23-TA-1614: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija protokola Nr. 34, 56.§ un Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojuma Nr.404 “Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"" (23-TA-99) 3. punkts, pamatojoties uz kuru Finanšu ministrijai (Valsts kasei) uzdots līdz 2023. gada 31. decembrim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē” noteiktajam risinājumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis noteikt, ka valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes grāmatvedības uzskaiti kārtos Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvarā un piešķirt deleģējumu Valsts kasei sniegt centra pakalpojumus un noteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Atbilstoši faktiskai situācijai un praktiskai rīcībai, kā arī tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, tehniski tiek precizēta Likuma par budžetu un finanšu vadību
27. panta pirmā daļa un subjektu loks, kas sagatavo un iesniedz kapitālsabiedrību finanšu pārskatus.
27. panta pirmā daļa un subjektu loks, kas sagatavo un iesniedz kapitālsabiedrību finanšu pārskatus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" (23-TA-99)(Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija protokols Nr. 34, 56.§) (turpmāk tekstā - MK Konceptuālais ziņojums) noteiktajam, darbs pie vienotā pakalpojumu centra izveides jāuzsāk jau 2024.gada laikā, kam arī tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi atbilstoši aptipinātajam starpnozaru prioritārajam pasākumam 2024.gadam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz valsts pārvaldē grāmatvedības uzskaiti, personāla lietvedību, budžeta plānošanu un finanšu vadību, katra valsts pārvaldes iestāde organizē saskaņā ar tās vajadzībām, finansiālajām un tehnoloģiskajām iespējām, ievērojot normatīvo aktu prasības, nepieciešamības gadījumā, izstrādājot iekšējos normatīvos aktus. Detalizēta informācija par esošo situāciju izklāstīta MK Konceptuālajā ziņojumā. Balstoties uz konceptuālo ziņojumu, Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumu vienotā pakalpojumu centra izveidei (t. sk. centralizējot grāmatvedības speciālistus un veidojot vienotus risinājumus). Bez tam jāatzīmē, ka Ministru kabinets 2023. gada 8. maijā ir pieņēmis rīkojumu Nr. 240 “Par valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027. gadam”, kurā kā viens no mērķiem ir atzīmēts “atbalsta funkciju standartizācija un centralizācija tādās jomās kā personāla lietvedība, cilvēkresursu vadība, finanšu grāmatvedība”.
Atbilstoši 2022. gada 6. oktobrī pieņemtajam likumam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” tika sašaurināts to subjektu loks, kam ir tiesības turēt līdzekļus kontā Valsts kasē, kas nav saņemti no valsts budžeta (likuma 27. panta ceturtā daļa), tajā skaitā no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, to iestādēm un aģentūrām, kurām bija atvērti konti Valsts kasē saskaņā ar 27. panta ceturto daļu, šādus kontus bija jāslēdz līdz 2023. gada 30. jūnijam (likuma Pārejas noteikumu 103.punkts). Līdz ar to pašreiz konta atvēršanas nosacījumi Valsts kasē visām budžeta finansētām institūcijām, kas nav valsts budžeta iestāde vai budžeta nefinansēta iestāde, valsts budžeta līdzekļu saņemšanai ir vienādi. Lai nepieļautu dažādu likuma normas interpretāciju, ir jāvienādo nosacījums par konta atvēršanas iespēju Valsts kasē, finansējuma saņemšanai tieši no valsts budžeta izpildītāja (budžeta finansētām institūcijām, kas ir tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un nodibinājums, šis nosacījums jau ir ietverts terminā).
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta ceturtās daļas deleģējumam ir izdoti Ministru kabineta 2012. gada 29. septembra noteikumi Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju", kuri attiecas uz ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību kapitālsabiedrībām, bet neattiecas uz valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.
