Anotācija (ex-ante)

2022./2023. mācību gadā noslēdzas trīs mācību gadu pārejas periods, kurā tiek ieviests ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja. Līdztekus izmaiņām mācību saturā 2022./2023. mācību gadā tiek ieviesta arī jauna eksaminācijas sistēma.
Pilnveidotā mācību satura un izmaiņu vērtēšanas, tostarp eksaminācijas, kontekstā ir nepieciešams precizēt arī ierakstu saturu sekmju izrakstos par vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību un aktualizēt prasības dokumentu noformēšanai, kā arī pārskatīt prasības dokumentu izgatavošanai, uzskaitei, izsniegšanai un dokumentu dublikātu izgatavošanai.
Vienlaikus ir izvērtēta līdz šim pastāvošā prakse par izglītojamo atbrīvošanu no sporta vai cita mācību priekšmeta apguves mācību gadā, kas bija nostiprināta arī Noteikumos Nr. 913, nosakot, ka, ja izglītojamais ir atbrīvots no sporta vai cita mācību priekšmeta apguves, attiecīgajā ailē ieraksta “atbrīvots” vai “atbrīvota”. 
Tāpat aktualitāti zaudē līdz šim Noteikumos Nr. 913 paredzētais ieraksts sekmju izrakstos attiecībā uz veidlapās norādītiem mācību priekšmetiem, kas apgūtās izglītības programmas ietvaros nav mācīti, nosakot attiecīgajā ailē veikt ierakstu “nav mācīts”, “nav mācīta” vai “nav mācīti”, jo iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka grafētās sekmju izrakstu versijas aizpildīšanai rokrakstā komersantam praktiski netiek pasūtītas, bet gan tikai aizpildīšanai datorrakstā.

Atbilstoši Izglītības likuma 11. panta otrajā daļā noteiktajam valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Dokumentus par pamatizglītības programmas apguvi izglītības iestāde ir tiesīga izsniegt, ja izglītojamais ir izpildījis Vispārējās izglītības likuma 39. panta prasības, savukārt dokumentus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi – ja izpildītas Vispārējās izglītības likuma 48. panta prasības.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumā noteikto tiesību akta projektā, tāpat kā līdz šim, noteikts, ka vispārējās pamatizglītības programmas apguvi apliecina apliecība par vispārējo pamatizglītību, sekmju izraksts un pamatizglītības sertifikāts, savukārt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi apliecina atestāts par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izraksts, vispārējās vidējās izglītības sertifikāts un starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu. Pamatizglītības sertifikāts vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens.
Prasības attiecībā uz eksāmeniem un centralizētajiem eksāmeniem, lai tos uzskatītu par nokārtotiem, ir noteiktas, 2022. gada 17. maijā Ministru kabinetā apstiprinot grozījumus Noteikumos Nr. 747 un Noteikumos Nr. 416, paredzot, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2022./2023. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti, 2023./2024. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti, bet sākot no 2024./2025. mācību gada – mazāks nekā 20 procenti.
Apliecības par vispārējo pamatizglītību, tās pielikuma – sekmju izraksta, pamatizglītības sertifikāta formas un atestāta par vispārējo vidējo izglītību, tā pielikuma – sekmju izraksta, vispārējās vidējās izglītības sertifikāta formas pievienotas tiesību akta projekta pielikumos, galvenās prasības dokumentos norādāmajai informācijai ietvertas arī noteikumu projekta IV. nodaļā “Vispārējās izglītības dokumentu noformēšana un izsniegšana”.
Sekmju izrakstā ieraksta visu attiecīgajā izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu (kursu) nosaukumus, vērtējumus ballēs un vārdiski (10 (izcili), 9  (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji), 3  (vāji), 2 (ļoti vāji), 1 (ļoti, ļoti vāji)) to apguves noslēgumā. Viens vērtējums, kas zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) pieļaujams tikai sekmju izrakstā par vispārējās pamatizglītības apguvi. Sekmju izrakstā par vispārējas pamatizglītības apguvi iespējams arī vērtējums apguves līmeņos (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti), piemēram, personām par speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem aoguvi. Tiesību akta projekts paredz, ka sekmju izrakstā par vispārējās vidējās izglītības ieguvi norāda arī visu izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu kursu veidus (pamatkurss, padziļinātais kurss vai specializētais kurss) un mācību satura apguves līmeni (vispārīgais līmenis, optimālais līmenis vai augstākais līmenis) (ja attiecināms).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlijā noteikumu Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 12. punktā noteikto gadījumos, ja izglītojamais centralizēto eksāmenu kārto atkārtoti, sekmju izrakstā ieraksta informāciju par visiem iegūtajiem sertifikātiem. Šī prasība nav attiecināma uz eksāmeniem, kurus kārto augstskolā pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Tiesību akta projektā tiek precizēts, kāda informācija attiecībā uz izglītojamā sasniegumiem un apbalvojumiem ir norādāma sekmju izrakstos – ziņas par sasniegumiem otrā posma mācību priekšmetu olimpiādēs, ziņas par piedalīšanos un sasniegumiem trešā posma mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī citi nozīmīgi izglītojamā mācību sasniegumi un saņemtie valsts un starptautiska līmeņa apbalvojumi (ja attiecināms), sekmju izrakstā par vispārējo vidējo izglītību – arī sasniegumi zinātniskās pētniecības darbos un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs (ja attiecināms). Ziņas par sasniegumiem otrā posma mācību priekšmetu olimpiādēs, ziņas par piedalīšanos un sasniegumiem trešā posma mācību priekšmetu olimpiādēs norādāmas saskaņā Ministru kabineta 2012. gada 5. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas noteikumi”.
Tiesību akta projekts paredz, ka valsts atzīti dokumenti, izņemot pamatizglītības sertifikātus un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, tuvākos mācību gadus vēl tiks izsniegti papīra formā saskaņā ar pielikumos pievienotajām formām, kuras izgatavo komersants pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.
Savukārt pamatizglītības sertifikātus un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus izdos elektroniskā dokumenta formā atbilstoši Elektroniskā dokumentu likumā noteiktajām prasībām. Tie personai būs pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) vai izmantojot attiecīgo e-pakalpojumu Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Pēc personas pieprasījuma Valsts izglītības satura centram sertifikātu varēs izsniegt arī papīra formā atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likuma prasībām.
Arī izsniegto apliecību par vispārējo pamatizglītību reģistrācijas žurnālā un izsniegto atestātu par vispārējo vidējo izglītību reģistrācijas žurnālā izglītības iestādes varēs neveikt ierakstus par attiecīgajā izglītības programmā iegūtajiem izglītojamā noslēguma vērtējumiem un vērtējumiem valsts pārbaudes darbos, jo šī informācija, sākot no 2022./2023. mācību gada, jau ir pieejama elektroniski VIIS (saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta noteikumos Nr. 528 “Vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamā dokumentācija” (turpmāk – Noteikumi Nr. 528) noteikto), tādējādi mazinot administratīvo slogu.
Vienlaikus tiek izvērtēta pakāpeniskas pārejas iespējamība arī attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības atestātu, vispārējās pamatizglītības apliecību un sekmju izrakstu izsniegšanu elektroniskā formā, līdzko būs iespējams ieviest atbilstošas izmaiņas VIIS.
Tiesību akta projektā noteikts, ka apliecības par vispārējo pamatizglītību un atestāta par vispārējo vidējo izglītību veidlapas ir stingrās uzskaites dokumenti, paredzot, ka izglītības iestādē ir jābūt izsniegto valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu reģistrācijas žurnālam un saņemto valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu veidlapu reģistrācijas žurnālam saskaņā ar apstiprināto izglītības iestādes lietu nomenklatūru. Noteikumu Nr. 528 2.14. apakšpunkts paredz, ka izglītības iestādei, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, ir saistoši arī citos normatīvajos aktos noteikti pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešami dokumenti elektroniskā vai papīra formā.
Tiesību akta projekts paredz arī dokumenta dublikātu izsniegšanu personai nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai neatjaunojami bojāta vispārējās izglītības dokumenta oriģināla vietā atbilstoši spēkā esošajai dokumenta formai. Lai izsniegtu dublikātu, ir nepieciešama pirmdokumentā minētā informācija. Ja izglītības iestādes vai pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes rīcībā nav pietiekamu nepieciešamo datu dublikāta izsniegšanai, persona, kurai nepieciešams dublikāts, datus pieprasa Personāla dokumentu valsts arhīvam. Visus izdevumus, kas saistīti ar vispārējās izglītības dokumenta dublikāta izgatavošanu un izsniegšanu, sedz persona, kurai nepieciešams dublikāts.
Ar tiesību akta projekta stāšanos spēkā sertifikātu dublikātus Valsts izglītības satura centrs izsniegs elektroniski un ierakstu par sertifikāta dublikāta izsniegšanu ģenerēs Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma.
Grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 19. punktā ir paredzēts, ka VIIS tiks papildināta informācija par izsniegtajiem valsts atzītiem izglītības dokumentiem, tostarp vispārējās izglītības dokumentiem un to dublikātiem. Līdz šim spēkā esošā noteikumu redakcija neparedz, ka VIIS tiek ievadīta informācija par izglītības dokumentu dublikātiem, kā rezultātā VIIS iekļautās ziņas par personas derīgajiem izglītības dokumentiem var būt nepilnīgas. Lai šo problēmu novērstu, paredzēts ziņas par izsniegtajiem izglītības dokumentu dublikātiem iekļaut VIIS.
Tiesību akta projektā precizētas atsevišķas tehniskās prasības apliecību par vispārējo pamatizglītību un atestātu par vispārējo vidējo izglītību, kā arī sekmju izrakstu veidlapu izgatavošanai, piemēram, attiecībā uz gramāžu (papīra īpatnējais svars, kas rāda, cik sver viens kvadrātmetrs papīra; mērvienība g/m²).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteikto izglītojamos var atbrīvot no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem (eksāmeniem vai centralizētajiem eksāmeniem), sekmju izraksta attiecīgajā ailē veic ierakstu “atbrīvots” vai “atbrīvota”.
Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu un ņemot vērā, ka no vairākām izglītības iestādēm saņemtā informācija liecina, ka arī 2022./2023. mācību gadā ir atsevišķi gadījumi, kad 9. vai 12. klases izglītojamiem ir ārsta izziņa par nepieciešamību viņus veselības stāvokļa dēļ atbrīvot no piedalīšanās mācību priekšmeta “Sports un veselība” stundās visa mācību gada garumā, tiesību akta nodaļas “Noslēguma jautājumi” 33.  punktā ir paredzēts, ja 2022./2023. mācību gadā izglītojamais ir atbrīvots no sporta vai cita mācību priekšmeta apguves, ierakstus sekmju izrakstā vēl veic saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, attiecīgajā ailē ierakstot “atbrīvots” vai “atbrīvota”.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu ir izvērtējusi daudzus gadus pastāvošo praksi attiecībā uz atbrīvojumiem no sporta un secinājusi, ka pilnveidotā mācību satura kontekstā izglītojamais vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā var saņemt par sasniedzamiem rezultātiem, kas ir par veselības pratības jautājumiem un sporta teorētiskajiem jautājumiem, pat, ja izglītojamais, pamatojoties uz ārsta vai ārstu konsīlija izsniegtu izziņu, ir atbrīvojams no fizisku uzdevumu veikšanas uz visu mācību gadu vai tā daļu.
Pilnveidotajā mācību saturā viena no mācību satura jomām ir Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma, kuras satura apguves mērķis izglītojamam ir izprast un praktizēt veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīt riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņemt lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistīties daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalīties komandas veidošanā, plānot, sadalīt darba uzdevumus, palīdzēt un atbalstīt citus. Noteikumos Nr. 747 un Noteikumos Nr. 416 ir mainīts arī mācību priekšmeta nosaukums no iepriekšējā “Sports” uz “Sports un veselība”.
Par plānotajām izmaiņām, ka 2023./2024. mācību gada ikvienam izglītojamam būs jāiegūst vērtējums visos attiecīgajā pamatizglītības vai vispārējās izglītības programmā paredzētājos mācību priekšmetos (kursos), ir informētas arī pašvaldības un izglītības iestādes.
Tiesību akta projekta 5. punktā minētās tehniskās prasības apliecības par vispārējo pamatizglītību un atestāta par vispārējo vidējo izglītību veidlapu izgatavošanai un 6. punktā minētās tehniskās prasības sekmju izrakstu veidlapu izgatavošanai tiks piemērotas ar 2023./2024. mācību gadu, bet 2022./2023. mācību gadā saglabājas Noteikumu 913. 5. punktā noteiktais regulējums, kas jau ir ietverts ministrijas sagatavotajā iepirkuma tehniskajā specifikācijā par vispārējās izglītības dokumentu veidlapu izgatavošanu, izsniegšanu, glabāšanu un anulēšanu.