Anotācija (ex-ante)

Pašlaik ir spēkā Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu Pamatlēmuma 2006/960/TI  prasību izpildi un paredz tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apmaiņas noteikumus noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas un atklāšanas nolūkā. Taču, ņemot vērā, ka Direktīva 2023/977 paredz papildus prasības un precizē Pamatlēmumā 2006/960/TI noteikto, tad ir nepieciešams izstrādāt regulējumu nacionālajā līmenī, lai pārņemtu Direktīvā 2023/977 paredzētos noteikumus. Ievērojot veicamo grozījumu apjomu Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā, tika izstrādāts jauns Likumprojekts.

2009. gada 15. aprīlī stājās spēkā Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu Pamatlēmuma 2006/960/TI prasību izpildi.

Pamatlēmums 2006/960/TI  paredz detalizētu regulējumu informācijas, kas nepieciešama noziedzīgo nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai,  apmaiņai starp dalībvalstīm, kā arī tām valstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu policijas sadarbības jomā.
Pamatlēmums 2006/960/TI  neskar informācijas pieprasīšanas un nosūtīšanas „kanālus”.

Pamatlēmums 2006/960/TI  pieļauj informācijas pārsūtīšanai izmantot jebkuru no šobrīd pastāvošajiem „kanāliem”, kas nodrošina policijas sadarbību, piemēram, Starptautisko kriminālpoliciju organizāciju (Interpol) jeb policijas sakaru virsniekus ārvalstīs, kā arī pieļauj apmainīties ar informāciju tieši starp kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, kuras nosaka katra dalībvalsts, iesniedzot deklarāciju Padomes Ģenerālsekretariātam.  

Pamatlēmums 2006/960/TI neparedz prasību informēt centrālo sadarbības iestādi, ja informācijas apmaiņa notika tieši starp attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām.

Pamatlēmums 2006/960/TI tiesībaizsardzības iestādēm paredz pienākumu un termiņus tādas informācijas apmaiņai, kura ir iegūta kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa gaitā, kā arī kura ir iekļauta dažādās tiesībaizsardzības iestādēm pieejamajās informācijas sistēmās, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Pamatlēmumā 2006/960/TI paredzētās prasības ir attiecināmas ne tikai uz tādu informāciju, kura tiesībaizsardzības iestādēm ir pieejama tieši jeb notiekošajā kriminālprocesā, operatīvās darbības procesā vai tiešsaistes režīmā pieejamajā informācijas sistēmā, bet arī, kura ir pieejama netieši jeb arhīvā nodotajā krimināllietā, operatīvās uzskaites lietā vai tiešsaistes režīmā nepieejamajā informācijas sistēmā, kā arī uz tādu informāciju, kura ir pieejama tikai ar prokurora vai tiesas atļauju.

Direktīva 2023/977 paredz līdzīgu regulējumu Pamatlēmumā 2006/960/TI paredzētajam, nosakot līdzīgus tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kritērijus, termiņus, kā arī sadarbības atteikuma iemeslus, taču ievieš papildus prasības.

Attiecīgi Likumprojekts ir izstrādāts uz Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likuma pamata, ietverot attiecīgās jaunās prasības, kas izriet no Direktīvas 2023/977.

Direktīva 2023/977 tāpat kā Pamatlēmums 2006/960/TI ir izstrādāta, lai nodrošinātu saskaņotus noteikumus visās dalībvalstīs par atbilstīgu un ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas vai izmeklēšanas nolūkā.

Arī Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas un citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā un atklāšanā, nodrošinot ziņu apmaiņās ātru procesu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei.

Direktīva 2023/977 nosaka, ka informācijas apmaiņu noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā dalībvalstu starpā īsteno ne tikai dalībvalstu kompetentās tiesībaizsardzības iestādes, bet arī dalībvalstu vienotie kontaktpunkti. Līdz ar to atšķirībā no Pamatlēmuma 2006/960/TI, kas neparedz centrālo iestādi informācijas apmaiņai, Direktīva 2023/977 nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido vai jāizraugās vienotais kontaktpunkts, kas atbild par informācijas apmaiņas koordinēšanu un sekmēšanu.

