Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” mērķis (turpmāk - likumprojekts) ir noteikt jaunus subjektus, uz kuru ir attiecināmi Nacionālās drošības likuma VI nodaļā noteiktie ierobežojumi, proti, likumprojekts paredz noteikt, ka  nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurai  pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar sadales vai pārvades sistēmu.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Reaģējot uz drošības vides izmaiņām, kā arī ievērojot Latvijas apdraudējuma mainīgo raksturu, likumprojekts mazina energodrošības riskus Latvijas enerģētikas nozarē un veicina Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanu, kā arī Latvijas tautsaimniecības nepārtrauktu darbību.

Krievijas Federācija ir ilgstoši izmantojusi tās energoresursus kā vienu no ārpolitikas veidošanas instrumentiem un kā rīku, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu valstīs, kas saņem dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas, tai skaitā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc Krievijas Federācijas īstenotā iebrukuma Ukrainā paļaušanās uz Krievijas Federācijas dabasgāzes nepārtrauktām piegādēm, jo īpaši apkures sezonā, radīja dabasgāzes apgādes riskus, kā arī tiešus draudus Latvijas Republikas valstiskumam. Ņemot vērā iepriekš minēto Saeima ir pieņēmusi un valsts prezidents ir izsludinājis  grozījumus Enerģētikas likumā, kas ar 2023. gada 1. janvāri aizliedz dabasgāzes piegādi no Krievijas Federācijas.
Tai pat laikā dabasgāze ir viens no būtiskiem primārajiem energoresursiem, kas tiek izmantots gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanas procesā. Dabasgāzes patēriņa īpatsvars kopējā energoresursu patēriņa struktūrā Latvijā 2020. gadā bija 20,8 %, bet pārveidošanas sektorā - 49,5 %. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes avotus.
Atteikšanās no apgādes ar Krievijas Federācijas dabasgāzi un nodrošināšana ar citiem alternatīviem dabasgāzes avotiem ļaus nodrošināt Latvijas Republikas dabasgāzes lietotājus ar nepārtrauktu dabasgāzes apgādi par pamatotām cenām.
Lai nodrošinātu Latvijas apgādi ar dabasgāzi arī turpmāk, viens piegādes avotiem ir dabasgāzes piegāde sašķidrinātā veidā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 39.punktā ietverto definīciju sašķidrinātās dabasgāzes iekārta ir terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanai, izkraušanai un pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī tam piederošās iekārtas un pagaidu glabātavas, kas nepieciešamas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanai un atkārtotai pārvēršanai gāzveida stāvoklī, kā arī turpmākai piegādei uz dabasgāzes pārvades sistēmu vai enerģijas lietotājam. Tā kā šāda termināļa darbībai ir būtiska nozīme Latvijas apgādei ar dabasgāzi, tad, lai laicīgi novērstu apdraudējumu nacionālās drošības interesēm, ir nepieciešamas komercsabiedrības, kurām  pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar sadales vai pārvades sistēmu, noteikt par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām.
 

-

Komercsabiedrību, kurām pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades vai sadales sistēmu, dalībnieki vai akcionāri, kam pieder būtiska līdzdalība šajā sabiedrībā, un biedri.

Komercsabiedrības, kurām pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades vai sadales sistēmu, un personas, kurām ir būtiska līdzdalība attiecīgajās komercsabiedrībās.  

-

-

-

Likumprojekta tvērums atbilst Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2019. gada 19. marta Regulas (ES) Nr.2019/452 4.panta 1.punkta c) apakšpunktā noteiktajam, ka dalībvalstis var apsvērt iespēju vērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas saistīti ar kritisku resursu piegādi, tostarp energopiegādi vai izejvielu piegādi.