26-TA-1628: Instrukcijas projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģija" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Instrukcijas projekts "Valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģija" (turpmāk – instrukcijas projekts) sagatavots, pamatojoties uz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pantu, kas nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina novērtējuma metodoloģiju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Instrukcijas projekta mērķis ir apstiprināt valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģiju (turpmāk - metodoloģiju). Novērtējums papildinās esošo budžeta veidošanas procesu un ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls politikas veidotājiem par pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu (turpmāk – novērtējumam pakļauto pozīciju) ietekmi uz vides mērķiem valsts budžeta veidošanas procesā. Šī pieeja veicina pāreju uz ilgtspējīgu valsts attīstības modeli, vienlaikus tā neaizliedz īstenot pasākumus, kas ir videi nelabvēlīgi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas rada arvien nozīmīgāku negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, labklājību, kā arī tautsaimniecību un dabu kopumā. Latvija kopā ar citām valstīm ir apņēmusies pildīt saistības, kuru mērķis ir saglabāt dabas resursus un mazināt klimata pārmaiņas, kā arī pielāgoties tām.
ANO Parīzes nolīguma parakstītājvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmušās ilgtermiņā ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus cenšoties to noturēt 1,5 °C robežās, un censties uzlabot valstu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
2019. gada decembrī Eiropas Komisija (turpmāk - EK) nāca klajā ar paziņojumu "Eiropas Zaļais kurss", kas paredz izstrādāt un ieviest visaptverošas Eiropas līmeņa politikas iniciatīvas, lai ES līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tajā skaitā arī uzsvēra, ka "ja "zaļā budžeta" plānošanas instrumenti tiks izmantoti prasmīgāk, publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus varēs sekmīgāk novirzīt zaļajām prioritātēm un atteikties no kaitīgām subsīdijām". Savukārt 2021. gada 14. jūlijā EK publicēja apjomīgu pārskatīto normatīvo aktu priekšlikumu pakotni visas ES tautsaimniecības transformācijai, lai šajā desmitgadē veiksmīgi īstenotu Eiropas Zaļo kursu, līdz 2030. gadam sasniedzot jauno ES mērķi – vismaz 55% SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu, – bet 2050. gadā ES sasniegtu klimatneitralitāti.
Kā viens no risinājumiem starptautisko klimata un vides mērķu sasniegšanai tika saskatīta valsts rīcībā esošo budžeta instrumentu izmantošana, tādēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2017. gada nogalē izstrādāja "zaļā budžeta" ietvara koncepciju.
"Zaļā budžetēšana" nozīmē budžeta pārvaldības instrumentu izmantošanu, lai saskaņotu izdevumu un ieņēmumu plānošanu ar klimata un vides mērķiem, sistemātiski izskatot esošos un iespējamos fiskālos pasākumus un politikas, integrējot uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību vērstu pieeju valsts budžeta plānošanā un fiskālajā sistēmā.[1]
OECD 2024. gadā publicētajā aptaujā identificēti divpadsmit instrumenti, ko OECD dalībvalstis pielieto "zaļā budžeta" veidošanā: 1) Ietekmes uz vidi novērtējums; 2) "Zaļā budžeta" marķēšana (jeb "zaļā budžeta" novērtējums); 3) Pārskats par kaitīgiem nodokļu izdevumiem; 4) Vides izmaksu un ieguvumu analīze; 5) Budžeta pasākumu oglekļa emisiju novērtējums; 6) Oglekļa emisiju "ēnu" cena; 7) Zaļā pieeja daudzgadu budžetos; 8) Zaļā perspektīva izdevumu pārskatā; 9) Metrika, kas jāpiemēro konsekventi visās nodaļās; 10) Oglekļa budžeti; 11) Zaļā pieeja makro fiskālajās prognozēs; 12) Zaļā pieeja riska analīzē[2].
"Zaļā budžeta" marķēšana (angl. - tagging) jeb "zaļā budžeta" novērtējums ir viens no populārākajiem "zaļās budžetēšanas" instrumentiem, tomēr šobrīd nepastāv vienotas sistēmas šī uzdevuma veikšanā, katrai valstij attīstot sev piemērotu pieeju un risinājumu. Atšķirības galvenokārt ir novērojamas, jo var būt:
a) dažādas budžeta shēmas, saskaņā ar kurām veic "zaļā budžeta" plānošanu;
b) dažādas definīcijas tam, kas ir "zaļš", dažādas valsts "zaļās" programmas un saistības, kas var būt par pamatu valstij raksturīgai "zaļš" definīcijai;
c) atšķirīga administratīvā kapacitāte un politiskais atbalsts.
OECD uzskata, ka "zaļā budžeta" novērtējuma ieviešana ir reforma, kas prasīs vairākus budžeta ciklus. "Zaļā budžeta" novērtējuma pirmie gadi var būt īpaši izaicinoši. Turklāt tieši šajos pirmajos gados pieejas efektivitāte joprojām tiek pārbaudīta un pilnveidota[3]. "Zaļā budžeta" novērtējuma izveidošanai nav universālas pieejas. Jebkura pieeja balstās uz valsts esošo publisko finanšu pārvaldības sistēmu, tādēļ to saskaņo ar esošā budžeta veidošanas procesa stiprajām pusēm un ierobežojumiem. Lai gan pati par sevi "zaļā budžeta" novērtējums nemaina esošās politikas, tā sniedz lēmumu pieņēmējiem skaidrāku izpratni par novērtējumam pakļauto pozīciju vispārējo ietekmi uz vidi un klimatu, jo tā ļaus izzināt valsts budžeta status quo attiecībā pret "labvēlīgām" un "nelabvēlīgām" pozīcijām.
[1] Paris Collaborative on Green Budgeting: OECD Green Budgeting Framework. Highlights. Pieejams: OECD-Green-Budgeting-Framework-Highlights.pdf
[2] Green Budgeting in OECD Countries 2024 | OECD
[3] Implementing green budget tagging | Green Budget Tagging : Introductory Guidance & Principles | OECD iLibrary (oecd-ilibrary.org)
ANO Parīzes nolīguma parakstītājvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmušās ilgtermiņā ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus cenšoties to noturēt 1,5 °C robežās, un censties uzlabot valstu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
2019. gada decembrī Eiropas Komisija (turpmāk - EK) nāca klajā ar paziņojumu "Eiropas Zaļais kurss", kas paredz izstrādāt un ieviest visaptverošas Eiropas līmeņa politikas iniciatīvas, lai ES līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tajā skaitā arī uzsvēra, ka "ja "zaļā budžeta" plānošanas instrumenti tiks izmantoti prasmīgāk, publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus varēs sekmīgāk novirzīt zaļajām prioritātēm un atteikties no kaitīgām subsīdijām". Savukārt 2021. gada 14. jūlijā EK publicēja apjomīgu pārskatīto normatīvo aktu priekšlikumu pakotni visas ES tautsaimniecības transformācijai, lai šajā desmitgadē veiksmīgi īstenotu Eiropas Zaļo kursu, līdz 2030. gadam sasniedzot jauno ES mērķi – vismaz 55% SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu, – bet 2050. gadā ES sasniegtu klimatneitralitāti.
Kā viens no risinājumiem starptautisko klimata un vides mērķu sasniegšanai tika saskatīta valsts rīcībā esošo budžeta instrumentu izmantošana, tādēļ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2017. gada nogalē izstrādāja "zaļā budžeta" ietvara koncepciju.
"Zaļā budžetēšana" nozīmē budžeta pārvaldības instrumentu izmantošanu, lai saskaņotu izdevumu un ieņēmumu plānošanu ar klimata un vides mērķiem, sistemātiski izskatot esošos un iespējamos fiskālos pasākumus un politikas, integrējot uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību vērstu pieeju valsts budžeta plānošanā un fiskālajā sistēmā.[1]
OECD 2024. gadā publicētajā aptaujā identificēti divpadsmit instrumenti, ko OECD dalībvalstis pielieto "zaļā budžeta" veidošanā: 1) Ietekmes uz vidi novērtējums; 2) "Zaļā budžeta" marķēšana (jeb "zaļā budžeta" novērtējums); 3) Pārskats par kaitīgiem nodokļu izdevumiem; 4) Vides izmaksu un ieguvumu analīze; 5) Budžeta pasākumu oglekļa emisiju novērtējums; 6) Oglekļa emisiju "ēnu" cena; 7) Zaļā pieeja daudzgadu budžetos; 8) Zaļā perspektīva izdevumu pārskatā; 9) Metrika, kas jāpiemēro konsekventi visās nodaļās; 10) Oglekļa budžeti; 11) Zaļā pieeja makro fiskālajās prognozēs; 12) Zaļā pieeja riska analīzē[2].
"Zaļā budžeta" marķēšana (angl. - tagging) jeb "zaļā budžeta" novērtējums ir viens no populārākajiem "zaļās budžetēšanas" instrumentiem, tomēr šobrīd nepastāv vienotas sistēmas šī uzdevuma veikšanā, katrai valstij attīstot sev piemērotu pieeju un risinājumu. Atšķirības galvenokārt ir novērojamas, jo var būt:
a) dažādas budžeta shēmas, saskaņā ar kurām veic "zaļā budžeta" plānošanu;
b) dažādas definīcijas tam, kas ir "zaļš", dažādas valsts "zaļās" programmas un saistības, kas var būt par pamatu valstij raksturīgai "zaļš" definīcijai;
c) atšķirīga administratīvā kapacitāte un politiskais atbalsts.
OECD uzskata, ka "zaļā budžeta" novērtējuma ieviešana ir reforma, kas prasīs vairākus budžeta ciklus. "Zaļā budžeta" novērtējuma pirmie gadi var būt īpaši izaicinoši. Turklāt tieši šajos pirmajos gados pieejas efektivitāte joprojām tiek pārbaudīta un pilnveidota[3]. "Zaļā budžeta" novērtējuma izveidošanai nav universālas pieejas. Jebkura pieeja balstās uz valsts esošo publisko finanšu pārvaldības sistēmu, tādēļ to saskaņo ar esošā budžeta veidošanas procesa stiprajām pusēm un ierobežojumiem. Lai gan pati par sevi "zaļā budžeta" novērtējums nemaina esošās politikas, tā sniedz lēmumu pieņēmējiem skaidrāku izpratni par novērtējumam pakļauto pozīciju vispārējo ietekmi uz vidi un klimatu, jo tā ļaus izzināt valsts budžeta status quo attiecībā pret "labvēlīgām" un "nelabvēlīgām" pozīcijām.