Atbilstoši 2022. gada 6. oktobrī pieņemtajam likumam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” tika sašaurināts to subjektu loks, kam ir tiesības turēt līdzekļus kontā Valsts kasē, kas nav saņemti no valsts budžeta (likuma 27. panta ceturtā daļa), tajā skaitā no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, to iestādēm un aģentūrām, kurām bija atvērti konti Valsts kasē saskaņā ar 27. panta ceturto daļu, šādus kontus bija jāslēdz līdz 2023. gada 30. jūnijam (likuma Pārejas noteikumu 103.punkts). Līdz ar to pašreiz konta atvēršanas nosacījumi Valsts kasē visām budžeta finansētām institūcijām, kas nav valsts budžeta iestāde vai budžeta nefinansēta iestāde, valsts budžeta līdzekļu saņemšanai ir vienādi. Lai nepieļautu dažādu likuma normas interpretāciju, ir jāvienādo nosacījums par konta atvēršanas iespēju Valsts kasē, finansējuma saņemšanai tieši no valsts budžeta izpildītāja (budžeta finansētām institūcijām, kas ir tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un nodibinājums, šis nosacījums jau ir ietverts terminā).
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta ceturtās daļas deleģējumam ir izdoti Ministru kabineta 2012. gada 29. septembra noteikumi Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju", kuri attiecas uz ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību kapitālsabiedrībām, bet neattiecas uz valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nepieļautu dažādu likuma normas interpretāciju, ir jānovienādo nosacījums par konta atvēršanas iespēju Valsts kasē, finansējuma saņemšanai tieši no valsts budžeta izpildītāja (Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta pirmā daļa), jo budžeta finansētām institūcijām, kas ir tieši no budžeta finansēts komersants, biedrība un nodibinājums, šis nosacījums jau ir ietverts terminā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši faktiskajai situācijai papildināts Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta pirmās daļas otrais teikums ar nosacījumu, kas attiecas uz visām budžeta finansētām institūcijām, par valsts budžeta līdzekļu saņemšanu tieši no valsts budžeta izpildītāja.
Problēmas apraksts
Šobrīd nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu Valsts kases pilnvarojumu uz normatīvā akta pamata sniegt valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētām iestādēm grāmatvedības uzskaiti valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvarā, kā arī valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētām iestādēm nav noteikts pienākums kārtot grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē. Šobrīd grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē kārto tikai tās iestādes, kuras ir noslēgušas starpresoru vienošanos.
MK Konceptuālā ziņojuma sagatavošanas ietvarā veiktā analīze liecina, ka valsts līmenī grāmatvedības organizācijas procesi ir atšķirīgi, līdzīgi arī personāla lietvedības un finanšu vadības procesi. Tas rada iespēju valsts pārvaldes iestādēm organizēt vadības grāmatvedības uzskaites, personāla lietvedības un budžeta plānošanas un finanšu vadības procesus individuāli, kā rezultātā tiešās valsts pārvaldes iestādēs ir atšķirīgs minēto procesu digitalizācijas līmenis un daļa personāla lietvedības procesu tiek organizēti manuāli, patērējot daudz resursu darbībām, kuras varētu automatizēt. Līdz ar to nepieciešams novērst dažādās pieejas un dažādos regulējumus, kādā tiešās valsts pārvaldes iestādes organizē vadības grāmatvedības uzskaiti, personāla lietvedības u.c. procesus.
MK Konceptuālā ziņojuma sagatavošanas ietvarā veiktā analīze liecina, ka valsts līmenī grāmatvedības organizācijas procesi ir atšķirīgi, līdzīgi arī personāla lietvedības un finanšu vadības procesi. Tas rada iespēju valsts pārvaldes iestādēm organizēt vadības grāmatvedības uzskaites, personāla lietvedības un budžeta plānošanas un finanšu vadības procesus individuāli, kā rezultātā tiešās valsts pārvaldes iestādēs ir atšķirīgs minēto procesu digitalizācijas līmenis un daļa personāla lietvedības procesu tiek organizēti manuāli, patērējot daudz resursu darbībām, kuras varētu automatizēt. Līdz ar to nepieciešams novērst dažādās pieejas un dažādos regulējumus, kādā tiešās valsts pārvaldes iestādes organizē vadības grāmatvedības uzskaiti, personāla lietvedības u.c. procesus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. pantā un 29. pantā, paredzot arī pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Plānots izstrādāt vienus noteikumus, kas tiks izdoti saskaņā ar 23. panta otro daļu un 29. panta ceturto daļu.
Grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. pantā nosaka, ka Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā. Kādus tieši pakalpojumus vienotajā pakalpojumu centra ietvaros sniegs Valsts kase, tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti saskaņā ar 23. panta otro daļu un savukārt saskaņā ar 29. panta ceturto daļu tiks noteikts regulējums, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes veic grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros. Saskaņā ar MK Konceptuālo ziņojumu Valsts kase vienotā pakalpojumu centra ietvaros sniegs šādus pakalpojumus: grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas risinājumu platformas uzturēšanas un darbināšanas pakalpojumu. Rezultātā Valsts kase nodrošinās valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētām iestādēm standartizētus un centralizētus minēto valsts pārvaldes atbalsta funkciju pakalpojumus, veicot arī procesu standartizēšanu, veicinot efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu.
Likumprojektā paredzēts jauns punkts Pārejas noteikumos, nosakot, ka līdz 2024. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikti Valsts kases sniegtie pakalpojumi un to sniegšanas kārtība un kārtība, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētās iestādes pievienojas pakalpojuma saņemšanai un kārtība, kādā tās kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros. Ministru kabineta noteikumu Noslēguma jautājumos tiks atrunāts valsts budžeta iestāžu un no valsts budžeta nefinansēto iestāžu pievienošanās pakalpojumu saņemšanai Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centrā laika grafiks, kā arī noteiktas iestādes, uz kurām jaunais regulējums netiks attiecināts.
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuras jau kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē pamatojoties uz noslēgtajām starpresoru vienošanām, sadarbības līgumiem vai iekšējiem noteikumiem, Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums būs piemērojams, sākot no 2025. gada 1. janvāra, kad arī Valsts kase uzsāks pakalpojuma sniegšanu.
Grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. pantā nosaka, ka Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā. Kādus tieši pakalpojumus vienotajā pakalpojumu centra ietvaros sniegs Valsts kase, tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti saskaņā ar 23. panta otro daļu un savukārt saskaņā ar 29. panta ceturto daļu tiks noteikts regulējums, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes veic grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros. Saskaņā ar MK Konceptuālo ziņojumu Valsts kase vienotā pakalpojumu centra ietvaros sniegs šādus pakalpojumus: grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas risinājumu platformas uzturēšanas un darbināšanas pakalpojumu. Rezultātā Valsts kase nodrošinās valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētām iestādēm standartizētus un centralizētus minēto valsts pārvaldes atbalsta funkciju pakalpojumus, veicot arī procesu standartizēšanu, veicinot efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu.
Likumprojektā paredzēts jauns punkts Pārejas noteikumos, nosakot, ka līdz 2024. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikti Valsts kases sniegtie pakalpojumi un to sniegšanas kārtība un kārtība, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētās iestādes pievienojas pakalpojuma saņemšanai un kārtība, kādā tās kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros. Ministru kabineta noteikumu Noslēguma jautājumos tiks atrunāts valsts budžeta iestāžu un no valsts budžeta nefinansēto iestāžu pievienošanās pakalpojumu saņemšanai Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centrā laika grafiks, kā arī noteiktas iestādes, uz kurām jaunais regulējums netiks attiecināts.
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuras jau kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē pamatojoties uz noslēgtajām starpresoru vienošanām, sadarbības līgumiem vai iekšējiem noteikumiem, Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums būs piemērojams, sākot no 2025. gada 1. janvāra, kad arī Valsts kase uzsāks pakalpojuma sniegšanu.
Problēmas apraksts
Kapitāldaļu turētāji – ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, ieskaitot no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo gada pārskatu, kurā atklāj informāciju par savu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā. Savukārt ceturkšņa pārskatā informāciju par līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā pašlaik sniedz ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, bet nesniedz no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas.
Lai ceturkšņa griezumā izvērtētu kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē un fiskālās uzraudzības procesā, lai noteiktu iespējamās netiešās saistības no valsts kapitālsabiedrībām un to potenciālo finanšu risku ietekmi uz valsts budžetu, nav pieejama informācija par no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā un to finanšu datiem. Ņemot vērā augstāk minēto dati starp periodiem nav savstarpēji salīdzināmi un tos nav iespējams izmantot gan aizdevumu un parāda vadības nolūkiem, gan lai noteiktu kapitālsabiedrību ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu. Minētā informācija ir arī svarīga Centrālai statistikas pārvaldei, lai sagatavotu vispārējās valdības sektora finanšu kontus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs ) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ, un, lai sagatavotu ceturkšņa finanšu kontu statistiku atbilstoši 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādāta versija) (2014/3/ES).
Lai ceturkšņa griezumā izvērtētu kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē un fiskālās uzraudzības procesā, lai noteiktu iespējamās netiešās saistības no valsts kapitālsabiedrībām un to potenciālo finanšu risku ietekmi uz valsts budžetu, nav pieejama informācija par no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā un to finanšu datiem. Ņemot vērā augstāk minēto dati starp periodiem nav savstarpēji salīdzināmi un tos nav iespējams izmantot gan aizdevumu un parāda vadības nolūkiem, gan lai noteiktu kapitālsabiedrību ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu. Minētā informācija ir arī svarīga Centrālai statistikas pārvaldei, lai sagatavotu vispārējās valdības sektora finanšu kontus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs ) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā Dokuments attiecas uz EEZ, un, lai sagatavotu ceturkšņa finanšu kontu statistiku atbilstoši 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādāta versija) (2014/3/ES).
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta ceturto daļu, paplašinot subjektu loku ar no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
MK Konceptuālais ziņojums
Apraksts
Alternatīvo risinājumu izvērtējumi izklāstīti Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumā Nr.404 “Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojuma centra izveidi valsts pārvaldē"" (23-TA-99), MK Konceptuālajā ziņojumā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Visas nozares ministrijas un to padotības iestādes (Valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes)
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks sniegts centralizēts pakalpojums, kas kopumā sekmēs efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju ilgtermiņā, caur standartizētiem procesiem valsts pārvaldē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
742 258
0
5 171 642
0
5 010 600
2 515 500
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
742 258
0
5 171 642
0
5 010 600
2 515 500
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
810 837
0
8 054 112
0
9 336 506
6 537 625
2.1. valsts pamatbudžets
0
810 837
0
8 054 112
0
9 336 506
6 537 625
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-68 579
0
-2 882 470
0
-4 325 906
-4 022 125
3.1. valsts pamatbudžets
0
-68 579
0
-2 882 470
0
-4 325 906
-4 022 125
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-68 579
-2 882 470
-4 325 906
-4 022 125
5.1. valsts pamatbudžets
-68 579
-2 882 470
-4 325 906
-4 022 125
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.Atveseļošanas fonda plāna investīcijas finansējums saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.407 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.2.r reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana" pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu":
1.1.ANM finansējums 13 440 000 euro apmērā, tajā skaitā:
2023.gadam 742 258 euro;
2024.gadam 5 171 642 euro;
2025.gadam 5 010 600 euro;
2026.gadam 2 515 500 euro.
1.2. Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksu segšanai ne vairāk kā 2 299 080 euro, tajā skaitā:
2023.gadam 68 579 euro;
2024.gadam 890 470 euro;
2025.gadam 885 906 euro;
2026.gadam 454 125 euro.
2. Valsts kasei, lai nodrošinātu straujāku centralizācijas reformas īstenošanu un sasniegtu mērķrādītāju 80% tiešās valsts pārvaldes nodarbināto saņem centralizētus pakalpojumus periodā no 2024. gada līdz 2026.gadam nepieciešami 7 560 000 euro, , tajā skaitā:
2024.gadam 1 392 000 euro;
2025.gadam 2 960 000 euro;
2026.gadam 3 208 000 euro.
3. Nozaru ministrijām, kuras pievienosies vienotajam pakalpojumu centram, no 2024. gada līdz 2026.gadam nepieciešami 1 440 000 euro (12 ministrijas x120 000 euro), tajā skaitā:
2024.gadam 600 000 euro;
2025.gadam 480 000 euro;
2026.gadam 360 000 euro.
1.1.ANM finansējums 13 440 000 euro apmērā, tajā skaitā:
2023.gadam 742 258 euro;
2024.gadam 5 171 642 euro;
2025.gadam 5 010 600 euro;
2026.gadam 2 515 500 euro.
1.2. Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksu segšanai ne vairāk kā 2 299 080 euro, tajā skaitā:
2023.gadam 68 579 euro;
2024.gadam 890 470 euro;
2025.gadam 885 906 euro;
2026.gadam 454 125 euro.
2. Valsts kasei, lai nodrošinātu straujāku centralizācijas reformas īstenošanu un sasniegtu mērķrādītāju 80% tiešās valsts pārvaldes nodarbināto saņem centralizētus pakalpojumus periodā no 2024. gada līdz 2026.gadam nepieciešami 7 560 000 euro, , tajā skaitā:
2024.gadam 1 392 000 euro;
2025.gadam 2 960 000 euro;
2026.gadam 3 208 000 euro.
3. Nozaru ministrijām, kuras pievienosies vienotajam pakalpojumu centram, no 2024. gada līdz 2026.gadam nepieciešami 1 440 000 euro (12 ministrijas x120 000 euro), tajā skaitā:
2024.gadam 600 000 euro;
2025.gadam 480 000 euro;
2026.gadam 360 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atveseļošanas fonda plāna investīcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.
Lai nodrošinātu straujāku centralizācijas reformas īstenošanu un sasniegtu mērķrādītāju 80% tiešās valsts pārvaldes nodarbināto saņem centralizētus pakalpojumus periodā no 2024. gada līdz 2026.gadam valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, nepieciešams piešķirt deleģējumu pasākumu īstenošanai sadarbībā ar nozaru ministrijām. 2024. gadā nepieciešamas izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka Valsts kases sniegtos pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros un šo pakalpojumu sniegšanas kārtību, izveidot valsts pārvaldes vienoto pakalpojumu centru un veikt nepieciešamos pasākumus, lai ar 2025.gada 1.janvāri valsts pārvaldes vienotais pakalpojumu centrs spētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētām iestādēm. Šo darbību veikšanai nepieciešamais finansējums Valsts kasei un nozaru ministrijām 2024. gadam un turpmākajiem gadiem tiks nodrošināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”starpnozaru prioritārā pasākuma “Vienotā pakalpojumu centra izveide” piešķirtā finansējuma ietvaros.
Kopējais finansējums starpnozaru prioritārajam pasākumam “Vienotā pakalpojumu centra izveide”, paredz finansējumu Valsts kasei, nozaru ministrijām un Valsts kancelejai:
2024.gadam 3 432 000 euro;
2025.gadam 5 110 000 euro;
2026.gadam 4 608 000 euro.
Šī Likumprojekta ietvaros norādīts finansējums, kas piešķirts Valsts kasei un nozaru ministrijām.
Papildus ikgadējā izdevumu pārskatīšanas procesā vai kārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā ir paredzēta budžeta pārdale no iestādēm, kas saņem centralizētos pakalpojumus no vienotā pakalpojuma centra. Precīzs pārdalāmā finansējuma apjoms tiks noteikts pirms katra resora pārņemšanas, ņemot vērā amata vietu pārcelšanu no resoriem uz vienotā pakalpojuma centru Valsts kasē un pārskatot iepriekšējā gada izmaksas par licencēm vai licenču nomu
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi par Valsts kases sniegtajiem pakalpojumiem valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros un kārtību, kādā Valsts kase sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra pakalpojumus, kā arī apjomu un kārtību, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu darbību 23. panta otro daļu un 29. panta ceturto daļu un noteiks kārtību, kādā Valsts kase sniegs valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra (turpmāk –Centrs) pakalpojumus un kārtību, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes kārtos grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē Centrā.
Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā Valsts kase sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra pakalpojumus un kārtību, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centrā, izstrādās Valsts kase.
Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā Valsts kase sniedz valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra pakalpojumus un kārtību, kādā valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centrā, izstrādās Valsts kase.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2012. gada 29. septembra noteikumi Nr. 643 "Kārtība, kādā ministrijas un centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju".
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā grozījumus Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta pirmajā daļā un subjektu lokā, kas sagatavo un iesniedz kapitālsabiedrību finanšu pārskatus ir nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta atbilstošajos noteikumos. Noteikumus izstrādās Valsts kase.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašināti. Valsts kase veiks centralizētu grāmatvedības uzskaiti un uzturēs centralizētās grāmatvedības, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības platformu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Darbību dublēšanās novēršana valsts pārvaldē
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Nodrošināta vienota, centralizēta valsts pārvaldes platforma grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks veikta centralizēts grāmatvedības uzskaites, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības process
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta vienotu un standartizētu pakalpojumu sniegšana, veicinot standartizāciju, efektivizāciju, digitālo transformāciju un datu tālākizmantošanas iespējas.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā sekmēs Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” uzdevuma “Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot “primāri digitāls”, proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju” sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi