Anotācija (ex-ante)

Eiropas Savienības tiesa (turpmāk - EST) 2021. gada 2. septembra spriedumā Komstroy lietā secināja, ka EHN 26. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādejādi, ka tas nav piemērojams strīdiem starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts ieguldītāju attiecībā uz viņa ieguldījumiem strīdā iesaistītajā dalībvalstī.
Komstroy spriedumā EST sekoja tai pašai argumentācijai, ko tā jau iepriekš bija paudusi Achmea lietā. Proti, EST atkārtoti apstiprināja, ka ES dalībvalstu noslēgtajos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais mehānisms par strīdu izšķiršanu starptautiskās šķīrējtiesās ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 267. un 344. pantam. Strīdos starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts ieguldītāju, kur ieguldītājs vēršas pret valsti, starptautisku šķītējtiesu mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus ES tiesu sistēmas. Ieguldījumu aizsardzības līgumu klauzulas par strīda risināšanu starptautiskās šķīrējtiesās zaudē spēku kā nesaderīgas ar ES tiesībām no brīža, kad abas līgumslēdzējas puses kļūst par ES dalībvalstīm. Līdz ar to šķīrējtiesas tribunālam, kas izveidots pēc ieguldītāja prasības, pamatojoties uz ieguldījumu aizsardzības līgumu starp ES dalībvalstīm, nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai, jo nav spēkā esošas ES dalībvalsts piekrišanas pakļaut sevi šāda veida strīdu izšķiršanas mehānismam. 

Starptautiskas šķīrējtiesas, savukārt, savā praksē ir ignorējušas EST atziņu, ka EHN nav piemērojams, lai izskatītu strīdus starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts ieguldītāju. Tas ir novedis pie šķīrējtiesu nolēmumiem, kas ir pretrunā ES tiesībām, jo īpaši LESD 267. un 344. pantam. Līdz ar to no ES tiesību viedokļa šādi nolēmumi nevar radīt juridiskas sekas un būt par pamatu atlīdzinājuma (kompensācijas) izmaksāšanai ES dalībvalsts ieguldītājam. Taču ES dalībvalstīm un Komisijai ir ierobežotas iespējas panākt, ka trešo valstu (ASV, Austrālijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, Brazīlijas) tiesu institūcijas atsakās izpildīt starptautisko šķīrējtiesu nolēmumus, kas no ES dalībvalstīm piespriež izmaksāt atlīdzinājumu ES dalībvalstu ieguldītājiem.   

Nolīgums par EHN interpretāciju izstrādāts Komisijas vadībā ar mērķi novērst kolīziju starp ES tiesībām un EHN kā starptautisko publisko tiesību un instrumentu. Nolīgumā par EHN interpretāciju ES un tās dalībvalstis apstiprina kopīgo izpratni, ka tām ir saistoša EST lietā Komstroy paustā atziņa, ka EHN 26. pants par strīdu izšķiršanu starptautiskā šķīrējtiesā nevar un nekad nevarēja kalpot par juridisko pamatu ES iekšējiem šķīrējtiesu procesiem starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts ieguldītāju.

Nolīguma par EHN interpretāciju izstrādāšanu iniciēja un koordinēja Komisija. Komisijas pilns apsvērumu izklāsts ir atrodams tās 2022. gada 5. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm par nolīgumu starp dalībvalstīm, Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju (COM (2022)523)¹. Paziņojumam tika pievienots Komisijas piedāvātais šāda nolīguma teksta projekts kā sākuma punkts turpmākām diskusijām. 

2022. gada oktobrī Komisija izveidoja Īpašo darba grupu par inter se nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīgumu interpretāciju kā platformu šīm diskusijām. Darba grupai pēc deviņām sanāksmēm izdevās vienoties par Nolīguma par EHN interpretāciju tekstu.

Nolīguma preambula izklāsta nolīguma vēsturi un kontekstu, EST paustās atziņas par ES tiesību interpretāciju, kā arī atzīst starptautisko šķīrējtiesu nevēlēšanos pieņemt šo argumentāciju, turpinot sniegt ES investoriem forum conveniens, kur ES dalībvalstu ieguldītājiem celt prasības pret ES dalībvalstīm, lai sev piedzītu naudas līdzekļus.

Nolīgums par EHN interpretāciju ietver tikai vienu normu, kas saistīta ar līgumslēdzēju pušu tiesībām un saistībām pēc būtības. Proti, tā 2. pants nosaka, ka:
- līgumslēdzējas puses lielākai noteiktībai atkārtoti apstiprina to kopīgo izpratni, ka EHN 26. pants nevar un nekad nevarēja kalpot par juridisko pamatu ES iekšējiem šķīrējtiesu procesiem;
- līgumslēdzējas puses lielākai noteiktībai atkārtoti apstiprina, ka, ievērojot iepriekšējā punktā pausto atziņu attiecībā uz EHN 26. pantu, uz iekšējiem šķīrējtiesu procesiem nevar attiecināt arī EHN 47. panta 3. punktā ietverto turpināmības klauzulu (sunset clause), kas līgumslēdzējai pusei, kura izstājas no EHN, piemēro šī nolīguma saistības vēl 20 gadus pēc izstāšanās. 

Pārējās Nolīguma par EHN interpretāciju normas ir 'Nobeiguma noteikumi', kas nosaka tā apstiprināšanas, deponēšanas un spēkā stāšanās noteikumus. Saskaņā ar tā 6. pantu "šis nolīgums stājas spēkā, kad pagājušas 30 kalendārās dienas, kad depozitārijs saņem otro ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu".  

Latvija konceptuāli atbalstīja Nolīgumā par EHN interpretāciju pausto atziņu, ka EHN nav piemērojams ES iekšējiem šķīrējtiesas procesiem jau 2019. gadā, kad parakstīja Dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par EST Achmea nolēmuma tiesiskajām sekām un investīciju aizsardzību ES (Declaration of the Representatives of the Governments of the Member States of 15 January 2019 on the Legal Consequences of the Judgement of the Court of Justice in Achmea and on Investment Protection in the European Union).

Nolīgums iecerēts kā papildus juridisks instruments, ko ES dalībvalsts var izmantot savā argumentācijā starptautiskās šķīrējtiesās, kad pret to ar prasību vēršas citas ES dalībvalsts ieguldītājs. 

Taču vienlaikus jāatzīmē, ka lēmums ņemt vai neņemt vērā Nolīgumu par EHN interpretāciju ir pašu starptautisko šķīrējtiesu ziņā. Tās, atrazdamies ārpus ES tiesu un tiesību sistēmas, var arī neņemt vērā šo tiesību instrumentu, norādot, ka tas nav uzskatāms par EHN grozījumu atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām izpratnei.

Lai pilnībā novērstu, ka ES dalībvalsti starptautiskā šķīrējtiesā var iesūdzēt citas ES dalībvalsts ieguldītājs, ir jāapstiprina EHN modernizācijas ietvaros pieņemtie grozījumi, kuri cita starpā nosaka, ka tajā ietvertos strīdu izšķiršanas mehānismu nepiemēro līgumslēdzējām pusēm, kuras savstarpējās attiecībās ir vienas reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas (REIO) dalībnieces. Tikai šādā veidā būtu pilnībā izslēgts, ka citas ES dalībvalsts ieguldītājs var iesūdzēt, piemēram, Latviju starptautiskā šķīrējtiesā.

1 Pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2022%3A523%3AFIN