Anotācija (ex-ante)

22-TA-1823: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.3.i. investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1 “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīcijas 1.1.1.3.i. investīcijas “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai noteiktu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 1.1.1.3.i. investīcijas “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra” (turpmāk – Investīcija) īstenošanas nosacījumus un nodrošinātu Investīcijas mērķa sasniegšanu.
Investīcijas īstenošanas mērķis ir vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide Rīgas metropoles areālā – Rīgas pilsētā un Pierīgā, lai nodrošinātu “zaļās” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna ietvaros resorā plānotās investīcijas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Investīcijas mērķa kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu - līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras  garums Rīgas valstspilsētā un Pierīgā ir vismaz 60 km.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2021.gada 28.aprīlī apstiprināja (prot. Nr.36 27.§) AF plānu[1]. 2021.gada 13.jūlijā AF plāns apstiprināts arī Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē.

AF plānā, tostarp, paredzēts īstenot komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1 “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformu “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana”, kā arī tās ietvaros Investīciju (Pilnveidota veloceļu infrastruktūra).

Pašreizējā situācija un problēmas apraksts
Atbilstoši AF plānā minētajam, galvenais siltumnīcas gāzu emisiju (turpmāk - SEG) avots Latvijas transportā ir autotransports - tā devums ir aptuveni 93,6% no SEG emisijām sektorā, kuras Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu, t.i., 31% līdz 45% Rīgas metropoles areāla pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju darbspējas vecumā strādā Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apmēram 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem.

Lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, t.sk. velotransportu.

Veloceļu infrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara kopējā  mobilitātē samazināšanā un mikromobilitātes attīstībā. Velotransporta satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā. Tomēr esošajā situācijā trūkst vienota velotransporta satiksmes tīkla, jo Rīgas metropoles areālā veloceļu infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Līdz ar to ir augsta nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras, lai nodrošinātu 'zaļās' mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai. Integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Lai samazinātu transporta radīto SEG emisiju daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tajā skaitā Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus. Proti, ir nepieciešams veicināt velotransportu, attīstot maģistrālo veloceļu infrastruktūru.

Risinājums
Atbilstoši AF plānam, lai risinātu augstāk minēto problēmu, Investīcijas ietvaros paredzēts izveidot Rīgas metropoles areālā – Rīgas pilsētā un Pierīgā, vienotu, nepārtrauktu maģistrālo veloceļu infrastruktūru, nodrošināt “zaļās” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radot priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros (maršrutos), sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus. Kopumā Rīgā un Pierīgā veloceļu infrastruktūru ir plānots attīstīt šādos maršrutos:
Rīga - Carnikava;
Rīga - Ulbroka;
Rīga - Ķekava;
Rīga - Babīte - Piņķi;
Rīga - Mārupe.
Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļu infrastruktūru.

Kvantitatīvais rādītājs
Atbilstoši AF plānam, Investīcijas mērķa sasniedzamais kvantitatīvais rādītājs - līdz 2026.gada 31.maijam jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras  garums Rīgas pilsētā un Pierīgā ir vismaz 60 km.
Uz kvantitatīvā rādītāja sasniegšanu tiek attiecināta Investīcijas projektu ietvaros no jauna izbūvēta, pārbūvēta, pilnveidota un atjaunota veloceļu infrastruktūra, kā arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošana velotransportam. Terminu skaidrojums:
- Izbūve atbilst būvdarbu terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būvdarbi - būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, [..], pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.
- Pārbūve atbilst būves pārbūves terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
- Atjaunošana atbilst būves atjaunošanas terminam saskaņā ar Būvniecības likumu:
Būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
- Pilnveide ir esošās veloceļu infrastruktūras pilnveidošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu veloceļa funkcionalitāti, kā arī drošības uzlabošanu velotransporta lietotājiem. Piemēram, luksoforu, apgaismojuma uzstādīšana.
- Pielāgošana ir esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu (ietvju) pielāgošana velotransporta izmantošanai. Piemēram, velojoslas izveidošana.

2022.gada 16.februārī Darbības kārtības, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, 1.pielikumā kā pārbaudes mehānisms par 1.1.1.3.i. investīcijas kvantitatīvā mērķa sasniegšanu ir norādīts:
“Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:
a) sarakstu, kurā norādīti visi projekti, norādot garumu kilometros un veidu (pārbūve vai jauna būvniecība);
b) apliecinājumu par jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras nodošanu ekspluatācijā.

Dokuments, kas apliecina projektā paredzētā rādītāja sasniegšanu, ir finansējuma saņēmēja apliecinājums par jaunas izbūvētas un pārbūvētas veloceļu infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, t.sk., par atjaunoto, pilnveidoto un pielāgoto infrastruktūru. Tāpat arī finansējuma saņēmējs noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentācijai pievieno iekšējā auditora vai neatkarīga revidenta atzinumu par projekta izmaksu atbilstību Noteikumu projektā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un mērķa sasniegšanu.

Finansējums, mērķa grupa un finansējuma saņēmēji
Investīcijai pieejamais kopējais AF attiecināmais finansējums ir 34 514 008 euro.
Investīcijas mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki un iedzīvotāji.
Investīcijas īstenošanas teritorija ir Rīgas pilsēta un Pierīga.
Finansējuma saņēmēji ir pašvaldības, kuru teritorijā tiks veiktas investīcijas veloceļu infrastruktūrā. Plānotie finansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība.

Atbalsta piešķiršanas kārtība
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija kā nozares ministrija.
Atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra).
Investīcijas īstenošanā ir ierobežots pretendentu loks. Plānots, ka katrs finansējuma saņēmējs iesniedz vienu projektu.
Ministrija pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, provizoriski 10 darbdienu laikā nosūta finansējuma saņēmējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, kurā norāda:
- informāciju par projekta iesnieguma aizpildāmajiem datu laukiem;
- projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.

Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumu iesniedz vienā no veidiem:
- Vadības informācijas sistēmā, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir nodrošināta šīs sistēmas funkcionalitāte;
- Ministrijā elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nav nodrošināta Vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte.

Ministrija pēc projekta iesnieguma saņemšanas organizē tā pārbaudi atbilstībai šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem, kā arī, sadarbojoties ar Aģentūru, pārbaudi, vai finansējuma saņēmējs neatbilst turpmāk minētajiem izslēgšanas kritērijiem.
- Gadījumā, ja projekta iesniegumā informācija neatbilst Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, ir pretrunīga vai nepilnīga, Ministrija nosūta finansējuma saņēmējam pieprasījumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu.
- Ja finansējuma saņēmējs pēc augstāk minētās informācijas iesniegšanas neizpilda nosacījumus vai neizpilda tos noteiktajā termiņā, Ministrija atkārtoti nosūta finansējuma saņēmējam pieprasījumu iesniegt precizētu projekta iesniegumu un informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu.
- Ja finansējuma saņēmējs atkārtoti neizpilda nosacījumus vai neizpilda tos noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.
- Ministrija var izvērtēt un atkārtoti uzaicināt Noteikumu projektā minēto projekta iesniedzēju iesniegt jaunu projekta iesniegumu.

Aģentūra, saņemot pieprasījumu no Ministrijas, pārbauda, vai finansējuma saņēmējs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.

Ja projekta iesniegums atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem un uz finansējuma saņēmēju nav attiecināms neviens no iepriekš minētajiem izslēgšanas kritērijiem, Ministrija atbalsta projekta virzību Aģentūrai vienošanās noslēgšanai par investīcijas projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju.

Atbalstāmās darbības
Investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības ir investīciju veikšana reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā, izbūvējot, pārbūvējot, atjaunojot, pilnveidojot un pielāgojot veloceļu infrastruktūru, lai sasaistītu Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus. Projektu īstenošanā finansējuma saņēmējs ņem vērā AF plānā ietverto principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz AF plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē brīdi, t.i. uz 2021.gada 13. jūliju, t.sk. tās nevar būt uzsāktas pirms 2020.gada 1.februāra.
AF investīcijas ietvaros netiek plānots attiecināt darbības, kas ir pabeigtas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi (13.07.2021.). Tomēr šāda iespēja iekļaut šīs investīcijas projektos darbības kas nav vēl pabeigtas uz 13.07.2021., bet ir uzsāktas pirms šī datuma, bet ne agrāk kā 01.02.2020., veicina ātrāku projektu īstenošanu un kvantitatīvā rādītājas sasniegšanu.

Attiecināmās izmaksas
Attiecināmas ir atbalstāmo darbību izmaksas, ievērojot AF plāna principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās darbības, tai skaitā:
- Atbalstāma ir maģistrālās veloceļu infrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā, veicinot nemotorizēto mobilitāti;
- Tiek nodrošināta infrastruktūras savienojamība - maģistrālie veloceļi pēctecīgi turpinās un savieno Rīgu ar tās apkārtnes teritorijām, kā arī savienojas ar mobilitātes punktiem un papildina multimodālo savienojumu sniegtās iespējas;
- Katrā maršrutā jānodrošina sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem;
- Investīcija tiešā veidā palīdz sasniegt klimat-neitralitātes mērķus.
Izmaksas var būt attiecināmas, ja tās nav radušās agrāk kā 2020.gada 1.februārī un vēlāk kā vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 2026.gada 31.maijā (maksimālai projekta īstenošanas termiņš).

Atsevišķi skaidrojumi:
- Velosipēdistu iela nozīmē, ka maģistrālās nozīmes velotransporta satiksme tiek organizēta vienotā satiksmes telpā ar vietējās nozīmes (piekļuves funkcijas) autosatiksmi, krustojumos nodrošinot priekšroku velo ielai. Izmaksas tiek attiecinātas pēc proporcionalitātes principa – attiecināt var tikai to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam veloceļu infrastruktūrai. Nevar attiecināt to izmaksu daļu, kas atbilst atbalstam autosatiksmei. Finansējuma saņēmējam katrā gadījumā ir jāpamato iepriekšminētā proporcija.

- Pārējās ar veloceļu infrastruktūras izbūvi saistītās izmaksās ietilpst arī esošo ielu, ceļu/ gājēju ceļu pielāgošanas izmaksas, lai izveidotu velosipēdistu ceļu. Piemēram, uz esošās ielas/ gājēju ceļa (ietves) velojoslas izveidošana (līniju marķēšana, nodalot velojoslu).

- Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tai skaitā ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi) uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas ir attiecināmas arī uz esošās veloceļu infrastruktūras pilnveidošanu, kas ietilpst projektā paredzētajā maršrutā un atbilst Noteikumu projektā noteiktajiem projektu īstenošanas nosacījumiem.

- Izmaksu pozīcija “transportbūvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas” attiecas uz pieguļošo (netieši saistīto) infrastruktūru saistībā ar veloceļa izbūvi.
Piemēram, veloceļš šķērsos krustojumu. Lai izbūvētu šo veloceļu, ir jāpārbūvē krustojums, kā rezultātā skarot esošos inženiertīklus (piemēram, kabeļus). Tādā gadījumā šīs izmaksas var būt attiecināmas šajā izmaksu pozīcijā. Tomēr jāievēro nosacījums:
Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārcelšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mainīti inženiertīklu tehniskie parametri un investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
Atsevišķos gadījumos šīs izmaksu pozīcijas apmēru var palielināt vēl līdz 3% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, to saskaņojot ar Satiksmes ministriju un Aģentūru. Lai šādu palielinājumu varētu saskaņot arī ir vajadzīgs iepriekš minētais sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums.

Citi faktori
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu nodrošina vadības informācijas sistēmā, kas ir Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma. Tomēr, ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta šīs sistēmas funkcionalitāte, informācija jāiesniedz elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Ja projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamā informācija ir iesniegta elektroniska dokumenta veidā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu (NP 14.2.apakšpunkts), pēc vadības informācijas sistēmas funkcionalitātes pieejamības nodrošināšanas finansējuma saņēmējs pēc Aģentūras uzaicinājuma tās noteiktajā termiņā ievada projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamo informāciju vadības informācijas sistēmā.

Aģentūra veic projekta īstenošanas uzraudzību atbilstoši kārtībā par AF īstenošanu un uzraudzību noteiktaja, tai skaitā veic pārbaudes, lai pārliecinātos par dubultā finansējuma, krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska neesamību.

Aģentūra pieprasa finansējumu investīcijas projektu priekšfinansēšanai no budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši kārtībai, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.
Finansējuma saņēmējs var iesniegt avansa un starpposma maksājuma pieprasījumus Aģentūrā, tomēr avansa un starpposma maksājumu summa nevar pārsniegt 90 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Investīcijas veloceļu infrastruktūrā, kas būs publiski pieejama. Ņemot vērā, ka publiskas infrastruktūras īstenošanas gadījumā pasākums nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, Investīcijas ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās SEG emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 100% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi). Atbilstoši ANM plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst  intervences kategorijai (investīcijas kodam) 075 – riteņbraukšanas infrastruktūra.

Investīcijas īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, pārejot uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem un veicinot nemotorizētu mobilitātei.

Uzraudzības rādītāju var uzskatīt par sasniegtu, ja līdz 2024.gada 31.decembrim noslēgti visi būvprojektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības līgumi par visu no jauna izbūvējamo vai pārbūvējamo veloceļu infrastruktūru.

AF investīcijas veloceļu infrastruktūras precīzi maršruti būs zināmi tikai pēc projektu iesniegumu sagatavošanas. Šobrīd no pieejamās informācijas nav konstatēta sasaiste, sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, t.sk. ES fondu 2021.-2027.plānošanas periodā (nav apstiprinātu veloceļu infrastruktūras projektu), kā arī nav konstatēta sasaiste ar 2014.-2020.plānošanas perioda projektiem. Līdz ar to šobrīd nav konstatēti dubultā finansējuma riski. Gadījumā, ja sasaiste sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām tiks konstatēta, apstiprinot jaunus 2021.-2027.plānošanas perioda projektus, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultā finansējuma riska mazināšanai.


[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums var ietekmēt satiksmes dalībniekus, iedzīvotājus, veloceļu infrastruktūras lietotājus.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta emisiju samazināšana Rīgas metropoles areālā – Rīgā un Pierīgā.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Pašvaldības, kuru teritorijā paredzēts no jauna izbūvēt un pārbūvēt veloceļu infrastruktūru.
Plānotie fnansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kā arī Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novada pašvaldības.
Tiesiskais regulējums jāņem vērā finansējuma saņēmējiem, iesniedzot un īstenojot projektus.
Citām juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 725 700
0
6 902 802
0
10 354 202
12 079 903
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 725 700
0
6 902 802
0
10 354 202
12 079 903
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 088 097
0
8 352 390
0
12 528 585
14 616 683
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 725 700
0
6 902 802
0
10 354 202
12 079 903
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
362 397
0
1 449 588
0
2 174 383
2 536 780
3. Finansiālā ietekme
0
-362 397
0
-1 449 588
0
-2 174 383
-2 536 780
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-362 397
0
-1 449 588
0
-2 174 383
-2 536 780
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-362 397
-1 449 588
-2 174 383
-2 536 780
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-362 397
-1 449 588
-2 174 383
-2 536 780
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīcijai pieejamais kopējais AF attiecināmais finansējums ir 34 514 008 euro.
Budžeta izdevumi ir projekta ieviešanai nepieciešamie līdzekļi (Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums).

Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts. Izdevumi sadalīti pa gadiem, pieņemot, ka  2022.gadā ir nelieli projekta izdevumi, tā kā pamatā notiek sagatavošanās darbi un organizēti iepirkumi; 2023., 2024. un 2025.gadā izdevumi palielinās, jo projekti tiek īstenoti, veicot būvdarbus.
Līdz ar to plānotais sadalījums pa gadiem:
  2022 2023 2024 2025 2026 Kopā
AF 1 725 700 6 902 802 10 354 202 12 079 903 3 451 401 34 514 008

Investīcijas ietvaros īstenojamo projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 31.maijam.

Ietekme uz pašvaldības budžetu ir izdevumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksām.
PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. Jāņem vērā, ka PVN izmaksas ir jāparedz (jāplāno) Investīcijas īstenošanā un jānorāda plānotajos projektos.
Saskaņā ar likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” noteikto, pašvaldības var saņemt aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu (turpmāk – Projekti) īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz Projekta attiecināmo izmaksu kopsummu. Pašvaldību aizņemšanās mērķi un nosacījumi turpmākajiem gadiem tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam.
Tas nozīmē, ka pašvaldības var saņemt aizņēmumu PVN izmaksām projekta aktivitātēm, ko paredz noslēgtā vienošanās ar Aģentūru par Projekta īstenošanu. Lai pašvaldības Projekta ietvaros varētu saņemt aizņēmumus PVN izmaksām, attiecīgi PVN izmaksām ir jābūt iekļautām projekta ietvaros kā projekta sastāvdaļai.

Ņemot vērā, ka plānotajos projektos investīcijas tiks veiktas veloceļu infrastruktūrā, veicot iepirkumus un slēdzot attiecīgus būvniecības un pakalpojumu līgumus, tie būs PVN apliekami darījumi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta administrēšanas izmaksas nav attiecināmas/netiks segtas no AF  finansējuma.
Cita informācija
Lai nodrošinātu savlaicīgu projekta īstenošanu, finansējuma saņēmēji varēs pieprasīt avansa maksājumus un starpposma maksājumus. Kopējā piešķirtā avansu un starpposma maksājumu summa/apmērs nevar pārsniegt 90% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Detalizētāki avansa saņemšanas nosacījumi, tai skaitā avansa apjomi un to izmaksāšanas kārtība, konkrēti termiņi, kādā jāsasniedz projekta mērķis, tiks atrunāti vienošanās par projekta īstenošanu.
Aģentūra kā atbalsta sniedzējs finansējumu maksājumu veikšanai projektu ietvaros pieprasīs no budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
2021/241.
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2021/241 34.panta 2.punkts
(2.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina to redzamību, tostarp attiecīgajā gadījumā pievienojot Savienības logo un attiecīgu finansējuma paziņojumu)
Noteikumu projekta 33.7.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 2021/241 17.panta 2.punkts
(No 2020. gada 1. februāra uzsāktie pasākumi ir attiecināmi, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.)
Noteikumu projekta 28.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.

Paziņojums par sabiedrības līdzdalības iespējām noteikumu projekta izstrādes posmā 2022.gada jūnija sākumā tika ievietots Valsts kancelejas Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portāls (TAP portāls) ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2022.gada jūnijam.
(tiks papildināts atbilstoši sabiedrības līdzdalības rezultātiem)

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
Tiks papildināts atbilstoši sabiedrības aktivitātei.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija kā nozares ministrija, Aģentūra kā līgumslēdzējs un pašvaldības, kuras īstenos projektus savā teritorijā, veicot investīcijas veloceļu infrastruktūrā.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultāta tiks veicināta emisiju samazināšana Rīgas metropoles areālā – Rīgā un Pierīgā. Kā arī stimulēta pāreja uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk