23-TA-2341: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, atbalstot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidi Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumus par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” (turpmāk – SAM 2.2.2.) 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” (turpmāk - Pasākums) projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas īstenošanas nosacījumiem (turpmāk - MK noteikumu projekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir izstrādāt Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, lai tādējādi varētu tikt atbalstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pārdomāta un ilgtspējīga resursu apsaimniekošana ir solis virzībā ne tikai uz vides kvalitātes uzlabošanu, bet arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Aprites ekonomikas politika ir viens no instrumentiem, lai nodrošinātu progresu un rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu programmas un Parīzes nolīguma īstenošanā. Aprites ekonomika spēj nodrošināt tādus labumus kā darbavietu radīšana, ekonomiskā izaugsme, vides piesārņojuma samazināšana un dabas aizsardzība. Atkritumu dalīta vākšana, kas veicina atkritumu pārstrādi, jo rada priekšnosacījumus kvalitatīvākām un tīrākām pārstrādes izejvielām. Ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas noteiktās prioritātes un jo sevišķi secībā, kas ir videi labākā iespēja, vienlaikus ņemot vērā tehniskās iespējas un ekonomisko lietderību, atkritumu dalīta vākšana ir viena no augstākajām prioritātēm, kas seko pasākumiem, lai izvairītos no atkritumu radīšanas un ir uzskatāma par efektīvu resursu izmantošanu.
Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma un tās trūkumi raksturoti Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Latviju, ko EK laidusi klajā 2023.gada 8.jūnijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=SWD%3A2023%3A187%3AFIN#), kā trūkumi norādīti iedzīvotāju izpratnes veicināšanas pasākumu, izvairīšanās no atkritumu radīšanas, atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nepilnības un nepietiekamā attīstība. Attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu ir minēts: Jāuzlabo sniegums atkritumu dalītajai vākšanai (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām, ņemot vērā gan mājokļu veidus, gan to saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai. Tāpat ir uzsvērta arī mājkompostēšnas nozīme, kas ne tikai ļauj atdalīt bioloģiskos atkritumus to rašanās vietās, bet arī nodrošina to pārstrādi, tādējādi akcentējot tuvuma un pašpietiekamības principa iespējas pat vienas mājsaimniecības robežās: Ir vajadzīgi konkrēti plāni un darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
Līdzīgi Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.
2020. gadā SIA “Geo Consultants” veiktais pētījums “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei” uzrāda, ka esošo atkritumu pārstrādes jaudu nodrošinājums ir pietiekams tikai koka, koka iepakojuma un plastmasas atkritumu pārstrādei. Secinājums par jaudu pietiekamību izdarīts, balstoties uz pieņēmumu, ja tajā tiek pārstrādāti tikai Latvijā radītie attiecīgie atkritumu veidi. Kā norādīts pētījumā, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība. Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda atbalsts specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. "Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana ietvarā", atbalstot plaša spektra dalītās vākšanas konteineru iegādi.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c. Savukārt Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā.
Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma un tās trūkumi raksturoti Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Latviju, ko EK laidusi klajā 2023.gada 8.jūnijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=SWD%3A2023%3A187%3AFIN#), kā trūkumi norādīti iedzīvotāju izpratnes veicināšanas pasākumu, izvairīšanās no atkritumu radīšanas, atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nepilnības un nepietiekamā attīstība. Attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu ir minēts: Jāuzlabo sniegums atkritumu dalītajai vākšanai (ieskaitot bioloģiskos atkritumus) jomā, jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām, ņemot vērā gan mājokļu veidus, gan to saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai. Tāpat ir uzsvērta arī mājkompostēšnas nozīme, kas ne tikai ļauj atdalīt bioloģiskos atkritumus to rašanās vietās, bet arī nodrošina to pārstrādi, tādējādi akcentējot tuvuma un pašpietiekamības principa iespējas pat vienas mājsaimniecības robežās: Ir vajadzīgi konkrēti plāni un darbības, piemēram, atbalsts kompostēšanai mājsaimniecībās un bioloģisko atkritumu apstrādes jaudas kāpināšana, lai pilnībā pārstrādātu radītos bioloģiskos atkritumus.
Līdzīgi Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.
