Anotācija (ex-ante)

1) Tā kā 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektos saskaņā ar MK noteikumu Nr. 475 40.1. apakšpunktu finansējuma saņēmējiem ĢVPP infrastruktūras izveide ir jānodrošina saskaņā ar tipveida būvprojektu (izstrādāts 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas ietvaros), finansējuma saņēmējiem papildus jānodrošina piesaistes būvprojekta izstrāde konkrētajai ĢVPP atrašanās vietai, kā arī jānoslēdz iepirkuma līgums būvniecības darbiem. Ievērojot, ka līdz 2025. gada 1. aprīlim attiecīgie iepirkuma līgumi bija noslēgti astoņos projektos, bet vienā projektā (Rīgas valstspilsētas pašvaldība) vēl noritēja projektēšanas un būvdarbu līguma slēgšanas process, Labklājības ministrija kā par 3.1.2.3.i. investīcijas otro kārtu atbildīgā nozares ministrija vērsās pie Centrālās finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA), kas nodrošina 3.1.2.3.i. investīcijas pilna cikla uzraudzību, lai apzinātu kavējošos iemeslus, kā arī finansējuma saņēmēju iespējas visus plānotos darbus pabeigt mērķrādītāja sasniedzamajā termiņā. No Rīgas valstspilsētas tika saņemta informācija, ka Rīgas valstspilsētas projektā dažādu apstākļu dēļ ieilga sagatavošanās projektēšanas un būvdarbu iepirkuma izsludināšanai un iepirkuma norise. Proti, kavēšanos ietekmēja ieilgusī iepirkuma tehniskās specifikācijas saskaņošana, jo bija nepieciešamas vairākkārtējas konsultācijas ar būvvaldi un citām kompetentajām institūcijām par tipveida būvprojekta ēku piesaistes konfigurāciju izvēlētajām zemes vienībām, kā arī ilgāka nekā sākotnēji plānots norisinājās iesniegto pretendentu izvērtēšana, pieprasot papildu informāciju, lai pārliecinātos par normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto prasību izpildi. Ņemot vērā, ka pēc neformālām konsultācijām ar Eiropas Komisiju nebija iespējams atrast risinājumu par citu mērķrādītāja sasniegšanu pamatojošo dokumentu, Rīgas valstspilsētas dome 2025. gada 30. maijā pieņēma lēmumu Nr. RD-25-4678-lē par atteikšanos no 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas. Kā iemeslu Rīgas valstspilsēta minēja, ka būvdarbu līgumu izpildei ir nepieciešami 17 mēneši un to nav iespējams realizēt līdz 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņam, pat ja tas tiktu pagarināts līdz 2026. gada 31. augustam. Attiecīgi 2025. gada 12. jūnijā CFLA, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir pārtraukusi līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas procesu.
Papildus CFLA informēja Labklājības ministriju par iespējamiem riskiem nepabeigt plānotos būvniecības darbus noteiktajā projekta īstenošanas termiņā arī Madonas novada pašvaldības projektā. Minētais saistīts ar to, ka iepirkuma līgums par ĢVPP infrastruktūras izveidi (paredz piesaistes projekta izstrādi, būvdarbus un teritorijas labiekārtošanas darbus) noslēgts 2025. gada 28. februārī, bet tā maksimālais izpildes laiks ir 18 mēneši (līdz 2026. gada 28. augustam).
Tāpat arī nav izslēgts, ka līdzīgas problēmas var rasties arī citu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas laikā.  
Proti, ņemot vērā projektu progresu uz 2025. gada jūlija beigām un to, ka 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņš ir ierobežots līdz 2026. gada 30. jūnijam, pastāv risks, ka, aizkavējoties būvdarbu veikšanai, ĢVPP infrastruktūras izveide noteiktajā termiņā netiks pabeigta tādā apjomā, kā to paredz noteiktais pārbaudes mehānisma nosacījums – proti, ka tiks iesniegts apliecinājums par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Papildus ir jāmin, ka atbilstoši nacionālajai likumdošanai, lai saņemtu institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, izdotu apliecinājumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, pirms tam ir jāveic noteiktas darbības, jāsagatavo nepieciešamā dokumentācija un jāiegūst atbildīgo institūciju, kas izdeva tehniskos vai īpašos noteikumus, apliecinājumi par ēkas gatavību nodošanai ekspluatācijā. Tikai pēc noteiktu darbību pabeigšanas un nepieciešamās dokumentācijas apkopošanas un iesniegšanas, institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, nosaka ēkas vai tās daļas pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas minētajā institūcijā. Ēkas nodošanas ekspluatācijā termiņš var arī ieilgt, ja ēkas apsekošanas laikā konstatē kādus trūkumus un tiek noteikts papildu termiņš to novēršanai. Tāpat nav izslēgta arī situācija, ka no būvdarbu izpildītāju neatkarīgu apstākļu dēļ iespējama aizkavēšanās saistībā ar nepieciešamo saskaņojumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām un ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Ņemot vērā Rīgas valsts pilsētas atteikšanos no projekta īstenošanas, nebija iespējams izpildīt 123. mērķrādītāju noteiktajā apmērā un 3.1.2.3.i. investīcijas otrai kārtai nav nepieciešams pieejamais AF finansējums 32 535 189 euro apmērā. Savukārt, ņemot vērā risku līdz 2026. gada 30. jūnijam pabeigt 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu, t.i., nodot ekspluatācijā izveidoto ĢVPP infrastruktūru, pastāv risks 123. mērķrādītāju sasniegt noteiktajā termiņā un kā pamatojošo dokumentu iesniegt būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzēto apliecinājumu par būvdarbu pabeigšanu un ēkas nodošanu ekspluatācijā.
2) Kā jau minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 475 33. punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējam, īstenojot 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu, ir jāplāno projekta vadības izmaksas trīs procentu apmērā no kopējā  projektam pieejamā AF finansējuma. Praksē finansējuma saņēmēji, izvērtējot kopējās projekta izmaksas, izvēlas visu pieejamo AF finansējumu novirzīt ĢVPP ēku infrastruktūras izveides izmaksām, bet projekta vadības izmaksas sedz no cita finanšu avota (pašvaldības vai privātā budžeta) un neiekļauj tās projekta budžetā.  Ņemot vērā minēto un to, ka šāda pieeja ir atbalstāma no racionāla AF finansējuma izmantošanas viedokļa, nepieciešams MK noteikumu Nr. 475 33. punktā paredzēt projekta vadības izmaksu plānošanu kā iespēju, nevis kā obligātu nosacījumu.
3) MK noteikumos Nr. 475 40.1. apakšpunktā minētā tipveida būvprojekta izmantošanas nosacījumi paredz nodrošināt pēc iespējas plašāku vides pieejamību. Daļa no vides pieejamības prasībām ir griestu sliežu sistēma 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personu celšanai un pārvietošanai, nodrošinot šo personu ar kustību traucējumiem pārvietošanu no guļamistabas gultas līdz guļamistabas sanitārtehniskajam mezglam (vismaz 3 no 6 guļamistabām katrā ēkas daļā jeb spārnā), no guļamistabas gultas līdz dzīvojamai istabai, virtuvei un koplietošanas mazgāšanās telpai. Atbilstoši tipveida būvprojektam griestu sliežu sistēmas izbūve ir obligāta.
No atsevišķiem 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenotājiem ir saņemti jautājumi par iespējām pilnībā vai daļēji atteikties no griestu sliežu sistēmas izbūves, atsaucoties uz vajadzību samazināt ēku izbūves izmaksas, kā arī norādot, ka mobilie klientu pacēlāji ir efektīvāki.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas nosacījumiem, kā arī griestu sliežu sistēmas kā obligātas tipveida projekta sastāvdaļas pamatotību, 2025. gada 15. oktobrī notika tiešsaistes diskusija ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tajā piedalījās 3.1.2.3.i. investīcijas projektu īstenotāji (Bauskas pašvaldības, Madonas pašvaldības, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Magnum Social & Medical Care" un nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” pārstāvji) un citi pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir praktiskā pieredze griestu sliežu sistēmu lietošanā sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanā – biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” pārstāvji. Apkopojot diskusijas dominējošos viedokļus, secināts, ka ir nepieciešams ĢVPP ēkās saglabāt iebūvētās griestu sliežu sistēmas 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personu guļamistabās, savukārt koplietošanas telpās (piemēram, koridoros, kopējās dzīvojamās istabās, virtuvēs, koplietošanas mazgāšanās telpās) to atstāt kā finansējuma saņēmēju brīvu izvēli, vienlaikus dodot iespēju viņiem modificēt tipveida būvprojektā noteikto griestu sliežu izbūves risinājumu, ja alternatīvais risinājums nesamazina aprūpes nodrošinājumu. Tādējādi finansējuma saņēmējam ir iespēja izvēlēties risinājumus bez durvju aiļu šķērsošanas. Ja griestu sliežu sistēma koplietošanas telpās netiek izbūvēta, finansējuma saņēmējiem ir jāparedz vismaz viena mobilā pacēlāja iegāde uz katru  ēkas daļu jeb spārnu, kā arī papildus vēl viena pacēlāja, kura maksimālā slodze nav mazāka par 300 kg, iegāde. Tādējādi tiks nodrošināts, ka katrā ēkas spārnā ir viens mobilais pacēlājs, un uz ēku kopumā ir viens mobilais pacēlājs ar palielinātu svara izturību. Attiecīgi, ja projektā paredzētajai ēkai ir divas daļas jeb spārni 16 mērķa grupas personu vietām, kopā nodrošināmi trīs mobilie pacēlāji. Savukārt, ja ēkā ir paredzētas astoņas mērķa grupas personu vietas, tad nodrošināmi divi mobilie pacēlāji. Tā kā MK noteikumi Nr. 475 neparedz elastīgus tipveida būvprojekta piemērošanas nosacījumus, nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr. 475 40.1. apakšpunktā.
4) Attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumiem MK noteikumos Nr. 475 noteiktā prasība – ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus – ir attiecināma uz finansējuma saņēmēja piesaistīto personālu, ne uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša). 
Tāpēc ir nepieciešams redakcionāli precizēt MK noteikumu Nr. 475 41.2. apakšpunktā, svītrojot pienākumu šo prasību ievērot iepirkumu līgumu izpildītajiem, kā arī salāgojot šo apakšpunktu ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām. 

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami šādi MK noteikumu Nr. 475 grozījumi:
1) saistībā ar 123. mērķrādītāju:
- samazināt tā vērtību uz 312 izveidotajām pakalpojumu sniegšanas vietām (šobrīd plānoto 408 vietu samazinājums par 96 vietām, t.i., par Rīgas valstspilsētas projekta daļu). Vietu skaits ir noteikts, ņemot vērā 8 projektos plānoto ēku (20) un vietu skaitu (312). Tāpat jāatzīmē, ka visos projektos netiek paredzēts maksimālais ēku skaits (3 ēkas), kā arī vienā projektā zemes vienības platības apmēru un konfigurācijas dēļ nav iespējams izvietot 3 ēkas ar maksimālo klientu vietu skaitu, bet gan 2 ar 16 klientu vietām un 1 ēku ar 8 klientu vietām. Papildus jāmin, ka ierosinātajām izmaiņām mērķrādītājā nav ietekmes uz 122. mērķrādītāja "Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu" izpildi. Šis mērķrādītājs tika izpildīts, pārsniedzot tam AF plānā noteikto vērtību. Arī šobrīd, pārtraucot viena līguma īstenošanu, joprojām tiek īstenoti astoņi līgumi, kas pārsniedz noteiktos vismaz sešus līgumus;
- atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12. decembrī apstiprinātajiem grozījumiem AF plānā un Eiropas Padomes lēmumā par Latvijas AF plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – Padomes Īstenošanas lēmums) redakcionāli precizēt 123. mērķrādītāja definīciju;
- papildināt 123. mērķrādītāja sasniegšanu pamatojošos dokumentus (8.2. apakšpunkts):
a) ar apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību nodošanai ekspluatācijā kopiju vai izdruku (joprojām tiek saglabāta iespēja, ka mērķrādītāja pamatojošais dokuments var būt arī finansējuma saņēmēja iesniegts būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētais apliecinājums par būvdarbu pabeigšanu). Padomes Īstenošanas lēmumā 123. mērķrādītāja sasniegšanu pamatojošais dokuments ir norādīts vispārīgi (Apliecinājums(-i) par būvniecības gatavību, lai nodrošinātu 312 ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas) un tas aptver abus šos dokumentu veidus – 1) finansējuma  saņēmēja iesniegta būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētā apliecinājuma par ēku nodošanu ekspluatācijā finansējuma saņēmēja iesniegta būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētā apliecinājuma par ēku nodošanu ekspluatācijā vai apliecinājuma par ēku gatavību nodošanai ekspluatācijā kopija vai izdruka; 2) finansējuma saņēmēja iesniegta apliecinājuma par ēku gatavību nodošanai ekspluatācijā kopija vai izdruka;
b)  ar finansējuma saņēmēja iesniegta dokumenta, kas apliecinās aprīkojuma nodrošināšanu, kopiju (tie varētu būt, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akti, rēķini, kvītis u.c.). Minētie dokumenti var būt par aprīkojuma iegādi, vai par iegādi un piegādi, vai arī par uzstādīšanu u.c. AF plāns paredz, ka līdztekus ēku izbūvei, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka ĢVPP ēkās tiek nodrošinātas pamata ierīces un mēbeles. Līdz ar to, lai sniegtu dokumentārus pierādījumus par minētā nodrošināšanu, ir nepieciešams paredzēt papildu pamatojošo dokumentu iesniegšanu;
- pagarināt 123. mērķrādītāja izpildes termiņu līdz 2026. gada 31. augustam, lai mazinātu iepriekš aprakstītos riskus arī Madonas novada pašvaldības, kā arī, iespējams, citu 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanā;
- saistībā ar 123. mērķrādītāja vērtības samazinājumu precizēt 3.1.2.3.i. investīcijas otrai kārtai pieejamo finansējumu, to samazinot par 7 639 224 euro. Minētais AF finansējums tiks pārdalīts 3.1.1.7.i. investīcijai  "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai", par šo finansējumu paredzot papildu 85 dzīvokļu būvniecību;
- precizēt starpposma un noslēguma maksājumiem pieprasīšanas un veikšanas kārtību. 123. mērķrādītāju sasniegšanu pamato divas ĢVPP ēkas gatavības stadijas (ĢVPP ēkas nodošana ekspluatācijā vai ĢVPP ēkas gatavība nodošanai ekspluatācijā), taču gala maksājumus iepirkumu līgumu izpildītājiem finansējuma saņēmēji veiks tikai pēc ĢVPP ēku nodošanas ekspluatācijā. Savukārt maksājumu pieprasījumos, ko finansējuma saņēmēji iesniedz CFLA, ir jāpamato veiktās izmaksas. Tie finansējuma saņēmēji, kuri projektos 123. mērķrādītāja sasniegšanu pamatos ar ĢVPP ēku gatavību nodošanai ekspluatācijā, nevarēs maksājuma pieprasījumā, kas jāiesniedz līdz 2026. gada 15. augustam (ieskaitot), kopā ar pamatojumu 123. mērķrādītāja sasniegšanai iesniegt iepirkumu līgumu izpildītajiem veiktos gala norēķinu izmaksu pamatojošos dokumentus. Attiecīgi paredzēts, ka šie finansējuma saņēmēji noslēguma maksājumu varēs iesniegt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Šis datums noteikts, lai CFLA būtu laiks (pusotrs mēnesis) noslēguma pārskata izskatīšanai un apstiprināšanai, kā arī noslēguma maksājuma veikšanai;
- precizēt MK noteikumu Nr. 475 48. punktā noteikto 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņu un noteikt kopējo 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas termiņu. Tā kā ĢVPP ēku nodošana ekspluatācijā un ar to saistīto maksājumu pieprasījumu iesniegšana ir paredzēta līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), MK noteikumu Nr. 475 48. punktā 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 15. novembrim. Taču 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas termiņš noteikts 2026. gada 31. decembris, jo atbilstoši 2025. gada 23. septembra sanāksmē ar Finanšu ministriju kā koordinējošo iestādi un CFLA pārrunātajam, investīciju īstenošanas gala termiņš ir tad, kad CFLA ir veikusi noslēguma maksājumus finansējuma saņēmējiem. Šis termiņš nebūs vēlāk kā 2026. gada 31. decembris.
Izmaiņas 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas finansējumā, mērķrādītāja definīcijā, termiņā, vērtības apmērā un sasniegšanu pamatojošos dokumentos ir apstiprināti Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē 2025. gada 12. decembrī;
2) redakcionāli precizēt projekta vadības izmaksu plānošanas nosacījumus MK noteikumu Nr. 475  33. punktā un paredzēt projekta vadības izmaksu plānošanu kā iespēju, nevis kā obligātu nosacījumu;
3) precizēt tipveida būvprojekta izmantošanas nosacījumus attiecībā uz vides pieejamības prasībām griestu sliežu sistēmas izbūvei. Proti, paredzēt finansējuma saņēmējiem pienākumu griestu sliežu sistēmu ĢVPP ēkās izbūvēt saskaņā ar tipveida būvprojektu vismaz šo 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personu guļamistabās. Savukārt, ja griestu sliežu sistēmu neparedz koplietošanas telpās, finansējuma saņēmējam vienā ĢVPP ēkā ir jānodrošina vismaz trīs mobilie pacēlāji, no kuriem vismaz vienam maksimālā slodze nav mazāka par 300 kg, iegādi. Tāpat paredzēta iespēja ĢVPP ēkā paredzēt citu tipveida būvprojektā noteikto griestu sliežu izbūves risinājumu, ja alternatīvais risinājums nesamazina ĢVPP ietvaros sniegtās aprūpes nodrošinājumu;
4) redakcionāli precizēt finansējuma saņēmēja pienākumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nodrošināšanu.