Anotācija (ex-ante)

22-TA-3191: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" nosaka ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mazināt administratīvo slogu un atteikties no liekas birokrātiskas procedūras. Gadījumos, kad resertificējamā ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā nepietiekami ilgi vai vispār nav veikusi profesionālo darbību specialitātē, bet ir apmeklējusi tālākizglītības pasākumus, sekojusi līdzi jaunākajām zinātnes un prakses atziņām savā specialitātē, tiktu piemērota resertifikācijas kārtība. Līdz ar Noteikuma projekta spēkā stāšanos tiks paplašināts to ārstniecības personu loks, kurām būs iespēja veikt resertifikāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumiem Nr.943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.943), lai ārstniecības personai varētu izsniegt sertifikātu resertifikācijas kārtībā (bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas), ir jābūt izpildītiem diviem kumulatīviem kritērijiem – jābūt veiktai profesionālajai darbībai  attiecīgajā specialitātē ne mazāk kā trīs gadus sertifikāta derīguma termiņa laikā (49.2. apakšpunkts) un ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā jābūt iegūtiem vismaz Noteikumu Nr.943 52.1. apakšpunktā noteiktie tālākizglītības punktiem (turpmāk – TIP).
Prasība par profesionālo darbību sertifikāta darbības laikā (pieci gadi) ne mazāk kā trīs gadu periodā, ir objektīva, pamatota, un saistīta ar jebkuras ārstniecības personas kā reglamentētās profesijas praktiskās darbības iemaņu obligātu uzturēšanu.
Noteikumu Nr. 943 49. punkts nosaka, ka pirmā kritērija neizpildes gadījumā (profesionālā darbība veikta mazāk kā trīs gadus) resertifikācija vispār netiek piemērota.
Resertifikāciju nepiemēro divos gadījumos: 1) ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam (Noteikumu Nr.943 49.1.apakšpunkts) vai 2) ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi ne mazāk nekā trīs gadus (Noteikumu Nr.943 49.2.apakšpunkts).
Turklāt atsaka resertifikāciju Noteikumu Nr.943 61.punktā minētajos gadījumos, piemēram, resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus resertifikācijai nepieciešamos dokumentus, resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi Noteikumu Nr.943 52.1.apakšpunktā minēto tālākizglītības punktu skaitu.  
Resertifikācijas nepiemērošanas un resertifikācijas atteikuma gadījumā ārstniecības personai  ir tiesības kārtot sertifikācijas eksāmenu (Noteikumu Nr.943 64.punkts), kurā tiek apliecinātas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas (Noteikumu Nr. 943 39. un 40. punkts), un eksāmena sekmīgas nokārtošanas gadījumā tiek izsniegts sertifikāts specialitātē. Ja izrādās, ka zināšanas ir nepietiekamas vai ir zaudētas praktiskās iemaņas, pēc trīs mēnešiem eksāmenu var kārtot atkārtoti (Noteikumu Nr. 943 46. punkts).
Pienākums noteiktu laiku veikt profesionālo darbību specialitātē ir ļoti būtisks, jo medicīna nav tikai teorētiska disciplīna, vienlīdz svarīgas ārstniecības personas zināšanām ir arī praktiskās iemaņas, ko nodrošina tieši darbs specialitātē. To, ka šāda prasība ir taisnīga, leģitīma un samērīga norāda arī tiesībsargs, piekrītot, ka pacientu veselības aizsardzība var būt leģitīms mērķis, lai noteiktu papildus prasības ārstiem[1].
Pacientu intereses un tiesības uz kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību ir ar lielāku svaru nekā ārstniecības personu neērtības, rēķinoties ar šādu regulējumu un to izpildot.


[1] Satversmes 111.pantā noteiktais, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Pacientu tiesību likuma 5. panta otro daļa (kvalitatīva un kvalificēta ārstniecība) un Ārstniecības likuma 29. panta pirmo un otro daļa (sertifikācijas pienākums) un 38. pants (ārsta tiesības sniegt atzinumu par pacienta veselību un ārstēšanu).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nav nodrošinātas tiesības sertificētai ārstniecības personai pretendēt uz atkārtotu sertifikāta ieguvi resertifikācijas procedūrā, ja persona profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veicis mazāk nekā trīs gadus, bet ir veikusi profesionālo pilnveidi noteikto TAP apmērā. Noteikumu N. 943 49.2. punktā noteiktā kritērija piemērošana nav sasaistīta ar faktu, vai ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā ir apmeklējusi tālākizglītības pasākumus vai arī nav to darījusi.
Ir nepieciešams Noteikumu Nr.943 noteikt, ka ārstniecības personām, kuras sertifikāta derīguma termiņa laikā nepietiekami ilgi vai vispār nav veikušas profesionālo darbību specialitātē, tomēr ir apmeklējušas tālākizglītības pasākumus, ir sekojušas līdzi jaunākajām zinātnes un prakses atziņām savā specialitātē, varētu piemērot sertifikāta ieguvi resertifikācijas kārtībā. Vienlaikus saglabājot Noteikumu Nr.943 64.punktu, kas ir attiecināms uz Noteikumu Nr.943 49.1.apakšpunktā norādīto gadījumu un Noteikumu Nr.943 61.1., 61.2., 61.4. un 61.5.apakšpunktā minētajiem gadījumiem.
 
Risinājuma apraksts
Veselības ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību pārskatot ārstniecības personu resertifikācijas kārtību ir izstrādājusi uzlabojumus resertifikācijas kārtībā, kad resertifikācijas pretendents sertifikāta derīguma termiņa laikā TIP ir ieguvis nepieciešamā skaitā, bet nav pietiekams profesionālās darbības ilgums. Noteikumu projekts paredz, ja resertificējamā ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi mazāk nekā trīs gadus (Noteikumu Nr.943 49.2. apakšpunkts) vai profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem (Noteikumu Nr.943 61.3.apakšpunkts), bet ārstniecības persona ir ieguvusi noteikto TAP skaitu (Noteikumu Nr.943  52.1. apakšpunkts), ārstniecības personai sertifikāta iegūšanai resertifikācijas kārtībā ir jākārto praktisko iemaņu pārbaude. Ārstniecības personai, kura vēlas  pretendēt uz atkārtotu sertifikāta ieguvi resertifikācijas procedūrā, ir jāievēro visas Noteikumos Nr.943 noteiktās procesuālās resertifikācijas darbības, tajā skaitā attiecībā uz sertifikācijas institūcijai iesniedzamo iesniegumu un dokumentu iesniegšanas termiņu u.c. Attiecīgi ārstniecības persona sertificējošā institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniedz resertifikācijas lapu (Noteikumu Nr.943 47.1. apakšpunkts), dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums) un sertifikāta kopiju, kā arī ārstniecības personai ir jāveic samaksu par resertifikāciju maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.
Līdz ar to Noteikumu projekts novērš birokrātiskas pārmērības attiecībā uz sertifikācijas eksāmena kārtošanu pilnā apmērā tām ārstniecības personām, kuras sertifikāta derīguma termiņa laikā ir veikušas profesionālo pilnveidi, bet  kurām  netiek piemērota resertifikācija, sertifikāta derīguma termiņa laikā iztrūkstošās profesionālās darbības dēļ vai profesionālās darbība pārskata neatbilstības sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem. Noteikumu projekts piemērojams visām sertificētām ārstniecības personām, jo ikvienai sertificētai ārstniecības personai ir tiesības pretendēt uz atkārtotu sertifikāta ieguvi resertifikācijas procedūrā, ja persona profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veicis mazāk nekā trīs gadus.
Turklāt, lai nodrošinātu pacientu tiesības un kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību (Pacientu tiesību likuma 5. panta otrā daļa), tad pie noteiktiem apstākļiem resertifikācijas gadījumā var tikt piemērots profesionālās atbilstības pārbaudījums.
Ja personai pēc sertifikāta, kas iegūts Noteikumu projektā norādītajā kārtībā, darbības termiņa beigām joprojām turpinās  Noteikumu Nr.943 49.2.apakšpunktā norādītie apstākļi, tad pretendentam ir tiesības atkārtoti pretendēt uz sertifikāta ieguvi resertifikācijas kārtībā. 
Ņemot vērā, ka Noteikumu projekts paredz Noteikumus Nr. 943 papildināt ar 64.1 punktu, nosakot, ka ārstniecības personai, kas profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā ir veikusi mazāk kā trīs gadus, tiek veikta resertifikācija. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz papildināt arī Noteikumu Nr. 943 49. punkta ievaddaļu, ka resertifikācija, izņemot šo noteikumu 64.1 punktā un 65. punktā minētos gadījumus, netiek piemērota, ja 1) iesniedzot Noteikumu Nr.943 47.punktā minētos dokumentus, ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, 2) ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi mazāk nekā trīs gadus.
Gadījumos, ja ārstniecības personai nepiemēro resertifikāciju, jo ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (Noteikumu Nr.943 49.1.apakšpunkts) vai tiek atteikta resertifikācija pamatojoties uz Noteikumu Nr.943 61.1., 61.2., 61.4. un 61.5.apakšpunktiem, tad ārstniecības persona var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu atbilstoši Noteikumu Nr.943 64.punktā noteiktajam.
Atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[1] ieteikumam Veselības ministrija izvērtē ārstniecības personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas pakalpojumu cenrādī[2] noteikto pakalpojumu nepieciešamību un faktiski piemēroto pakalpojumu cenu lielumu atbilstību un pamatotību un izstrādās Noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.672 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas maksas pakalpojumu cenrādis””.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas Valsts pārvaldes pakalpojuma “Ārstniecības personu sertifikācija” pieejamībā, proti pakalpojums ir pieejams izmantojot klātienes un neklātienes kanālus.



[1]Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/cilvekresursi-veselibas-aprupe/

[2] Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.672 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas maksas pakalpojumu cenrādis”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Sertificētas ārstniecības personas
Ietekmes apraksts
Tiks mazināta birokrātiskā procedūra. Ārstniecības persona, kura profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā ir veikusi mazāk nekā trīs gadus (Noteikumu Nr.943 49.2. apakšpunkts) vai tās profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem (Noteikumu Nr.943 61.3.apakšpunkts), bet ir ieguvusi noteikto TAP skaitu (Noteikumu Nr.943  52.1. apakšpunkts), sertifikāta iegūšanai resertifikācijas kārtībā kārtos praktisko iemaņu pārbaudi nevis sertifikācijas eksāmenu.
Juridiskās personas
  • Latvijas Ārstu biedrība
  • Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība
  • Latvijas Māsu asociācija
Ietekmes apraksts
Tiks mazināta birokrātiskā procedūra. Turpmāk sertificējošā institūcija ārstniecības personai, kura profesionālo darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā ir veikusi mazāk nekā trīs gadus (Noteikumu Nr.943 49.2. apakšpunkts) vai tās profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem (Noteikumu Nr.943 61.3.apakšpunkts), bet ārstniecības persona ir ieguvusi noteikto TAP skaitu (Noteikumu Nr.943  52.1. apakšpunkts), sertifikāta iegūšanai sertifikācijas eksāmena (teorētiskā daļa un praktiskā daļa) vietā veiks praktisko iemaņu pārbaudi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumi Nr. 672 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas maksas pakalpojumu cenrādis".
 

Pamatojums un apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[1] ieteikuma izpilde izvērtējot ārstniecības personu profesionālo zināšanu pārbaudes un sertifikācijas pakalpojumu cenrādī noteikto pakalpojumu nepieciešamību un faktiski piemēroto pakalpojumu cenu lielumu atbilstību un pamatotību.


[1]Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/cilvekresursi-veselibas-aprupe/
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Māsu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Par Noteikumu projektu sabiedrības līdzdalības procesā netika saņemti priekšlikumi un iebildumi, līdz ar to saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem netiek pievienota. 
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā" 3.punktā noteiktajam tika īstenota sabiedrības līdzdalība ar formālas un neformālas sabiedrības grupām. Sabiedrības grupu pārstāvjiem, kurus ietekmēs likumprojekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrībām, nodibinājumiem kā arī fiziskām personām tika nodrošināta iespēja iesniegt priekšlikumus par Noteikumu projektu un iesniegt pieteikumus dalībai sabiedriskā apspriedē. Pieteikumus dalībai sabiedriskajā apspriedē Veselības ministrija saņēma no biedrības "Latvijas Ārstu biedrība", biedrības "Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība", biedrības "Latvijas Māsu asociācija" un biedrības “Latvijas Zobu higiēnistu asociācija”. Turklāt pieteikumi dalībai sabiedriskajā apspriedē no fiziskām personām netika saņemti.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskā apspriedē Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība Noteikumu projektu saskaņo bez iebildumiem un priekšlikumiem.
Latvijas Māsu asociācija ir sertificējošā institūcija zobu higiēnistiem un vecmātēm. Latvijas Zobu higiēnistu asociācija norādīja, ka Noteikumu projektu neatbalsta, bet konkrētu, argumentētu iebildumu, kas attiecas uz Noteikumu projektu neizteica. Latvijas Māsu asociācija informēja, ka Latvijas Vecmāšu asociācija līdz sabiedriskai apspriedei nav sniegusi viedokli. Veselības ministrija 24.11.2022. organizēja sanāksmi, kurā piedalījās Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācija un Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas pārstāvji. Sanāksmes laikā Latvijas Vecmāšu asociācija izteica atbalstu Noteikumu projektam un to saskaņo bez iebildumiem un priekšlikumiem. Turklāt Latvijas Zobu higiēnistu asociācija līdz sanāksmei nebija formulējusi savu viedokli, vienlaikus informēja, ka līdz šim nav konstatēti gadījumi, ka zobu higiēnists sertifikāta derīguma termiņa laikā būtu apguvis nepieciešamo tālākizglības punktu skaitu un nebūtu izpildījis nosacījumu par strādāšanu specialitātē. Sanāksmē tika panākta vienošanās, ka Latvijas Zobu higiēnistu asociācija līdz 01.12.2022. iesniegs Veselības ministrijā viedokli par Noteikumu projektu. Ņemot vērā, ka Latvijas Zobārstu asociācija līdz 01.12.2022. nav iesniegusi viedokli par Noteikumu projektu, tas ir uzskatāms par saskaņotu.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts nodrošina pacientu tiesības un kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību (Pacientu tiesību likuma 5. panta otrā daļa).

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk