23-TA-1802: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Jurģu koppienotava" Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) rīkojuma projektā minēto zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju īpašumu un virzīt atsavināšanai vienotu nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) rīkojuma projektā minēto zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju īpašumu un virzīt atsavināšanai vienotu nekustamo īpašumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz no Possessor pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 006 0117) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9056 006 0117) 0,6700 ha platībā - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, lai veidotu vienotu zemes un ēku (būvju) nekustamu īpašumu, ar valstij Finanšu ministrijas personā piederošo būvju īpašumu “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 506 0002) Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, un atļaut VNĪ vienoto nekustamo īpašumu pārdot izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 006 0117) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9056 006 0117) 0,6700 ha platībā - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, ierakstīts Jaunpils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000082868 uz valsts vārda Possessor personā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,6700 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - ūdens objektu zeme 0,0600 ha platībā, zeme zem ēkām – 0,5100 ha platībā, zeme zem ceļiem – 0,0300 ha platībā, pārējās zemes platības – 0,0700 ha platībā. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 2100 euro.
NĪVKIS un zemesgrāmatā zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,6000 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,5000 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija 3 m, 0,10 km par labu Jaunpils pagasta pašvaldībai;
- uz zemes gabala atrodas akciju sabiedrībai “Tukuma Piens” piederošas ēkas: ražošanas ēka un kompresoru ēka ar kadastra apzīmējumu Nr.9056 006 0117 001 un Nr.9056 006 0117 002.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai uz zemes vienības atrodas būvju nekustamais īpašums “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 506 0002) - ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) un kompresora ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā.
Possessor kā zemes vienības īpašnieks, iesniedza tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu, kurā lūdza tiesu konstatēt juridisku faktu, ka minētais ēku (būvju) nekustamais īpašums ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij.
Rīgas pilsētas tiesa 15.09.2022. sprieduma civillietā Nr.C30767221/311222/343522 motīvu daļā secināja, ka akciju sabiedrības „Tukuma Piens” rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu tās īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, un nosprieda konstatēt juridisko faktu, ka nekustamais īpašums ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij. Juridiskais fakts konstatēts nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda.
Saskaņā ar 13.02.2022.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2260R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā valstij piekritīgās ēkas – ražošanas ēku (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) un kompresora ēku (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) - “Jurģu koppienotava”, Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 15.09.2022. spriedumu civillietā Nr. C30767221/311222/343522.
Īpašuma tiesības Jaunpils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000666116 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 23.03.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9056 506 0002) sastāvā ietilpst:
- ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) ar kopējo platību 931.57 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Būves tips 12510102 - Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 10 728 euro;
- kompresoru ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) ar kopējo platību 68.4 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Būves tips 12510101 - Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir līdz 6 m (ieskaitot). Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 701 euro.
Saskaņā ar Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.2260R/22 pielikumu būvju nekustamais īpašums saskaņā ar veikto apsekošanu dabā ir raksturojams:
1) ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) kā avārijas, ēkas durvis un logi izlauzti, augšējos stāvos iebrukuši pārsegumi, telpās var iekļūt nepiederošas personas, telpās atrodas atkritumi;
2) kompresoru ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) kā neapmierinoša, ēkas durvis un logi izlauzti, telpās var iekļūt nepiederošas personas, telpās atrodas atkritumi, tajā skaitā auto riepas.
Saskaņā ar VNĪ veiktajiem aprēķiniem:
1) ražošanas ēkas atjaunošanas vērtība ir 901 692 euro (ar PVN), faktiskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā - 64 %, faktiskā esošā vērtība - 324 609 euro.
2) kompresoru ēkas atjaunošanas vērtība ir 57 935 euro (ar PVN), faktiskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā - 52 %, faktiskā esošā vērtība - 27 809 euro.
Saskaņā ar VNĪ 11.05.2023. darbu izpildes aktu Nr.22/066-1-11 uz ēkām izvietotas brīdinājuma zīmes par ēku bīstamību un aizliegumu tajās ieiet.
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā būvju tehnisko stāvokli, un nepieciešamos lielos ieguldījumus nekustamā īpašuma atjaunošanai, šobrīd valstij nebūtu lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, lai veiktu visas nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma atjaunošanai. Tā kā VNĪ rīcībā arī nav informācijas par šādu būvju nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir tās virzīt atsavināšanai.
Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības 02.05.2023. vēstuli Nr.TND/6-2.2/23/2128:
1) saskaņā ar Jaunpils novada teritorijas plānojumu 2013.–2024. gadam, kas apstiprināts ar Jaunpils novada domes 30.01.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 2 “Jaunpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, zemes vienībai ir noteikts funkcionālais zonējums Rūpniecības apbūves teritorija (R);
2) zemes vienībai nav noteikts degradētas teritorijas statuss;
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no pašvaldības ielas, kas noteikta Jaunpils novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ar ielas sarkanajām līnijām.
Lai nodrošinātu Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu, Possessor valdījumā esošā zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu būvju un zemes nekustamo īpašumu (zemes un ēku (būvju) īpašumu).
Ņemot vērā minēto, nekustamais īpašums “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 006 0117) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9056 006 0117) 0,6700 ha platībā - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sesto daļu un apvienojams vienotā zemesgrāmatas nodalījumā ar būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 506 0002).
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
VNĪ ar 08.03.2023. vēstuli Nr.2/9-3/2155 informējis Possessor, ka tiks virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par Possessor valdījumā esošā nekustamā īpašuma “Jurģu koppienotava” (kadastra Nr.9056 006 0117) Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, un atsavināšanu kopā ar nekustamo īpašumu “Jurģu koppienotava” (kadastra Nr.9056 506 0002) Jaunpils pagastā, Tukuma novadā.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,6700 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - ūdens objektu zeme 0,0600 ha platībā, zeme zem ēkām – 0,5100 ha platībā, zeme zem ceļiem – 0,0300 ha platībā, pārējās zemes platības – 0,0700 ha platībā. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 2100 euro.
NĪVKIS un zemesgrāmatā zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,6000 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,5000 ha platībā;
- ceļa servitūta teritorija 3 m, 0,10 km par labu Jaunpils pagasta pašvaldībai;
- uz zemes gabala atrodas akciju sabiedrībai “Tukuma Piens” piederošas ēkas: ražošanas ēka un kompresoru ēka ar kadastra apzīmējumu Nr.9056 006 0117 001 un Nr.9056 006 0117 002.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai uz zemes vienības atrodas būvju nekustamais īpašums “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 506 0002) - ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) un kompresora ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā.
Possessor kā zemes vienības īpašnieks, iesniedza tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu, kurā lūdza tiesu konstatēt juridisku faktu, ka minētais ēku (būvju) nekustamais īpašums ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij.
Rīgas pilsētas tiesa 15.09.2022. sprieduma civillietā Nr.C30767221/311222/343522 motīvu daļā secināja, ka akciju sabiedrības „Tukuma Piens” rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu tās īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, un nosprieda konstatēt juridisko faktu, ka nekustamais īpašums ir bezīpašnieka manta, kas piekrīt Latvijas valstij. Juridiskais fakts konstatēts nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda.
Saskaņā ar 13.02.2022.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2260R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā valstij piekritīgās ēkas – ražošanas ēku (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) un kompresora ēku (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) - “Jurģu koppienotava”, Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 15.09.2022. spriedumu civillietā Nr. C30767221/311222/343522.
Īpašuma tiesības Jaunpils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000666116 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 23.03.2023.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9056 506 0002) sastāvā ietilpst:
- ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) ar kopējo platību 931.57 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Būves tips 12510102 - Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 10 728 euro;
- kompresoru ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) ar kopējo platību 68.4 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas. Būves tips 12510101 - Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir līdz 6 m (ieskaitot). Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 701 euro.
Saskaņā ar Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.2260R/22 pielikumu būvju nekustamais īpašums saskaņā ar veikto apsekošanu dabā ir raksturojams:
1) ražošanas ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 001) kā avārijas, ēkas durvis un logi izlauzti, augšējos stāvos iebrukuši pārsegumi, telpās var iekļūt nepiederošas personas, telpās atrodas atkritumi;
2) kompresoru ēka (būves kadastra apzīmējums 9056 006 0117 002) kā neapmierinoša, ēkas durvis un logi izlauzti, telpās var iekļūt nepiederošas personas, telpās atrodas atkritumi, tajā skaitā auto riepas.
Saskaņā ar VNĪ veiktajiem aprēķiniem:
1) ražošanas ēkas atjaunošanas vērtība ir 901 692 euro (ar PVN), faktiskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā - 64 %, faktiskā esošā vērtība - 324 609 euro.
2) kompresoru ēkas atjaunošanas vērtība ir 57 935 euro (ar PVN), faktiskais nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā - 52 %, faktiskā esošā vērtība - 27 809 euro.
Saskaņā ar VNĪ 11.05.2023. darbu izpildes aktu Nr.22/066-1-11 uz ēkām izvietotas brīdinājuma zīmes par ēku bīstamību un aizliegumu tajās ieiet.
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā būvju tehnisko stāvokli, un nepieciešamos lielos ieguldījumus nekustamā īpašuma atjaunošanai, šobrīd valstij nebūtu lietderīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, lai veiktu visas nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma atjaunošanai. Tā kā VNĪ rīcībā arī nav informācijas par šādu būvju nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir tās virzīt atsavināšanai.
Saskaņā ar Tukuma novada pašvaldības 02.05.2023. vēstuli Nr.TND/6-2.2/23/2128:
1) saskaņā ar Jaunpils novada teritorijas plānojumu 2013.–2024. gadam, kas apstiprināts ar Jaunpils novada domes 30.01.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 2 “Jaunpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, zemes vienībai ir noteikts funkcionālais zonējums Rūpniecības apbūves teritorija (R);
2) zemes vienībai nav noteikts degradētas teritorijas statuss;
3) zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no pašvaldības ielas, kas noteikta Jaunpils novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ar ielas sarkanajām līnijām.
Lai nodrošinātu Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu, Possessor valdījumā esošā zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu būvju un zemes nekustamo īpašumu (zemes un ēku (būvju) īpašumu).
Ņemot vērā minēto, nekustamais īpašums “Jurģu koppienotava” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 006 0117) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 9056 006 0117) 0,6700 ha platībā - Jurģos, Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sesto daļu un apvienojams vienotā zemesgrāmatas nodalījumā ar būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9056 506 0002).
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
VNĪ ar 08.03.2023. vēstuli Nr.2/9-3/2155 informējis Possessor, ka tiks virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par Possessor valdījumā esošā nekustamā īpašuma “Jurģu koppienotava” (kadastra Nr.9056 006 0117) Jaunpils pagastā, Tukuma novadā, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, un atsavināšanu kopā ar nekustamo īpašumu “Jurģu koppienotava” (kadastra Nr.9056 506 0002) Jaunpils pagastā, Tukuma novadā.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju īpašumu un ierosināt vienota nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju faktisko un tehnisko stāvokli.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju īpašumu un ierosināt vienota nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju faktisko un tehnisko stāvokli.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023.gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ un Possessor.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi