23-TA-953: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) iniciatīvas saistībā ar 2022. gada 21. aprīļa grozījumiem Militārā dienesta likumā, kā arī Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir paplašināt to personu loku, kuru veselības pārbaužu izdevumus, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem sedz Aizsardzības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kurus apmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī personu grupas, kurām no šiem līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu.
Atbilstoši minēto noteikumu 166.1.apakšpunktam Aizsardzības ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:
166.1.1. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacienta līdzmaksājumu, tai skaitā pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;
166.1.2. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību;
166.1.3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram", bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu;
166.1.4. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, kurus iesauc aktīvajā dienestā, Latvijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam rezervē, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;
166.1.5. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību.
Atbilstoši minēto noteikumu 166.1.apakšpunktam Aizsardzības ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:
166.1.1. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacienta līdzmaksājumu, tai skaitā pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;
166.1.2. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību;
166.1.3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram", bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu;
166.1.4. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, kurus iesauc aktīvajā dienestā, Latvijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam rezervē, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;
166.1.5. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts aizsardzības dienesta likuma 30.panta pirmā daļa paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzēto apmaksāto veselības aprūpi.
Grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta pirmajā daļā paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 12.panta otrā daļa paredz, ka valsts aizsardzības militāro dienestu pilsonis pilda šajā likumā noteiktajā kārtībā valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 30.panta ceturtā daļa paredz, ka Aizsardzības ministrija apdrošina valsts aizsardzības civilā dienesta veicēju veselību.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 166.1. apakšpunkts pašreizējā redakcijā neparedz izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem segt no valsts budžeta, kaut gan valsts aizsardzības dienesta karavīri atrodas salīdzināmā situācijā ar citām šajā normā minētajām personām.
Grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta pirmajā daļā paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 12.panta otrā daļa paredz, ka valsts aizsardzības militāro dienestu pilsonis pilda šajā likumā noteiktajā kārtībā valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.
Valsts aizsardzības dienesta likuma 30.panta ceturtā daļa paredz, ka Aizsardzības ministrija apdrošina valsts aizsardzības civilā dienesta veicēju veselību.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 166.1. apakšpunkts pašreizējā redakcijā neparedz izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem segt no valsts budžeta, kaut gan valsts aizsardzības dienesta karavīri atrodas salīdzināmā situācijā ar citām šajā normā minētajām personām.
Risinājuma apraksts
Lai valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pilda militāro dienestu, maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem segtu no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 166.1.1. apakšpunktā ietverto personu uzskaitījumu papildināt ar valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pilda militāro dienestu.
Problēmas apraksts
Ar 2022. gada 21. aprīļa likumu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" tika ieviesta jauna Nacionālo burņoto spēku (turpmāk - NBS) nodarbināto civilpersonu grupa – militārie darbinieki. Militārie darbinieki ir noteiktās jomās apmācīti un pieredzējuši aizsardzības nozares darbinieki, kurus atbilstoši viņu kompetencei plānots regulāri iesaistīti NBS militārajās mācībās. Sākotnēji šie amati tiks izveidoti šādām profesijām: pavāriem (militāro mācību laikā nodrošinās ēdināšanas iespējas), autovadītājiem (militāro mācību laikā nodrošinās transportēšanu), tehniskās apkopes speciālistiem (militāro mācību laikā nodrošinās remontu), kā arī speciālistiem, kas sniegs ģeodēzisko/kartogrāfisko/ģeotelpiskās informācijas atbalstu NBS.
Ņemot vērā, ka militārie darbinieki apgūs tiem paredzēto pamatapmācību un valsts apdraudējuma laikā turpinās pildīt sava amata pienākumus karavīra statusā, viņiem būs jāatbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli (Militārā dienesta likuma 60.1 panta ceturtā daļa). Minētais nozīmē, ka visiem potenciālajiem militārajiem darbiniekiem pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas militārā darbinieka amatā būs jāveic medicīniskā pārbaude.
Ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu un ar tā ieviešanu saistītajiem grozījumiem Militārā dienesta likuma 16.pantā, personālsastāvs, kas veido Nacionālo bruņoto spēku vienības miera laikā, tiek papildināts ar jaunu tiesību subjektu –Latvijas pilsoņiem, kas iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā. Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.pants noteic iesaucamā atbilstības valsts aizsardzības dienestam vērtēšanu, tostarp minētā panta ceturtā daļa ietver regulējumu par atbilstības valsts aizsardzības militārajam dienestam noteiktām veselības stāvokļa prasībām vērtēšanu. No minētā izriet, ka ir nepieciešams veikt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo medicīniskā pārbaudes.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 166.1. apakšpunkts pašreizējā redakcijā neparedz izdevumus par militārā darbinieka amata kandidātu, kā arī valsts aizsardzības dienesta iesaucamo medicīniskās pārbaudes ietvaros veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem segt no valsts budžeta, kaut gan militārā darbinieka amata kandidāti un valsts aizsardzības dienesta iesaucamie atrodas salīdzināmā situācijā ar citām šajā normā minētajām personām.
Paredzēts, ka attiecībā uz iesaucamajiem valsts aizsardzības dienestā, izdevumus par medicīnisko pārbaužu veikšanu sedz Aizsardzības ministrija. Nosūtīšana uz izmeklējumiem un norēķini tiks veikti sadarbības līguma ietvaros starp NBS un attiecīgo ārstniecības iestādi. Grozījumi Ministra kabineta noteikumos ir aktuāli, jo NBS Medicīnas nodrošinājuma centram veselības pārbaudes būs jāuzsāk veikt jau no maija vidus, lai nodrošinātu iespēju īstenot pirmo iesaukumu valsts aizsardzības dienestā 2023. gada 1. jūlijā. Ar šo grozījumu pieņemšanu, NBS būs tiesīgi apmaksāt izmeklējumus, kas tiks veikti ārpus NBS ārstniecības iestādēm.
Ņemot vērā, ka militārie darbinieki apgūs tiem paredzēto pamatapmācību un valsts apdraudējuma laikā turpinās pildīt sava amata pienākumus karavīra statusā, viņiem būs jāatbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli (Militārā dienesta likuma 60.1 panta ceturtā daļa). Minētais nozīmē, ka visiem potenciālajiem militārajiem darbiniekiem pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas militārā darbinieka amatā būs jāveic medicīniskā pārbaude.
Ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu un ar tā ieviešanu saistītajiem grozījumiem Militārā dienesta likuma 16.pantā, personālsastāvs, kas veido Nacionālo bruņoto spēku vienības miera laikā, tiek papildināts ar jaunu tiesību subjektu –Latvijas pilsoņiem, kas iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā. Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.pants noteic iesaucamā atbilstības valsts aizsardzības dienestam vērtēšanu, tostarp minētā panta ceturtā daļa ietver regulējumu par atbilstības valsts aizsardzības militārajam dienestam noteiktām veselības stāvokļa prasībām vērtēšanu. No minētā izriet, ka ir nepieciešams veikt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo medicīniskā pārbaudes.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 166.1. apakšpunkts pašreizējā redakcijā neparedz izdevumus par militārā darbinieka amata kandidātu, kā arī valsts aizsardzības dienesta iesaucamo medicīniskās pārbaudes ietvaros veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem segt no valsts budžeta, kaut gan militārā darbinieka amata kandidāti un valsts aizsardzības dienesta iesaucamie atrodas salīdzināmā situācijā ar citām šajā normā minētajām personām.
Paredzēts, ka attiecībā uz iesaucamajiem valsts aizsardzības dienestā, izdevumus par medicīnisko pārbaužu veikšanu sedz Aizsardzības ministrija. Nosūtīšana uz izmeklējumiem un norēķini tiks veikti sadarbības līguma ietvaros starp NBS un attiecīgo ārstniecības iestādi. Grozījumi Ministra kabineta noteikumos ir aktuāli, jo NBS Medicīnas nodrošinājuma centram veselības pārbaudes būs jāuzsāk veikt jau no maija vidus, lai nodrošinātu iespēju īstenot pirmo iesaukumu valsts aizsardzības dienestā 2023. gada 1. jūlijā. Ar šo grozījumu pieņemšanu, NBS būs tiesīgi apmaksāt izmeklējumus, kas tiks veikti ārpus NBS ārstniecības iestādēm.
Risinājuma apraksts
Lai militārā darbinieka amata kandidātu un valsts aizsardzības dienesta iesaucamo veselības pārbaužu izdevumus segtu no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 166.1.4. apakšpunktā ietverto personu uzskaitījumu nepieciešams papildināt ar militāro darbinieku kandidātiem un valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Militāro darbinieku kandidāti, valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ārstniecības iestādes, kurās militāro darbinieku kandidātiem un valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem tiks veikta veselības pārbaude.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” un programmas 28.00.00 “Ģeodēzija un kartogrāfija”, nepieciešamības gadījumā, veicot apropriācijas pārdali starp programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Detalizētāka informācija par finansējumu ir iekļauta Ministru kabineta noteikumu projekta TA-909 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību"” anotācijā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts skar militārā darbinieka amata kandidātus, valsts aizsardzības dienestā iesaucamos un valsts aizsardzības dienesta karavīrus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi