Anotācija

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas izstrādātajām noslīkšanas novēršanas vadlīnijām, kur galvenie darbības virzieni ir peldētprasmes un drošības uz ūdens prasmes veicināšana un pienācīga bērnu uzraudzība, lai novērstu noslīkšanu.

Noslīkšana  Latvijā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7a4edc7c-6a13-4c87-a572-b869967dccaa). Pēdējo piecu gadu laikā noslīkstot bojā gājuši 573 cilvēki, Latvijai ieņemot 1. vietu Eiropā noslīkušo skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju (https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20200806-1).

Statistikas dati ir nemainīgi stabili, gadā vidēji tiek zaudēti 115 cilvēki. Vecuma grupā no 0 līdz 19 gadiem (no 2018. gada līdz 2022. gadam (ieskaitot)) noslīkšanas dēļ dzīvību zaudējuši 44 bērni un jaunieši, kas ir 22 % no visiem ārējiem nāves cēloņiem attiecīgajā vecuma grupā.

Lai gan peldbaseini salīdzinājumā ar atklātām ūdenstilpnēm ir vērtējami kā krietni drošāka vide peldēšanai un cita veida aktivitātēm ūdenī, dažāda rakstura nelaimes gadījumi peldbaseinos tomēr notiek. Ņemot vērā peldbaseina slēgto vidi, kas ir vieglāk uzraugāma un kontrolējama, nelaimes gadījumi, kas saistīti ar noslīkšanu, nav pieņemami. Saskaņā ar Ūdens incidentu izpētes centra vadlīnijām(https://www.thewirh.com/blog/pool-occupancy), kā arī ņemot vērā drošības uz ūdens ekspertu ieteikumus dažādās pasaules valstīs, peldbaseina ietilpības kapacitāte tiek aprēķināta: peldbaseina garumu reizinot ar peldbaseina platumu un dalot ar 3 m², kas ir ieteicamais minimālais laukums, kas nepieciešams, vienai personai atrodoties ūdenī.

Ņemot vērā to, ka peldbaseins ir vide ar paaugstinātu risku, peldētapmācības grupas lielums būtiski ietekmē darbību drošību ūdenī. Pedagoga spēja sekot līdzi katra izglītojamā veiktajām darbībām peldbaseinā ir ierobežota, ja peldēšanas nodarbībā piedalās nepārskatāmi liels izglītojamo skaits.





 

Nepieciešams papildināt Ministru kabineta  2023. gada 22. augusta noteikumus Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos":
1) paredzot izglītības iestādei pienākumu drošības noteikumos noteikt arī drošību peldēšanas nodarbībās;
2) nosakot pedagoga un izglītojamo skaita attiecību peldēšanas nodarbībā, kā arī nosakot otras izglītības iestādē vai pie pakalpojuma sniedzēja nodarbinātās personas klātbūtnes nepieciešamību izglītojamo uzraudzības nodrošināšanai peldēšanas nodarbībā;
3) nosakot nepieciešamo minimālo ūdens laukumu vienam izglītojamam peldbaseinā.

Lai nodrošinātu drošu peldēšanas nodarbību un vienlaicīgi veicinātu optimālu peldspējas attīstību izglītojamiem, svarīga ir ne tikai ūdens platība, kas nepieciešama vienam izglītojama, bet arī izglītojamo skaits, kas atrodas noteiktā ūdens laukumā. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un ekspertu ieteikumus, optimāls dalībnieku skaits peldēšanas nodarbības grupā pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē ir līdz 15 izglītojamiem, veidojot attiecību 1:15. Ja dalībnieku skaits grupā pārsniedz minēto skaitli, ir jānodrošina otrs pedagogs un izglītojamo skaits arī jādala ar 2. Piemēram: 16 izglītojamiem / 2 pedagogi ir 8 izglītojamie uz 1 pedagogu.
Pirmsskolas izglītības pakāpē pedagoga un izglītojamo skaita attiecība ir 1:12. Ja pedagogs, vadot peldēšanas nodarbības un nodrošinot papildus drošības sajūtu pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamajiem, pats atrodas ūdenī, tad optimālais dalībnieku skaits grupā ir līdz 8 izglītojamiem, veidojot attiecību 1:8, jo redzamības lauks pedagogam, esot  ar izglītojamiem ūdenī, būtiski atšķiras no tāda, kāds ir, atrodoties peldbaseina malā. Bez tam, pedagogam atrodoties ūdenī, kāds no izglītojamajiem var aizpeldēt un atrasties aiz muguras, kas liedz nodrošināt vizuālo kontroli un spēju sniegt palīdzību, ja tāda būtu nepieciešama.

Ņemot vērā  minēto, ieteicamā minimālā peldbaseina ūdens platība vienam izglītojamajam ir 3 m².

Vienlaikus, ievērojot pirmsskolas vecumposma izglītojamo dažādās vajadzības (piemēram, labierīcību apmeklējums, bailes no ūdens, aizrīšanās ar ūdeni un tml.), pedagogs citu izglītojamo drošības nodrošināšanas dēļ peldēšanas nodarbības laikā nevar vienlaicīgi sniegt visiem izglītojamiem nepieciešamo atbalstu, tādēļ, īstenojot peldēšanas nodarbības pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamajiem, nodarbības laikā izglītojamo uzraudzības nodrošināšanai ir obligāta otras izglītības iestādē vai pie pakalpojuma sniedzēja nodarbinātās personas klātbūtne, kas nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu pedagogam (sporta trenerim).
Minētajiem nodarbinātajiem būtu  vizuāli jāuzrauga izglītojamie peldbaseinā, sekojot līdzi katra izglītojamā darbībai ūdenī un pārliecinoties, ka izglītojamais nav nonācis dzīvībai bīstamā situācijā – aizrijies, zaudējis peldspēju, piekusis utt. Ja tas notiek, minētajam nodarbinātajam par izveidojušos situāciju nekavējoties jāinformē sporta pedagogs (sporta treneris), lai nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu. Vienlaikus minētais nodarbinātais nepieciešamības gadījumā var pavadīt izglītojamo uz labierīcībām, par to informējot sporta pedagogu (sporta treneri), kā arī nodrošināt tā drošu iekļaušanos peldēšanas nodarbībā peldbaseinā pēc atgriešanās no labierīcībām.

Par otru izglītības iestādē nodarbināto personu var būt, piemēram, nodarbinātais, kas pavada izglītojamo grupu uz peldēšanas nodarbību, tajā skaitā sporta pedagogs, attiecīgās izglītības iestādes ārstniecības persona vai izglītības iestādes pedagogs, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā. Iestājoties nelaimes gadījumam, minētajam nodarbinātajam  ir jāspēj izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, jāspēj sniegt atbalsts sporta pedagogam (sporta trenerim), veicot atdzīvināšanas pasākumus cietušajam, jānodrošina pārējo izglītojamo drošība, ja iespējams, norobežojot tos no notikuma vietas.