Anotācija

Vecums, kad bērniem tiek veikta balstvakcinācija jeb revakcinācija pret masalām dažādās valstīs var atšķirties. Tas ir atkarīgs no valsts izvēlētās vakcinācijas shēmas, vēsturiskās pieejas, epidemioloģiskās situācijas valstī un citiem faktoriem valstī vai reģionā.
Lielākoties ES/EEZ valstu vakcinācijas kalendāros noteikts, ka bērni otro masalu vakcīnas devu saņem 4 līdz 6 gadu vecumā (piemēram, Dānijā (4 gados), Slovākijā (4 gados), Īrijā (4-5 gados), Kiprā (4-6 gados)), tomēr dažos gadījumos valstu vakcinācijas kalendāri var atšķirties un otrā vakcīnas deva tiek saņemta vēl ātrāk, piemēram, Francijā (16-18 mēnešos), Grieķijā (2-3 gados) vai tā tiek saņemta arī 7 gadu vecumā vai vēl vēlāk, piemēram, Lietuvā (6-7 gados), Horvātijā (6-7 gados), Zviedrijā (6-8 gados), Beļģijā (7-8 gados).
Pasaules Veselības organizācija, balstoties uz daudzu gadu pētījumu pieredzi, rekomendē sasniegt vismaz 95% vakcinācijas pret masalām aptveri ar divām devām, lai novērstu infekcijas cirkulāciju sabiedrībā. Ir pierādīts, ka viena masalu vakcīnas deva sniedz mūžilgu aizsardzību pret masalu vīrusa infekciju 93% cilvēku, divas devas - 97%. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr bērns 7 gadu vecumā saņem otro vakcīnas devu, netiek nodrošināta pietiekama sabiedrības aizsardzība pret šo infekciju. Papildus jāņem vērā arī tie cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nav vakcinēti pret masalām vispār. Tā kā masalas ir ļoti infekciozas un ātri izplatās bērnu kolektīvos (ko apliecina arī nesenais masalu uzliesmojums) 7% nepietiekami aizsargāto bērnu un to, kuri nav vakcinēti pret masalām veido pietiekami lielu sabiedrības kopu, kas var radīt ievērojamu infekcijas uzliesmojumu. Vidēji masalu slimnieks var inficēt 12-18 cilvēkus, kuriem nav imunitātes pret masalām. Ja lielam skaitam bērnu ir nepilnīga aizsardzība pret masalām (nav saņemtas divas vakcīnas devas), tas var veicināt lielu uzliesmojumu izcelšanos bērnu vidū un epidēmiju attīstību sabiedrībā, kurās ir iesaistīti daudzi cilvēki ārpus bērnu kolektīviem.
Bērniem, kas nav pilnībā vakcinēti, ir risks saslimt ar masalām, īpaši ja viņi dodas ceļojumos ar vecākiem uz valstīm, kurās ir augsta saslimstība ar šo slimību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā ES/EEZ valstīs tika ziņots par vairāk nekā 35 000 masalu gadījumiem, kas veido aptuveni desmitkārtīgu pieaugumu salīdzinājumā ar 2023.gadu. Vienlaikus ES/EEZ tika reģistrēti 23 ar masalām saistīti nāves gadījumi, galvenokārt bērniem līdz piecu gadu vecumam, savukārt ievērojamai daļai saslimušo bija nepieciešama ārstēšana stacionārā.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) un ECDC aicina visas dalībvalstis pastiprināt nacionālos centienus masalu uzliesmojumu ātrākai samazināšanai. Arī Latviju ir skāris masalu uzliesmojums. Līdz 15. aprīlim reģistrēti 49 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti dažādās vecuma grupās, tostarp 30 bērniem, no kuriem neviens nebija vakcinēts pret masalām.
Papildus norādāms, ka masalas var izraisīt dažādas nopietnas komplikācijas, it īpaši jaunākiem bērniem. Biežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums (7-9%), caureja (8%) un pneimonija (1-6%). Apmēram vienam no 1 000 masalu slimniekiem rodas smadzeņu audu iekaisums (encefalīts) un aptuveni viens no 1 000 saslimušajiem mirst no masalu izraisītajām komplikācijām (visbiežāk bērni līdz piecu gadu vecumam).
PVO nosaka, ka bērniem jāsaņem divas vakcīnas devas, lai nodrošinātu mūžilgu aizsardzību pret masalām. Parasti vakcinācijas ieteikumi ietver otrās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devas saņemšanas starplaiku no 4 līdz 6 gadu vecumam.
Atbilstoši Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas 2024.gada 30.maija lēmumam vakcinācijai pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu otrās devas saņemšanas laiks ir jāsamazina no 7 gadu vecuma uz 4 gadu vecumu. Minēto jautājumu savā darba kārtībā ir izskatījusi arī Imunizācijas valsts padome un rekomendējusi, ka bērnu vakcinācija pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu jānodrošina agrākā vecumā.
Latvijā bērnu vakcinācijai tiek izmantota kombinētā pote, kas vienlaikus nodrošina aizsardzību pret slimībām, ko izraisa masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vīrusi.

Imunizācijas valsts padome un Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija ir lūgusi veikt izmaiņas Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā, lai mainītu pašlaik noteikto bērnu vakcinācijas intervālu (12-15 mēneši) uz 12 mēnešiem, jo šāds 12-15 mēnešu intervāls vairs nav zinātniski pamatots un tas veicina to, ka bērni netiek savlaicīgi vakcinēti. PVO un ECDC uzsver, ka vakcinācijas grafikos ir jāizvairās no nevajadzīgi plašiem vakcinācijas vecuma intervāliem, jo tie samazina vakcinācijas aptveri un palielina risku, ka bērni paliek neaizsargāti pret vakcīnregulējamām infekcijām.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) Imunizācijas līmeņa un savlaicīguma analīze par 2024.gadu liecina, ka daļa bērnu šajā vecumposmā netiek savlaicīgi vakcinēti, piemēram, pret B hepatītu, difteriju, garo klepu, Hib infekciju, stingumkrampjiem un poliomielītu (4.deva) savlaicīgi vakcinēti 67,9% bērnu; pret pneimokoku infekciju (3.deva) savlaicīgi vakcinēti 68,3% bērnu; pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (1.deva) savlaicīgi vakcinēti 73,3% bērnu un pret vējbakām (1.deva) savlaicīgi vakcinēti 69,4% bērnu.
Imunizācijas valsts padome un Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija norāda, ka pirmajos dzīves mēnešos saņemtās vakcīnu devas nodrošina sākotnējo imūno atbildi, taču imunitāte var būt nepietiekama vai nestabila, ja netiek ievērots optimālais balstvakcinācijas laiks. Imunoloģiskie pētījumi rāda, ka pēc primārās vakcinācijas sērijas imūnā atbilde pakāpeniski mazinās, un savlaicīga balstvakcinācija 12 mēnešu vecumā nodrošina spēcīgu un ilgstošu aizsardzību, pateicoties nobriedušākai bērna imūnsistēmai un efektīvākai atmiņas šūnu veidošanai. Papildus iepriekš minētajam, masalām un garajam klepum raksturīga augsta transmisija, tādēļ kavēšanās ar vakcināciju pat par dažiem mēnešiem būtiski palielina saslimšanas risku.

Ņemot vērā Imunizācijas valsts padomes un Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas rekomendācijas, kā arī apzinoties, ka vissmagākā masalu slimības gaita ir tieši mazajiem bērniem, turpmāk bērnu vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu, izmantojot kombinēto poti, paredzēta četru gadu vecumā.
Lai novērstu situāciju, ka bērni 5-7 gadu vecumā varētu palikt nevakcinēti, Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā ir nepieciešams noteikt, ka pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu vienlaikus ar 4 gadus vecu bērnu revakcināciju revakcinē arī 5-7 gadus vecus bērnus, kuri iepriekš nav saņēmuši otru vakcīnas devu. Tomēr prioritāri revakcinējami septiņgadīgie bērni, jo saskaņā ar līdzšinējo bērnu vakcinācijas kalendāru vakcīnas otrā deva bija paredzēta 7 gadu vecumā. No visiem 5-7 gadus veciem bērniem, kuriem ir nepieciešama revakcinācija, epidemioloģiski pamatoti ir prioritizēt septiņgadīgo bērnu vakcināciju, jo šie bērni ir visvecākā bērnu grupa, kurai ir bijis visilgākais laika periods starp pirmo vakcīnas devas saņemšanu un pilnas vakcinācijas shēmas pabeigšanu. Tā kā pēc vienas devas saņemšanas neveidojas pilnvērtīga imunitāte, kā arī ar laiku tā var mazināties, septiņgadīgie bērni ilgāku laiku ir bijuši uzņēmīgāki pret inficēšanos, kas palielina gan saslimšanas, gan infekcijas tālākas izplatīšanas risku kolektīvos. Ja ģimenes ārsta praksē veidosies vakcīnu atlikums pēc 7 gadus vecu bērnu un 4 gadus vecu bērnu revakcinācijas, vakcināciju pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu var nodrošināt arī piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem. Šādā veidā VM plāno, ka divu gadu laikā tiks pabeigta 5–7 gadus veco bērnu revakcinācija, tādējādi nodrošinot vecumgrupu izlīdzināšanos. Pēc šī pārejas perioda bērnu vakcinācijas kalendāra ietvaros revakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu turpmāk būs nepieciešama tikai 4 gadu vecumā un vairs nebūs nepieciešams vienlaikus veidot atšķirīgu vecumu vakcinācijas kohortas, tostarp gadījumos, kad bērns uzsāk obligātās pamatizglītības apguvi agrāk (līdz šim Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā bija norādīts, ka bērnu drīkst vakcinēt agrāk, ja bērns uzsāk obligātās pamatizglītības apguvi).
Bērnu balstvakcinācijas jeb revakcinācijas vecuma pazemināšana uz 4 gadiem ir izvēlēta tādēļ, ka:
1. šādi tiek panākta optimāla imūnreakcija, bērnu imūnsistēma šajā vecumā labi reaģē uz vakcīnu, nodrošinot efektīvu imunitāti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.
2. tiek samazināts saslimstības risks, jo saņemot vakcīnu šajā vecumā, bērni tiek pasargāti no riska saslimt ar masalām, masaliņām vai epidēmisko parotītu.

Tā kā bērnu vakcinācijas vecuma intervāla precizēšana uz konkrētu 12 mēnešu vecumu ir zinātniski pamatota, epidemioloģiski nepieciešama, atbilst starptautiskajām rekomendācijām un to rekomendē Imunizācijas valsts padome un Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija, lai nodrošinātu bērniem savlaicīgu un efektīvu aizsardzību pret smagām un potenciāli dzīvībai bīstamām infekcijām, tiek veikts attiecīgs grozījums Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā. Bērniem 13-15 mēnešu vecumā grozījumu spēkā stāšanās brīdī vakcinācija tiek veikta, piemērojot vakcinācijas kalendārā 12 mēnešu vecumam paredzētās vakcīnas. Vakcinācijas vecuma precizēšana nerada papildu ietekmi uz valsts budžetu, jo vakcinācija jau līdz šim ir ietvērusi 12 mēnešu vecumu, un grozījums paredz vakcinācijas vecuma intervāla precizēšanu, sašaurinot to par trim mēnešiem, kā arī vakcinācija šajā posmā tiek nodrošināta ar to pašu vakcīnu devu skaitu.