

Talsu novada pašvaldība lūdz veikt sekojošas izmaiņas Talsu novada pašvaldības iedalīto piekrastes zvejas rīku limitu skaitā: Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus un 25 zivju tīklus, savukārt Rojas pagastā piešķirt papildu 20 zivju tīklus, 15 reņģu tīklus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaita limitu par 35 rīkiem. Institūts “BIOR” atbalsta Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem un palielināt Rojas pagastā reņģu tīklu limitu par 15 gabaliem, savukārt neatbalsta kopējās intensitātes palielināšanu zvejā ar zivju tīkliem, taču ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar atbilstošu 5 zivju tīkliem. Skaidrojums par institūta “BIOR” neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā (pieejama ZM).
Balstoties uz informāciju no piekrastes zvejas žurnāliem, ar lucīšu murdiem Talsu novadā Rīgas līča piekrastes ūdeņos tiek zvejoti lucīši un apaļie jūrasgrunduļi – šīs sugas katru gadu kopā veidoja vairāk nekā 86 % no lucīšu murdu kopējās nozvejas, kas Talsu novada piekrastē svārstās no 5,8-32,8 t gadā. Pēdējos gados nozvejās dominē apaļais jūrasgrundulis – tā vidējais īpatsvars Talsu novada piekrastē 2019.-2021. gadā bija 67 % no kopējā lucīšu murdu loma masas. Institūts “BIOR” atbalsta pašvaldības piedāvātās izmaiņas Talsu novadā un rosina Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdus, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem.
Nozvejās ar zivju tīkliem Talsu novadā Rīgas līča piekrastes ūdeņos dominē plekstes, vimbas, taimiņi un asari, mazākā skaitā ir sastopami arī laši. Kopumā nozveju sastāvs ir ļoti daudzveidīgs.  Ņemot vērā jaukto nozvejas raksturu, kā arī iespējamo lašveidīgo zivju piezveju, institūts “BIOR” neatbalsta kopējās intensitātes palielināšanu zvejā ar zivju tīkliem, taču ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar atbilstošu zivju tīklu skaitu.
Balstoties uz piekrastes zvejas žurnālu informāciju Rīgas līča rietumu piekrastē maksimālā nozveja uz vienu zivju tīklu ir bijusi 4 reizes lielāka nekā maksimālā nozveja uz vienu lucīšu murdu. Pamatojoties uz šo aprēķinu, institūts “BIOR” novērtē, ka attiecība starp zivju tīklu un lucīšu murdu ir 1:4 un ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar 5 zivju tīkliem.
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko novērtējumu, Rīgas līča reņģes krājums pēdējos gados ir pieaudzis, tāpēc institūts “BIOR” neiebilst reņģu specializēto zvejas rīku skaita (reņģu tīklu) palielināšanai Baltijas jūras Rīgas līča Talsu novada piekrastē par 15 gabaliem.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība lūdz atļaut veikt specializēto apaļo jūrasgrunduļu zveju ar tīkliem Baltijas jūras piekrastes zonā no Liepājas pilsētas robežas līdz Akmensragam, ļaujot izmantot papildu 30 grunts tīklus apaļo jūrasgrunduļu zvejai.
Dienvidkurzemes novada teritorija galvenokārt ietver Vērgales pagastu un balstoties uz informāciju no piekrastes zvejas žurnāliem, līdzšinējā zvejas aktivitāte Vērgales pagasta piekrastes ūdeņos ir ļoti neliela. Nozvejas Vērgales pagastā nepārsniedz 7 tonnas gadā un vidēji sastāda tikai 1,2 % no Dienvidkurzemes novada piekrastes kopējās nozvejas. Institūta “BIOR” novērojumi liecina, ka apaļais jūrasgrundulis ir vairāk sastopams piekrastes vietās ar akmeņainu vai jauktu grunts substrātu. Pēc pieejamās informācijas par Baltijas jūras grunts sedimentiem secināms, ka Latvijas piekrastes posmā no Lietuvas robežas līdz Akmeņragam ir raksturīga cieta grunts ar jauktu substrātu, kas šajā piekrastes posmā varētu būt piemērota dzīvotne apaļajam jūrasgrundulim. Institūts “BIOR” atgādina, ka pēdējos gados Dienvidkurzemes novadā ir būtiski pieaudzis kopējais zvejas rīku skaita limits, kā arī samazinājusies apaļā jūrasgrunduļa populācijas biomasa, taču, ņemot vērā to, ka apaļais jūrasgrundulis ir teritoriāla zivs, pastāv iespēja, ka Vērgales pagastā tā populācija ir daudzskaitlīgāka nekā rajonos, kur notiek intensīva zveja.
Ņemot vērā zvejnieku izteikto vēlmi veikt eksperimentālu zveju minētajā piekrastes teritorijā, prognozējamās zvejas papildu izmaksas, kā arī apaļā jūrasgrunduļa sastopamības augsto varbūtību Vērgales pagasta teritorijā, institūts “BIOR” atbalsta Dienvidkurzemes novada pašvaldības lūgumu veikt specializēto zveju, palielinot apaļo jūrasgrunduļu zvejai ar izmantojamo grunts tīklu skaitu Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem.