Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Investīcijas mērķa kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu - līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras  garums Rīgas valstspilsētā un Pierīgā ir vismaz 60 km.

Vispārējā kārtība

Ministru kabinets 2021.gada 28.aprīlī apstiprināja (prot. Nr.36 27.§) AF plānu[1]. 2021.gada 13.jūlijā AF plāns apstiprināts arī Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē.

AF plānā, tostarp, paredzēts īstenot komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1 “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformu “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana”, kā arī tās ietvaros Investīciju (Pilnveidota veloceļu infrastruktūra).

Pašreizējā situācija un problēmas apraksts
Atbilstoši AF plānā minētajam, galvenais siltumnīcas gāzu emisiju (turpmāk - SEG) avots Latvijas transportā ir autotransports - tā devums ir aptuveni 93,6% no SEG emisijām sektorā, kuras Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu, t.i., 31% līdz 45% Rīgas metropoles areāla pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju darbspējas vecumā strādā Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apmēram 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem.

Lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, t.sk. velotransportu.

Veloceļu infrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara kopējā  mobilitātē samazināšanā un mikromobilitātes attīstībā. Velotransporta satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā. Tomēr esošajā situācijā trūkst vienota velotransporta satiksmes tīkla, jo Rīgas metropoles areālā veloceļu infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Līdz ar to ir augsta nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras, lai nodrošinātu 'zaļās' mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai. Integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Lai samazinātu transporta radīto SEG emisiju daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tajā skaitā Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus. Proti, ir nepieciešams veicināt velotransportu, attīstot maģistrālo veloceļu infrastruktūru.

Risinājums
Atbilstoši AF plānam, lai risinātu augstāk minēto problēmu, Investīcijas ietvaros paredzēts izveidot Rīgas metropoles areālā – Rīgas pilsētā un Pierīgā, vienotu, nepārtrauktu maģistrālo veloceļu infrastruktūru, nodrošināt “zaļās” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radot priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros (maršrutos), sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus. Kopumā Rīgā un Pierīgā veloceļu infrastruktūru ir plānots attīstīt šādos maršrutos:
Rīga - Carnikava;
Rīga - Ulbroka;
Rīga - Ķekava;
Rīga - Babīte - Piņķi;
Rīga - Mārupe.
Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļu infrastruktūru.

Kvantitatīvais rādītājs
Atbilstoši AF plānam, Investīcijas mērķa sasniedzamais kvantitatīvais rādītājs - līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras  garums Rīgas pilsētā un Pierīgā ir vismaz 60 km.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta Investīcijas projektu ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta, pilnveidota un atjaunota veloceļu infrastruktūra, kā arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošana velotransportam. Terminu skaidrojums:
- Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
- Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
- Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
- Pilnveide ir esošās veloceļu infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu veloceļa funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem. Piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana.
- Pielāgošana ir esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai. Piemēram, velojoslas izveidošana.

2022.gada 16.februārī Darbības kārtības, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, 1.pielikumā kā pārbaudes mehānisms par 1.1.1.3.i. investīcijas kvantitatīvā mērķa sasniegšanu ir norādīts:
“Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:
a) sarakstu, kurā norādīti visi projekti, norādot garumu kilometros un veidu (pārbūve vai jauna būvniecība);
b) apliecinājumu par jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras nodošanu ekspluatācijā.

Dokuments, kas apliecina projektā paredzētā rādītāja sasniegšanu, ir finansējuma saņēmēja apliecinājums par jaunas izbūvētas un pārbūvētas veloceļu infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, t.sk., par atjaunoto, pilnveidoto un pielāgoto infrastruktūru. Tāpat arī finansējuma saņēmējs noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai pievieno iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu par projekta izmaksu atbilstību Noteikumu projektā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu.

Finansējums, mērķa grupa un finansējuma saņēmēji
Investīcijai pieejamais kopējais AF attiecināmais finansējums ir 34 514 008 euro.
Investīcijas mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki un iedzīvotāji.
Investīcijas īstenošanas teritorija ir Rīgas pilsēta un Pierīga.
Finansējuma saņēmēji ir pašvaldības, kuru teritorijā tiks veiktas investīcijas veloceļu infrastruktūrā. Plānotie finansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība.

Atbalsta piešķiršanas kārtība
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija kā nozares ministrija.
Atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra).
Investīcijas īstenošanā ir ierobežots pretendentu loks. Plānots, ka katrs finansējuma saņēmējs iesniedz vienu projektu.
Ministrija pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, provizoriski 10 darbdienu laikā nosūta finansējuma saņēmējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, kurā norāda:
- informāciju par projekta iesnieguma aizpildāmajiem datu laukiem;
- projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.

Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumu iesniedz vienā no veidiem:
- Vadības informācijas sistēmā, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir nodrošināta šīs sistēmas funkcionalitāte;
- Ministrijā elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nav nodrošināta Vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte.

Ministrija pēc projekta iesnieguma saņemšanas organizē tā pārbaudi atbilstībai šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem, kā arī, sadarbojoties ar Aģentūru, pārbaudi, vai finansējuma saņēmējs neatbilst turpmāk minētajiem izslēgšanas kritērijiem.
- Gadījumā, ja projekta iesniegumā informācija neatbilst Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, ir pretrunīga vai nepilnīga, Ministrija nosūta finansējuma saņēmējam pieprasījumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu.
- Ja finansējuma saņēmējs pēc augstāk minētās informācijas iesniegšanas neizpilda nosacījumus vai neizpilda tos noteiktajā termiņā, Ministrija atkārtoti nosūta finansējuma saņēmējam pieprasījumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu.
- Ja finansējuma saņēmējs atkārtoti neizpilda nosacījumus vai neizpilda tos noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.
- Ministrija var izvērtēt un atkārtoti uzaicināt Noteikumu projektā minēto projekta iesniedzēju iesniegt jaunu projekta iesniegumu.

Aģentūra, saņemot pieprasījumu no Ministrijas, pārbauda, vai finansējuma saņēmējs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.

Ja projekta iesniegums atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem un uz finansējuma saņēmēju nav attiecināms neviens no iepriekš minētajiem izslēgšanas kritērijiem, Ministrija atbalsta projekta virzību Aģentūrai vienošanās noslēgšanai par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju.

Atbalstāmās darbības
Investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā, izbūvējot, pārbūvējot, atjaunojot, pilnveidojot un pielāgojot veloceļu infrastruktūru, lai sasaistītu Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus. Projektu īstenošanā finansējuma saņēmējs ņem vērā AF plānā ietverto principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz AF plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē brīdi, t.i. uz 2021.gada 13. jūliju, t.sk. tās nevar būt uzsāktas pirms 2020.gada 1.februāra.
AF investīcijas ietvaros netiek plānots attiecināt darbības, kas ir pabeigtas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi (13.07.2021.). Tomēr šāda iespēja iekļaut šīs investīcijas projektos darbības kas nav vēl pabeigtas uz 13.07.2021., bet ir uzsāktas pirms šī datuma, bet ne agrāk kā 01.02.2020., veicina ātrāku projektu īstenošanu un kvantitatīvā rādītājas sasniegšanu.

Attiecināmās izmaksas
Attiecināmas ir atbalstāmo darbību izmaksas, ievērojot AF plāna principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās darbības, tai skaitā:
- Atbalstāma ir maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā, veicinot nemotorizēto mobilitāti;
- Tiek nodrošināta infrastruktūras savienojamība - maģistrālie veloceļi pēctecīgi turpinās un savieno Rīgu ar tās apkārtnes teritorijām, kā arī savienojas ar mobilitātes punktiem un papildina multimodālo savienojumu sniegtās iespējas;
- Katrā maršrutā jānodrošina sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem;
- Investīcija tiešā veidā palīdz sasniegt klimat-neitralitātes mērķus.
Izmaksas var būt attiecināmas, ja tās nav radušās agrāk kā 2020.gada 1.februārī un vēlāk kā vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 2026.gada 31.maijā (maksimālai projekta īstenošanas termiņš).

Atsevišķi skaidrojumi:
- Velosipēdistu iela nozīmē, ka maģistrālās nozīmes velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velo ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam veloceļu infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.

- Pārējās ar veloceļu infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).

- Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās veloceļu infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.

- Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo veloceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
Atsevišķos gadījumos šīs izmaksu pozīcijas apmēru var palielināt vēl līdz 3% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, to saskaņojot ar Satiksmes ministriju un Aģentūru. Lai šādu palielinājumu varētu saskaņot arī ir vajadzīgs iepriekš minētais sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums.

Citi faktori
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu nodrošina vadības informācijas sistēmā, kas ir Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma. Tomēr, ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta šīs sistēmas funkcionalitāte, informācija jāiesniedz elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Ja projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamā informācija ir iesniegta elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu (NP 14.2.apakšpunkts), pēc vadības informācijas sistēmas funkcionalitātes pieejamības nodrošināšanas finansējuma saņēmējs pēc Aģentūras uzaicinājuma tās noteiktajā termiņā ievada projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamo informāciju vadības informācijas sistēmā.

Aģentūra veic projekta īstenošanas uzraudzību atbilstoši kārtībā par AF īstenošanu un uzraudzību noteiktaja, tai skaitā veic pārbaudes, lai pārliecinātos par dubultā finansējuma, krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska neesamību.

Aģentūra pieprasa finansējumu investīcijas projektu priekšfinansēšanai no budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši kārtībai, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.
Finansējuma saņēmējs var iesniegt avansa un starpposma maksājuma pieprasījumus Aģentūrā, tomēr avansa un starpposma maksājumu summa nevar pārsniegt 90 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Investīcijas veloceļu infrastruktūrā, kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās SEG emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 100% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi). Atbilstoši ANM plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst  intervences kategorijai (investīcijas kodam) 075 – riteņbraukšanas infrastruktūra.

Investīcijas īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem un veicinot nemotorizētu mobilitātei.

Uzraudzības rādītāju var uzskatīt par sasniegtu, ja līdz 2024.gada 31.decembrim noslēgti visi būvprojektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības līgumi par visu no jauna izbūvējamo vai pārbūvējamo veloceļu infrastruktūru.

AF investīcijas veloceļu infrastruktūras precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projektu iesniegumu sagatavošanas. Šobrīd no pieejamās informācijas nav konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, t.sk. ES fondu 2021.-2027.plānošanas periodā (nav apstiprinātu veloceļu infrastruktūras projektu), kā arī nav konstatēta sasaiste ar 2014.-2020.plānošanas perioda projektiem. Līdz ar to šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja sasaiste sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām tiks konstatēta, apstiprinot jaunus 2021.-2027.plānošanas perioda projektus, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultā finansējuma riska mazināšanai.


[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

Nē

Tiesiskais regulējums var ietekmēt satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus, veloceļu infrastruktūras lietotājus.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta emisiju samazināšana Rīgas metropoles areālā – Rīgā un Pierīgā.

Pašvaldības, kuru teritorijā paredzēts no jauna izbūvēt un pārbūvēt veloceļu infrastruktūru.
Plānotie fnansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kā arī Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novada pašvaldības.
Tiesiskais regulējums jāņem vērā finansējuma saņēmējiem, iesniedzot un īstenojot projektus.
Citām juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-