Anotācija (ex-ante)

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

1. Saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk -– VDAR) 5. panta 1. punktu, personas dati: a) tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”); b) tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”); c) ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”); d) ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti (“precizitāte”); e) tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”); f) tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).
VDAR noteiktie principi un atbilstošas garantijas datu subjektam ir ietvertas arī Statistikas likuma 17. pantā:
“17. pants. Datu apstrāde un statistiskā konfidencialitāte
(1) Datus, kas iegūti saskaņā ar šā likuma 14., 15. un 16. pantu, statistikas iestāde izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai, izņemot šā likuma 25. un 26. pantā noteiktos gadījumus.
(2) Datus var pārveidot, papildināt vai savienot ar citiem statistikas iestādes rīcībā esošiem datiem, kā arī atkārtoti izmantot citas oficiālās statistikas nodrošināšanai.
(3) Statistikas iestādei, izmantojot datus, ir tiesības veidot un uzturēt statistiskos reģistrus oficiālās statistikas nodrošināšanai.
(4) Statistikas iestāde nosaka datu glabāšanas ilgumu, ņemot vērā oficiālās statistikas nodrošināšanas vajadzības.
(5) Fiziskās personas datus, kas iegūti oficiālās statistikas nodrošināšanai, anonimizē nekavējoties pēc to iegūšanas, pārbaudes un savienošanas, izņemot gadījumu, kad personas dati joprojām ir nepieciešami oficiālās statistikas nodrošināšanai. Statistikas iestāde nodrošina identificējošo datu atsevišķu un drošu glabāšanu no pārējiem datiem.
(6) Statistikas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.
(7) Statistikas iestādes nodarbinātajiem aizliegts izpaust datus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus. Šajā daļā noteiktais attiecas arī uz personām, kuras uz laiku ir iesaistītas oficiālās statistikas nodrošināšanā vai ar kurām izbeigtas darba vai dienesta tiesiskās attiecības.”

Par oficiālās statistikas nodrošināšanu atbildīgās institūcijas apstrādā arī personas datus, saņemot tos no dažādiem administratīvajiem datu avotiem. Savukārt tiesību aktos nav noteiktas statistikas nodrošināšanai no administratīvajiem datu avotiem saņemamo personas datu kategorijas, apjoms un izmantošanas mērķi. Lai aizsargātu datu subjekta pamattiesības un brīvības, un nodrošinātu datu subjekta informētību, noteikumu projekta pielikuma 3. tabulā ir noteikta personas datu kategorija, apjoms un izmantošanas veids tiem datiem, kurus atbildīgās institūcijas plāno iegūt no administratīvajiem datu avotiem.
Pārvalde apliecina, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Personu datu anonimizēšana nenotiek, jo Pārvaldei jānodrošina starptautisko un nacionālo datu lietotāju pieprasījumi laikrindās (par vairākiem gadiem, tai skaitā ir datu pieprasījumi par laika periodu no 1992. gada) dažādos griezumos, ko iespējams nodrošināt, uzturot vēsturisko datu bāzi individuālā līmenī. Vēsturiskie dati nepieciešami administratīvās reformas gadījumā, būtisku metodoloģisku izmaiņu (piemēram, jauna iedzīvotāju novērtēšanas metode) gadījumā un tamlīdzīgos gadījumos, kad nepieciešami dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem un tos raksturojošām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām pazīmēm un to maiņu.

2. Lai novērtētu, vai statistikas iestādes, vācot un apstrādājot ievērojamu apjomu personas datu, pārmērīgi neaizskar fizisko personu tiesības, un izvērtētu privātuma ierobežojuma samērīgumu, noteikumu projekta izstrādē tika ņemti vērā trīs kritēriji:

2.1. Likumā noteiktās tiesību normas.
Normatīvo aktu izdevējs, pieņemot tos, izvērtē normatīvo aktu lietderību un samērīgumu tiesisku un leģitīmu mērķu sasniegšanai.
Pamatdokumenti, kas regulē Latvijas un Eiropas statistikas organizāciju un Pārvaldes darbību, ir Statistikas likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (turpmāk – Regula Nr. 223/2009).

Piemēram, personas datu vākšanas tiesiskie pamati ir:
2.1.1. VDAR 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, un 9. panta 2. punkta j) apakšpunkts;
2.1.2.  Regulas Nr. 223/2009 17.a pants;
2.1.3.  Statistikas likuma 13.-16. pants.
Konkrētu statistikas jomu regulējošie normatīvie akti, kas regulē konkrēta personas datu apjoma iegūšanas nepieciešamību, ir norādīti šī dokumenta V sadaļas 1. tabulā.
Informācija par Pārvaldes veikto personas datu apstrādi un informācijas drošības pasākumiem ir pieejama šeit: https://www.csp.gov.lv/lv/informacijas-drosiba-un-datu-aizsardziba
2.2. Leģitīms nolūks.
Saskaņā ar vēsturisko 1983. gada 15. decembra Vācijas konstitucionālās tiesas spriedumu par konstitucionālo sūdzību sakarā ar statistiskajām skaitīšanām (Urteil des Ersten Senats vom 15. Dezember 1983 auf die mündliche Verhandlung vom 18. und 19. Oktober 1983), statistikas nodrošināšana pati par sevi ir leģitīms mērķis, jo tā nodrošina demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību, jo bez statistikas politikas izstrādātājiem nebūtu iespējams pieņemt lēmumus, izstrādāt un ieviest cilvēku dzīvi uzlabojošus pasākumus un veikt citas darbības, kas vērstas uz demokrātiskas sabiedrības, drošības un labklājības nodrošināšanu. Konkrēts personas datu apstrādes mērķis izriet no Pārvaldes specifiskās kompetences valsts pārvaldē, savukārt Pārvaldes specifiskā kompetence izriet no ES normatīvajiem aktiem un Ministru kabineta noteikumiem par OSP. Līdz ar to, likumdevējs ir noteicis leģitīmu mērķi, kura izpildei Pārvalde iegūst personas datus.
Ievērojot iepriekšminēto, “de iure” pieņemams, ka Pārvaldes noteiktās tiesības ir lietderīgas un samērīgas, tiesisku un leģitīmu nolūku sasniegšanai.

2.3. Samērīgums.
2.3.1. Pārvaldes darbības virsmērķis jeb misija ir nodrošināt iekšzemes un ārvalstu datu lietotājus ar savlaicīgu, precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par Latvijas ekonomiskajām, demogrāfiskajām, sociālajām un vides parādībām un procesiem, izmantojot mūsdienīgus informācijas tehnoloģiju risinājumus un labāko pieredzi nozarē. Statistikā  personas (respondentu) dati netiek vākti lēmumu pieņemšanai attiecībā uz konkrētu fizisku vai juridisku personu vai ar nolūku jebkādā veidā pasliktināt šo personu tiesisko vai materiālo stāvokli, bet gan sociālo un ekonomisko parādību un procesu atspoguļošanai;
2.3.2. Lai pilnveidotu statistisko datu iegūšanas procesus ar mērķi paaugstināt saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu respondentu (fizisko personu) noslodzi, Pārvalde iegūst arvien vairāk personas datus no valsts informācijas sistēmām un reģistriem, kur vienu reizi jau tie ir savākti valsts funkciju izpildei. Tas ievērojami atslogo gan fiziskās personas, jo tām netiek atkārtoti prasīta informācija, kas jau reiz vākta valsts funkciju izpildei, gan samazina statistikas iestāžu administratīvo un fiskālo noslodzi;
2.3.3. Lai parādītu, ka oficiālās statistikas nolūkos vāktie personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams apstrādes nolūkos, noteikumu projekta pielikuma 3. tabulā ietvertā informācija nodrošina datu subjektu tiesības attiecībā uz informētību par viņu datu apstrādi statistiskiem nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu apstrādes statistiskiem nolūkiem caurspīdīgumu;
2.3.4. Personas tiesību ierobežojums ir nepieciešams sabiedrības interesēs – jo indivīdu kopums veido sabiedrību, līdz ar to, ja visiem indivīdiem ļautu nedot par sevi nekādas ziņas vai arī Pārvaldes iespējas saņemt personas datus tiktu minimizētas vai pat pārtrauktas, tad statistiku par sabiedrību kopumā nebūtu iespējams nodrošināt. Statistika par sabiedrību kopumā ir sabiedriskais labums, kura dēļ ir pamatoti ierobežot personas tiesības;
2.3.5. Pamatojums konkrētam personas datu apjoma pieprasījumam izriet no Pārvaldes specifiskās kompetences un profesionālajām zināšanām attiecīgajā jomā. Personas dati tiek pieprasīti ne vairāk un ne mazāk kā tādā apjomā, kas ļauj nodrošināt visas  metodoloģijā (https://stat.gov.lv/lv/metadati) noteiktās prasības (“datu minimizēšanas” princips), lai Pārvaldes sagatavotā statistika būtu uzticama un salīdzināma.

Viens no Pārvaldes uzdevumiem ir personu un mājsaimniecību apsekojumu organizēšana, nodrošinot oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, pieaugušo dalību izglītības aktivitātēs. Personu un mājsaimniecību apsekojumi arvien vairāk saskaras ar jauniem izaicinājumiem - ik gadu atbildētības līmenis aptaujās mazinās, mainoties iedzīvotāju dzīves ritmam, ieradumiem.  Covid–19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas un sociālās distancēšanās pasākumu ieviešana 2020. un 2021. gadā Latvijā ir ietekmējusi klātienes interviju norisi - tās tika pilnībā pārtrauktas drošības apsvērumu dēl. Ņemot vērā minēto, ir būtiski respondentam nodrošināt pēc iespējas ērtāku veidu kā atbildēt uz aptaujas jautājumiem, t.i., respondentam pieņemamā laikā un veidā, tai skaitā ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Apsekojumu datu apkopošanai Pārvalde izmanto klātienes intervijas (CAPI), telefonintervijas (CATI) un intervijas tiešsaistē (CAWI). Telefonintervijas un intervijas tiešsaistē ļauj taupīt valsts finanšu resursus, kā arī ir ērtākais veids kā respondentam sniegt atbildes uz aptaujas jautājumiem. Pārvaldes veiktajos apsekojumos izlase tiek veidota ar matemātiskām metodēm, atlasot konkrētu adresi vai personu, līdz ar to nepieciešami konkrētās personas vai adresē deklarēto personu tālruņa numuri. Valstī nav izveidots vienots iedzīvotāju tālruņu numuru reģistrs, ko varētu izmantot apsekojumu veikšanai, bet šādu informāciju regulāri apkopo un aktualizē Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - PMLP), Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD),  Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD) kā arī tā ir pieejama elektronisko sakaru komersantiem.  Statistikas likuma 1. panta 5. punkts nosaka, ka oficiālās statistikas nodrošināšana ir darbību un paņēmienu kopums, kas nodrošina oficiālās statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu. Tas nozīmē, ka oficiālās statistikas nodrošināšana ir darbību un paņēmienu kopums, kas nodrošinās oficiālās statistikas sagatavošanu. Arī telefona numuru izmantošana, lai iegūtu datus, ir viena no šo darbību sastāvdaļām, jo bez saziņas ar respondentu nevarētu iegūt datus.
Noteikumu projekts paredz, ka datu avots respondentu kontaktinformācijas saņemšanai saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 71.3 panta otro daļu būs elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina publiskā mobilo telefonu tīkla darbību, un,  Statistikas likuma 15. panta otro daļu CSDD, NVD un VID.  Saņemto informāciju izmantos oficiālās statistikas nodrošināšanai, proti, saziņas nodrošināšanai un datu iegūšanai tiešā veidā no respondenta. Noteikumu projekta pielikuma 3. tabulā ir norādīts apstrādājamo datu apjoms.
Lai arī CSDD, PMLP, NVD un VID rīcībā esošās kontakinformācijas ieguves sākotnējās ieguves nolūks nav šo datu izmantošana statistikas ieguves mērķim, tomēr saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, personas datu turpmāka apstrāde statistikas nolūkos saskaņā ar VDAR 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”).
Tas nozīmē, ka attiecībā uz statistiku plašāk ir jāskatās nolūka ierobežojuma princips, proti, citam mērķim savāktu datu nolūks ir savietojams ar statistikas nodrošināšanas mērķi.
Pārvaldes rīcībā jau esošus datus saskaņā ar Statistikas likuma 17. panta otro daļu Pārvalde atkārtoti izmantos citas oficiālās statistikas nodrošināšanai.
Ievērojot visu iepriekšminēto, no personas datu vākšanas un apstrādes oficiālās statistikas nodrošināšanai sabiedrības ieguvums ir svarīgāks, nekā datu subjektu pamattiesību un brīvību ierobežojums no minētās apstrādes.
Pārvalde un citas oficiālās statistikas iestādes ir izvērtējušas, vai vācot un apstrādājot ievērojamu apjomu personas datu, pārmērīgi neaizskar fizisko personu pamattiesības un brīvības.

3. Iedzīvotāju statistikas rādītāji (OSP 1. tabulas 5. sadaļa “Demogrāfiskā statistika un tautas skaitīšana”) ir vieni no galvenajiem statistikas rādītājiem valstī, kas tiek izmantoti dažādu procesu raksturošanai visos būtiskākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos. Piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam stratēģiskajos indikatoros kā pirmais ir minēts indikators “Iedzīvotāju skaits”, turklāt, lai iegūtu citus stratēģiskos indikatorus, aprēķinā ir nepieciešams izmantot iedzīvotāju skaitu, piemēram, iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju gadā (euro pēc pirktspējas paritātes), IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālās atšķirības – reģionālā IKP uz vienu iedzīvotāju dispersija (%), vidējais paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem u.c.
Līdzīgi arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) mērķa sasniegšanas rādītāji ir saistīti ar iedzīvotāju statistikas rādītājiem, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (%) (NAP2027 44. punkts), reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu (%) (NAP2027 49. punkts), profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība uz 100 000 iedzīvotājiem (NAP2027 63. punkts), remigrantu skaits (NAP2027 100. punkts) u.c.

3.1. 2011. gada tautas skaitīšanā tika precizēts Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas būtiski – par 155 tūkstošiem jeb 7% atšķīrās no aprēķinātā iedzīvotāju skaita atbilstoši PMLP Fizisko personu reģistra datiem. Savukārt, Eiropas Parlamenta un  Padomes 2013. gada 20. novembra Regula Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (turpmāk – regula Nr. 1260/2013) 4. panta 2. punkts nosaka, ka iedzīvotāju kopskaitu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstis var novērtēt pēc likumīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem vai reģistrētajiem iedzīvotājiem, izmantojot zinātniski pamatotas, labi dokumentētas un publiski pieejamas statistiskās novērtēšanas metodes. Līdz ar to, Pārvalde, veicot iedzīvotāju skaita novērtējumu, nevar izmantot tikai PMLP sniegtos datus, jo atšķirība starp PMLP datiem un tautas skaitīšanā konstatēto iedzīvotāju skaitu ir būtiska, un tā pieaug, turklāt tādā gadījumā netiek pildītas minētajā regulā noteiktās prasības.
Saskaņā ar regulas Nr. 223/2009 2. pantu, Eiropas statistikas izstrāde, sagatavošana un izplatīšana notiek saskaņā ar statistikas principiem, tādiem kā, piemēram, “profesionālā neatkarība” – statistiku izstrādā, sagatavo un izplata neatkarīgā veidā, jo īpaši attiecībā uz izmantojamo metodoloģiju, definīciju, metožu un avotu izvēli, kā arī visu izplatīšanas veidu laiku un saturu, neietekmējoties no jebkāda politisko vai interešu grupu vai ES vai valstu iestāžu spiediena, un “ticamība” – statistikai iespējami patiesi, precīzi un konsekventi jāatspoguļo realitāte, un tas paredz, ka avotu, metožu un procedūru izvēlē tiek izmantoti zinātniski kritēriji.
Tā kā ES nav izstrādāta vienota metodoloģija iedzīvotāju skaita novērtēšanai, bet saskaņā ar regulas Nr. 1260/2013 4. panta 2. daļu un regulas Nr. 223/2009 2. pantu, Pārvaldei ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu un ticamu iedzīvotāju statistiku, Pārvalde ir izstrādājusi metodi precīzākai iedzīvotāju skaita novērtēšanai Latvijā, kas balstās uz statistisko klasificēšanu un migrācijas spoguļstatistiku
(metodes aprakstu skatīt Pārvaldes tīmekļvietnē - https://stat.gov.lv/sites/default/files/Metadati/Iedz_Metodologija_LV.pdf .
Metodes pamatā ir individuālie dati no dažādiem administratīvajiem datu avotiem. Lai šos datus varētu savietot un attiecīgi klasificēt iedzīvotājus kā Latvijā dzīvojošus vai nē, ir nepieciešama personu identificējoša informācija – personas kods. Līdz ar to iedzīvotāju skaita novērtējumam izmantotie dati tiek apkopoti personu līmenī. Līdzīgu pieeju, kad iedzīvotāju skaita novērtējumam tiek izmantoti fizisko personu reģistra dati un citu administratīvo datu individuālie dati, šobrīd izmanto vai plāno izmantot arī citas ES dalībvalstis (piemēram, Igaunija).
Balstoties uz to, ka Pārvalde statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā ir profesionāli neatkarīga, Pārvalde ir tiesīga šo metodi katru gadu pilnveidot un papildināt ar mērķi nodrošināt savlaicīgu, precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu iedzīvotāju statistiku.
Eiropas Savienības Statistikas birojs (turpmāk – Eurostat) ir novērtējis Pārvaldes izstrādāto iedzīvotāju statistikas sagatavošanas metodiku, un tā kā labās prakses piemērs prezentēta citām ES dalībvalstīm Eurostat darba grupas sanāksmē par iedzīvotāju statistiku un ES Padomes Statistikas darba grupas sanāksmē.
3.2. Lai nodrošinātu savlaicīgu, precīzu, pilnīgu, viegli saprotamu, starptautiski salīdzināmu iedzīvotāju statistiku, iedzīvotāju skaita aprēķinam PMLP Fizisko personu reģistrā reģistrētie iedzīvotāji, atbilstoši Pārvaldes izstrādātai metodei, tiek sadalīti divās grupās – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) vai faktiski dzīvo ārzemēs. Šobrīd iedzīvotāju skaita novērtējuma pamatā izmanto valsts administratīvo datu reģistrus, kurus uztur VID, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA), Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk – LDC), Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD), IZM, Labklājības ministrija (turpmāk – LM), NVD, Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), CSDD, Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – IeVP),  RP SIA “Rīgas satiksme”,   Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) un SIA ZZDats (uztur Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk - SOPA). Pārvaldes izstrādātās metodes pamatā tiek izmantoti identificējami personu dati un datu savienošana tiek izmantots personas kods. 
Pēc informācijas, kas pieejama PMLP Fizisko personu reģistrā un citos administratīvo datu avotos, nav iespējams noteikt, vai persona atrodas ieslodzījumā. Ieslodzījuma vietās 2011. gadā atradās 6,8 tūkst. cilvēku. Analizējot 2011. gada tautas skaitīšanas datus, iegūts novērtējums, ka tikai par 57% ieslodzīto informāciju var iegūt no citiem administratīvo datu avotiem (dati par ieslodzīto nodarbinātību, mācībām, veselības aprūpi u.c.). 2021. gada beigās ieslodzījuma vietās atradās 3,24 tūkstoši personu un, ņemot vērā, ka IeVP apkopotā informācija ir vienīgais informācijas avots par šo iedzīvotāju grupu, šī informācija būtiski palielina aprēķinātās iedzīvotāju statistikas precizitāti un ticamību. Pārvaldei tiesības saņemt datus izriet no Statistikas likuma 14. un 15. panta. Datus par sodāmību nepieciešams saņemt tikai tādā apmērā, lai konstatētu, ka persona atrodas ieslodzījumā. Šāda informācija nepieciešama, lai saskaņā ar regulas Nr.1260/2013 2. panta c) un d) punktu un 3. panta 1. punktu iegūtu informāciju par iedzīvotāju pastāvīgo dzīvesvietu. Apstrādājot informāciju par personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, netiek apstrādāta informācija par to izdarītajiem pārkāpumiem, bet gan informācija par to personas kodu, ieslodzījuma vietas Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora (turpmāk  – ATVK) kodu, kā arī soda izciešanas ilgumu.  
Dati no  RP SIA “Rīgas satiksme” par personalizēto e-talonu[1] lietotājiem sniedz informāciju par gandrīz 350 000 personām, kuras izmanto  RP SIA “Rīgas satiksme” piedāvātos pakalpojumus (sabiedriskā transporta pakalpojumus, autostāvvietas). Šie dati Pārvaldei ļauj identificēt to iedzīvotāju skaitu, kas atrodas vai šobrīd uzturas Latvijā. Lai datus izmantotu iedzīvotāju skaita novērtējumā, tiem ir jābūt personu līmenī un identificējamiem, jo Pārvaldes izstrādātā metode balstās uz individuālajiem datiem.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk -  UGFA ) dati ir papildus datu avots iedzīvotāju skaita novērtējumam un pastarpināts datu avots pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai. Dati par uzturlīdzekļu pieprasījuma iesniedzēju un parādnieku  tiek izmantoti pastāvīgo iedzīvotāju novērtējumā, bet saņēmēja bankas konta IBAN kods ir indikators pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk – VIAA) dati par personām, kuras saņēmušas kredītus studijām ārzemēs, ir vienīgais datu avots par personām, kuras ilgstoši uzturas ārvalstīs studiju nolūkos. Minētā iestāde saņem un uzkrāj datus arī par ārzemēs studējošo iegūto izglītības līmeni. VIAA sniegto datu apjoms nav skaitliski liels (apmēram 150 ieraksti), tomēr iegūto datu ticamība ļauj precīzāk noteikt problemātiskās grupas[2] (jauniešu virs 20 gadiem) pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī pašlaik tas ir viens no pieejamiem datu avotiem par Latvijas iedzīvotāju iegūto izglītību ārvalstīs. Ar 2022. gadu IZM Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS ir pieejami dati par personām, kuras ieguvušas ārvalstīs grādu un to iepriekšējā kalendārajā gadā ir pielīdzinājušas Latvijā.
Informācijas precizēšanai par personām, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tiek izmantoti dati no LM, jo informācija PMLP Fizisko personu reģistrā par šo personu dzīvesvietu nav pilnīga.  Līdzīgi tiek precizēta informācija no SOPA par personām pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs un nakts patversmju pakalpojumu saņēmējiem, izmantojot pašvaldību sniegtos datus (informācija par šo personu pastāvīgo dzīvesvietu PMLP Fizisko personu reģistrā nav pilnīga). Lai pilnīgāk aptvertu datus par personām sociālās aprūpes iestādēs, tiek izmantoti arī VSAA dati par personām, kas saņem pensiju vai pabalstu un ir attiecīgo iestāžu klienti.
3.3. Ņemot vērā anotācijas 4. un 5. punktā minēto, ir saprotams, ka no personas datu vākšanas un apstrādes iedzīvotāju statistikas nodrošināšanai sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā iespējamais fizisko personu tiesību uz privātumu aizskārums, tādēļ iepriekš minēto institūciju rīcībā esošo personas datu izmantošana iedzīvotāju statistikas nodrošināšanai ir samērīga un iegūtais sabiedriskais labums būtiski pārsniedz personas tiesību ierobežojumu, ko rada minētā apstrāde.

4. Lai nodrošinātu statistisko informāciju par darba samaksu, nostrādātajām un apmaksātājām stundām, aizņemtajām un brīvajām darbvietām, kā arī darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu struktūru (OSP 1. tabulas 14. sadaļa “Darba samaksas statistika”), tiek izmantoti uzņēmumu un iestāžu statistiskie apsekojumi un administratīvie dati personu līmenī. Sadaļas “Darba samaksas statistika” rādītāji tiek apkopoti, pildot sekojošu regulu prasības: Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES)  Nr. 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā, Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES, EURATOM) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1445/2007, ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā. Dati tiek apkopoti, pamatojoties arī uz Džentlmeņu vienošanos ar Eurostat par dažādu ikgadējo rādītāju aprēķinu, tai skaitā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības rādītāja aprēķiniem, Latvijas normatīvajiem aktiem, kas nosaka darba samaksas aprēķināšanas kārtību dažādās institūcijās un nozarēs, sadarbības līgumiem ar citām valsts un starptautiskajām institūcijām, piemēram, Starptautisko Darba organizāciju, Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju. Datu lietotāju vidū ir arī dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti, zinātniski-pētnieciskie institūti, mēdiji u.c.
VID, Valsts kancelejas (turpmāk - VK),  NVD un PMLP Fizisko personu reģistra administratīvie dati tiek izmantoti OSP 1. tabulas  sadaļas “Darba samaksas statistika’’ rādītāju tiešai iegūšanai, administratīvā sloga mazināšanai, neatbildētības kļūdu minimizēšanai, respondentu iesniegto datu analīzei un kvalitātes novērtēšanai, kā arī apsekojumu izlašu kalibrēšanai. Īstermiņa statistisko datu ražošanai informācija no šiem reģistriem tiek prasīta personu līmenī, jo to nosaka datu apstrādes metodoloģija, kas paredz dažādu administratīvo datu savienošanu vai aprēķinu veikšanu personu līmenī, piemēram, lai aprēķinātu katrai personai neto ienākumus, lai katram darba ņēmējam no Fizisko personu reģistra pievienotu dzimumu, vecumu un deklarēto dzīves vietas adresi, lai pievienotu iegūtās izglītības līmeni un profesiju, lai pēc nostrādātajām stundām un ziņām par darba attiecību periodu un prombūtnēm noteiktu, vai darbinieks strādājis normālo vai nepilnu darba laiku utt.

Darba samaksas struktūras apsekojuma regulas paredz anonimizētu datu apkopošanu un nosūtīšanu Eurostat darbinieku līmenī, nevis kopsavilkumu veidā par visu uzņēmumu.  Apsekojumā par 2022. gadu, kas notiks 2023. gadā, tāpat kā iepriekš, tiks izmantoti visi pieejamie administratīvie datu avoti personu līmenī - VK, VID, NVD, Fizisko personu reģistra, kā arī Pārvaldes tautas skaitīšanas vajadzībām apkopotā informācija no administratīvajiem reģistriem.  Pārvalde  katru mēnesi no VID saņem datus personu līmenī pilnā apjomā, jo tie tiek izmantoti arī darba ņēmēju sadalījuma pēc darba ienākumiem (pa sektoriem, nozarēm, dzimumiem, vecuma grupām, iegūtās izglītības līmeņa, administratīvajām teritorijām) aprēķināšanai, kas nav iespējama, nesaņemot informāciju par katra darbinieka darba ienākumiem.

VID gada fails “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām” tiek izmantots, lai sagatavotu datus Pārvaldes gada pārskata “1-gada” (ES strukturālā biznesa statistika) neapsekoto un nerespondējušo uzņēmumu datu iegūšanai. Personu dati tiek izmantoti vidējā darbinieku skaita gadā aprēķiniem pēc katram darbiniekam norādītā darba perioda un atlasot ienākumus, kas pēc definīcijas atbilst darba samaksai.

VK dati tiek izmantoti, lai nodrošinātu centrālās valdības iestādēs strādājošo ierēdņu un darbinieku atalgojuma izmaiņu aprēķinus, kas tiek veikti, lai noteiktu to pirktspējas izmaiņas gada laikā. Dati tiek sūtīti uz Eurostat kopsavilkumu veidā, bet, lai veiktu aprēķinus, apkopojot visus darbiniekus pēc funkcionālajām grupām, pirmdatus ir nepieciešams saņemt personu līmenī. VK dati tiek izmantoti arī  vispārējās valdības sektora atsevišķu profesiju grupu atalgojuma rādītāju aprēķiniem,  kas tiek izmantoti vispārējās valdības sniegto pakalpojumu nosacītās cenas novērtējumam pirktspējas paritāšu aprēķinos.

5. Lai iegūtu informāciju par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem, Pārvalde veic iedzīvotāju apsekojumu par atpūtas un darījuma braucieniem Latvijā (OSP 1. tabulas 25.2. punkts). Šādas statistikas apkopošanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 6. jūlija Regula (ES)  Nr. 692/2011[3]  attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu. Apsekojuma “Iedzīvotāju atpūtas un darījuma braucieni” izlases ietvars ir veidots izmantojot demogrāfiskos datus no vairākiem administratīviem avotiem (PMLP Fizisko personu reģistra, Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD), Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un VZD Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas). Izlases ietvarā ir pieejama informācija par kopējo mājokļu skaitu statistiskajos iecirkņos, mājoklī deklarētajiem Latvijas iedzīvotājiem, to dzimumu un vecumu. Izlases ietvars tiek veidots katru mēnesi. Izmantojot iepriekš minētos administratīvos datus tiks nodrošināta kvalitatīva izlases veidošana, kas sekmēs apsekojumu organizāciju, kā arī paaugstinās atbildētības līmeni un datu precizitāti.

6. Dati par profesionālās izglītības (profesionālā pamatizglītība; profesionālā vidējā izglītība) iestāžu audzēkņiem nepieciešami Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai un Eurostat vienota datu vākšanas projekta ietvaros, ar ko tiek nodrošinātas Komisijas 2013. gada 23. septembra regulas (ES) Nr. 912/2013[4] prasības. Pārvalde izmanto IZM rīcībā esošās VIIS datus fizisko personu līmenī, tādējādi Pārvaldei ir iespējams veidot kopsavilkuma informāciju par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem šādā dalījumā:
audzēkņi – pēc dzimuma, vecuma, izglītības programmas, izglītības apguves formas, izglītības jomas;
uzņemtie - pēc dzimuma, vecuma, izglītības jomas;
izglītības programmu beigušie - pēc dzimuma, vecuma, izglītības jomas.
VIIS datu izmantošana ļauj Pārvaldei samazināt no profesionālās izglītības iestādēm vācamās informācijas apjomu un, līdz ar to, arī noslodzi.

7. Nodarbinātības statistikas rādītāju (OSP 1. tabulas 15. sadaļa “Nodarbinātības statistika”) galvenais datu avots ir Darbaspēka izlases apsekojums (turpmāk – DSA). Šī apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par situāciju Latvijas darba tirgū - iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, raksturot darbaspēku pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, kā arī apkopot datus par saimnieciskās darbības veidiem, profesijām pašreizējā darbavietā (nodarbinātajiem) vai pēdējā darbavietā (bezdarbniekiem), kā arī citus rādītājus par darba tirgu.
DSA organizēšanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 10. oktobra Regulas (ES) Nr. 2019/1700, ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98  (turpmāk – regula Nr. 2019/1700). DSA ir mājsaimniecību apsekojums, kurā informāciju iegūst, aptaujājot izlasē iekļautos iedzīvotājus klātienē, pa telefonu vai respondentam aizpildot anketu tiešsaistē. 2021. gadā izlases apjoms bija  29 861 mājokļi. 2021. gadā tika aptaujāti 32,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem –   29,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Nodarbinātības rādītāji plaši tiek izmantoti svarīgākajos valsts attīstības plānošanas dokumentos darba tirgus raksturošanai, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam, kur izmantoti iedzīvotāju izglītību raksturojošie rādītāji.
NAP2027 iekļauti šādi rādītāji: 15–24 gadus vecu personu īpatsvars, kuras nav iesaistītas izglītībā vai darba tirgū (NEET), nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, ilgstošā bezdarba līmenis u.c. No Stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem, trīs ir nodarbinātības rādītāji: iedzīvotājiem 20 līdz 64 gadu vecumā jāsasniedz 75 % nodarbinātības līmenis; skolu nebeigušo un izglītošanos pāragri pārtraukušo jauniešu īpatsvars jāsamazina zem 10 % robežas; vismaz 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem jāiegūst augstākā izglītība.
Izvērtējot Latvijā pieejamos datu avotus, kas ietver DSA nepieciešamo informāciju, kā arī tās kvalitāti un atbilstību, DSA respondentu noslodzes samazināšanai, intervijas ilguma samazināšanai, neiegūtās informācijas papildināšanai (imputācijai), iegūtās informācijas precizēšanai, apsekojumā iegūtās informācijas kvalitātes pārbaudei un neatbildētības samazināšanai, tiek izmantoti vairāki administratīvo datu avoti. Lai DSA nodrošinātu statistiku attiecībā uz iedzīvotāju izglītību, administratīvie dati no IZM tiek izmantoti saskaņā ar regulas Nr. 2019/1700 9. pantu. Iegūtie dati tiek izmantoti DSA izglītības līmeņa priekšiedrukai, neiegūtās informācijas papildināšanai (iegūtais augstākais izglītības līmenis, tā tematiskā joma, gads, kurā ieguva attiecīgo izglītības līmeni, apgūstamā izglītība, tās tematiskā joma), kā arī kvalitātes pārbaudei. Izmantojot PMLP Fizisko personu reģistru, Pārvalde iegūst personas kodu tiem respondentiem, kuri to DSA intervijās nav pauduši. Personas kods dod iespēju izmantot citus administratīvos datu avotus, lai papildinātu aptaujā neiegūto informāciju, pārbaudītu iegūtās informācijas kvalitāti, kā arī samazinātu respondentu noslodzi un intervijas ilgumu.
VID dati tiek izmantoti neiegūtās informācijas papildināšanai par darba samaksu personām, kuras DSA neuzrāda darba samaksas lielumu un informācijas kvalitātes pārbaudei. Tāpat VID dati tiek izmantoti sasaistē ar Statistikas uzņēmumu reģistra (turpmāk – SUR)  informāciju nozares un profesijas precizēšanai. VID datus izmanto, lai iegūtu patiesu un kvalitatīvu informāciju par darba samaksu, kā arī samazinātu respondentu noslodzi un intervijas ilgumu.
VSAA datu par izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēru izmantošana ir  samazinājusi respondentu noslodzi un intervijas ilgumu. Izmantojot VSAA datus, tiek iegūta patiesa informācija, kas ne vienmēr tiek iegūta aptaujas laikā, jo daļā interviju respondenta vietā atbild cits mājsaimniecības loceklis (netiešās intervijas), kurš nav pilnībā informēts par pabalsta esamību vai tā apmēru.
NVA datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem Pārvalde izmanto, lai aizvietotu DSA jautājumu par reģistrēšanos NVA. Izmantojot NVA datus, tiek iegūta pilnīgi precīza informācija par NVA reģistrētajām personām, kas izslēdz nepatiesas informācijas iegūšanu DSA netiešo interviju gadījumos.
Šāda pieejamo administratīvo datu izmantošana, tai skaitā respondentu noslodzes mazināšanai, ir iespējama tikai izmantojot identificējamus personu datus, kur datu savienošana tiek izmantots personas kods. Datu savienošanas tiesiskais pamats ir noteikts Statistikas likuma 17. panta otrā daļā.

8. Apsekojums “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (turpmāk - EU – SILC) (OSP 1. tabulas 10.1. punkts) tiek veikts, lai noskaidrotu iedzīvotāju ienākumu līmeni, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riskus dažādās sabiedrības grupās atkarībā no dzīvesvietas (pilsēta, lauki), izglītības, nodarbinātības, vecuma, dzimuma u.c. Šī apsekojuma mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu statistiku par iedzīvotāju dzīves līmeni Latvijā un tā attīstību, izmantojot vienotu ES izstrādātu metodoloģiju un definīcijas. Apsekojuma organizēšanu nosaka regula Nr. 2019/1700.
EU-SILC statistikas rādītāji plaši tiek izmantoti valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentos (NAP2027, Latvija 2030), LM un Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM) vajadzībām esošās sociālās politikas pilnveidošanai un jaunu rīcībpolitiku veidošanai, kā arī dažādu starptautisko organizāciju (Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pētījumiem.
Katru gadu tiek iegūta plaša un visaptveroša informācija par mājsaimniecības ienākumiem, mājokļa apstākļiem, mājsaimniecības sastāvu un mājsaimniecības locekļu demogrāfisko raksturojumu, nodarbinātību, veselības stāvokļa pašvērtējumu, izglītību, mājsaimniecības sociāli ekonomisko situāciju.
EU-SILC apsekojuma izlasē tiek izmantots rotējošais izlases modelis. Izlasē iekļautās mājsaimniecības apsekojumā piedalās četrus gadus. Katru gadu daļa no mājsaimniecībām tiek izņemtas no apsekojuma izlases, un daļa tiek pievienota no jauna. Tādējādi apsekojumā piedalās gan mājsaimniecības, kas tiek apsekotas atkārtoti, gan mājsaimniecības, kas tiek apsekotas pirmo gadu.
Apsekojuma tehnisko prasību nodrošināšanai, datu kvalitātes uzlabošanai, kā arī respondentu noslodzes un intervijas ilguma samazināšanai, tiek izmantoti vairāki administratīvie datu avoti. Datus no VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas izmanto, lai uzzinātu dzīvojamās mājas ekspluatācijas uzsākšanas gadu, kopējo platību un labiekārtojumu (gāze, karstā/aukstā ūdens apgāde, kanalizācija). Šī informācija no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas palīdz iegūt precīzus datus, jo respondenti ne vienmēr var precīzi atbildēt uz jautājumu par mājas uzcelšanas gadu un tās kopējo platību.

PMLP Fizisko personu reģistra, VID, VSAA, UGFA, NVA un SOPA personu dati tiek izmantoti apsekojumā neiegūtās informācijas papildināšanai, apsekojumā iegūtās informācijas precizēšanai un kvalitātes pārbaudei. Šāda pieejamo administratīvo datu izmantošana, tai skaitā respondentu noslodzes mazināšanai, ir iespējama tikai izmantojot identificējamus personu datus, kur datu savienošana tiek izmantots personas kods.

9.  Informācija, kas tiek iegūta un apstrādāta Valsts probācijas dienesta (turpmāk – VPD) funkciju ietvaros par probācijas klientu, tiek glabāta sistēmā “Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma”, kuras pārzinis ir VPD, un tai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. VPD statistikas rādītāju avots ir sistēma “Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma”. Statistikas rādītāji par VPD klientiem tiek apkopoti un publicēti bez fizisko personu datiem, nodrošinot pārredzamību par kriminālsodu politiku Latvijā, probācijas klientu sadalījumu pa VPD funkcijām, probācijas klientu sadalījumu pa dzimumiem un vecumiem u.c., kas neļauj identificēt konkrētu fizisko personu.

10. Sociālās aizsardzības statistika (OSP 1. tabulas 9. sadaļa “Sociālās aizsardzības statistika”) ir vieni no nozīmīgākajiem datiem, lai uzraudzītu spēkā esošās sociālās politikas īstenošanu un plānotu jaunas politikas iniciatīvas, lai nodrošinātu statistiku plašam subjektu lokam par sabiedrībai aktuālu jomu, kā arī lai nodrošinātu ES prasību par sociālās aizsardzības statistikas apkopošanu izpildi.

LM atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums) 14. pantā noteiktajam, izstrādā un koordinē politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un plāno finansējuma apjomu nākamajiem periodiem. Likums nosaka LM pienākumu veidot un uzturēt valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu SPOLIS (turpmāk – sistēma SPOLIS), kurā ir tiesības uzkrāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 587 “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 587) sistēmu SPOLIS veido vairākas sadaļas, tai skaitā sadaļa “Pārskati un atskaites”, kurā iekļauta valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, privāto sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegtā informācija atbilstoši valsts statistikas pārskatos noteiktajam:
sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība novadā (gada un mēneša pārskati);
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana (gada pārskats);
sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem (gada pārskats).
Sistēmā SPOLIS pārskatu un analītikas sadaļā iekļautie sociālo pakalpojumu sniedzēju Excel datnēs iesniegtie valsts statistikas pārskati par gada periodu satur kopsavilkuma statistiku (OSP 1.tabulā 9.3., 9.7., 9.8., 9.10. un 11.3. punktos minētā statistika).
Savukārt OSP 1. tabulas 9.12. punktā minēto statistiku par trūcīgo un maznodrošināto personu skaitu pašvaldībās un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību mēnesī LM pati izgūst kā kopsavilkuma statistikas pārskatu (bez piekļuves fizisko personu datiem) no sistēmas SPOLIS, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem.
OSP 1. tabulas 9.12. punktā minētā statistika tiek apkopota gada garumā un izmantota pašvaldību sociālās palīdzības dienestu pārskatos iesniegtās informācijas par pašvaldību sociālo palīdzību gada periodā validācijai (OSP 1. tabulas 9.7. punktā iekļautā statistika).
Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 324 „Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” nosaka to datu apjomu, ko LM vāc no respondentiem – pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
LM no sistēmas SPOLIS izgūtā kopsavilkuma statistika par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu dod iespēju izvērtēt iedzīvotājiem sniegtās palīdzības apjomu, lietderību un atbilstību, kā arī apkopotie dati pēc vecuma, izglītības, dzimuma, sociālā stāvokļa, ģimenes stāvokļa un citām pazīmēm, ir pamats turpmākās rīcības plānošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu konkrētām iedzīvotāju mērķa grupām.
MK noteikumu Nr. 587 22. punkts nosaka, ka sistēmā SPOLIS uzkrātos personificētos datus glabā atbilstoši to izmantošanas mērķim, datus, kuru apstrādes mērķis ir sasniegts vai zudis, anonimizē un uzglabā informācijas sistēmas datu arhīvā.
Datus par invaliditātes noteikšanas rādītājiem (OSP 1. tabulas 8.17. punktā iekļautā statistika) LM iegūst no Labklājības informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma LabIS), kurā tiek integrēti pseidonimizēti personu dati no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Invaliditātes informatīvā sistēma”.
Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 490 “Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) noteikumi” nosaka sistēmā LabIS iekļaujamos datus un to apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus un kārtību. Sistēmā LabIS saņemto datu ielādi veic specializēta programmatūra, kas veic datu pārveidošanu, un šajā procesā sistēmā LabIS iekļaujamie fizisko personu dati sistēmas līmenī tiek pseidonimizēti, aizstājot tos ar ģenerētu unikālu identifikatoru, un sistēmas lietotāja līmenī – anonimizēti. Sistēmas lietotāji, atlasot anonimizētos datus, iegūst statistikas informāciju.
Ņemot vērā, ka sistēmas LabIS datu bāzes lietotāji strādā ar anonimizētiem datiem, kā arī ka dati tiek izmantoti zinātniskās pētniecības nolūkos un sabiedrības interesēs, sistēmā LabIS anonimizētie dati tiek glabāti bez ierobežojuma.
LM tiek nodrošināti vispārīgie personas datu aizsardzības pamatprincipi, identificējami personas dati visā to apstrādes procesā tiek klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija, tiek uzglabāti un apstrādāti informācijas sistēmās un to aizsardzība notiek atbilstoši ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktajam, piemērojot attiecīgos tehniskos, normatīvos un organizatoriskos pasākumus.

11. PMLP, apkopojot statistisku par uzturēšanās atļaujām un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos un atgriešanos mītnes zemē, izmanto administratīvajos reģistros (Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Uzturēšanās atļauju reģistrā, Fizisko personu reģistrā) iekļautos fizisko personu datus. Izmantojamo personas datu veidi – dzimšanas datums, dzimšanas valsts, adrese, iepriekšējā mītnes valsts, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas iemesls, kategorija, izsniegšanas datums, derīguma termiņš, ģimenes stāvoklis, valstiskā piederība, valstiskās piederības veids – jāapstrādā, lai sagatavotu Eurostat iesniedzamās datu tabulas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulai (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem. Regula nepieprasa statistikas datos iekļaut personas kodu, vārdu un uzvārdu, bet šie dati tiek izmantoti, lai identificētu apstrādājamo personu loku, kā arī – atsevišķos gadījumos – lai analizētu un precizētu atlasīto datu kopu. Ievērojot to, ka datu apstrāde notiek atbilstoši ES normatīvajam aktam, kā arī personas, saņemot uzturēšanās atļauju, sniegušas savu piekrišanu datu apstrādei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka datu apstrāde ir samērīga un atbilst normatīvajam regulējumam.

12. Personas datu apstrāde ārējās tirdzniecības statistikā ir nepieciešama, lai apkopotu preču tirdzniecības statistiku ar trešajām valstīm (OSP 1. tabulas 3. sadaļa “Ārējā tirdzniecība”). Šādas statistikas apkopošanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) Nr. 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā, kā arī Komisijas īstenošanas 2020. gada 30. jūlija Regula (ES) Nr. 2020/1197, ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā. Katrai no ES dalībvalstīm ir jāuzskaita preču eksports un imports, kuras tiek izvestas no ES statistikas teritorijas vai tiek ievestas ES statistikas teritorijā. Ārējās tirdzniecības statistikā ar trešajām valstīm ir jāiekļauj visas preces (izņemot atsevišķas metodisku apsvērumu dēļ regulā minētās preces), kuras šķērsojušas ES statistikas teritoriju un kuru pārvietošanas rezultātā palielinās vai samazinās dalībvalsts materiālo resursu krājumi, neatkarīgi no tā, vai preču eksportētājs vai importētājs ir fiziska persona, juridiska persona vai valsts institūcija.
Šīs statistikas galvenais datu avots ir muitas deklarācija. Informāciju no muitas deklarācijām Pārvalde saņem no VID saskaņā ar noslēgto līgumu "Starpresoru vienošanās par sadarbību ārējās tirdzniecības statistikas jomā”. Tā kā ārējās tirdzniecības statistikas galvenais objekts ir preces, tad Pārvalde pēc muitas deklarāciju datu saņemšanas fizisko personu identifikatorus (vārds, uzvārds, personas kods) anonimizē, un tālākajā datu apstrādē fiziskās personas vairs nav iespējams identificēt.

13. Ārvalstu saistītu uzņēmumu statistikā (turpmāk – FATS) informācija tiek apkopota, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 27. novembra Regulas Nr. 2019/2152 [5] prasības. Informācijas sagatavošanā netiek izmantoti dati, kas ļauj identificēt dalībnieka vārdu, uzvārdu vai personas kodu. Personu dati no administratīvajiem datu avotiem tiek dzēsti uzreiz pēc to saņemšanas. FATS var identificēt tikai dalībnieku sarakstā norādīto valsti. Informācija tiek izmantota, lai noteiktu uzņēmuma galveno kontrolējošās vienības dalībnieku un valsti.
Gadījumos, ja galvenās kontrolējošās institucionālās vienības dalībnieks ir fiziska persona, informācijas apstrādei tiek izmantots statistikā piešķirtais identifikācijas kods (UUK). SUR ir pieejama informācija, kas ļauj noteikt dalībnieka valstisko piederību, taču neļauj identificēt konkrētu fizisku personu, jo vārda un uzvārda vietā ir ieraksts "Fiziska persona". Lai mazinātu uzņēmumiem administratīvo slogu, informācija par galvenās kontrolējošās vienības dalībnieku un valsti netiek prasīta no uzņēmumiem Pārvaldes pārskatos, bet tiek izmantota administratīvo datu avotos pieejamā informācija.

14. Lai nodrošinātu SUR informācijas aktualizāciju un “Statistikas uzņēmumu reģistrs” (OSP 1. tabulas 12. sadaļa “Statistikas uzņēmu reģistrs”) sagatavošanu, un vienlaicīgi mazinātu administratīvo slogu pašnodarbinātām personām – saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām), informācija netiek prasīta Pārvaldes pārskatos, bet tiek izmantota tikai VID pieejamā informācija. No administratīviem datu avotiem saņemtie personu dati tiek anonimizēti uzreiz pēc saņemšanas, līdz ar to oficiālās statistikas nodrošināšanā netiek izmantoti dati, kas ļauj identificēt konkrētu fizisko personu. Informācijas apstrādei tiek izmantots UUK. Informācija par komercsabiedrības dalībniekiem tiek izmantota SVTK (Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators) koda noteikšanā, uzņēmumu grupu informācijas apstrādē, ārvalsts saistītu uzņēmumu statistiskās informācijas nodrošināšanā, un ir viens no kritērijiem institucionālā sektora piešķiršanā atbilstoši Eiropas Kontu sistēmai (EKS 2010). SUR nesatur datus, kas ļauj identificēt komercsabiedrības dalībnieka vārdu, uzvārdu vai personas kodu. SUR var identificēt tikai pamatkapitāla lielumu, tā sadalījumu (valsts, pašvaldība, fiziska persona, cita juridiska persona un/vai ārvalsts juridiska persona), ārvalsts dalībnieka valsti, saimnieciskās darbības veicēja NACE kodu, ATVK kodu un ieņēmumus.
Pašreiz datu ieguves iespēju nodrošināšanai tiek izmantots SIA “Lursoft IT” pakalpojums. SUR datu bāzes  aktualizācijas process ir izstrādāts pirms datu pieejamības Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) un tajā iestrādātā funkcionalitāte nav tieši savietojama ar Uzņēmumu reģistrā pieejamo failu struktūru, ir nepieciešams papildus ieguldījums datu sakārtošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo datu struktūru un formātu datu aktualizācijas procedūru nodrošināšanai. Pārvalde ir izvērtējusi  datu aktualizācijas iespējas un izmaksas informācijas sagatavošanā izmantot Uzņēmumu reģistra datus, un pieņēmusi lēmumu, ka, līdz jaunas sistēmas izstrādei, turpinās sadarbību ar SIA “Lursoft IT”, kas nodrošina informācijas piegādes datu formātu un struktūru.
Pārvaldes SUR funkcionalitātes piemērošanas specifikācija tiešas Uzņēmumu reģistra informācijas izmantošanas iespēju nodrošināšanai ir izstrādē.

15. Lauksaimniecības statistikā respondējošā vienība ir lauku saimniecība, kas ir tehniski un ekonomiski pastāvīga vienība ar vienotu vadību, kas ražo lauksaimniecības produktus vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Saimniecība var ražot arī nelauksaimnieciskus produktus un sniegt nelauksaimnieciskus pakalpojumus. Lauku saimniecība var būt gan juridiska persona (reģistrēta Uzņēmumu reģistrā), gan fiziska persona, kas ražo lauksaimniecības produkciju. Lai savienotu fizisko personu datus lauku saimniecību līmenī kā identifikators tiek izmantots personas kods. Datu apstrādes procesā fizisko personu datus Pārvalde izmanto vienīgi kopsavilkumu datu iegūšanai un grupējumu tabulu veidošanai. Lai samazinātu respondentu noslodzi un nodrošinātu savlaicīgu, precīzu lauksaimniecības statistiku, Pārvalde izmanto dažādu administratīvo datu avotu informāciju fizisko personu līmenī.

16. Lai nodrošinātu statistiku par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu (OSP 1. tabulas 16.5., 16.27. un 16.31. punkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regulas (EK) Nr. 1165/2008[6] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1091[7] prasībām, Pārvalde izmanto administratīvā datu avota – LDC Lauksaimniecības dzīvnieku reģistra un Novietņu infrastruktūras reģistra datus par dzīvnieku skaitu pa sugām un vecuma grupām, par ganāmpulka novietni un tās īpašnieku, par dzīvnieku novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

16.1. Pārvaldes lauku saimniecību reģistra (turpmāk – SLSR) informācijas regulārai aktualizācijai kā vienu no datu avotiem Pārvalde izmanto administratīvo datu avota VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par fizisko personu tiesiskā valdījumā vai lietojumā esošām zemes vienībām, kuru zemes lietošanas mērķis ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Administratīvo avotu dati tiek izmantoti SLSR datu analīzei un kvalitātes pārbaudei lauku saimniecību līmenī, lai nodrošinātu informāciju par lauku saimniecību skaitu un zemju platībām (OSP 1. tabulas 16.16. punkts). Regulāri aktualizēta SLSR informācija nodrošina kvalitatīvu lauksaimniecības statistikas apsekojumu izlašu veidošanu lauku saimniecību līmenī.
16.2. SLSR informācija par lauku saimniecību ekonomisko lielumu un specializāciju ir svarīga lauksaimniecības izlašu veidošanā. Lai aktualizētu SLSR informāciju, Pārvalde izmanto LDC Lauksaimniecības dzīvnieku reģistra datus par dzīvnieku skaitu pa sugām un vecuma grupām ganāmpulku īpašnieku līmenī, kas nepieciešama lauku saimniecību lopkopības standarta izlaides aprēķinam, kā arī LAD informāciju no ES tiešo maksājumu datubāzes par atbalsta saņēmēju deklarētām un apstiprinātām lauksaimniecības kultūraugu sējumu platībām kultūraugu līmenī, kas nepieciešama lauku saimniecību augkopības standarta izlaides aprēķinam, kā arī LDC Bioloģiskās lauksaimniecības reģistra informāciju par bioloģiski sertificēto personu audzēto lauksaimniecības kultūraugu platībām, kuru izmanto bioloģisko lauku saimniecību pārstāvniecības nodrošināšanai lauksaimniecības izlasēs.
16.3. Lai nodrošinātu ikgadējo statistiku par lauksaimniecības kultūraugu sējumu platībām (OSP 1. tabulas 16.2. punkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulas (EK) Nr. 543/2009[8]  prasībām, datu analīzei un datu kvalitātes pārbaudei, Pārvalde izmanto LAD Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (turpmāk – IAKS) datus par deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu sējumu platībām fizisko personu līmenī. IAKS datus Pārvalde izmanto arī ikgadējā augkopības apsekojumā kā priekšiedruku, kā arī par pamatu dažādu lauksaimniecības statistikas apsekojumu izlašu veidošanā.
16.4.  Lai nodrošinātu statistiku par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām 2023. un 2026. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumā. (OSP 1. tabulas 16.27. un 16.31. punkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1091 prasībām, Pārvalde izmanto LAD IAKS datus par deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu sējumu platībām fizisko personu līmenī.
16.5. Lai nodrošinātu statistiku par atbalstu lauku attīstībai 2023. un 2026. gada  lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumā (OSP 1. tabulas 16.27. un 16.31. punkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1091 prasībām,  Pārvalde izmanto LAD informāciju par atsevišķu atbalsta pasākumu ietvaros apmaksātiem projektiem.
16.6. Lai nodrošinātu statistiku par bioloģiski audzētu lauksaimniecības kultūru sējumu platībām un lauksaimniecības dzīvnieku skaitu 2023. un 2026. gada  lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumā (OSP 1. tabulas 16.27. un 16.31. punkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1091 prasībām,  Pārvalde izmanto  LDC Bioloģiskās lauksaimniecības reģistra informāciju par bioloģiski sertificētām (ieskaitot pārejas perioda) lauksaimniecības kultūraugu platībām fizisko personu līmenī un LDC Lauksaimniecības dzīvnieku reģistra datus par bioloģiski audzētu dzīvnieku skaitu pa sugām, par ganāmpulka novietni un tās īpašnieku. 

17. LDC statistikas sagatavošanas procesā apstrādā fizisko personu datus, lai identificētu katru bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieku. Fizisko personu datu informācija tiek sasaistīta ar pārējiem LDC reģistriem, kas nodrošina precīzu saražotās bioloģiskās produkcijas daudzuma un dzīvnieku skaita informāciju. Lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecību apsekošanu, ko veic sertificējošās institūcijas, ir nepieciešama fizisko personu kontaktinformācija, kā arī saimniecības adrese. Lai LDC veiksmīgi nodrošinātu pusgada statistiku par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un pusgada statistiku par novietņu infrastruktūru un kūtsmēslu krātuvēm nepieciešams identificēt visus lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekus un tos sasaistīt ar citiem LDC esošajiem reģistriem, tādā veidā iegūstot pēc iespējas precīzāku statistikas informāciju.

18.  Izpildot Latvijas Republikas Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapām” prasības, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) veic vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapās noteiktās informācijas uzkrāšanu un datu apstrādi (OSP 1. tabulas 27.1., 27.4., 27.10. punkti).
Lai varētu nodrošināt vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapu iesniedzēju un kompetentās iestādes lietotāju identificēšanu un verificēt viņu tiesības iesniegt šīs veidlapas konkrētas fiziskās vai juridiskās personas vārdā, vai veikt to pārbaudi, LVĢMC ir nepieciešams uzturēt sistēmas lietotāju reģistru un uzkrāt lietotāju kontu datus. Nereģistrējot un neautorizējot sistēmas lietotājus, LVĢMC nevarētu nodrošināt to, ka vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapas iesniedz un pārbauda personas, kam ir juridiskās tiesības šādām darbībām.
Saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 5. panta pirmo daļu LVĢMC sastāda derīgo izrakteņu krājumu bilanci (turpmāk – bilance) (OSP 1. tabulas 27.13. punkts), kas satur datus par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem iepriekšējā gadā un derīgo izrakteņu krājumiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 65. punktam Valsts vides dienests līdz nākamā kalendāra gada 1. aprīlim nosūta LVĢMC apkopotu informāciju par derīgo izrakteņu ieguvi par iepriekšējo kalendāra gadu bilances sagatavošanai. Bilance satur informāciju par personām, kurām  izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence derīgo izrakteņu ieguvei vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja un kuras iepriekšējā kalendārajā gadā veikušas derīgo izrakteņu ieguvi. Informācija par fiziskām personām ir vārds, uzvārds un kopā pa bilancēm ((derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) krājumu bilance un pazemes ūdeņu krājumu bilance)), to skaits gadā ir līdz 50 (kopā gadā tiek iekļauti aptuveni 850 zemes dzīļu izmantotāji). Bilances datus par veikto derīgo izrakteņu ieguvi un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem galvenokārt izmanto valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītas biedrības un asociācijas. Līdz ar to, ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, var uzskatīt, ka no personas datu vākšanas un apstrādes oficiālās statistikas nodrošināšanai sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā iespējamais fizisko personu tiesību uz privātumu aizskārums, tādēļ iepriekš minēto institūciju rīcībā esošo personas datu izmantošana oficiālās statistikas nodrošināšanai ir samērīga un iegūtais sabiedriskais labums būtiski pārsniedz personas tiesību ierobežojumu.

19. Lai sagatavotu informāciju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībā (OSP 1. tabulas 28.2. punkts) ir nepieciešami administratīvie dati, kas kalpo diviem mērķiem: respondentu izlases veidošanai, lai respondenti pietiekami pārstāvētu regulās prasītos datu griezumus, un demogrāfisko rādītāju iegūšanai. Apsekojuma organizēšanu nosaka regula Nr. 2019/1700. Respondentu izlasē netiek iekļauti iedzīvotāji, kam ir īslaicīgas uzturēšanās atļaujas un ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Šim nolūkam tiek izmantoti PMLP Fizisko personu reģistra dati par dzīvesvietas valsti, uzturēšanās termiņu. Tā kā apsekojumā notiek konkrētu fizisku personu aptaujāšana, ir nepieciešama šīs fiziskās personas vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un personas kods.

20. Lai iegūtu informāciju par pārvadājumu apjomu autotransportā, Pārvalde veic izlases apsekojumu par kravu pārvadājumiem ar kravas autotransportu (OSP 1. tabulas 24.2. punkts). Šādas statistikas apkopošanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 18. janvāra Regula (ES) Nr. 70/2012 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (pārstrādātā versija). Apsekojuma mērķa populācija ir juridiskām vai fiziskām personām piederoši vai nomāti kravas autotransporta līdzekļi, kas apsekojuma brīdī ir izgājuši tehnisko apskati un var tikt legāli lietoti. Šajā apsekojumā netiek iekļauti speciālie transportlīdzekļi, kā arī transportlīdzekļi, kas vecāki par 25 gadiem, un autotransports ar celtspēju mazāku par 3.5 tonnām. Izlases rāmis tiek veidots no visiem CSDD reģistrētajiem kravas transportlīdzekļiem, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem. No CSDD reģistra pēc transporta līdzekļa reģistrācijas numura tiek pievienota informācija par ADR sertifikātu, un no Valsts SIA “Autotransporta direkcijas” datu bāzes Pārvalde iegūst informāciju par atļaujām komercpārvadājumiem un pašpārvadājumiem iekšzemē un starptautiskajos pārvadājumos. Izlases rāmis tiek veidots katru mēnesi, izmantojot iepriekš minētos administratīvos datus. Tādejādi tiek nodrošināta kvalitatīva izlases veidošana, kas sekmē apkopotās informācijas precizitāti.

21. Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) savas kompetences ietvaros sagatavo statistiku par nelaimes gadījumiem darbā (OSP 1. tabulas 8.1. un 8.13. punkti) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1338/2008[9] prasībām. VDI statistikas nodrošināšanai izmanto fizisko personu datus, kurus iegūst no PMLP datu bāzes. Lai aprēķinātu nelaimes gadījumā darbā cietušās personas vecumu, nepieciešamās informācijas iegūšanai no PMLP datu bāzes tiek izmantots personas kods. Personas vecums tiek atspoguļots ne tikai datu bāzē, kuru VDI sagatavo un nosūta Pārvaldei tālākai datu iesniegšanai Eurostat, bet arī, izmeklējot darbā notikušu nelaimes gadījumu par kuru tiek sastādīts administratīvais akts, tas ir, akts par nelaimes gadījumu darbā, kura veidlapa paredz norādīt cietušās personas personas kodu.

22.   Statistika par infekcijas un parazitārām slimībām (OSP  1. tabulas 8.7. punkts) tiek veidota epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas ietvaros, kuras funkcijas, uzdevumi un mērķi ir šādi: nodrošināt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, veikt epidemioloģisko izmeklēšanu, identificēt infekcijas slimību perēkļus, atklāt infekcijas slimnieku kontaktpersonas un nodrošināt pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai. Individuālā gadījumu epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu organizēšana nav iespējama bez personificēto datu apstrādes. Par primāro datu avotu tiek izmantotas no ārstniecības personām un laboratorijām saņemtās veidlapas ziņošanai par infekcijas slimībām. Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un citiem epidemioloģisko drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem informācija, kuru Slimību un profilakses kontroles centrs (turpmāk – SPKC) saņem no ārstniecības personām un laboratorijām par personām, kurām ir konstatētas reģistrācijai pakļautās infekcijas slimības, primāri tiek izmantota pretepidēmijas pasākumu organizēšanai infekcijas slimību perēkļos (inficēto personu dzīves un uzturēšanās vietās, infekcijas skartajos iestādēs un citos objektos), lai apturētu infekcijas slimību izplatīšanos un, epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā, lai operatīvi un retrospektīvi sekotu epidemioloģiskajai situācijai un veiktu nepieciešamos infekcijas slimību izplatības ierobežojošos pasākumus. Pretepidēmijas pasākumu organizēšana ir iespējama tikai tad, ja inficētā persona ir identificēta, kas ir iespējams tad, ja ir saņemta precīza informācija par inficēto personu. Statistikas dati par infekcijas un parazitārām slimībām (bez personu identificējošas informācijas) veidojas sekundāri, kā būtisks infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības rādītājs, turklāt daļēji statistikas dati veidojas, pamatojoties uz epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā iegūto informāciju, t.sk. informāciju par inficētas personas vakcinācijas statusu. Personas dati palīdz novērst arī vairākkārtēju inficēto personu reģistrāciju un līdz ar to statistikas datu sagrozīšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, SPKC statistikas vajadzībām identificējamu personas datu vākšana un apstrāde ir tiesiski pamatota, sniedz sabiedrībai lielāku ieguvumu nekā iespējamais fizisko personu tiesību uz privātumu aizskārums, tādēļ šo personas datu izmantošana statistikas nodrošināšanai ir samērīga un iegūtais sabiedriskais labums būtiski pārsniedz personas tiesību ierobežojumu. Identificējami personas dati visā to apstrādes procesā tiek klasificēti kā ierobežotas pieejamības informācija un tiek aizsargāti ar attiecīgām tehniskām un organizatoriskām metodēm un rīkiem. Covid-19 epidēmija pierādīja individuālo datu izmantošanas svarīgumu un nozīmīgumu infekcijas slimību izplatības ierobežošanā Latvijā un citur pasaulē.  

23. OSP 9.2. punkta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda kopējie izdevumi uzturlīdzekļu izmaksai, no tiem – uzturlīdzekļu fonda administratīvie izdevumi” sagatavošanai tiek izmantoti dati no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra (turpmāk – reģistrs) par pārskata periodā nodrošinātajām uzturlīdzekļu izmaksām. Kārtību, kādā reģistrā iekļauj un izsniedz ziņas, nosaka 2017. gada 24. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 48 “Noteikumi par Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru”.


[1] Personalizēto e-talonu izmanto braukšanai sabiedriskajā transportā, kā arī dažādu Rīgas pašvaldības un partnerorganizāciju pakalpojumu izmantošanai;

[2] Dati par jauniešiem pieejami tikai dažos reģistros, un, ņemot vērā, ka Latvijā nav vienota studējošo reģistra, atsevišķi personas 20 – 35 gadu vecumā, nav iekļautas nevienā no reģistriem;

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 6. jūlija Regula (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK;

[4] Komisijas 2013. gada 23. septembra Regula (ES) Nr. 912/2013, ar ko attiecībā uz statistiku par izglītības un apmācības sistēmām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi;

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) Nr. 2019/2152  par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā; 

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1165/2008 par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK;

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011;

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 543/2009, kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 un (EEK) Nr. 959/93;

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā.

Nē

Nē

Nē