Anotācija

Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina ieslodzījuma izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi Pārvalde īsteno nozīmīgu sabiedrības drošības un valsts iekšējās drošības nodrošināšanas uzdevumu, tajā skaitā – pasākumus ieslodzīto bēgšanas vai to mēģinājumu nepieļaušanai, pasākumus no ieslodzījuma vietām neatļautos saziņas veidos organizētu noziedzīgo nodarījumu apjoma ierobežošanai un neatļauto vielu un priekšmetu nokļūšanas samazināšanai ieslodzījuma vietās, pasākumus ieslodzīto radikalizācijas mazināšanai utt.
Satversmes aizsardzības birojs (turpmāk – SAB) ir Latvijas valsts drošības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Kā Nacionālā drošības iestāde SAB veic pats un kontrolē NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību valsts institūcijās, kurās notiek darbs ar NATO un Eiropas Savienības klasificētu informāciju.
Iestādēm noteikto uzdevumu īstenošanai kritiski svarīgs aspekts ir infrastruktūra. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem. 
Ieslodzījuma vietu apsardzes inženiertehnisko līdzekļu stāvoklis tieši ietekmē sabiedrības un valsts iekšējo drošību, kā arī ieslodzījuma vietu personāla drošību.
Ieslodzījuma vietu nožogojuma inženiertehniskie un ārējās apsardzes tehniskie līdzekļi, kuri nodrošina ieslodzījuma vietas "ārējo drošības līniju", ir morāli un fiziski novecojuši, un daļu no tiem vairs praktiski nav iespējams remontēt, jo vairs neeksistē šo līdzekļu ražotāji. Savukārt jaunus tehniskos līdzekļus uzstādīt esošajā inženiertehnisko un tehnisko ieslodzījuma vietu apsardzes līdzekļu sistēmā nav iespējams to tehnisko īpatnību un savstarpējās nesaderības dēļ. Visu ieslodzījuma vietu nožogojuma kopējais garums (perimetrs) ir aptuveni 9000 metri.
Par situācijas nopietnību liecina arī tas, ka pēdējos gados fiksētie ieslodzīto bēgšanas vai to mēģinājumu gadījumi rāda, ka infrastruktūra sava stāvokļa dēļ nespēj radīt nopietnus šķēršļus ieslodzīto bēgšanai. Papildus jāmin, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās norises un radikālo organizāciju centienus vervēt kaujiniekus ieslodzīto vidū, ļoti nopietna uzmanība ir jāpievērš ieslodzījuma vietu situācijai, t.sk. infrastruktūras drošībai. Ņemot vērā šos riskus, sabiedrības un valsts iekšējās drošības nodrošināšanai ļoti būtiski ir nostiprināt ieslodzījuma vietu "ārējo drošības līniju" – nožogojumus un ar tiem saistīto aprīkojumu un inženierbūves.
Ņemot vērā to, ka noteikumu Nr. 421 51. punkts noteic, ka mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, jāsasniedz līdz gada beigām, vienreizējās investīcijas tiks ieguldītas kritiskā stāvoklī esošo Rīgas Centrālcietuma žoga posma (306 m) un Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem žoga posma (130 m) nomaiņai.

Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam Tieslietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. piešķirt finansējumu vienreizējām investīcijām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Pārvaldei 654 000 euro apmērā divu ieslodzījuma vietu ārējā nožogojuma posmu nomaiņai un SAB 500 000 euro apmērā; 
2. uzdevumu Tieslietu ministrijai iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 ''Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem'', atbilstoši faktiski nepieciešamo izdevumu apmēram;
3. uzdevumu Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.