Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma „Augstroze” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāti, lai noteiktu teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi) prasības.

Vispārējā kārtība

Dabas liegums „Augstroze” (turpmāk - dabas liegums) atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.  Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota 1977. gadā, aizņem 4007 ha lielu platību. Liegums izveidots, lai aizsargātu maz pārveidotus mežu, purvu un ezeru biotopu kompleksus, kā arī retas un apdraudētas putnu sugas. Teritorija ir nozīmīga atpūtas vieta zosīm migrācijas laikā. Lieguma teritorijas savdabīgās ģeoloģiskās iezīmes, kas raksturīgas Augstrozes paugurvalnim ar morēnu vaļņiem un dauguļiem ar plašiem pārpurvotiem pazeminājumiem un ezeriem, veido vienotu ekoloģisku un ainavisku kompleksu, ko papildina augsta kultūrvēsturisko objektu koncentrācija daļā teritorijas. Lieguma lielākā vērtība ir maz pārveidotie mežu, purvu un ezeru biotopi. Kopš 2004. gada aizsargājamā teritorija ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 (kods LV0000110). Dabas lieguma „Augstroze” dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 3.maija rīkojumu Nr.1-2/64 "Par dabas lieguma "Augstroze" dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu",  līdz šim nav bijuši izstrādāti un stājušies spēkā individuālie noteikumi un funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz dabas aizsardzības plāna zonējumu, kas paredz papildus lieguma teritoriju. Ministrijā tik gatavoti 1999.gada 15.jūnija Ministru kabineta Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem" grozījumi, kuros ir iekļautas arī dabas lieguma jaunās robežas.    
Dabas liegumā konstatēti 16 ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu veidi ar kopējo platību 2780 ha, 25 aizsargājamas vaskulāro augu, 13 sūnu sugas, četras sēņu, septiņas ķērpju, 10 zīdītāju, četras abinieku, viena zivju, 43 putnu un astoņas bezmugurkaulnieku sugas.
Teritorija klasificēta kā “C” tipa Natura 2000 teritorija, kas nozīmīga īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai
Platības ziņā lielāko daļu aizņem purvu biotopi  – 7110* Aktīvi augstie purvi platības ziņā veido 52% no visiem konstatētajiem aizsargājamiem biotopiem (jeb 63% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā).
Līdzīgi kā citur Latvijā, purva malās izrakti grāvji, kas radījuši nosusinošu ietekmi, degradējot daļu no purviem. Tomēr kopumā biotops 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai 48 noris dabiskā atjaunošanās aizņem tikai 3% no kopējās aizsargājamo biotopu platības (4% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Savdabīga teritorijas iezīme ir samērā plašās platībās sastopamais aizsargājamais biotops 7140* Pārejas purvi un slīkšņas, kas aizņem 10% no kopējās biotopu platības (12% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Ievērojamu teritorijas daļu aizņem ezeri. Īpaši nozīmīgi ir Augstrozes Lielezers un Dauguļu Mazezers, kuri ir ne tikai ievērojams rekreācijas resurss, bet arī atbilst Latvijā reti sastopama ES nozīmes aizsargājama ezeru biotopa 3130* Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām pazīmēm. Abos ezeros aug retas, pret piesārņojumu ļoti jutīgas augu sugas. Šis biotops veido 17% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā. Nelielās platībās purvos konstatēts cits ES nozīmes aizsargājams ezeru biotops – 3160* Distrofi ezeri, kas aizņem mazāk nekā 1% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā.
Teritorijā konstatēti astoņi ES nozīmes aizsargājami meža biotopu veidi, kas kopā aizņem 16% no aizsargājamo biotopu kopējās platības (vairāk kā 20% no sauszemes aizsargājamo biotopu platības). Lielākās platības aizņem aizsargājams biotops 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Parasti purvu perifērijā izvietojies biotops 91D0* Purvaini meži, te bieži sastopams arī biotops 9080* Staignāju meži. Dabas lieguma nozīmīga īpatnība un bagātība ir platlapju meži – gan 9020* Veci jaukti platlapju meži un 9160 Ozolu meži, gan nelielās platībās sastopams biotops 9180* Nogāžu un gravu meži, kopā platlapju mežu biotopiem aizņemot 6% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem. 
Dabas liegumā nelielās platībās konstatēti divi ES nozīmes aizsargājami biotopi – 6510 Mēreni mitras pļavas un 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, kopā aizņemot 1% no aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā.

Nē

Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas  dabas lieguma teritorijā.
Dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.

Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.

Nē

Nē

Nē

-