Anotācija (ex-ante)

2018. gada 12. jūnijā apstiprinot Ministru kabineta noteikumus “Būvju klasifikācijas noteikumi” Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2019. gada 1. novembrim izstrādāt jaunus būvju (vienotu teritorijas plānošanas un būvju) klasifikācijas noteikumus, kas ir balstīti uz teritorijas plānošanas klasifikāciju, bet vienlaikus nodrošina būvju klasifikācijas pielietošanu būvniecībā, ekonomikā un citās nozarēs. 
Minētā uzdevuma izpildei ar Tieslietu ministrijas 2018. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 1-1/293 izveidotā darba grupā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Būvju klasifikācijas noteikumi” (VSS-750, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 3. septembrī (prot. Nr.34 12.§)) (turpmāk – noteikumu projekts).Projekta izstrādes laikā tik apzināts, ka jaunas būvju klasifikācijas sistēmas ieviešanai nepieciešama papildus valsts budžeta līdzekļu piesaiste 315 626 euro apmērā. Sākotnējie aprēķini liecina, ka Valsts zemes dienestam izmaiņu veikšanai programmatūrā (piemēram, Kadastra informācijas sistēmas datu bāzes struktūrā un datos; Nekustamā īpašuma tirgus informācijas sistēmā; datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv u.c.) būtu nepieciešami vismaz 262 967 euro, savukārt, būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai būtu nepieciešami 52 659 euro. Turklāt, pastāv iespēja, ka tās nav vienīgās informācijas sistēmas, kuras būtu jāpielāgo vai kurās jāveic izmaiņas sakarā ar noteikumu projektā noteikto jauno būvju klasifikāciju.

Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdē (prot. Nr. 25 74. § 2. punkts) pieņemto lēmumu noteikts, ka jauni valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi var būt saistīti tikai ar valsts drošības jautājumiem, jaunas būvju klasifikācijas sistēmas ieviešana šobrīd nav iespējama un uzskatāma par aktualitāti zaudējušu.

Turpināt darbu pie jaunās būvju klasifikācijas sistēmas izstrādes, atliekot tās ieviešanas termiņu, nav lietderīgi, jo nav prognozējama finanšu resursu pieejamība, kā arī, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un citus veicamos pasākumus birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē, šobrīd izvēlētie risinājumi var nebūt vairs aktuāli.
 

Atzīt par aktualitāti zaudējušu MK protokollēmuma Nr. 28 11. § 3. punktā doto uzdevumu.