[1] Paris Collaborative on Green Budgeting: OECD Green Budgeting Framework. Highlights. Pieejams: OECD-Green-Budgeting-Framework-Highlights.pdf
[2] Green Budgeting in OECD Countries 2024 | OECD
[3] Implementing green budget tagging | Green Budget Tagging : Introductory Guidance & Principles | OECD iLibrary (oecd-ilibrary.org)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā vienu no risinājumiem starptautisko klimata un vides mērķu sasniegšanai OECD saskata valsts rīcībā esošo budžeta instrumentu izmantošanu. Viens no šādiem instrumentiem ir "zaļā budžeta" novērtējums, taču "zaļā budžeta" novērtējuma veidošanai nav izstrādātas universālas pieejas.
Risinājuma apraksts
Metodoloģijas izstrāde ir solis uz klimatneitralitāti, dabas un vides aizsardzību vērstas pieejas īstenošanu valsts budžeta plānošanā un fiskālajā sistēmā, jo var palīdzēt budžeta procesā integrēt visus vides mērķus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (turpmāk – Taksonomijas regula)[1]. Taksonomijas regulas principus metodoloģijā izmanto kā atsauces etalonu, jo Taksonomijas regula galvenokārt ir paredzēta, lai noteiktu vienotus kritērijus, pēc kuriem var novērtēt, vai saimnieciskā darbība ir dabai un videi ilgtspējīga un kuru mērķis ir palīdzēt investoriem, uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem identificēt patiesi ilgtspējīgas investīcijas un atbalstītu ES klimata un vides mērķu sasniegšanu.
Lai arī Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pants paredz Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veikt valsts budžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu novērtējumu saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem, FM ir izstrādājusi metodoloģiju, kura ietver novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmes novērtējumu uz visiem vides mērķiem, kuri definēti Taksonomijas regulā - a) klimata pārmaiņu mazināšana, b) pielāgošanās klimata pārmaiņām, c) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, d) pāreja uz aprites ekonomiku, e) piesārņojuma novēršana un kontrole, f) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, lai novērstu nepilnīgu vai maldinošu ilgtspējas novērtējumu. Līdz ar to papildus Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, novērtējumu veic arī ar 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem. Papildu konsultatīvo atbalstu nodrošina arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
"Zaļā budžeta" novērtējums paredz veikt divas secīgas darbības, kuras ir balstītas uz ekspertu vērtējumu, pamatojoties uz Taksonomijas regulu.
Pirmkārt, vērtē novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz katru no sešiem Taksonomijas regulas vides mērķiem.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, ja tā veicina vai atbilst kādai no darbībām, kas norādītas 10. panta 1. un 2. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē kādam no vides mērķiem, ja izdevumu radītais kaitējums atbilst vai veicina kādu no 17. panta 1. punkta a); b); c); d); e); f) apakšpunktu darbībām.
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neitrāla, ja tā būtiski neietekmē attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neskaidra, ja nav pietiekošas informācijas, lai novērtētu tās ietekmi uz attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Otrkārt, novērtējumam pakļautās pozīcijas iedala atkarībā no to ietekmes uz katru no vides mērķiem vienā no piecām kategorijām – "labvēlīgas", "nelabvēlīgas", "jauktas", "neitrālas", "neskaidras".
"Labvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, vienlaicīgi neradot būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem.
"Nelabvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē vienam vai vairākiem vides mērķiem, vienlaicīgi būtiski nesekmējot nevienu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Jaukta" – novērtējumam pakļautā pozīcija vienlaicīgi gan būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, gan rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Neitrāla" – novērtējumam pakļautai pozīcijai nav novērojama būtiska ietekme uz kādu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Neskaidra" – nav pietiekošas informācijas par novērtējumam pakļauto pozīciju, lai novērtētu tās ietekmi uz visiem vides mērķiem vai vismaz vienu, vienlaicīgi nenovērojot būtisku ietekmi uz pārējiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Taksonomijas regulā ir atrunāti vien kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām (metodoloģija paredz šādas darbības iekļaut kategorijā "labvēlīga"). Lai nodrošinātu pilnīgāku izpratni par pārējo novērtējumam pakļauto pozīciju, metodoloģija paredz četras papildus kategorijas ("nelabvēlīga", "jaukta". "neitrāla", "neskaidra"). Šīs papildus kategorijas sevī neietver vides ziņā ilgtspējīgas pozīcijas, tādēļ nav uzskatāmas kā Taksonomijas regulai pretrunīgas, bet gan kā papildinošas, precīzākas izpratnes veicināšanai par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz vides mērķiem. Šādu pieeju īsteno arī, piemēram, Francija[2] un Slovēnija. Papildus norādām, ka novērtējumam pakļautās pozīcijas, kuras iedala kategorijā "labvēlīga" netiek automātiski uzskatītas par ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām atbilstoši Taksonomijas regulai, jo metodoloģijā tiek izmantoti tikai šīs regulas principi kā atsauces etalons. Taksonomijas regulā 22.pantā minētās sankcijas netiek piemērotas.
Novērtējumam pakļauto pozīciju novērtējums tiek veikts pēc to ietekmes uz vides mērķiem, neatkarīgi no valsts budžeta iestādes, kas ievieš valsts pamatbudžetu un neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma saņēmēja, vai pamatbudžeta izdevumu lietotāja. Līdz ar to, piemēram, nodokļu atvieglojums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim par vienu vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu tiek marķēts "nelabvēlīgi", neatkarīgi no tā vai tas ir piemērojams personai ar daudzbērnu ģimenes statusu, personai ar invaliditāti vai kādai citai personai.
Pamatbudžeta izdevumus novērtē visām ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm (2026.gadā - 28 ministrijas un centrālās valsts iestādes, 62. un 64.resors) galvenokārt pamatbudžeta izdevumu kontu līmenī, izņēmumu gadījumos - detalizētāk, lai uzlabotu novērtējuma precizitāti. Piemēram, atsevišķi identificē izdevumus pamatbudžeta izdevumu kontu ietvaros, kuriem ir atšķirīgs novērtējums. Kā arī atsevišķi novērtē ekonomiskās kategorijas kodus (turpmāk - EKK), kurus ar augstu varbūtību uzskata par "labvēlīgiem", "nelabvēlīgiem" vai kuriem ir salīdzinoši liela varbūtība ietvert "labvēlīgus", "nelabvēlīgus" un "jauktus" izdevumus, bet ir nepieciešama precizējoša informācija. Lai izvairītos no dubultas finansējuma uzskaites, nenovērtē pamatbudžeta izdevumus, kuri ietilpst EKK 7500 "Atmaksa valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem" un EKK 7130 "Valsts budžeta transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu".
Izdevumu EKK, kurus novērtē atsevišķi
Papildus valsts pamatbudžeta izdevumu novērtējumam šī metodika novērtē arī starptautiskajā praksē tā sauktos "nodokļu izdevumus" (tax expenditures) jeb nodokļu atvieglojumus. Lai gan nav vispārpieņemtas definīcijas, kas ir nodokļu atvieglojumi, par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei (ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.tml.). Tos var definēt kā tiesību normas, regulējumus vai praksi, kas samazina vai atliek nodokļu nomaksu noteiktam nodokļu maksātāju lokam. Ar nodokļu atvieglojumiem ir saistīti nodokļu samazinājumi, tostarp nodokļu atmaksas vai nodokļu atbrīvojumi (gan daļēji, gan pilnīgi). Tos var interpretēt arī kā valsts nesaņemtos ienākumus nodokļu atvieglojumu pastāvēšanas dēļ. Tā kā nodokļu atvieglojumi nav faktiski budžeta izdevumi, tad izdevumu apmērs ir nosacīts, pieņemot novērtējumu par maksājumiem vispārīgā gadījumā.
Nodokļu atvieglojumiem var būt dažādas formas:
1) izņēmumi ar nodokli apliekamajā bāzē;
2) ar nodokli neapliekamā bāzes daļa (piemēram, neapliekamais minimums);
3) samazinātās likmes;
4) nodokļu "brīvdienas";
5) speciālās ekonomiskās zonas;
6) nodokļu kredīti;
7) atlikts nodokļa maksājums;
8) samazinājums nodokļu saistībās.
Nodokļu atvieglojumi bieži vien ir radīti, lai zināmā mērā kompensētu augstās likmes dažādu nodokļu kategorijās, bet pastāv arī citi būtiski faktori – tirgus nepilnību labošana, ienākumu pārdales veicināšana, atsevišķu nozaru un reģionu ekonomiskā stimulēšana, kā arī administratīvā sloga samazināšana [3].
Finanšu ministrija informāciju par aktuālajiem nodokļu atvieglojumiem iegūst no galvenajiem nodokļu tiesību aktiem - Pievienotās vērtības nodokļa likuma, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, likuma "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likuma, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma, Dabas resursu nodokļa likuma, likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli",
Nodokļu atvieglojumu fiskālās ietekmes aprēķinus veic FM, balstoties uz iegūtajiem datiem no dažādām institūcijām. Piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta iegūst informāciju, kas ietverta nodokļu maksātāju iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās, kā arī akcīzes nodokļa deklarācijās par alkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem, kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi. Tāpat izmanto datus no iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām, paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām, elektroenerģijas nodokļa deklarācijām un citiem pārskatiem. Papildus tam no Zāļu valsts aģentūras iegūst statistiku par apgrozībā laistajiem medikamentiem, bet no Ceļu satiksmes drošības direkcijas – datus par transportlīdzekļiem piemērotajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem. KEM, balstoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, sniedz datus par nodokļu atbrīvojumiem, kas ir spēkā, ja nodokļu maksātājs ievēro specifiskus nosacījumus un iesaistās Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, kā piemēram, par transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi pastāvīgi reģistrēti Latvijas Republikā, par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem un piederumiem, par depozīta iepakojumu, par videi kaitīgām precēm, par tekstilizstrādājumiem.
Visiem nodokļu atvieglojumiem neveic fiskālās ietekmes aprēķinu. Administratīvā sloga ierobežošanas nolūkā "zaļā budžeta" novērtējumā fiskālā ietekme netiek norādīta arī "neskaidriem" un "neitrāliem" nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to analīzē iekļauj tikai to nodokļu atvieglojumu indikatīvo fiskālo ietekmi, kuri klasificēti kā "labvēlīgi", "nelabvēlīgi" un "jaukti" un par kuriem pieejami attiecīgie dati.
Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu (t-1) pamatbudžeta izdevumiem un par aizpagājušo gadu (t-2) nodokļu atvieglojumiem, to iekļaujot Klimata deklarācijā (sākot ar 2027. gadu), kas tiks pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Līdz tam novērtējumu iekļaus Fiskālo risku deklarācijā.
Ex-post pieeja ir izvēlēta sekojošu faktoru dēļ:
1. Par pagātnes izdevumiem ir pieejama daudz detalizētāka informācija nekā par nākotnes plānotajiem izdevumiem, tādējādi novērtēšana kļūst precīzāka;
2. Pagātnes izdevumi jau ir realizēti. Katru gadu tiek īstenotas būtiskas apropriācijas līdz ar to pastāv liels risks, ka sākotnējais budžeta novērtējums par plānotajiem izdevumiem neatbildīs vēlāk realitātei;
3. Lielākā daļa novērtēto pozīciju gadu no gada pēc savas būtības nemainās. Līdz ar to informācija par pagātnes novērtējumu var tikt izmantota nākotnes lēmumu pieņemšanai.
Izstrādātā metodoloģija balstās uz gūtajām zināšanām, kas iegūtas caur EK tehniskās palīdzības instrumentu, kā arī EK organizētajām "zaļās budžetēšanas" konferencēm un "zaļās budžetēšanas" ekspertu darba grupām. To laikā tika apskatītas citu ES dalībvalstu (piemēram, Francijas, Īrijas, Slovēnijas, Grieķijas, Spānijas, Austrijas) pieejas un dalībvalstis dalījās savā pieredzē, gūtajās atziņās un izaicinājumos, kas saistās ar "zaļo budžeta" novērtējumu. Izstrādātajā metodoloģijā izmanto Latvijā esošo publisko finanšu pārvaldības sistēmu, saskaņojot to ar esošā budžeta veidošanas procesa stiprajām pusēm un ierobežojumiem.
Metodoloģiju laika gaitā papildinās un pilnveidos arī ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu novērtējumu. Metodoloģiju var arī papildus attīstīt līdz ar šīs jomas attīstību un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku novērtējumu. Šādai pieejai nav nepieciešamas jaunas vai alternatīvas budžeta pārvaldības sistēmas.
Pieņemt zināšanai, ka Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 31 73. § 2), 24-UZ-525 "Informatīvais ziņojums "Par "zaļā budžeta" marķēšanu Latvijā"" 2.punktā noteiktais uzdevums ir uzskatāms par izpildītu.
[1] Regulation - 2020/852 - EN - taxonomy regulation - EUR-Lex
[2] The French Green Budget : A general approach Pieejams: https://www.budget.gouv.fr/reperes/green_budgeting/articles/the-french-green-budget-a
[3]Nodokļu atvieglojumu novērtējums par 2024.g. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/media/17805/download
Lai arī Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pants paredz Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veikt valsts budžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu novērtējumu saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem, FM ir izstrādājusi metodoloģiju, kura ietver novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmes novērtējumu uz visiem vides mērķiem, kuri definēti Taksonomijas regulā - a) klimata pārmaiņu mazināšana, b) pielāgošanās klimata pārmaiņām, c) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, d) pāreja uz aprites ekonomiku, e) piesārņojuma novēršana un kontrole, f) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, lai novērstu nepilnīgu vai maldinošu ilgtspējas novērtējumu. Līdz ar to papildus Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, novērtējumu veic arī ar 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem. Papildu konsultatīvo atbalstu nodrošina arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
"Zaļā budžeta" novērtējums paredz veikt divas secīgas darbības, kuras ir balstītas uz ekspertu vērtējumu, pamatojoties uz Taksonomijas regulu.
Pirmkārt, vērtē novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz katru no sešiem Taksonomijas regulas vides mērķiem.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, ja tā veicina vai atbilst kādai no darbībām, kas norādītas 10. panta 1. un 2. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē kādam no vides mērķiem, ja izdevumu radītais kaitējums atbilst vai veicina kādu no 17. panta 1. punkta a); b); c); d); e); f) apakšpunktu darbībām.
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neitrāla, ja tā būtiski neietekmē attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neskaidra, ja nav pietiekošas informācijas, lai novērtētu tās ietekmi uz attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Otrkārt, novērtējumam pakļautās pozīcijas iedala atkarībā no to ietekmes uz katru no vides mērķiem vienā no piecām kategorijām – "labvēlīgas", "nelabvēlīgas", "jauktas", "neitrālas", "neskaidras".
"Labvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, vienlaicīgi neradot būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem.
"Nelabvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē vienam vai vairākiem vides mērķiem, vienlaicīgi būtiski nesekmējot nevienu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Jaukta" – novērtējumam pakļautā pozīcija vienlaicīgi gan būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, gan rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Neitrāla" – novērtējumam pakļautai pozīcijai nav novērojama būtiska ietekme uz kādu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
"Neskaidra" – nav pietiekošas informācijas par novērtējumam pakļauto pozīciju, lai novērtētu tās ietekmi uz visiem vides mērķiem vai vismaz vienu, vienlaicīgi nenovērojot būtisku ietekmi uz pārējiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).
Taksonomijas regulā ir atrunāti vien kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām (metodoloģija paredz šādas darbības iekļaut kategorijā "labvēlīga"). Lai nodrošinātu pilnīgāku izpratni par pārējo novērtējumam pakļauto pozīciju, metodoloģija paredz četras papildus kategorijas ("nelabvēlīga", "jaukta". "neitrāla", "neskaidra"). Šīs papildus kategorijas sevī neietver vides ziņā ilgtspējīgas pozīcijas, tādēļ nav uzskatāmas kā Taksonomijas regulai pretrunīgas, bet gan kā papildinošas, precīzākas izpratnes veicināšanai par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz vides mērķiem. Šādu pieeju īsteno arī, piemēram, Francija[2] un Slovēnija. Papildus norādām, ka novērtējumam pakļautās pozīcijas, kuras iedala kategorijā "labvēlīga" netiek automātiski uzskatītas par ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām atbilstoši Taksonomijas regulai, jo metodoloģijā tiek izmantoti tikai šīs regulas principi kā atsauces etalons. Taksonomijas regulā 22.pantā minētās sankcijas netiek piemērotas.
Novērtējumam pakļauto pozīciju novērtējums tiek veikts pēc to ietekmes uz vides mērķiem, neatkarīgi no valsts budžeta iestādes, kas ievieš valsts pamatbudžetu un neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma saņēmēja, vai pamatbudžeta izdevumu lietotāja. Līdz ar to, piemēram, nodokļu atvieglojums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim par vienu vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu tiek marķēts "nelabvēlīgi", neatkarīgi no tā vai tas ir piemērojams personai ar daudzbērnu ģimenes statusu, personai ar invaliditāti vai kādai citai personai.
Pamatbudžeta izdevumus novērtē visām ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm (2026.gadā - 28 ministrijas un centrālās valsts iestādes, 62. un 64.resors) galvenokārt pamatbudžeta izdevumu kontu līmenī, izņēmumu gadījumos - detalizētāk, lai uzlabotu novērtējuma precizitāti. Piemēram, atsevišķi identificē izdevumus pamatbudžeta izdevumu kontu ietvaros, kuriem ir atšķirīgs novērtējums. Kā arī atsevišķi novērtē ekonomiskās kategorijas kodus (turpmāk - EKK), kurus ar augstu varbūtību uzskata par "labvēlīgiem", "nelabvēlīgiem" vai kuriem ir salīdzinoši liela varbūtība ietvert "labvēlīgus", "nelabvēlīgus" un "jauktus" izdevumus, bet ir nepieciešama precizējoša informācija. Lai izvairītos no dubultas finansējuma uzskaites, nenovērtē pamatbudžeta izdevumus, kuri ietilpst EKK 7500 "Atmaksa valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem" un EKK 7130 "Valsts budžeta transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu".
Izdevumu EKK, kurus novērtē atsevišķi
| Kods | Koda skaidrojums | Novērtējums | Atsauce uz Taksonomijas regulu | Piezīme |
| 2243 | Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana | Labvēlīgs | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e) | |
| 2246 | Autoceļu un ielu pārvaldīšana un uzturēšana | Labvēlīgs | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e) | |
| 2264 | Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma | Labvēlīgs | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e) | |
| 2363 | Ēdināšanas izdevumi | Labvēlīgs | 15. panta 1. punkta apakšpunkts c) | Pārtika un ēdināšanas pakalpojumiem ir noteikts obligātās zaļā publiskā iepirkuma prasības (īpatsvaram ir jābūt bioloģiski audzētai pārtikai), tādēļ ēdināšanas izdevumus, kuri pārsniedz 10 000 euro marķē kā "labvēlīgi" |
| 3310 | Produktu subsīdijas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai (par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem) | Labvēlīgs | 10. panta 2. punkts, kā arī 13. panta 1. punkta apakšpunkts e) | |
| 5238 | Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika |
Labvēlīgs | 10.panta 1. punkta apakšpunkts b) un 13. panta apakšpunkts e) | Ņemot vērā, ka datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra un drukas iekārtas ir izdevumi, kuriem ir obligāti piemērojams ZPI (kritēriji ietver energoefektivitātes un aprites ekonomiku veicināšanu), šiem izdevumiem pārsniedzot 10 000 euro tos marķē kā "labvēlīgi" |
| 6226 | Kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām | Labvēlīgs | 14. panta 1. punkta apakšpunkts a) |
|
| 5250 | Kapitālais remonts un rekonstrukcija | Labvēlīgs | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē vai nav veikti energoefektivitātes pasākumi | |
| 2122 | Degviela | Nelabvēlīgs | 17.panta 1.punnkta apakšpunkts a) | |
| 2322 | Munīcija un sprāgstvielas | Nelabvēlīgs | 17. panta 1. punkta apakšpunkts e) | |
| 5160 | Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi | Nelabvēlīgs | 17.panta 1.punnkta apakšpunkts a) | Piemēro izdevumiem naftas un dabas gāzes atradņu izpētei |
| 5231 | Transportlīdzekļi | Nelabvēlīgs | 17.panta 1.punnkta apakšpunkts a) | Papildus jālūdz iestādēm precizēt, ja ir iegādāti bezemesiju transportlīdzekļi |
| 2221 | Izdevumi par siltumenerģiju | Labvēlīgs un/vai nelabvēlīgs | 10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a) | Izdevumus marķē balstoties uz CSP datiem par AER īpatsvaru "Apsilde un dzesēšana" |
| 2223 | Izdevumi par elektroenerģiju | Labvēlīgs un/vai nelabvēlīgs | 10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a) | Izdevumus marķē balstoties uz CSP datiem par AER īpatsvaru "Elektroenerģija" |
| 2261 | Ēku, telpu īre un noma | Labvēlīgs vai jaukts | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē ir ēkas energoefektivitātes klase | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot energoefektivitātes klasi |
| 2262 |
Transportlīdzekļu noma | Labvēlīgs vai jaukts | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē, vai iznomā bezemesiju transportlīdzekļus | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot transporta veidu |
| 2321 | Kurināmais | Labvēlīgs vai nelabvēlīgs | 10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a) | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot kurināmā veidu |
| 5211 | Dzīvojamās ēkas | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot precizējošu informāciju (tajā skaitā energoefektivitātes klasi) | ||
| 5212 | Nedzīvojamās ēkas | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot precizējošu informāciju (tajā skaitā energoefektivitātes klasi) | ||
| 5213 | Transporta būves | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par būvi | ||
| 5239 | Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par pamatlīdzekli | ||
| 5240 | Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecība | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par būvēto objektu | ||
| 5270 | Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos | Labvēlīgs vai jaukts | 13. panta 1. punkta apakšpunkts e) (labvēlīgās ietekmes pamatojums) | Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par nomāto pamatlīdzekli |
| 2122 | Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi | Nelabvēlīgs | 17.panta 1.punnkta apakšpunkts a) |
Papildus valsts pamatbudžeta izdevumu novērtējumam šī metodika novērtē arī starptautiskajā praksē tā sauktos "nodokļu izdevumus" (tax expenditures) jeb nodokļu atvieglojumus. Lai gan nav vispārpieņemtas definīcijas, kas ir nodokļu atvieglojumi, par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei (ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.tml.). Tos var definēt kā tiesību normas, regulējumus vai praksi, kas samazina vai atliek nodokļu nomaksu noteiktam nodokļu maksātāju lokam. Ar nodokļu atvieglojumiem ir saistīti nodokļu samazinājumi, tostarp nodokļu atmaksas vai nodokļu atbrīvojumi (gan daļēji, gan pilnīgi). Tos var interpretēt arī kā valsts nesaņemtos ienākumus nodokļu atvieglojumu pastāvēšanas dēļ. Tā kā nodokļu atvieglojumi nav faktiski budžeta izdevumi, tad izdevumu apmērs ir nosacīts, pieņemot novērtējumu par maksājumiem vispārīgā gadījumā.
Nodokļu atvieglojumiem var būt dažādas formas:
1) izņēmumi ar nodokli apliekamajā bāzē;
2) ar nodokli neapliekamā bāzes daļa (piemēram, neapliekamais minimums);
3) samazinātās likmes;
4) nodokļu "brīvdienas";
5) speciālās ekonomiskās zonas;
6) nodokļu kredīti;
7) atlikts nodokļa maksājums;
8) samazinājums nodokļu saistībās.
Nodokļu atvieglojumi bieži vien ir radīti, lai zināmā mērā kompensētu augstās likmes dažādu nodokļu kategorijās, bet pastāv arī citi būtiski faktori – tirgus nepilnību labošana, ienākumu pārdales veicināšana, atsevišķu nozaru un reģionu ekonomiskā stimulēšana, kā arī administratīvā sloga samazināšana [3].
Finanšu ministrija informāciju par aktuālajiem nodokļu atvieglojumiem iegūst no galvenajiem nodokļu tiesību aktiem - Pievienotās vērtības nodokļa likuma, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, likuma "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likuma, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma, Dabas resursu nodokļa likuma, likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli",
Nodokļu atvieglojumu fiskālās ietekmes aprēķinus veic FM, balstoties uz iegūtajiem datiem no dažādām institūcijām. Piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta iegūst informāciju, kas ietverta nodokļu maksātāju iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās, kā arī akcīzes nodokļa deklarācijās par alkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem, kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi. Tāpat izmanto datus no iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām, paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām, elektroenerģijas nodokļa deklarācijām un citiem pārskatiem. Papildus tam no Zāļu valsts aģentūras iegūst statistiku par apgrozībā laistajiem medikamentiem, bet no Ceļu satiksmes drošības direkcijas – datus par transportlīdzekļiem piemērotajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem. KEM, balstoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, sniedz datus par nodokļu atbrīvojumiem, kas ir spēkā, ja nodokļu maksātājs ievēro specifiskus nosacījumus un iesaistās Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, kā piemēram, par transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi pastāvīgi reģistrēti Latvijas Republikā, par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem un piederumiem, par depozīta iepakojumu, par videi kaitīgām precēm, par tekstilizstrādājumiem.
Visiem nodokļu atvieglojumiem neveic fiskālās ietekmes aprēķinu. Administratīvā sloga ierobežošanas nolūkā "zaļā budžeta" novērtējumā fiskālā ietekme netiek norādīta arī "neskaidriem" un "neitrāliem" nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to analīzē iekļauj tikai to nodokļu atvieglojumu indikatīvo fiskālo ietekmi, kuri klasificēti kā "labvēlīgi", "nelabvēlīgi" un "jaukti" un par kuriem pieejami attiecīgie dati.
Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu (t-1) pamatbudžeta izdevumiem un par aizpagājušo gadu (t-2) nodokļu atvieglojumiem, to iekļaujot Klimata deklarācijā (sākot ar 2027. gadu), kas tiks pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Līdz tam novērtējumu iekļaus Fiskālo risku deklarācijā.
Ex-post pieeja ir izvēlēta sekojošu faktoru dēļ:
1. Par pagātnes izdevumiem ir pieejama daudz detalizētāka informācija nekā par nākotnes plānotajiem izdevumiem, tādējādi novērtēšana kļūst precīzāka;
2. Pagātnes izdevumi jau ir realizēti. Katru gadu tiek īstenotas būtiskas apropriācijas līdz ar to pastāv liels risks, ka sākotnējais budžeta novērtējums par plānotajiem izdevumiem neatbildīs vēlāk realitātei;
3. Lielākā daļa novērtēto pozīciju gadu no gada pēc savas būtības nemainās. Līdz ar to informācija par pagātnes novērtējumu var tikt izmantota nākotnes lēmumu pieņemšanai.
Izstrādātā metodoloģija balstās uz gūtajām zināšanām, kas iegūtas caur EK tehniskās palīdzības instrumentu, kā arī EK organizētajām "zaļās budžetēšanas" konferencēm un "zaļās budžetēšanas" ekspertu darba grupām. To laikā tika apskatītas citu ES dalībvalstu (piemēram, Francijas, Īrijas, Slovēnijas, Grieķijas, Spānijas, Austrijas) pieejas un dalībvalstis dalījās savā pieredzē, gūtajās atziņās un izaicinājumos, kas saistās ar "zaļo budžeta" novērtējumu. Izstrādātajā metodoloģijā izmanto Latvijā esošo publisko finanšu pārvaldības sistēmu, saskaņojot to ar esošā budžeta veidošanas procesa stiprajām pusēm un ierobežojumiem.
Metodoloģiju laika gaitā papildinās un pilnveidos arī ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu novērtējumu. Metodoloģiju var arī papildus attīstīt līdz ar šīs jomas attīstību un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku novērtējumu. Šādai pieejai nav nepieciešamas jaunas vai alternatīvas budžeta pārvaldības sistēmas.
Pieņemt zināšanai, ka Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 31 73. § 2), 24-UZ-525 "Informatīvais ziņojums "Par "zaļā budžeta" marķēšanu Latvijā"" 2.punktā noteiktais uzdevums ir uzskatāms par izpildītu.
[1] Regulation - 2020/852 - EN - taxonomy regulation - EUR-Lex
[2] The French Green Budget : A general approach Pieejams: https://www.budget.gouv.fr/reperes/green_budgeting/articles/the-french-green-budget-a
[3]Nodokļu atvieglojumu novērtējums par 2024.g. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/media/17805/download
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma veikšana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta resursu ietvaros.
Politikas veidotājiem būs papildus informatīvs atbalsts, kurš parādīs valsts pamatbudžeta un nodokļu atvieglojumu ietekmi uz sešiem vides mērķiem. Tas palīdzēs publiskās investīcijas, patēriņu un nodokļus sekmīgāk novirzīt zaļajām prioritātēm un atteikties no kaitīgām subsīdijām, valsts budžetu padarot ilgtspējīgāku.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Instrukcijas projekts ir saistošs tikai Finanšu ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
"Zaļā budžeta" novērtējums papildinās esošo budžeta veidošanas procesu un kalpos kā informatīva rakstura materiāls politikas veidotājiem par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz sešiem vides mērķiem (tajā skaitā i) klimata pārmaiņu mazināšana ii) pielāgošanās klimata pārmaiņām iii) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, iv) pāreja uz aprites ekonomiku, v) piesārņojuma novēršana un kontrole, vi) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana) valsts budžeta veidošanas procesā. Šī pieeja veicinās pāreju uz ilgtspējīgu valsts attīstības modeli.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
"Zaļā budžeta" novērtējums papildinās esošo budžeta veidošanas procesu un kalpos kā informatīva rakstura materiāls politikas veidotājiem par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz sešiem vides mērķiem (tajā skaitā klimata pārmaiņu mazināšana) valsts budžeta veidošanas procesā. Šī pieeja veicinās pāreju uz ilgtspējīgu valsts attīstības modeli.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
