Anotācija

Kā vienu no risinājumiem starptautisko klimata un vides mērķu sasniegšanai OECD saskata valsts rīcībā esošo budžeta instrumentu izmantošanu. Viens no šādiem instrumentiem ir "zaļā budžeta" novērtējums, taču "zaļā budžeta" novērtējuma veidošanai nav izstrādātas universālas pieejas.

Metodoloģijas izstrāde ir solis uz klimatneitralitāti, dabas un vides aizsardzību vērstas pieejas īstenošanu valsts budžeta plānošanā un fiskālajā sistēmā, jo var palīdzēt budžeta procesā integrēt visus vides mērķus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (turpmāk – Taksonomijas regula)[1]. Taksonomijas regulas principus metodoloģijā izmanto kā atsauces etalonu, jo Taksonomijas regula galvenokārt ir paredzēta, lai noteiktu vienotus kritērijus, pēc kuriem var novērtēt, vai saimnieciskā darbība ir dabai un videi ilgtspējīga un kuru mērķis ir palīdzēt investoriem, uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem identificēt patiesi ilgtspējīgas investīcijas un atbalstītu ES klimata un vides mērķu sasniegšanu.

Lai arī Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pants paredz Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veikt valsts budžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu novērtējumu saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem, FM ir izstrādājusi metodoloģiju, kura ietver novērtējumam pakļauto  pozīciju ietekmes novērtējumu uz visiem vides mērķiem, kuri definēti Taksonomijas regulā - a) klimata pārmaiņu mazināšana, b) pielāgošanās klimata pārmaiņām, c) ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, d) pāreja uz aprites ekonomiku, e) piesārņojuma novēršana un kontrole, f) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana, lai novērstu nepilnīgu vai maldinošu ilgtspējas novērtējumu. Līdz ar to papildus Taksonomijas regulas 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, novērtējumu veic arī ar 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem. Papildu konsultatīvo atbalstu nodrošina arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

"Zaļā budžeta" novērtējums paredz veikt divas secīgas darbības, kuras ir balstītas uz ekspertu vērtējumu, pamatojoties uz Taksonomijas regulu.

Pirmkārt, vērtē novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz katru no sešiem Taksonomijas regulas vides mērķiem.

Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, ja tā veicina vai atbilst kādai no darbībām, kas norādītas 10. panta 1. un 2. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā.

Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē kādam no vides mērķiem, ja izdevumu radītais kaitējums atbilst vai veicina kādu no 17. panta 1. punkta a); b); c); d); e); f) apakšpunktu darbībām.

Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neitrāla, ja tā būtiski neietekmē attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neskaidra, ja nav pietiekošas informācijas, lai novērtētu tās ietekmi uz attiecīgo vides mērķi (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

Otrkārt, novērtējumam pakļautās pozīcijas iedala atkarībā no to ietekmes uz katru no vides mērķiem vienā no piecām kategorijām – "labvēlīgas", "nelabvēlīgas", "jauktas", "neitrālas", "neskaidras".

"Labvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, vienlaicīgi neradot būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem.

"Nelabvēlīga" – novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē vienam vai vairākiem vides mērķiem, vienlaicīgi būtiski nesekmējot nevienu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

"Jaukta" – novērtējumam pakļautā pozīcija vienlaicīgi gan būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, gan rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

"Neitrāla" – novērtējumam pakļautai pozīcijai nav novērojama būtiska ietekme uz kādu no vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

"Neskaidra" – nav pietiekošas informācijas par novērtējumam pakļauto pozīciju, lai novērtētu tās ietekmi uz visiem vides mērķiem vai vismaz vienu, vienlaicīgi nenovērojot būtisku ietekmi uz pārējiem vides mērķiem (Taksonomijas regulā nav atrunāts).

Taksonomijas regulā ir atrunāti vien kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām (metodoloģija paredz šādas darbības iekļaut kategorijā "labvēlīga"). Lai nodrošinātu pilnīgāku izpratni par pārējo novērtējumam pakļauto pozīciju, metodoloģija paredz četras papildus kategorijas ("nelabvēlīga", "jaukta". "neitrāla", "neskaidra"). Šīs papildus kategorijas sevī neietver vides ziņā ilgtspējīgas pozīcijas, tādēļ nav uzskatāmas kā Taksonomijas regulai pretrunīgas, bet gan kā papildinošas, precīzākas izpratnes veicināšanai par novērtējumam pakļauto pozīciju ietekmi uz vides mērķiem. Šādu pieeju īsteno arī, piemēram, Francija[2] un Slovēnija. Papildus norādām, ka novērtējumam pakļautās pozīcijas, kuras iedala kategorijā "labvēlīga" netiek automātiski uzskatītas par ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām atbilstoši Taksonomijas regulai, jo metodoloģijā tiek izmantoti tikai šīs regulas principi kā atsauces etalons. Taksonomijas regulā 22.pantā minētās sankcijas netiek piemērotas.

Novērtējumam pakļauto pozīciju novērtējums tiek veikts pēc to ietekmes uz vides mērķiem, neatkarīgi no valsts budžeta iestādes, kas ievieš valsts pamatbudžetu un neatkarīgi no nodokļu atvieglojuma saņēmēja, vai pamatbudžeta izdevumu lietotāja. Līdz ar to, piemēram, nodokļu atvieglojums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim par vienu vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu tiek marķēts "nelabvēlīgi", neatkarīgi no tā vai tas ir piemērojams personai ar daudzbērnu ģimenes statusu, personai ar invaliditāti vai kādai citai personai. 

Pamatbudžeta izdevumus novērtē visām ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm (2026.gadā - 28 ministrijas un centrālās valsts iestādes, 62. un 64.resors) galvenokārt pamatbudžeta izdevumu kontu līmenī, izņēmumu gadījumos - detalizētāk, lai uzlabotu novērtējuma precizitāti. Piemēram, atsevišķi identificē izdevumus pamatbudžeta izdevumu kontu ietvaros, kuriem ir atšķirīgs novērtējums. Kā arī atsevišķi novērtē ekonomiskās kategorijas kodus (turpmāk - EKK), kurus ar augstu varbūtību uzskata par "labvēlīgiem", "nelabvēlīgiem" vai kuriem ir salīdzinoši liela varbūtība ietvert "labvēlīgus", "nelabvēlīgus" un "jauktus" izdevumus, bet ir nepieciešama precizējoša informācija. Lai izvairītos no dubultas finansējuma uzskaites, nenovērtē pamatbudžeta izdevumus, kuri ietilpst EKK 7500 "Atmaksa valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem" un EKK 7130 "Valsts budžeta transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu".

Izdevumu EKK, kurus novērtē atsevišķi
 

Kods	Koda skaidrojums	Novērtējums	Atsauce uz Taksonomijas regulu	Piezīme
2243	Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana	Labvēlīgs	13. panta 1. punkta apakšpunkts e)
2246	Autoceļu un ielu pārvaldīšana un uzturēšana	Labvēlīgs	13. panta 1. punkta apakšpunkts e)
2264	Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma	Labvēlīgs	13. panta 1. punkta apakšpunkts e)
2363	Ēdināšanas izdevumi	Labvēlīgs	15. panta 1. punkta apakšpunkts c)	Pārtika un ēdināšanas pakalpojumiem ir noteikts obligātās zaļā publiskā iepirkuma prasības (īpatsvaram ir jābūt bioloģiski audzētai pārtikai), tādēļ ēdināšanas izdevumus, kuri pārsniedz 10 000 euro marķē kā "labvēlīgi"
3310	Produktu subsīdijas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai (par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem)	Labvēlīgs	10. panta 2. punkts, kā arī 13. panta 1. punkta apakšpunkts e)
5238	Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika	Labvēlīgs	10.panta 1. punkta apakšpunkts b) un 13. panta apakšpunkts e)	Ņemot vērā, ka datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra un drukas iekārtas ir izdevumi, kuriem ir obligāti piemērojams ZPI (kritēriji ietver energoefektivitātes un aprites ekonomiku veicināšanu), šiem izdevumiem pārsniedzot 10 000 euro tos marķē kā "labvēlīgi"
6226	Kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām	Labvēlīgs	14. panta 1. punkta apakšpunkts a)
5250	Kapitālais remonts un rekonstrukcija	Labvēlīgs	13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē vai nav veikti energoefektivitātes pasākumi
2122	Degviela	Nelabvēlīgs	17.panta 1.punnkta apakšpunkts a)
2322	Munīcija un sprāgstvielas	Nelabvēlīgs	17. panta 1. punkta apakšpunkts e)
5160	Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi	Nelabvēlīgs	17.panta 1.punnkta apakšpunkts a)	Piemēro izdevumiem naftas un dabas gāzes atradņu izpētei
5231	Transportlīdzekļi	Nelabvēlīgs	17.panta 1.punnkta apakšpunkts a)	Papildus jālūdz iestādēm precizēt, ja ir iegādāti bezemesiju transportlīdzekļi
2221	Izdevumi par siltumenerģiju	Labvēlīgs un/vai nelabvēlīgs	10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a)	Izdevumus marķē balstoties uz CSP datiem par AER īpatsvaru "Apsilde un dzesēšana"
2223	Izdevumi par elektroenerģiju	Labvēlīgs un/vai nelabvēlīgs	10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a)	Izdevumus marķē balstoties uz CSP datiem par AER īpatsvaru "Elektroenerģija"
2261	Ēku, telpu īre un noma	Labvēlīgs vai jaukts	13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē ir ēkas energoefektivitātes klase	Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot energoefektivitātes klasi
2262	Transportlīdzekļu noma	Labvēlīgs vai jaukts	13. panta 1. punkta apakšpunkts e), taču papildus jāprecizē, vai  iznomā bezemesiju transportlīdzekļus	Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot transporta veidu
2321	Kurināmais	Labvēlīgs vai nelabvēlīgs	10.panta 1. punkta apakšpunkts a) vai 17. panta 1. punkta apakšpunkts a)	Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot kurināmā veidu
5211	Dzīvojamās ēkas			Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot precizējošu informāciju (tajā skaitā  energoefektivitātes klasi)
5212	Nedzīvojamās ēkas			Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem un ir iespējams noskaidrot precizējošu informāciju (tajā skaitā  energoefektivitātes klasi)
5213	Transporta būves			Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par būvi
5239	Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi			Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par pamatlīdzekli
5240	Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecība			Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par būvēto objektu
5270	Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos	Labvēlīgs vai jaukts	13. panta 1. punkta apakšpunkts e) (labvēlīgās ietekmes pamatojums)	Marķē, ja finansējums sastāda vismaz 1 milj., vai vismaz 50% no izdevumu konta kopējiem izdevumiem, kā arī ir iespējams precizēt informāciju par nomāto pamatlīdzekli
2122	Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi	Nelabvēlīgs	17.panta 1.punnkta apakšpunkts a)