Attiecīgi Likumprojekts paredz, ka Latvijas vienotā kontaktpunkta pienākumus veiks Valsts policijas struktūrvienība - Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvalde, kas jau pašlaik darbojas policijas sadarbības īstenošanas nodrošināšanā. Tā darbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, tādējādi atbilstot Direktīvā 2023/977 noteiktajam, ka dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam tā uzdevumi ir jāpilda 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Direktīva 2023/977 paredz pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka ziņu apmaiņa starp dalībvalstīm var notikt tai skaitā ar vienoto kontaktpunktu starpniecību.

Vienoto kontaktpunktu kompetencē ietilpst tādas funkcijas kā pieprasījumu saņemšana un izvērtēšana, ziņu pieprasījumu novirzīšana attiecīgajām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un vajadzības gadījumā pieprasījumu apstrādes koordinēšana starp kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, atbildes sniegšana uz pieprasījumiem, ziņu sistematizācija un ziņu analīzes sagatavošanas koordinēšana, ziņu sniegšana pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, informācijas sniegšanas atteikšana vai precizējošas informācijas pieprasīšana, kā arī informācijas pieprasījumu nosūtīšana un vajadzības gadījumā precizējošas informācijas sniegšana.

Atbilstoši Direktīvai 2023/977 ziņu pieprasījumus ir tiesīgas sagatavot izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes (nosūtot tos tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam) vai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Savukārt atbildes uz pieprasījumiem ir tiesīgi sniegt dalībvalsts vienotie kontaktpunkti un kompetentās tiesībaizsardzības iestādes.

Pieprasījumus un atbildes uz pieprasījumiem var nosūtīt gan tieši citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, gan citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, vienlaikus nosūtot pieprasījuma vai ziņu kopiju savas un attiecīgās citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Tikai atsevišķos gadījumos ir iespējams atkāpties no pienākuma nosūtīt pieprasījuma vai atbildes kopiju vienotajam kontaktpunktam.

Līdz ar to Likumprojekts paredz, ka vienotais kontaktpunkts, sniedzot atbildi uz citas dalībvalsts izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes vai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu, nosūta pieprasījuma kopiju attiecīgajam citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

Gadījumos, kad atbildi uz citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu sniedz Latvijas kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, tad vienlaikus atbildes kopiju nosūta arī Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Savukārt, ja kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona sniedz atbildi uz citas dalībvalsts vienotā kontaktpunkta pieprasījumu, tad atbildes kopija ir nosūtāma arī Latvijas vienotajam kontaktpunktam.

Ja kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona nosūta pieprasījumu sniegt ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, tad vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju Latvijas kontaktpunktam.

Likumprojekts nosaka, ka minēto kopiju drīkst nesūtīt gadījumos, kad tas var nelabvēlīgi ietekmēt notiekošu izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei ir nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis, kad tas var nelabvēlīgi ietekmēt noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja šī terorisma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu vai tas var nelabvēlīgi ietekmēt personas drošību.

Pamatojoties uz Direktīvu 2023/977, tiek izdalītas izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes un kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. Minētās iestādes atbilstoši Direktīvas 2023/977 noteiktajam ir jebkura dalībvalstu policijas, muitas vai cita iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenta īstenot varu un veikt piespiedu pasākumus noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas vai izmeklēšanas nolūkā.

Izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes ir tādas kompetentās iestādes, kuras, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ir tiesīgas iesniegt pieprasījumus tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Savukārt kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm ir tiesības iesniegt gan pieprasījumus, gan sagatavot atbildes uz pieprasījumiem. 

Ievērojot to, ka atbilstoši Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā noteiktajam jau pašlaik Latvijas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, operatīvo darbību subjektu amatpersonas un procesa virzītāji var gan sagatavot pieprasījumus, gan sniegt atbildes uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, minētajām iestādēm un amatpersonām tiks saglabātas tiesības īstenot sadarbību bez izmaiņām. Tajā pašā laikā minētas iestādes un amatpersonas tiks uzskatītas arī par izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām direktīvas izpratnē, proti, tām būs tiesības vērsties ar pieprasījumu tieši pie citas dalībvalsts vienotā kontaktpunkta.

Tādējādi Likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2. punktā ir sniegts skaidrojums jēdzienam izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde, nosakot, ka tā ir kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kurai saskaņā ar piešķirto kompetenci ir tiesības iesniegt pieprasījumus tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

Savukārt Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā ir noteiktas Latvijas kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas. Proti, tiesības veikt ziņu apmaiņu atbilstoši to kompetencei ir izmeklēšanas iestādei vai operatīvās darbības subjektam, kuram ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas, tiesības sniegt ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību, ir operatīvās darbības subjekta amatpersonai, kā arī procesa virzītājam ir tiesības sniegt ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā. Savukārt Likumprojekta 5.panta otrajā daļā ir noteikts, ka minētās kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas ir uzskatāmas arī par izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām atbilstoši šā likuma 1. panta 2. punktā noteiktajam.

Direktīvas 2023/977 2. panta 1. punkts paredz, ka definīcija “kompetentā tiesībaizsardzības iestāde” neietver aģentūras vai vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar valsts drošības jautājumiem. Valsts drošības dienests atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam ir viena no iestādēm, kas veido valsts drošības iestāžu kopumu, taču vienlaikus Valsts drošības dienests ir arī izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts, kas izmeklē citā starpā ar terorismu saistītos noziegumus, noziegumus pret cilvēci un mieru, genocīdu, starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu un citus noziegumus, tādējādi tas ir uzskatāms par kompetento tiesībaizsardzības iestādi Likumprojekta izpratnē un iekļaujams to subjektu sarakstā, kas ir pilnvaroti iesniegt pieprasījumus, sniegt ziņas citām dalībvalstīm, sniegt ziņas, atbildot uz citu dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem, kā arī sniegt ziņas pēc savas iniciatīvas. 

Atbilstoši Direktīvai 2023/977 katrai dalībvalstij ir jāizraugās valodas, kādās tā apmainīsies ar ziņām noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā, vienlaikus nosakot, ka angļu valoda ir obligāti iekļaujama šajā valodu sarakstā. Līdz ar to Likumprojekta 3. pants paredz, ka ziņu pieprasījumus no citām dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem latviešu vai angļu valodā, savukārt ziņu pieprasījumi tiek sagatavoti vienā no valodām, kādu norādījusi attiecīgā dalībvalsts.

Direktīva 2023/977 paredz konkrētus termiņus, kādos ir sniedzamas ziņas, atbildot uz pieprasījumu. Šie termiņi ir iestrādāti arī Likumprojektā, proti, atbilde uz citas dalībvalsts pieprasījumu ir nosūtāma 7 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā, atbilde uz steidzamu pieprasījumu par nodarījumu ir nosūtāma astoņu stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā, ja pieprasītās ziņas ir informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites sistēmā, krimināllietā ietverta informācija vai informācija, kas ir tieši pieejama kontaktpunktam vai kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, no kuras ziņas tiek pieprasītas jeb tieši pieejama informācija. Savukārt, ja steidzamā pieprasījumā pieprasītās ziņas ir informācija, kuru vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona ir tiesīga iegūt no citām valsts vai privātām personām jeb netieši pieejama informācija, tad atbilde uz šādu pieprasījumu ir nosūtama 3 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā

Direktīva 2023/977 nosaka gadījumus, kādos dalībvalstij ir iespējams atteikt ziņu sniegšanu.
Līdz ar to Likumprojektā ir norādīti visi tie gadījumi, kuros ir tiesības atteikt ziņu sniegšanu, kā piemēram, ja ziņu sniegšana var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai, tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ja ziņas ir iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kura nav devusi piekrišanu šo ziņu tālākai nodošanai, ja ziņu pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir viens gads vai mazāk saskaņā ar Krimināllikumu vai uz darbību, kura atbilstoši Krimināllikumam nemaz nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kā arī citos Likumprojektā uzskaitītajos gadījumos.

Direktīvā 2023/977 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir iespējams sniegt ziņas arī pēc savas iniciatīvas, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šādas ziņas varētu būt svarīgas attiecīgajai dalībvalstij noziedzīgo nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Tādējādi Likumprojekta 11.pants paredz tiesības Latvijas vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai amatpersonai sniegt ziņas arī pēc savas iniciatīvas, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs ziņas palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu un nepastāv ziņu sniegšanas ierobežojumi. Taču ziņas, kas saistītas ar smagu noziegumu, pēc savas iniciatīvas var sniegt, ja tas nekaitē Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai, neapdraud operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, neapdraud personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses, kā arī šo ziņu piekļuvei un sniegšanai ir saņemta prokurora vai tiesas atļauja gadījumos, kad tāda ir nepieciešama.

Atbilstoši Direktīvai 2023/977 tiesības pieprasīt ziņas ir vienotajam kontaktpunktam, izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm (nosūtot pieprasījumu tieši vienotajam kontaktpunktam) un kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Attiecīgi Likumprojekta 13. pants paredz, ka, ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, un bez šādu ziņu iegūšanas nav iespējams nodrošināt šo uzdevumu izpildi vai to izpilde ir būtiski apgrūtināta, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var lūgt ziņu sniegšanu.

Pamatlēmuma 2006/960/TI pielikumos tika iekļautas veidlapas, kuras izmantojamas ziņu pieprasījumu nosūtīšanai, kā arī ziņu sniegšanai atbildot uz pieprasījumiem un pēc savas iniciatīvas. Pamatojoties uz Pamatlēmumu 2006/960/TI, 2009. gada 11. augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.886 “Noteikumi par noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu sniegšanas veidlapu saturu un formu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 886). Taču Direktīva 2023/977 attiecīgās veidlapas neparedz, bet nosaka ziņu pieprasījumos iekļaujamo ziņu minimālo standartu, līdz ar to Pamatlēmumā 2006/960/TI paredzēto veidlapu izmantošana vairs nebūs aktuāla, attiecīgi Likumprojekta 14. pantā ir iestrādāta ziņu pieprasījumos obligāti iekļaujamā informācija, kā to nosaka Direktīva 2023/977. Likumprojektam stājoties spēkā, Noteikumi Nr. 886 zaudēs spēku.

Direktīva 2023/977 paredz dalībvalstu sadarbību ar Eiropolu. Direktīvā 2023/977 ir noteikts, ka dalībvalstu vienoto kontaktpunktu vai kompetento tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem katrā gadījumā, kad tā sniedz ziņas, atbildot uz ziņu pieprasījumu vai pēc savas iniciatīvas, ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams nosūtīt Eiropolam ziņu pieprasījuma vai sniegto ziņu kopiju, ciktāl ziņas, uz kuru attiecas paziņojums, ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā.

Līdz ar to Likumprojektā ir iestrādāta V nodaļa, kas paredz, ka Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot lūgumu sniegt ziņas, atbildot uz ziņu pieprasījumiem un sniedzot ziņas pēc savas iniciatīvas, katru gadījumu izvērtējot individuāli, lemj par nepieciešamību attiecīgās informācijas kopiju nosūtīt Eiropolam gadījumos, ja tā skar noziedzīgus nodarījumus, kuri ietilpst Regulas 2016/794 3.pantā Eiropolam noteikto mērķu darbības jomā. Ja šāda ziņu kopija tiek nosūtīta, tad Eiropols ir jāinformē par informācijas apstrādes nolūkiem un iespējamiem apstrādes ierobežojumiem, turklāt ja attiecīgās ziņas ir iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, tad tās nosūtīšana Eiropolam ir pieļaujama tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts vai trešā valsts ir izteikusi tam piekrišanu.

Pamatojoties uz Direktīvu 2023/977, ziņu apmaiņa starp dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem, kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā notiek izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA. Likumprojekta 18. pantā attiecīgi ir iestrādāti noteikumi par to, ka Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas izmanto šo Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA, pieprasot un sniedzot ziņas likumprojektā noteiktajā kārtībā. Taču noteiktos gadījumos ir iespējams neizmantot SIENA kanālu ziņu apmaiņai, proti, ja attiecīgo ziņu sniegšanai ir nepieciešama trešo valstu vai starptautisko organizāciju iesaistīšanās, vai tā būs nepieciešama vēlākā posmā, tostarp izmantojot Interpola saziņas kanālu, ja steidzamības dēļ uz laiku ir jāizmanto cits saziņas kanāls vai ja ir noticis neparedzēts tehniska rakstura vai darbības incidents.

Direktīva 2023/977 nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka to vienotais kontaktpunkts ievieš un izmanto vienotu elektronisku lietu pārvaldības sistēmu kā repozitoriju, kas ļauj veikt Direktīvā 2023/977 noteiktos uzdevumus.

Likumprojekta 19. pants nosaka, ka vienotais kontaktpunkts Likumprojektā paredzētajai ziņu apstrādei izmanto vienotu lietu pārvaldības sistēmu, kas ir sadarbspējīga ar SIENA kanālu.
Lietu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina lietu pārvaldības sistēmas tehnisko resursu funkcionalitāti.

Lietu pārvaldības sistēmai saskaņā ar Likumprojektu ir tādas funkcijas, kā pieprasījumu aprites, atteikumu sniegt ziņas, pieprasījumu par precizējošās informācijas sniegšanu un sniegto precizējošo informāciju, kā arī jebkādas citas saziņas, kas notiek Likumprojektā noteiktajā kārtībā reģistrēšana, saziņas starp vienoto kontaktpunktu, kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar Likumprojekta 4.panta otrās daļas 2.punktu reģistrēšana, saņemto informācijas pieprasījumu ar vienotajam kontaktpunktam pieejamo informāciju un ar attiecīgo informāciju, kas reģistrēta lietu pārvaldības sistēmā salīdzināšana.

Direktīva 2023/977 nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka lietu pārvaldības sistēmā personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, kamēr tas ir nepieciešams un samērīgi, lai vienotais kontaktpunkts veiktu tam saskaņā ar šo direktīvu uzticētos uzdevumus, un ka tajā ietvertie personas dati pēc tam tiek neatgriezeniski dzēsti.

Turklāt Direktīva 2023/977 nosaka, ka dalībvalstu vienotais kontaktpunkts atbilstību minētajiem glabāšanas kritērijiem pirmo reizi izvērtē ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir beigusies, un pēc tam to dara regulāri.

Attiecīgi Likumprojekta 19.pantā ir paredzēts, ka ziņas lietu pārvaldības sistēmā glabā desmit gadus pēc pēdējās ziņu iekļaušanas, lai sasniegtu šā likuma mērķi, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu. Vienotais kontaktpunkts izvērtē lietu pārvaldības sistēmā iekļauto ziņu glabāšanas atbilstību noteiktajām prasībām ik pēc sešiem mēnešiem no pēdējās ziņu iekļaušanas reizes un lemj par ziņu dzēšanu vai nepieciešamību turpināt tās glabāt.

Vienlaikus ir paredzēts, ka ziņas no lietu pārvaldības sistēmas dzēš pirms minētā desmit gadu termiņa, ja ir sasniegts šā likuma mērķis vai ir zudis pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu.

Direktīva 2023/977 ir jātransponē un nacionālajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2023/977 prasības, ir jāstājas spēkā līdz 2024.gada 12.decembrim. Taču prasībām, kas attiecas uz kompetento tiesībaizsardzības iestāžu savienošanu ar SIENA kanālu un tā izmantošanu ziņu apmaiņai noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā, ir noteikts pārejas posms, proti, šīs prasības dalībvalstīm ir jāizpilda līdz 2027.gada 12.jūnijam.
Ņemot vērā minēto Likumprojekta pārejās noteikumos ir paredzēts, ka nosacījums par to, ka kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas pieprasa un sniedz ziņas, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA piemērojams ne vēlāk kā ar 2027. gada 12. jūniju.  Minētais nozīmē, ka līdz 2027. gada 12. jūnijam kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas varēs pieprasīt un sniegt ziņas, atbilstoši esošai kārtībai un izmantojot tos tehniskos līdzekļus, kas attiecīgajam iestādēm vai amatpersonām ir pieejami.