2020. gadā SIA “Geo Consultants” veiktais pētījums “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei” uzrāda, ka esošo atkritumu pārstrādes jaudu nodrošinājums ir pietiekams tikai koka, koka iepakojuma un plastmasas atkritumu pārstrādei. Secinājums par jaudu pietiekamību izdarīts, balstoties uz pieņēmumu, ja tajā tiek pārstrādāti tikai Latvijā radītie attiecīgie atkritumu veidi. Kā norādīts pētījumā, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība. Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda atbalsts specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. "Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana ietvarā", atbalstot plaša spektra dalītās vākšanas konteineru iegādi.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c. Savukārt Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Kohēzijas fonda finansējuma atbalstu Pasākuma darbību īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas regulu Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
De minimis atbalstu komersantam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam;
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai komersantam minētais atbalsts attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados nepalielina saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz 200 000 euro. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Finansējuma saņēmējam par līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, ir jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli realizētā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ietverot informācijas sniegšanu atkritumu radītājiem drukātā, vizuālā veidā dažādos informācijas nesējos par aprites ekonomikas ieviešanas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumu nepieciešamību (informatīvi bukleti, info grafikas, video klipi, semināri namu apsaimniekotājiem, ziņu lapas, preses relīzes, baneri un citi)
Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma). Specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz Pasākumu un to dalījums pa pasākumiem un kārtām ir šāds:
- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz četriem uzņēmumiem (jānodrošina līdz 2029.gada 31.decembrim); starpposma sasniedzamās vērtība līdz 2024. gada 31. decembrim: iznākuma rādītājs - atbalsts vismaz trim uzņēmumiem;
- rezultāta rādītājs pasākuma līmenī “Šķiroti savākti atkritumi 9500 t/gadā” no kopējā rezultāta rādītāja RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi 10 000 t/gadā”, kur summētas vērtības no pasākuma 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” 2.kārtas un pasākuma 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” abām kārtām. Pasākuma 1.atlases kārtā sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”. Pasākuma 2. atlases kārtā sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”.
Atšķirība starp iznākuma rādītāja vērtību un starpposma vērtību skaidrojama ar to, ka projektu realizācija plānota 2024.-2025.gadā un iznākuma rādītājs var netikt sasniegts līdz 2024.gada beigām.
Iznākuma rādītājs par šķiroti savāktiem atkritumiem tiek sasniegts, ja projekta saņēmējs ir iegādājies un uzstādījis atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februārī noteikumi Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.
Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Kohēzijas fonda atbalsts 2 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar privāto līdzfinansējumu. Kā iepriekš jau norādīts, projektos neatkarīgi no uzņēmuma lieluma (mazs, vidējs, liels) ir noteikta maksimālā Kohēzijas fonda atbalsta likme, Projekta iesniegumam nav jāpievieno izmaksu un ieguvumu analīze. Pasākuma atlases 1.kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas konteineru iegāde, kas atbilst “Metodikas dažāda veida atkritumu dalītās savākšanas specializēto konteineru vienas vienības noteikšanai dalītās vākšanas pakalpojuma nodrošināšanai” 1.pielikumā noteiktajiem konteineru veidiem. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms atlases kārtas izsludināšanas.
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no KF finansējuma. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa" likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas, kas tiek segtas no viņa līdzekļiem.
Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu.
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Projektam noteikti horizontālā principu (turpmāk - HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu" kritēriji, darbības un ietekme.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma pirmajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai:
Projektā paredzēts, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē;
Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta dalīti vācamo sadzīves bīstamo atkritumu, videi kaitīgo preču un bīstamo atkritumu pilnīga nodalīšana no sadzīves atkritumu plūsmas un 30% tiek nodrošināts tālāks pielietojums;
Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta mājkompostēšana ar secīgu komposta izmantošanu augsnes bagātināšanai.
De minimis atbalstu komersantam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam;
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai komersantam minētais atbalsts attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados nepalielina saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz 200 000 euro. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Finansējuma saņēmējam par līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, ir jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli realizētā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ietverot informācijas sniegšanu atkritumu radītājiem drukātā, vizuālā veidā dažādos informācijas nesējos par aprites ekonomikas ieviešanas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumu nepieciešamību (informatīvi bukleti, info grafikas, video klipi, semināri namu apsaimniekotājiem, ziņu lapas, preses relīzes, baneri un citi)
Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma). Specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz Pasākumu un to dalījums pa pasākumiem un kārtām ir šāds:
- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz četriem uzņēmumiem (jānodrošina līdz 2029.gada 31.decembrim); starpposma sasniedzamās vērtība līdz 2024. gada 31. decembrim: iznākuma rādītājs - atbalsts vismaz trim uzņēmumiem;
- rezultāta rādītājs pasākuma līmenī “Šķiroti savākti atkritumi 9500 t/gadā” no kopējā rezultāta rādītāja RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi 10 000 t/gadā”, kur summētas vērtības no pasākuma 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” 2.kārtas un pasākuma 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” abām kārtām. Pasākuma 1.atlases kārtā sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”. Pasākuma 2. atlases kārtā sasniedzamais rezultāta rādītājs ir “šķiroti savākti atkritumi 4750 tonnas gadā”.
Atšķirība starp iznākuma rādītāja vērtību un starpposma vērtību skaidrojama ar to, ka projektu realizācija plānota 2024.-2025.gadā un iznākuma rādītājs var netikt sasniegts līdz 2024.gada beigām.
Iznākuma rādītājs par šķiroti savāktiem atkritumiem tiek sasniegts, ja projekta saņēmējs ir iegādājies un uzstādījis atkritumu dalītās vākšanas konteinerus. Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februārī noteikumi Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.
Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Kohēzijas fonda atbalsts 2 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar privāto līdzfinansējumu. Kā iepriekš jau norādīts, projektos neatkarīgi no uzņēmuma lieluma (mazs, vidējs, liels) ir noteikta maksimālā Kohēzijas fonda atbalsta likme, Projekta iesniegumam nav jāpievieno izmaksu un ieguvumu analīze. Pasākuma atlases 1.kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas konteineru iegāde, kas atbilst “Metodikas dažāda veida atkritumu dalītās savākšanas specializēto konteineru vienas vienības noteikšanai dalītās vākšanas pakalpojuma nodrošināšanai” 1.pielikumā noteiktajiem konteineru veidiem. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms atlases kārtas izsludināšanas.
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no KF finansējuma. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa" likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas, kas tiek segtas no viņa līdzekļiem.
Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu.
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Projektam noteikti horizontālā principu (turpmāk - HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu" kritēriji, darbības un ietekme.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma pirmajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai:
Projektā paredzēts, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē;
Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta dalīti vācamo sadzīves bīstamo atkritumu, videi kaitīgo preču un bīstamo atkritumu pilnīga nodalīšana no sadzīves atkritumu plūsmas un 30% tiek nodrošināts tālāks pielietojums;
Projektā paredzēts, ka tiek nodrošināta mājkompostēšana ar secīgu komposta izmantošanu augsnes bagātināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēts piemērot citu komercdarbības atbalsta regulējumu – Eiropas Komisijas Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes (2021/C 153/01). Tomēr no ieviešanas mehānisma skatupunkta pamatnostādnes ir ar lielāku administratīvo slogu gan atbalsta regulējuma plānošanas, gan sniegšanas fāzē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pasākuma pirmajai atlases kārtai iepirkumu organizēšanai ir noteikta vienas vienības izmaksu metodika vienkāršoto izmaksu piemērošanai
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- atkritumu apsaimniekošanas komersanti
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē atsevišķu nozari – atkritumu apsaimniekošanu, veicinot labvēlīgus apstākļus atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidei, kas ļautu tuvināties ES noteikto mērķu virzienā un veicinātu resursefektivitāti. Atklāta projektu iesniegumu atlase veicina publiskā atbalsta pārredzamību, jo to piešķir, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem, kas iekļauti MK noteikumu projektā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga ES fondu vadībā iesaistītās iestādes, veicinot sabiedrības un komersantu uzticību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Pasākuma pirmās atlases kārtas dalībniekiem, ievērojot arī īpašu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksimālo atbalsta likmju kontekstā, ko pieļauj 2013.gada 18.decembra Komisijas regula Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352). Var uzskatīt, ka ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un apritīgumam ir saderīgs ar ES iekšējo tirgu, jo nodrošina godīgu konkurenci iekšējā tirgū un veicina ekonomikas izaugsmi, samazina administratīvo slogu un izmaksas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts vērsts tikai uz komersantiem, tādā veidā pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi gan vispārīgi, gan specifiski tieši atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Kohēzijas fonda finansējums var veicināt uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijās. Tas stimulē uzņēmumu inovāciju un attīstību, kas var radīt jaunas iespējas un palielināt konkurētspēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz labvēlīgus nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas regulu Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) sniegts atbalsts 85% apmērā.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Pasākuma pirmās atlases kārtas dalībniekiem, ievērojot arī īpašu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksimālo atbalsta likmju kontekstā. Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir ierobežots. 2014. – 2020. gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka privātā komercdarbības sektorā vienam atkritumu pārstrādes projektam pieprasītais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir līdz 2 000 000 euro, tādējādi situācija ar 2013.gada 18.decembra Komisijas regulas Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) nosacījumu izmantošanu ir uzskatāma par optimālu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nepieciešamība sniegt atkritumu dalītās vākšanas pakalpojumu un tādējādi atgūt kvalitatīvāku materiālu atkritumu pārstrādei atkarībā no konteineru skaita un izvietošanas teritorijas rada 1- 2 jaunas tiešās darbavietas (tie ir specializēto transportlīdzekļu vadītāji, krāvēji u.c.). Tāpat netieši tiek radīts pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem, jo nepieciešami transporta pakalpojumi gan uz atkritumu sagatavošanas pārstrādei vietām, gan pārstrādes iekārtām, gan arī pēc pārstrādes jau otrreizējo izejvielu un produktu, kas tiek izmantoti Latvijas tautsaimniecībā un eksportēti uz citām valstīm, transportēšanai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
600 000
0
1 400 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
600 000
0
1 400 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
600 000
0
1 400 000
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
600 000
0
1 400 000
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Plānotais valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta finansējums norādīts saskaņā ar VARAM 2023. gada 23. janvārī sagatavotajām budžeta izdevuma prognozēm ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā (indikatīvi), kas paredz:
2024.gadā atmaksas 600 000 euro;
2025. gadā atmaksas 1400 000 euro.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno un priekšfinansē no privātiem līdzekļiem, un sadarbības iestāde, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, pēc finansējuma saņēmēja iesniegtā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas veic pasākuma budžeta finansējuma (Kohēzijas fonda) izmaksu vienā noslēguma maksājumā.
2023. gadā budžeta izdevumi nav plānoti, lielākie ieguldījumi plānoti 2024. un 2025.gadā, jo projektu īstenošana paredzēta 12 mēnešu laikā no civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
67 - sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 1 800 000 euro;
69 - komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 200 000 euro.
2024.gadā atmaksas 600 000 euro;
2025. gadā atmaksas 1400 000 euro.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno un priekšfinansē no privātiem līdzekļiem, un sadarbības iestāde, balstoties uz civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, pēc finansējuma saņēmēja iesniegtā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas veic pasākuma budžeta finansējuma (Kohēzijas fonda) izmaksu vienā noslēguma maksājumā.
2023. gadā budžeta izdevumi nav plānoti, lielākie ieguldījumi plānoti 2024. un 2025.gadā, jo projektu īstenošana paredzēta 12 mēnešu laikā no civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
67 - sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 1 800 000 euro;
69 - komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 200 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā Kohēzijas fonda finansējuma daļa
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi plānoti kā Kohēzijas fonda finansējuma daļa
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējuma saņēmējs nesaņem avansu projekta realizācijai, to finansē no saviem līdzekļiem. Avanss nav nepieciešams, jo vismaz projekta kopējās izmaksas veido atkritumu dalītās vākšanas konteineru, ko iepērk atbilstoši noteiktajai vienas vienības izmaksu metodikai vienkāršoto izmaksu piemērošanai, un projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2013.gada 18.decembra Komisijas regula Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
Apraksts
Tiks aizpildīts, nododot projektu starpinstitūciju saskaņošanā
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2013.gada 18.decembra Komisijas regula Nr.1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai. Plānota MK noteikumu projekta un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju prezentācija Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijai, kas aptver ~90% no kopējā Latvijas tirgus apjoma, tādējādi nodrošinot nozares nevalstiskā sektora jēgpilnu iesaisti.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, tādējādi sniedzot informāciju sabiedrībai par projekta mērķi, veiktajiem ieguldījumiem u.c.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem. Iesaistītajās institūcijas darbosies tām noteikto štata vietu robežās, jaunas patstāvīgas štata vietas netiks izveidotas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta darbības tieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna rādītāju Nr.275 “Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis”, jo paredzēts, ka daļa projektu aptvers tieši sadzīves atkritumu pārstrādes veicināšanu, rodot iespēju sagatavot vairāk kvalitatīvu otrreizējo izejvielu un materiālu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektiem izvirzīta prasība attīstīt dalīto atkritumu vākšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuros tiek ņemtas vērā pašvaldības attīstības prasības.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē vides prasības, ko nodrošina gan prasība attīstīt atkritumu apsaimniekošanas darbību – atkritumu dalīto vākšanu, kas uzskatāma par prioritāru, jo vienlaicīgi samazina radīto atkritumu bīstamību, nodalot atkritumu plūsmas, gan sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai. Darbība paredzēta atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākuma pirmajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
Tiek iekļauts kritērijs “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu” kas paredz tādu darbību piemērus kā piemēram:
tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv / Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosasvides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020).
Savukārt attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” tiek noteikts kritērijs Projektā tiek nodrošināts, ka atkritumu dalītās vākšanas aprīkojums (konteineri) ir ar markējumu CE, kas nodrošina Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) pārdoto produktu atbilstību veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem un RAL kvalitātes zīmei.
Pielikumi