 
Papildus valsts pamatbudžeta izdevumu novērtējumam šī metodika novērtē arī starptautiskajā praksē tā sauktos "nodokļu izdevumus" (tax expenditures) jeb nodokļu atvieglojumus. Lai gan nav vispārpieņemtas definīcijas, kas ir nodokļu atvieglojumi,  par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei (ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.tml.). Tos var definēt kā tiesību normas, regulējumus vai praksi, kas samazina vai atliek nodokļu nomaksu noteiktam nodokļu maksātāju lokam. Ar nodokļu atvieglojumiem ir saistīti nodokļu samazinājumi, tostarp nodokļu atmaksas vai nodokļu atbrīvojumi (gan daļēji, gan pilnīgi). Tos var interpretēt arī kā valsts nesaņemtos ienākumus nodokļu atvieglojumu pastāvēšanas dēļ. Tā kā nodokļu atvieglojumi nav faktiski budžeta izdevumi, tad izdevumu apmērs ir nosacīts, pieņemot novērtējumu par maksājumiem vispārīgā gadījumā.
Nodokļu atvieglojumiem var būt dažādas formas:
1)       izņēmumi ar nodokli apliekamajā bāzē;
2)       ar nodokli neapliekamā bāzes daļa (piemēram, neapliekamais minimums);
3)       samazinātās likmes;
4)       nodokļu "brīvdienas";
5)       speciālās ekonomiskās zonas;
6)       nodokļu kredīti;
7)       atlikts nodokļa maksājums;
8)       samazinājums nodokļu saistībās.        

Nodokļu atvieglojumi bieži vien ir radīti, lai zināmā mērā kompensētu augstās likmes dažādu nodokļu kategorijās, bet pastāv arī citi būtiski faktori – tirgus nepilnību labošana, ienākumu pārdales veicināšana, atsevišķu nozaru un reģionu ekonomiskā stimulēšana, kā arī administratīvā sloga samazināšana [3].

Finanšu ministrija informāciju par aktuālajiem nodokļu atvieglojumiem iegūst no galvenajiem nodokļu tiesību aktiem - Pievienotās vērtības nodokļa likuma, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma, likuma "Par akcīzes nodokli", Elektroenerģijas nodokļa likuma, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma, Dabas resursu nodokļa likuma, likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli",

Nodokļu atvieglojumu fiskālās ietekmes aprēķinus veic FM, balstoties uz iegūtajiem datiem no dažādām institūcijām. Piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta iegūst informāciju, kas ietverta nodokļu maksātāju iesniegtajās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās, kā arī akcīzes nodokļa deklarācijās par alkoholiskajiem dzērieniem, naftas produktiem, kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi. Tāpat izmanto datus no iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijām, paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām, elektroenerģijas nodokļa deklarācijām un citiem pārskatiem. Papildus tam no Zāļu valsts aģentūras iegūst statistiku par apgrozībā laistajiem medikamentiem, bet no Ceļu satiksmes drošības direkcijas – datus par transportlīdzekļiem piemērotajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem. KEM, balstoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju, sniedz datus par nodokļu atbrīvojumiem, kas ir spēkā, ja nodokļu maksātājs ievēro specifiskus nosacījumus un iesaistās Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, kā piemēram, par transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi pastāvīgi reģistrēti Latvijas Republikā, par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem un piederumiem, par depozīta iepakojumu, par videi kaitīgām precēm, par tekstilizstrādājumiem.
Visiem nodokļu atvieglojumiem neveic fiskālās ietekmes aprēķinu. Administratīvā sloga ierobežošanas nolūkā "zaļā budžeta" novērtējumā fiskālā ietekme netiek norādīta arī "neskaidriem" un "neitrāliem" nodokļu atvieglojumiem. Līdz ar to analīzē iekļauj tikai to nodokļu atvieglojumu indikatīvo fiskālo ietekmi, kuri klasificēti kā "labvēlīgi", "nelabvēlīgi" un "jaukti" un par kuriem pieejami attiecīgie dati.

Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu (t-1) pamatbudžeta izdevumiem un par aizpagājušo gadu (t-2) nodokļu atvieglojumiem, to iekļaujot Klimata deklarācijā (sākot ar 2027. gadu), kas tiks pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Līdz tam novērtējumu iekļaus Fiskālo risku deklarācijā.
Ex-post pieeja ir izvēlēta sekojošu faktoru dēļ:

1. Par pagātnes izdevumiem ir pieejama daudz detalizētāka informācija nekā par nākotnes plānotajiem izdevumiem, tādējādi novērtēšana kļūst precīzāka;
2. Pagātnes izdevumi jau ir realizēti. Katru gadu tiek īstenotas būtiskas apropriācijas līdz ar to pastāv liels risks, ka sākotnējais budžeta novērtējums par plānotajiem izdevumiem neatbildīs vēlāk realitātei;
3. Lielākā daļa novērtēto pozīciju gadu no gada pēc savas būtības nemainās. Līdz ar to informācija par pagātnes novērtējumu var tikt izmantota nākotnes lēmumu pieņemšanai.

Izstrādātā metodoloģija balstās uz gūtajām zināšanām, kas iegūtas caur EK tehniskās palīdzības instrumentu, kā arī EK organizētajām "zaļās budžetēšanas" konferencēm un "zaļās budžetēšanas" ekspertu darba grupām. To laikā tika apskatītas citu ES dalībvalstu (piemēram, Francijas, Īrijas, Slovēnijas, Grieķijas, Spānijas, Austrijas) pieejas un dalībvalstis dalījās savā pieredzē, gūtajās atziņās un izaicinājumos, kas saistās ar "zaļo budžeta" novērtējumu. Izstrādātajā metodoloģijā izmanto Latvijā esošo publisko finanšu pārvaldības sistēmu, saskaņojot to ar esošā budžeta veidošanas procesa stiprajām pusēm un ierobežojumiem.

Metodoloģiju laika gaitā papildinās un pilnveidos arī ar valsts pamatbudžeta ieņēmumu novērtējumu. Metodoloģiju var arī papildus attīstīt līdz ar šīs jomas attīstību un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku novērtējumu. Šādai pieejai nav nepieciešamas jaunas vai alternatīvas budžeta pārvaldības sistēmas.

Pieņemt zināšanai, ka Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 31 73. § 2), 24-UZ-525 "Informatīvais ziņojums "Par "zaļā budžeta" marķēšanu Latvijā"" 2.punktā noteiktais uzdevums ir uzskatāms par izpildītu.

[1] Regulation - 2020/852 - EN - taxonomy regulation - EUR-Lex

[2] The French Green Budget : A general approach Pieejams: https://www.budget.gouv.fr/reperes/green_budgeting/articles/the-french-green-budget-a

[3]Nodokļu atvieglojumu novērtējums par 2024.g. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/media/17805/download